Patiess Jēzus piedzimšanas apraksts

ATSAUCIET atmiņā kādu jūsu valsts vēsturē visiem labi zināmu notikumu. To noteikti apstiprina daudzi dokumenti, un par šo notikumu ir rakstījis ne viens vien vēsturnieks. Bet ja nu kāds jums sacītu, ka tas nekad nav noticis, ka tas ir izdomāts? Varam iztēloties arī situāciju, kas skar cilvēku personiskāk, — piemēram, varbūt kāds apgalvo, ka daudz kas no tā, ko tuvinieki jums stāstījuši par vectēva piedzimšanu un bērnību, nav taisnība. Gan vienā, gan otrā gadījumā jūs būtu sašutis, dzirdot tādus vārdus. Jūs noteikti nesāktu uzreiz tiem ticēt.

Taču mūsdienu kritiķi parasti noraida Mateja un Lūkas evaņģēlijos lasāmos vēstījumus par Jēzus dzimšanu. Viņi apgalvo, ka tie ir pilnīgā pretrunā, tos nevar saskaņot un ka abos ir acīmredzamas aplamības un vēsturiskas neprecizitātes. Vai varētu būt, ka kritiķiem ir taisnība? Pamēģināsim paši pārbaudīt evaņģēlijos dotos aprakstus, nevis nekavējoties piekritīsim kritiķu apsūdzībām. To darot, pacentīsimies ieraudzīt, ko no evaņģēlijiem varam iemācīties.

Kādēļ sarakstīti evaņģēliji

Vispirms mums jāpatur prātā mērķis, kādēļ šie vēstījumi rakstīti. Tie ir evaņģēliji, nevis biogrāfijas, un tā ir ievērojama atšķirība. Rakstot kāda cilvēka biogrāfiju, autors varbūt veltī simtiem lappušu, lai parādītu, kā šis cilvēks ir izveidojies par personu, kas ir tik plaši pazīstama. Tāpēc dažās biogrāfijās ir sīki aprakstīts, kādi ir bijuši cilvēka vecāki, kur viņš piedzimis, kā ir pagājusi viņa bērnība. Evaņģēliji ir citādi. No visiem četriem evaņģēlijiem tikai Mateja un Lūkas evaņģēlijā ir stāstīts par Jēzus dzimšanu un viņa bērnību. Tomēr ne Mateja, ne Lūkas nolūks nebija parādīt, kā veidojās Jēzus personība. Atcerieties, Jēzus sekotāji atzina, ka Jēzus bija pastāvējis kā garīga būtne, pirms viņš nāca uz Zemi. (Jāņa 8:23, 58.) Tātad iemesls, kāpēc Matejs un Lūka pievērsa uzmanību Jēzus bērnībai, nebija vēlēšanās paskaidrot to, kas ietekmēja Jēzus personības veidošanos. Viņi abi atstāstīja notikumus, kas bija saistīti ar evaņģēliju mērķi.

Kāds bija šis mērķis? Vārds ”evaņģēlijs” nozīmē ’laba vēsts’. Abi vēlējās darīt zināmu vienu un to pašu vēsti, proti: Jēzus ir apsolītais Mesija jeb Kristus, viņš mira par cilvēces grēkiem un tika piecelts dzīvei debesīs. Bet abiem rakstītājiem bija ļoti atšķirīga izcelsme, un tāpat atšķīrās arī lasītāji, kam bija domāti viņu evaņģēliji. Matejs, kas agrāk bija nodokļu ievācējs, rakstīja galvenokārt ebrejiem. Ārsts Lūka rakstīja ’cienījamam Teofilam’, kas, iespējams, ieņēma kādu augstu amatu, turklāt Lūkas vēstījums bija domāts arī plašākam lasītāju lokam — ne tikai ebrejiem, bet arī citām tautām. (Lūkas 1:1—3.) Gan Matejs, gan Lūka izvēlējās aprakstīt tādus notikumus, kas varēja interesēt konkrētos lasītājus un visdrīzāk varēja tos pārliecināt par viņu vēsts patiesīgumu. Tāpēc Mateja evaņģēlijā ir pievērsta uzmanība Ebreju rakstos minētajiem pravietojumiem, kas piepildījās Jēzus dzīvē. Savukārt Lūka rakstīja tā, kā parasti rakstīja vēsturnieki, jo šāds tradicionāls notikumu izklāsts bija saprotams nejūdiem.

Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Mateja un Lūkas stāstījumi atšķiras. Taču, pretēji kritiķu apgalvojumiem, tie nav pretrunā. Tie papildina viens otru un veido vienotu notikumu ainu.

Jēzus piedzimšana Betlēmē

Kā Matejs, tā Lūka pieminēja izcilu brīnumu, kas bija saistīts ar Jēzus dzimšanu, — Jēzus piedzima jaunavai. Matejs rakstīja, ka šis brīnums piepildīja pravietojumu, ko pirms daudziem gadsimtiem bija izteicis Jesaja. (Jesajas 7:14; Mateja 1:22, 23.) Kā paskaidroja Lūka, Jēzus Betlēmē piedzima tāpēc, ka Romas valdnieks bija licis visiem iedzīvotājiem reģistrēties un šī iemesla dēļ Jāzepam un Marijai bija jādodas uz Betlēmi. (Skat. ”Vai Lūka kļūdījās?” 7. lappusē.) Faktam, ka Jēzus piedzima Betlēmē, bija liela nozīme. Vairākus gadsimtus pirms tam pravietis Miha bija sacījis, ka Mesija nāks no šķietami necilās pilsētas, kas atradās netālu no Jeruzalemes. (Mihas 5:1.)

Notikumi, kas norisinājās naktī, kad piedzima Jēzus, ir zināmi daudziem, jo tie ir attēloti Betlēmes ainiņās. Tomēr patiesība diezgan krietni atšķiras no tā, kas redzams ainiņās. Vēsturiskajā aprakstā Lūka, kas pieminēja iedzīvotāju reģistrēšanu, kuras dēļ Jāzeps un Marija bija ieradušies Betlēmē, stāstīja arī par ganiem, kas šajā īpašajā naktī kopā ar saviem ganāmpulkiem atradās laukā. Šie divi apstākļi daudziem Bībeles pētniekiem ir likuši secināt, ka Jēzus nevarēja būt dzimis decembrī. Pētnieki norāda, ka Romas valdnieks nebūtu licis naidīgi noskaņotajiem ebrejiem aukstajā un lietainajā gadalaikā doties uz savām dzimtajām pilsētām, jo šāds rīkojums būtu pamudinājis uz dumpi jau tā nepakļāvīgo tautu. Kā atzīmē zinātnieki, tāpat nebija iespējams, ka gani tik sliktā laikā būtu atradušies ar saviem ganāmpulkiem laukā. (Lūkas 2:8—14.)

Ievērojiet, ka Jehova par sava Dēla piedzimšanu paziņoja nevis izglītotajiem un ietekmīgajiem reliģiskajiem vadoņiem, bet vienkāršiem darba cilvēkiem, kas uzturējās laukā. Rakstu mācītāji un farizeji, visticamāk, ļoti maz interesējās par ganiem, kuriem nenoteiktais darba laiks neļāva līdz sīkumiem ievērot visus mutvārdu likumus. Bet Dievs izrādīja labvēlību šiem pazemīgajiem, uzticamajiem vīriešiem un parādīja tiem lielu godu, — eņģeļi tiem paziņoja, ka tikko kā Betlēmē ir nācis pasaulē Mesija, ko Dieva kalpotāji bija gaidījuši jau tūkstošiem gadu. Tieši šie vīrieši, nevis ”trīs ķēniņi”, kas tik bieži attēloti Betlēmes ainiņās, apciemoja Mariju un Jāzepu un ieraudzīja zīdainīti guļam silē. (Lūkas 2:15—20.)

