Jehovas vārdi ir dzīvi

Daniēla grāmata

”DANIĒLA grāmata ir viena no aizraujošākajām Bībeles daļām. [..] Tās lappusēs ir lasāmas patiesības, kuru vērtība ir nezūdoša,” atzīts Bībeles vārdnīcā Holman Illustrated Bible Dictionary. Daniēla vēstījums sākas ar 618. gadu p.m.ē., kad Babilonijas valdnieks Nebukadnecars dodas karagājienā pret Jeruzalemi, to aplenc un daudzus izraēliešus aizved gūstā uz Babiloniju. (Daniēla 1:1—3.) Starp gūstekņiem atrodas arī Daniēls, kas tolaik acīmredzot ir pusaudzis. Grāmatas izskaņā ir runa par laiku, kad Daniēls ir sasniedzis jau gandrīz 100 gadu vecumu. Sirmajam pravietim, kas joprojām atrodas Babilonā, Dievs apsola: ”Tagad tu drīksti dusēt, un pēc tam tu atkal celsies saņemt savu tiesu pastarā galā visu dienu beigās.” (Daniēla 12:13.)

Daniēla grāmatas pirmajā pusē notikumi ir aprakstīti hronoloģiskā secībā un tā, it kā tos stāstītu kāds cits, nevis pats Daniēls, turpretī otro daļu pravietis ir rakstījis pirmajā personā. Daniēla grāmatā ir ietverti pravietojumi par pasaules lielvaru uzplaukumu un krišanu, par Mesijas ierašanās laiku un mūsdienu notikumiem.a Atskatīdamies uz savu garo mūžu, padzīvojušais pravietis pavēstī notikumus, kas mūs iedvesmo saglabāt uzticību Dievam. Daniēla grāmatā atrodamā vēsts ir dzīva un spēcīga. (Ebrejiem 4:12.)

KO VAR MĀCĪTIES NO NOTIKUMIEM DANIĒLA UN VIŅA DRAUGU DZĪVĒ

(Daniēla 1:1—6:28)

Rit 617. gads p.m.ē. Daniēls un viņa trīs draugi Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego ir nonākuši Babilonijas galmā. Trīs gadus viņi tiek izglītoti galma dzīves paražās, bet jaunieši paliek uzticīgi Dievam. Pēc aptuveni astoņiem gadiem ķēniņš Nebukadnecars redz mīklainu sapni. Kad Daniēls viņam to atstāsta un izskaidro, ķēniņš atzīst, ka Jehova ir ”visu dievu Dievs un visu ķēniņu Kungs”, kas atklāj noslēpumus. (Daniēla 2:47.) Taču Nebukadnecars acīmredzot drīz vien to aizmirst. Kad Daniēla trīs draugi atsakās pielūgt milzu elku tēlu, ķēniņš liek viņus iesviest nokaitētā ceplī. Patiesais Dievs izglābj draugus, un Nebukadnecars ir spiests atzīt, ka ”nav cita Dieva, kas varētu izglābt”. (Daniēla 3:29.)

Nebukadnecars redz vēl vienu nozīmīgu sapni — neaptverami liels koks tiek nocirsts, un tā celms tiek saistīts važās, kas kokam neļauj augt. Daniēls paziņo ķēniņam, kāda ir sapņa nozīme. Daļēji sapnis piepildās, kad Nebukadnecars zaudē prātu, bet vēlāk atlabst. Paiet vairāki gadu desmiti, un ķēniņš Belsacars rīko saviem augstmaņiem lepnas dzīres, kuru laikā necienīgi izmanto no Jehovas tempļa atvestos traukus. Tajā pašā naktī Belsacars iet bojā un mēdietis Dārijs pārņem varu. (Daniēla 5:30.) Dārija valdīšanas laikā, kad Daniēlam ir vairāk nekā 90 gadi, skaudības pārņemti ierēdņi sarīko pret viņu sazvērestību. Taču Jehova izglābj padzīvojušo pravieti ”no lauvu rīkles”. (Daniēla 6:27.)

Bībeles pantu skaidrojums.

