Radītā pasaule liecina par Jehovas gudrību

”Viņa neredzamās īpašības.. saskatāmas viņa darbos.” (Rom. 1:20.)

 1. Kā pasaulīga gudrība ir ietekmējusi daudzus cilvēkus?

PASAULĒ par gudriem parasti tiek uzskatīti tie, kas ir ieguvuši plašas zināšanas. Taču vai visi, kam ir šādas zināšanas, patiešām ir gudri? Nē, jo cilvēki, kuru prāts ir pildīts ar pasaulīgu gudrību, nespēj citiem dot uzticamus padomus, kā atrast patiesu jēgu dzīvē. Vēl vairāk, tie, kas pārņem šādu cilvēku uzskatus, galu galā ”tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efez. 4:14.)

2., 3. a) Kāpēc var teikt, ka Jehova ir ”vienīgais visugudrais”? b) Kā gudrība, kas nāk no Dieva, atšķiras no pasaulīgas gudrības?

² Pavisam citādi ir ar tiem, kas iegūst patiesu gudrību, kuras avots ir Dievs Jehova. Bībelē ir teikts, ka Jehova ir ”vienīgais visugudrais”. (Rom. 16:27.) Viņš zina pilnīgi visu par Visumu, arī tā uzbūvi un vēsturi. Dabā pastāvošie likumi, uz kuriem cilvēki balstās savos pētījumos, visi ir Jehovas iedibināti. Tāpēc viņu neiespaido cilvēku izgudrojumi un nepiesaista daudzu apbrīnotās cilvēku filozofijas. ”Šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība.” (1. Kor. 3:19.)

³ Bībelē ir teikts, ka Jehova saviem kalpiem ”piešķir gudrību”. (Sal. Pam. 2:6, LB-65r.) Atšķirībā no cilvēku filozofijām gudrība, kas nāk no Dieva, nav neskaidra un izplūdusi. Gluži pretēji, tā palīdz skaidri spriest, balstoties uz Dieva Rakstu zināšanām un sapratni. (Nolasīt Jēkaba 3:17.) Apustulis Pāvils apbrīnoja Jehovas gudrību. Viņš rakstīja: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!” (Rom. 11:33.) Tā kā Jehova ir visgudrākā persona Visumā, mēs varam būt pārliecināti, ka viņa likumu ievērošana mums palīdz iet pa vislabāko dzīves ceļu. Galu galā Jehova labāk par jebkuru citu zina, kas mums ir nepieciešams, lai mēs būtu laimīgi. (Sal. Pam. 3:5, 6.)

Jēzus — palīgs radīšanā

 4. Kāds ir viens no veidiem, kā mēs varam saskatīt Jehovas gudrību?

⁴ Jehovas gudrība un citas viņa nepārspējamās īpašības izpaužas tajā, ko viņš ir radījis. (Nolasīt Romiešiem 1:20.) Jehovas darbi, no visiespaidīgākajiem līdz vissīkākajiem, atklāj dažādas viņa personības šķautnes. Lai kur mēs vērstu savu skatu — augšup uz debesīm vai uz zemi zem mūsu kājām —, it visur ir redzami neskaitāmi apliecinājumi tam, ka pastāv gudrs un mīlošs Radītājs. Pārdomājot viņa radīšanas darbus, mēs varam daudz ko par viņu uzzināt. (Ps. 19:2; Jes. 40:26.)

5., 6. a) Kas kopā ar Jehovu piedalījās radīšanā? b) Kam mēs pievērsīsim uzmanību, un kāpēc?

⁵ Jehova nebija viens, kad viņš ”radīja debesis un zemi”. (1. Moz. 1:1.) Bībelē ir norādīts, ka ilgu laiku pirms tam, kad tika radīta materiālā pasaule, Dievs radīja kādu garīgu būtni, ar kuras palīdzību viņš veidoja visu pārējo. Šī garīgā būtne bija Dieva vienpiedzimušais Dēls — ”visas radības pirmdzimtais” —, kas vēlāk dzīvoja uz zemes kā cilvēks Jēzus. (Kol. 1:15—17.) Arī Jēzum, tāpat kā Jehovam, piemīt dziļa gudrība. Salamana Pamācību grāmatas 8. nodaļā viņš pat ir attēlots kā personificēta gudrība. Šajā Bībeles nodaļā par viņu ir runāts arī kā par Dieva palīgu darbos. (Sal. Pam. 8:12, 22—31, LB-65r.)