Jehova dāvā labvēlību pazemīgiem cilvēkiem, kas meklē patiesību

Dievs ir labvēlīgs pret pazemīgiem cilvēkiem, kas viņu mīl un kas dedzīgi vēlas redzēt viņa nodomu piepildīšanos. Tas ir redzams visos ar Jēzus piedzimšanu saistītajos notikumos. Kad bija pagājis apmēram mēnesis pēc bērna piedzimšanas, Jāzeps un Marija to aiznesa uz templi, kā pieprasīja Mozus bauslība, un deva templī upuri: viņi varēja dot ”vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”. (Lūkas 2:22—24.) Bauslībā gan bija prasīts auns, taču, ja ģimene bija trūcīga, tad bija atļauts nest upuri, kas nebija tik dārgs. (3. Mozus 12:1—8.) Nedaudz padomājiet par to. Dievs Jehova, Visuma valdnieks, bija izvēlējies nevis bagātu, bet trūcīgu ģimeni, kurai bija jāizaudzina viņa mīļotais vienpiedzimušais Dēls. Ja jums ir bērni, tad šis gadījums jums vienmēr var atgādināt, ka vislabākā dāvana, ko jūs varat dot saviem bērniem, ir tāda mājas atmosfēra, kurā par svarīgākajām tiek uzskatītas garīgās vērtības, un šī dāvana būs daudz labāka par bagātību vai izglītību, kurai būtu augsts prestižs.

Arī templī Jehova dāvāja savu labvēlību diviem uzticīgiem, pazemīgiem kalpotājiem. Viena bija 84 gadus veca atraitne Anna, kas ”nešķīrās no Dieva nama”. (Lūkas 2:36, 37.) Otrs bija Dievam uzticīgs vecs vīrs, vārdā Sīmeans. Viņi abi bija ārkārtīgi saviļņoti, uzzinājuši par Dieva dāvāto lielisko iespēju pirms nāves skatīt bērnu, kas nākotnē kļūs par apsolīto Mesiju. Sīmeans par bērnu izteica pravietojumu, kurā izskanēja cerības, bet kurā jautās arī skumjas. Viņš pravietoja, ka jaunā māte Marija reiz sava mīļā dēla dēļ būs bēdu satriekta. (Lūkas 2:25—35.)

Bērnam draud briesmas

Sīmeana pravietojums bija nomācošs paziņojums, ka nevainīgo bērnu ienīdīs. Šis naids izpaudās jau tad, kad viņš bija vēl pavisam mazs, un tas ir sīki aprakstīts Mateja vēstījumā. Bija pagājuši daudzi mēneši, un Jāzeps kopā ar Mariju un Jēzu dzīvoja Betlēmē kādā mājā. Negaidīti pie viņiem ieradās vairāki svešzemnieki. Mateja evaņģēlijā nav norādīts, cik daudz vīriešu ieradās, un Matejs viņus nesauca nedz par ”gudrajiem”, nedz par ”trīs ķēniņiem” — pilnīgi pretēji tam, kas redzams Betlēmes ainiņās. Matejs izmantoja grieķu vārdu magoi, kas nozīmē ’astrologi’. Jau no tā vien lasītāji var noprast, ka notika kaut kas ļauns, jo nodarbošanās ar astroloģiju Dieva Rakstos ir nosodīta un dievbijīgie ebreji tai nekādā gadījumā nepievērsās. (5. Mozus 18:10—12; Jesajas 47:13, 14.)

Astrologi no austrumiem bija sekojuši kādai zvaigznei un atnesuši dāvanas ’jaunpiedzimušajam jūdu ķēniņam’. (Mateja 2:2.) Bet zvaigzne viņus nebija atvedusi uz Betlēmi. Sekojot tai, viņi bija nonākuši Jeruzalemē pie Hēroda I. Nevienam cilvēkam pasaulē nebija tik daudz iespēju un tik lielas vēlēšanās nodarīt ļaunu mazajam Jēzum kā šim ķēniņam. Godkārīgais un asinskārais valdnieks bija nogalinājis vairākus savas ģimenes locekļus, jo bija domājis, ka tie viņu apdraud.a Izdzirdējis, ka ir piedzimis bērns, kas kļūs par ’jūdu ķēniņu’, viņš lielā uztraukumā aizsūtīja astrologus uz Betlēmi to sameklēt. Kad astrologi devās ceļā, notika kaut kas dīvains. ”Zvaigzne”, kas viņiem bija likusi doties uz Jeruzalemi, šķita pārvietojamies! (Mateja 2:1—9.)