1:11—15. Vai četri ebreju jaunekļi izskatījās labāk nekā citi, tāpēc ka lietoja veģetāru uzturu? Nē, tā nebija. Desmit dienās neviena ēdienkarte nevar izraisīt šādas pārmaiņas. Ebreju jaunekļu izskats bija uzlabojies tāpēc, ka tie bija paļāvušies uz Dievu Jehovu un viņš tos bija svētījis. (Salamana Pamācības 8:32.)

2:1. Kad Nebukadnecars redzēja sapni par milzu tēlu? Bībelē teikts, ka Nebukadnecars redzēja sapni ”savas valdīšanas otrajā gadā”. Nebukadnecars kāpa tronī 624. gadā p.m.ē., līdz ar to viņa valdīšanas otrajam gadam bija jāsākas 623. gadā. Taču tajā laikā Nebukadnecars vēl nebija iebrucis Jūdejā un Daniēls, kas izskaidroja viņa sapni, vēl nebija nonācis Babilonijā. Tāpēc šajā gadījumā viņa ”valdīšanas otrais gads” acīmredzot ir skaitīts no 607. gada, kad Babilonijas ķēniņš nopostīja Jeruzalemi un kļuva par pasaules valdnieku.

2:32, 39. Kādā ziņā ar sudrabu attēlotā valsts bija ”vājāka” par zelta galvu, bet pārāka par nākamo valsti, ko simbolizēja varš? Mēdijas un Persijas lielvalsts, ko attēloja tēla sudraba daļas, bija ”vājāka” par zelta galvu, Babiloniju, jo tai nebija dota iespēja iznīcināt Jūdeju. Pēc Mēdijas un Persijas par pasaules lielvalsti kļuva Grieķija, ko simbolizēja varš. Tāpat kā varš ir mazvērtīgāks par sudrabu, Grieķija bija ”vājāka” par savu priekšteci. Grieķijai gan piederēja daudz plašāka teritorija, taču tai netika piešķirts tāds gods kā Dieva tautas atbrīvošana no trimdas.

4:7, 8, 17—19. Ko simbolizēja lielais koks, kuru sapnī redzēja Nebukadnecars? Sākotnēji koks simbolizēja pašu Nebukadnecaru, kas valdīja pār pasaules lielvalsti. Bet, tā kā ar šo koku simbolizētā ”vara un valstība aizstiepās līdz pasaules galam”, kokam ir jāattēlo arī kaut kas daudz pārāks. Daniēla 4:14 sapnis tiek saistīts ar Visuaugstā varu pār cilvēci. Tātad koks simbolizē arī Jehovas augstāko varu, it īpaši viņa varu attiecībā pret zemi. Sapnis piepildījās divas reizes: vispirms attiecībā uz Nebukadnecara varu, pēc tam attiecībā uz Jehovas augstāko varu.

4:13, 20, 22, 29, 30. Cik gari bija ”septiņi gadi” jeb ”septiņi laiki” (LB-26)? Ķēniņa Nebukadnecara gadījumā ”septiņi laiki” atbilda septiņiem gadiem, no kuriem katrs bija 360 dienu garš un kuri kopā ilga 2520 dienas. Lielākajā piepildījumā ”septiņi laiki” ir 2520 gadi. (Ecēhiēla 4:6, 7.) Tie sākās ar Jeruzalemes nopostīšanu 607. gadā p.m.ē. un beidzās 1914. gadā, kad Jēzus tika iecelts par ķēniņu debesīs. (Lūkas 21:24.)

6:6—10. Vai Daniēls nebūtu rīkojies gudri, ja 30 dienas būtu lūdzis Dievu slepus, jo lūdzot taču nav jāatrodas kādā konkrētā vietā vai jāieņem kāda noteikta poza? Daniēla paradums lūgt Dievu trīs reizes dienā bija vispārzināms. Tieši tāpēc sazvērniekiem radās doma par pavēli, kas ierobežotu lūgšanas brīvību. Ja Daniēls pieļautu kādas izmaiņas savā paradumā, apkārtējiem varētu šķist, ka viņš ir atkāpies no saviem principiem, un tāpat tas varētu norādīt, ka viņš nekalpo Dievam Jehovam ar nedalītu padevību.

Ko mēs varam mācīties.