⁶ Tātad radītā pasaule atklāj gan Jehovas, gan viņa palīga Jēzus gudrību. No tā, kas ir radīts, mēs varam mācīties daudz ko svarīgu. Pievērsīsim uzmanību četrām radībām, kas Salamana Pamācību grāmatā, 30. nodaļas 24. līdz 28. pantā, ir sauktas par gudrām.a

Čakluma paraugs

7., 8. Kādi fakti par skudrām jums šķiet interesanti?

⁷ Pat tie, ko var nosaukt par ”maziem zemes virsū”, mums daudz ko var iemācīt, ja mēs vairāk uzzinām par viņiem pašiem un viņu ieradumiem. Piemēram, padomāsim par instinktīvo gudrību, kāda piemīt skudrām. (Nolasīt Salamana Pamācības 30:24, 25.)

⁸ Daļa pētnieku uzskata, ka skudru ir vismaz 200 tūkstoš reižu vairāk nekā cilvēku, un tās visas čakli rosās virs zemes un zem tās. Skudras ir organizētas kolonijās, un lielākajā daļā skudru koloniju ir skudru mātītes, tēviņi un darba skudras, un tās visas čakli darbojas kolonijas labā. Dienvidamerikā mīt lapgriezējskudras, kuras varētu nosaukt par izcilām dārzniecēm. Šiem mazajiem kukainīšiem ir savi sēņu dārzi, kuros tie pārstāda un apgriež sēnes un gādā par mēslojumu, lai iegūtu lielāku ražu. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka šīs izcilās ”dārznieces” gādā tikai tik daudz barības, cik kolonijai ir nepieciešams, tā taupot laiku un spēkus.b

9., 10. Kā mēs varam būt tik čakli kā skudras?

⁹ Mēs varam kaut ko mācīties no skudrām. Tās mums māca, ka ir nepieciešams čakls darbs, lai sasniegtu labus rezultātus. Bībelē izskan pamudinājums: ”Dodies pie skudrām, tu, sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.” (Sal. Pam. 6:6—8.) Gan Jehova, gan viņa palīgs Jēzus čakli darbojas. ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas,” teica Jēzus, ”tāpēc arī es darbojos.” (Jāņa 5:17.)

¹⁰ Tā kā mēs cenšamies līdzināties Dievam un Kristum, arī mums ir jābūt čakliem. Lai kādi pienākumi mums būtu uzticēti kalpošanā, mums jābūt aizņemtiem ”tā Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.) Tāpēc mums jācenšas klausīt vārdiem, ko Pāvils rakstīja kristiešiem Romā: ”Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot tam Kungam.” (Rom. 12:11.) Pūles, ko mēs veltām Jehovas gribas pildīšanai, nav veltīgas, jo Bībelē ir apliecināts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebr. 6:10.)

Aizsardzība no garīga posta

11. Miniet dažas iezīmes, kas raksturīgas klinšu damaniem!

¹¹ Ir vēl kādas salīdzinoši nelielas radības, no kurām mēs varam mācīties kaut ko svarīgu. (Nolasīt Salamana Pamācības 30:26.)c Klinšu damaniem, kas pēc ķermeņa formas un lieluma atgādina prāvus trušus, ir mazas, apaļas ausis un īsas kājas. Šie nelielie dzīvnieciņi mājo klinšainās vietās. Tie ir apveltīti ar asu redzi, kas tiem ļauj ātri pamanīt draudošās briesmas, un klinšu alas un spraugas tiem sniedz drošu patvērumu no plēsējiem. Klinšu damani ir radīti dzīvei ciešās grupās — tā viņi ir labāk pasargāti no uzbrucējiem, un aukstā laikā viņi saspiežas cieši kopā, lai būtu siltāk.d

12., 13. Ko mēs varam mācīties no klinšu damaniem?