Nav zināms, vai tā bija īsta gaisma, kas bija redzama pie debesīm, vai arī tikai parādība. Bet ir skaidrs, ka šī ”zvaigzne” nebija no Dieva. Tā pilnīgi nekļūdīgi aizveda pagānu dievu kalpotājus tieši pie Jēzus — nevarīga, bezspēcīga bērna, ko aizsargāja tikai trūcīgs namdaris ar savu sievu. Astrologi, ko Hērods bija apmuļķojis, būtu visu pastāstījuši atriebīgajam valdniekam, un bērns tiktu nogalināts. Bet Dievs iejaucās notikumu gaitā, un astrologi sapnī saņēma no Dieva norādījumu doties mājup pa citu ceļu. Tātad ”zvaigzni” bija radījis Dieva ienaidnieks Sātans, kas bija gatavs ķerties pie jebkādiem līdzekļiem, lai nodarītu ļaunu Mesijam. Kāds paradokss — Betlēmes ainiņās gan ”zvaigzne”, gan astrologi tiek attēloti kā Dieva vēstneši! (Mateja 2:9—12.)

Tomēr Sātans nepadevās. Ķēniņš Hērods, ko Sātans izmantoja savu plānu īstenošanai, pavēlēja nogalināt Betlēmē visus bērnus līdz divu gadu vecumam. Bet Sātans nekad nevar pārspēt Jehovu. Kā rakstīja Matejs, Dievs jau ilgu laiku iepriekš bija paredzējis, ka lielās dusmās tiks nogalināti nevainīgi bērni. Jehova atkal deva pretsparu Sātanam, ar eņģeļa starpniecību brīdinādams Jāzepu un likdams tam bēgt uz Ēģipti. No Mateja vēstījuma redzams, ka pēc kāda laika Jāzepa nelielā ģimene no jauna mainīja dzīvesvietu un apmetās uz dzīvi Nācaretē, kur Jēzus uzauga kopā ar saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. (Mateja 2:13—23; 13:55, 56.)

Ko Kristus piedzimšana nozīmē jums

Vai jūs neesat nedaudz pārsteigts, izlasījis par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu un agrīno bērnību? Daudzi jūtas pārsteigti. Viņus izbrīnī fakts, ka īstenībā Bībeles vēstījumi ir saskaņā un tie ir precīzi, lai gan var dzirdēt pretējus apgalvojumus. Tāpat viņi ir pārsteigti, kad uzzina, ka daudzi notikumi bija paredzēti jau simtiem gadu iepriekš. Apmulsumu izraisa arī atziņa, ka daudz kas būtisks evaņģēlijos ievērojami atšķiras no tā, kas attēlots Ziemassvētku stāstos un Betlēmes ainiņās.

Taču vispārsteidzošākais, iespējams, ir fakts, ka Ziemassvētkos trūkst ļoti daudz kā tāda, kam ir liela nozīme evaņģēlijos. Piemēram, netiek pievērsta uzmanība Jēzus Tēvam — nevis Jāzepam, bet Dievam Jehovam. Iztēlojieties, ko Dievs Jehova juta, kad uzticēja savu mīļoto Dēlu Jāzepam un Marijai, lai viņi to audzinātu un par to gādātu. Iedomājieties, kādas sāpes pārdzīvoja debesu Tēvs, ļaudams Dēlam augt pasaulē, kurā naida pārņemts ķēniņš kala plānus, kā nogalināt viņa Dēlu jau agrā bērnībā. Jehovas dziļā mīlestība pret cilvēci bija tā, kas viņu pamudināja uz šo upuri. (Jāņa 3:16.)

Ziemassvētku svinībās bieži vien ir aizmirsts īstais Jēzus. Turklāt Bībelē nav rakstīts, ka Jēzus kaut kad būtu pavēstījis mācekļiem savas dzimšanas datumu, un tāpat nav nekādas norādes, ka viņa sekotāji būtu svinējuši viņa dzimšanas dienu.