1:3—8. Daniēla un viņa draugu stingrā apņēmība saglabāt uzticību Jehovam spilgti liecina par to, cik labu audzināšanu viņi bija saņēmuši. Ja dievbijīgi vecāki garīgās intereses uzskata par svarīgākajām dzīvē un māca arī bērniem šādu viedokli, bērni, visticamāk, nepadosies kārdinājumiem un grūtībām, ar kādām viņi var sastapties skolā vai kaut kur citur.

1:10—12. Daniēls saprata, kāpēc ”galminieku priekšnieks” baidījās no ķēniņa, un neuzstāja, lai tas izpildītu viņa prasību. Vēlāk Daniēls vērsās pie ”barības sarga”, kas acīmredzot varēja atļauties būt piekāpīgāks. Mums jārīkojas ar līdzīgu izpratni un gudrību, risinot sarežģītas situācijas.

2:29, 30. Līdzīgi Daniēlam, arī mums viss gods par iegūtajām zināšanām, īpašībām un prasmēm jādod Dievam Jehovam, jo tas viss mums ir tāpēc, ka mūs māca Jehova.

3:16—18. Maz ticams, ka trīs ebreji būtu atbildējuši ķēniņam ar tik nesatricināmu pārliecību, ja agrāk būtu piekāpušies jautājumā par ēdienu. Arī mums jācenšas būt ”uzticamiem visās lietās”. (1. Timotejam 3:11.)

4:21—24. Lai sludinātu Valstības vēsti, kas sevī ietver arī Dieva spriedumus, ir vajadzīga tāda pati ticība un drosme, kāda bija Daniēlam, kurš paziņoja, kas gaida Nebukadnecaru un kas ķēniņam jādara, lai viņa ”labklājība.. pastāvētu jo ilgi”.

5:30. ”Dziesma par Bābeles ķēniņu” piepildījās. (Jesajas 14:3, 4, 12—15.) Arī Sātanu, kas ir tikpat lepns kā Babilonijas valdnieki, gaida kaunpilns gals. (Daniēla 4:27; 5:2—4, 23.)

KO ATKLĀJ DANIĒLA REDZĒTĀS PARĀDĪBAS?

(Daniēla 7:1—12:13)

553. gadā p.m.ē., kad Daniēlam ir vairāk nekā 70 gadu, viņš sapnī saņem pirmo parādību. Pravietis redz četrus lielus zvērus, kas attēlo lielvalstis, kuras cita citu nomaina, sākot ar Daniēla laiku līdz pat mūsdienām. Parādībā skatīdams ainu debesīs, pravietis redz ”kādu kā Cilvēka Dēlu”, kam tiek piešķirta mūžīga vara. (Daniēla 7:13, 14.) Pēc diviem gadiem Daniēls saņem redzējumu, kas saistīts ar Mēdiju un Persiju, Grieķiju un kādu politisku spēku, kas kļūst par ”ķēniņu ar bargu skatu”. (Daniēla 8:23.)

Pienāk 539. gads. Babilona ir kritusi, un pār haldiešu valsti valda mēdietis Dārijs. Daniēls lūdz Jehovu par savas dzimtenes atjaunošanu. Pravietim vēl lūdzot, Jehova pie viņa atsūta eņģeli Gabriēlu, lai tas palīdzētu Daniēlam ”nākt pie īstās lietu izpratnes” attiecībā uz Mesijas ierašanos. (Daniēla 9:20—25.) Nākamie notikumi risinās 536./535. gadā p.m.ē. Ebreju tautas atlikums ir atgriezies Jeruzalemē, bet viņu centieniem atjaunot templi tiek likti šķēršļi. Daniēls par to ir noraizējies un dedzīgi lūdz Jehovu, kurš pie viņa atsūta augstas kārtas eņģeli. Stiprinājis un uzmundrinājis Daniēlu, eņģelis pavēsta pravietojumu par sāncensību starp ziemeļvalsts un dienvidvalsts ķēniņu. Konflikts starp abiem ķēniņiem iesākas, kad Maķedonijas Aleksandra lielvalsti sadala četri viņa karavadoņi, un turpinās, līdz kamēr ”celsies Mihaēls, lielais eņģeļu valdnieks”. (Daniēla 12:1.)

Bībeles pantu skaidrojums.