¹² Ko mēs varam mācīties no klinšu damaniem? Pirmkārt, varam pievērst uzmanību tam, kā šis dzīvnieks sargās no iespējamiem uzbrukumiem. Asā redze tam ļauj pamanīt uzbrucējus jau no tālienes, un tas nemēdz doties tālu prom no klinšu spraugām, kur rodams patvērums. Arī mums ir nepieciešama asa garīgā redze, lai mēs varētu pamanīt briesmas, kas mums draud Sātana pasaulē. Apustulis Pēteris kristiešus brīdināja: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pēt. 5:8.) Kad Jēzus bija uz zemes, viņš saglabāja modrību un spēja pretoties visiem Sātana mēģinājumiem lauzt viņa uzticību Dievam. (Mat. 4:1—11.) Jēzus rādīja labu paraugu saviem sekotājiem.

¹³ Viens veids, kā mēs varam saglabāt modrību, ir izmantot visu, ko Jehova piedāvā mūsu garīgajai aizsardzībai. Mēs nedrīkstam atstāt novārtā Bībeles studēšanu un pārstāt apmeklēt kristiešu sapulces. (Lūk. 4:4; Ebr. 10:24, 25.) Līdzīgi klinšu damaniem, kas labi jūtas, dzīvojot ciešās grupās, arī mums ir jāturas kopā ar ticības biedriem, lai mēs varētu ”gūt iepriecu kopīgajā ticībā”. (Rom. 1:12.) Pieņemot Jehovas aizsardzību, mēs parādām, ka domājam tāpat kā psalmu sacerētājs Dāvids, kurš teica: ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos.” (Ps. 18:3.)

Izturība vajāšanās

14. Viens sisenis nav iespaidīgs, bet ko var teikt par siseņu baru?

¹⁴ Mēs varam kaut ko mācīties arī no siseņiem. Viens sisenis, kas ir tikai aptuveni piecus centimetrus garš, nav sevišķi iespaidīgs, taču vesels bars šo kukaiņu raisa bijību. (Nolasīt Salamana Pamācības 30:27.) Siseņi ir pazīstami ar savu rijīgumu, un bars siseņu īsā laikā var iznīcināt lielu lauku, kurā ienākusies raža. Skaņa, ar kādu tuvojas kukaiņu bars, Bībelē ir salīdzināta ar ratu rīboņu un uguns švirkstēšanu salmos. (Joēla 2:3, 5.) Cenšoties apturēt siseņu baru, cilvēki reizēm ir kurinājuši uguni, taču parasti šāda taktika ir izrādījusies neefektīva. Bojāgājušo siseņu ķermeņi apdzēš liesmas, un pārējie kukaiņi netraucēti turpina savu gaitu. Lai gan siseņiem nav vadoņa, tie darbojas kā labi organizēta armija, kas pārvar tikpat kā visus šķēršļus.e (Joēla 2:25.)

15., 16. Kādā ziņā Valstības sludinātājus mūsdienās var salīdzināt ar siseņu baru?

¹⁵ Pravietis Joēls Jehovas kalpu darbību salīdzināja ar siseņu bara pārvietošanos. Viņš rakstīja: ”Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas. Viņi netraucē cits citu, bet ikviens ietur savu vietu un virzās uz priekšu viņam noteiktā kārtībā; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, pārspēj visus pret viņiem lietojamos ieročus un ne ar ko nav aizturami.” (Joēla 2:7, 8.)

¹⁶ Šajā pravietojumā ietvertais siseņu pulka raksturojums patiešām labi atbilst Dieva Valstības sludinātājiem mūsdienās. Nekāds pretestības ”mūris” nespēj apturēt viņu sludināšanu. Viņi cenšas līdzināties Jēzum, kurš neatlaidīgi pildīja Dieva gribu, kaut arī tāpēc daudzi viņu nicināja. (Jes. 53:3.) Tiesa, ne viens vien kristietis savas ticības dēļ ir miris mocekļa nāvē, tomēr sludināšana ir turpinājusies un Valstības sludinātāju skaits aizvien pieaug. Patiesībā vajāšanas bieži vien ir palīdzējušas labajai vēstij sasniegt cilvēkus, kas citādi to nebūtu dzirdējuši. (Ap. d. 8:1, 4.) Vai mēs savā kalpošanā parādām tādu pašu neatlaidību kā siseņi — neļaujam sevi apturēt ne cilvēku vienaldzībai, ne pretestībai? (Ebr. 10:39.)