Jēzus saviem sekotājiem lika pieminēt nevis viņa dzimšanu, bet viņa nāvi, jo tas bija notikums, kas ietekmēja cilvēces vēsturi. (Lūkas 22:19, 20.) Jēzus nevēlas, lai mēs viņu pieminētu kā silē gulošu zīdaini, jo viņš vairs nav nevarīgs mazulis. Vairāk nekā 60 gadu pēc savas nāves Jēzus parādībā atklājās apustulim Jānim, kas viņu redzēja kā varenu Ķēniņu jājam karot. (Atklāsmes 19:11—16.) Mums jāzina, ka Jēzus tagad ir Dieva debesu Valstības Valdnieks, jo viņš ir Ķēniņš, kas izmainīs pasauli.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

Vai Lūka kļūdījās?

KĀ GAN Jēzus, kas uzauga Nācaretē un ko parasti sauca par nācarieti, varēja piedzimt Betlēmē, kura atrodas apmēram 150 kilometru attālumā no Nācaretes? Lūka paskaidro: ”Tanī laikā [pirms Jēzus dzimšanas] nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā.” (Lūkas 1:1; 2:1—3.)

Daudzi kritiķi uzskata, ka šajā teksta fragmentā ir rupjas kļūdas vai ka tas ir pilnīgs izdomājums. Viņi apgalvo, ka minētā iedzīvotāju reģistrācija notika mūsu ēras 6. vai 7. gadā un ka Kvirīnijs valdīja tieši tajā laikā. Ja viņiem būtu taisnība, tad būtu pamats nopietni apšaubīt Lūkas vēstījumu, jo pierādījumi liecina, ka Jēzus piedzima 2. gadā pirms mūsu ēras. Taču šie kritiķi ignorē divus svarīgus faktus. Pirmkārt, Lūka atzīst, ka iedzīvotāji tika reģistrēti vairāk nekā vienu reizi, — ievērojiet vārdus ”šī pirmā uzrakstīšana”. Viņš labi zināja, ka vēlāk notika cita reģistrācija. (Apustuļu darbi 5:37.) Otrā reģistrācija ir tā, ko aprakstīja vēsturnieks Josefs Flāvijs un kas notika mūsu ēras 6. gadā. Otrkārt, zinot Kvirīnija valdīšanas laiku, mums nebūtu jāsecina, ka Jēzus piedzima 6. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka Kvirīnijs, pēc visa spriežot, bija Sīrijas valdnieks divas reizes. Daudzi zinātnieki ir vienisprātis, ka pirmo reizi viņš valdīja ap 2. gadu p.m.ē.

Pēc dažu kritiķu domām, Lūka šo reģistrāciju ir izgudrojis, lai būtu iemesls sacīt, ka Jēzus piedzima Betlēmē, tā piepildot Mihas 5:2 rakstīto pravietojumu. Tādi pieņēmumi padara Lūku par apzinātu meli, bet nevienam kritizētājam nav pamata attiecināt šādu apvainojumu uz rūpīgo hronistu, kurš ir uzrakstījis evaņģēliju un Apustuļu darbu grāmatu.

Ir vēl kaut kas, ko neviens kritizētājs nevar izskaidrot, proti: pats fakts, ka notika reģistrācija, piepildīja kādu pravietojumu. Sestajā gadsimtā p.m.ē. Daniēls pravietoja, ka valdnieks ”sūtīs savu nodevu ievācēju pa savas valsts jauko zemi”. Vai šis pravietojums tiešām attiecās uz Augustu un viņa rīkojumu reģistrēt Izraēlā iedzīvotājus? Pravietojumā tālāk sacīts, ka šī valdnieka pēcteča laikā Mesija, ”derības lielskungs” (LB-1825), tiks ”satriekts”. Augusta pēcteča Tiberija valdīšanas laikā tiešām tika ”satriekts”, t.i., nogalināts, Jēzus. (Daniēla 11:20—22.)

[Attēli 7. lpp.]

Imperators Augusts (27. g. p.m.ē.—14. g. m.ē.)

Imperators Tiberijs (14.—37. g. m.ē.)

[Norādes par autortiesībām]

Musée de Normandie, Caen, France

Fotografēts ar British Museum laipnu atļauju

[Attēls 8. lpp.]

Jehovas eņģelis parādīja īpašu labvēlību pazemīgajiem ganiem, paziņodams tiem labo vēsti par Kristus piedzimšanu