8:9. Ko attēlo ”viskošākā zeme”? Redzējumā minētā ”viskošākā zeme” simbolizē stāvokli, kādā uz zemes atrodas svaidītie kristieši angļu un amerikāņu lielvalsts pastāvēšanas laikā.

8:25. Kas ir ”valdnieku Valdnieks”? Ar vārdu ”valdnieks” ir tulkots senebreju valodas vārds sar, kura pamatnozīme ir ”tas, kas ir galvenais; tas, kas ir priekšgalā”. Tituls ”valdnieku Valdnieks” pieder vienīgi Dievam Jehovam, kurš ir augstāks par visiem eņģeļiem, arī par Mihaēlu, ”vienu no galvenajiem sargeņģeļu priekšniekiem”. (Daniēla 10:13.)

9:27. Kādu derību ”ar daudziem apstiprināja” (LB-26) jeb uzturēja spēkā līdz septiņdesmitās gadu nedēļas beigām, proti, mūsu ēras 36. gadam? Bauslības derība zaudēja spēku 33. gadā, kad Jēzus tika nogalināts. Taču līdz 36. gadam Jehova uzturēja spēkā Ābrahāma derību attiecībā uz miesīgo Izraēlu un tā pagarināja laiku, kurā viņš ar īpašu labvēlību izturējās pret ebrejiem, pamatojoties uz to, ka viņi ir Ābrahāma pēcnācēji. Ābrahāma derība joprojām ir spēkā attiecībā uz ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 3:7—9, 14—18, 29; 6:16.)

Ko mēs varam mācīties.

9:1—23; 10:11. Pazemības, dievbijības, centības un neatlaidīgo lūgšanu dēļ Daniēls bija ”īpaši iemīļots vīrs”. Šīs īpašības viņam palīdzēja saglabāt uzticību Dievam līdz pat mūža galam. Apņemsimies sekot Daniēla paraugam.

9:17—19. Kad lūdzam, lai nāk Dieva jaunā pasaule, kur ”taisnība mājo”, svarīgākais, par ko mums jādomā, ir Jehovas vārda svētīšana un viņa augstākās varas tiesiskuma apstiprināšana, nevis atbrīvošanās no mūsu pašu grūtībām un ciešanām. (2. Pētera 3:13.)

10:9—11, 18, 19. Līdzīgi eņģelim, kas ieradās pie Daniēla, mums jāuzmundrina un jāstiprina citam cits, sniedzot palīdzīgu roku un sakot mierinošus vārdus.

12:3. Pēdējās dienās ”sapratīgie” — svaidītie kristieši — mirdz ”kā spīdekļi” un ir ”daudzus veduši pie taisnības”, arī ”lielu pulku” ”citu avju”. (Filipiešiem 2:15; Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā pilnā mērā piepildīsies vārdi, ka svaidītie mirdz ”kā zvaigznes”, jo tad viņi kopā ar Kristu ļaus paklausīgajai cilvēcei uz zemes gūt pilnu labumu no izpirkuma upura. ”Citām avīm” ir uzticīgi jāatbalsta svaidītie kristieši un cieši jāsadarbojas ar tiem.

Jehova ”svētī tos, kas Viņu bīstas”

Ko mēs uzzinām no Daniēla grāmatas par Dievu, kuru mēs pielūdzam? Tās pravietojumi — gan tie, kas ir īstenojušies, gan tie, kas vēl īstenosies nākotnē, — spilgti liecina, ka Jehova ir Dievs, kas tur savu vārdu. (Jesajas 55:11.)

Bet ko par Dievu atklāj Daniēla grāmatā aprakstītie notikumi? Četri ebreju jaunieši, kas atteicās pielāgoties Babilonijas galma dzīvei, saņēma ”ieskatu un saprašanu visās gudrībās”. (Daniēla 1:17.) Kad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego tika iemesti nokaitētā ceplī, patiesais Dievs sūtīja eņģeli un tos izglāba. Tāpat arī Daniēls tika izglābts no lauvu bedres. Nav nekādu šaubu — Jehova ir ”palīgs un.. vairogs” tiem, kas uz viņu cer, un viņš ”svētī tos, kas Viņu bīstas”. (Psalms 115:9, 13.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 8. lpp.]

Kāpēc Daniēls bija ”īpaši iemīļots vīrs”?