”Pieķerieties tam, kas labs”

17. Kā gekons spēj pieķerties pie gludām virsmām?

¹⁷ Par ceturto no radībām, kas nosauktas par gudrām, ir teikts: ”Gekons ar savām kājām pieķeras visam.” (Sal. Pam. 30:28, NW.) Redzot gekonu, var rasties iespaids, ka smaguma spēks uz to neiedarbojas. Zinātnieki apbrīno to, kā šīs nelielās ķirzakas spēj traukties augšup pa sienām un pat skraidīt pa gludiem griestiem un nenokrist. Kā gekoni to dara? Viņu īpašās spējas pamatā nav piesūcekņi vai kāda lipīga viela. Gekona pirkstu spilventiņus klāj valnīši, ko sedz tūkstošiem mikroskopisku sariņu, savukārt katrs no šiem sariņiem sazarojas simtos šķiedru, kurām ir lāpstveidīgi galiņi. Starpmolekulārie spēki, kas darbojas starp šīm šķiedrām un virsmu, ir pietiekami stipri, lai noturētu gekona svaru, pat ja dzīvnieks pārvietojas pa stikla virsmu, karājoties ar galvu uz leju. Gekona īpašās spējas ieinteresēti, zinātnieki uzskata, ka sintētisks materiāls, kas imitē gekona pēdu, varētu būt laba alternatīva spēcīgām līmvielām.f

18. Kā mums jārīkojas, lai mēs vienmēr būtu ”pieķērušies tam, kas labs”?

¹⁸ Ko mēs varam mācīties no gekona? Bībelē mēs tiekam aicināti: ”Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” (Rom. 12:9.) Ja mēs ļautos Sātana pasaules kaitīgajai ietekmei, mēs varētu pārstāt ievērot Bībeles principus. Piemēram, biedrojoties ar tiem, kas neievēro Dieva likumus, — vai nu skolā, vai darbavietā, vai arī ar nepieņemamas izklaides starpniecību — mēs varētu zaudēt savu apņēmību darīt to, kas ir pareizs. Nepieļausim, ka ar mums tā notiktu! Bībelē izskan brīdinājums: ”Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam.” (Sal. Pam. 3:7.) Ņemsim vērā gudro padomu, ko senatnē Mozus deva Dieva tautai: ”Bīsties to Kungu, savu Dievu, kalpo Viņam un Viņam jo cieši pieķeries.” (5. Moz. 10:20.) Cieši turoties pie Jehovas likumiem, mēs līdzināsimies Jēzum, par kuru bija teikts: ”Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību.” (Ebr. 1:9.)

Mācīsimies no radītās pasaules

19. a) Kādas Jehovas īpašības jūs personīgi saskatāt radītajā pasaulē? b) Kā Dieva piešķirtā gudrība mums var nākt par labu?

¹⁹ Kā jau mēs apskatījām, Jehovas īpašības skaidri atklājas tajā, ko viņš ir radījis, un no radītās pasaules mēs varam mācīties daudz ko vērtīgu. Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovas darbiem, jo vairāk mūs pārsteidz viņa gudrība. Pievēršot uzmanību Dieva gudrībai, mēs varam just prieku jau tagad un saņemt aizsardzību nākotnē. (Sal. Māc. 7:12.) Mēs pieredzēsim, cik patiesi ir vārdi, kas lasāmi Salamana Pamācībās 3:13, 18 (LB-65r): ”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.”

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

Ko mēs mācāmies no

• skudrām,

• klinšu damaniem,

• siseņiem,

• gekoniem?

[Attēls 16. lpp.]

Vai jūs esat tik čakli kā lapgriezējskudras?

[Attēli 17. lpp.]

Klinšu damani pasargā sevi, turoties kopā ar citiem. Vai mēs rīkojamies tāpat?

[Attēli 18. lpp.]

Līdzīgi siseņiem, kristieši parāda neatlaidību

[Attēls 18. lpp.]

Kā gekons pieķeras gludām virsmām, tā arī kristiešiem ir jāpieķeras tam, kas ir labs

[Norāde par autortiesībām]

Stockbyte/Getty Images