Kas ”izglābs sevi”?
”Ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.” (APUSTUĻU DARBI 2:21)
1. Kāpēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētki bija pagrieziena punkts pasaules vēsturē?
MŪSU ĒRAS 33. gada Piecdesmitās dienas svētku diena bija pagrieziena punkts pasaules vēsturē. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā dienā piedzima jauna tauta. Sākumā tās locekļu skaits nebija liels — tikai 120 Jēzus mācekļu, kas bija sapulcējušies kādā augšistabā Jeruzalemē. Bet mūsdienās, kad vairākums tālaika tautu jau ir aizmirstas, tauta, kas toreiz piedzima augšistabā, joprojām pastāv. Tas mums visiem ir ļoti nozīmīgs fakts, jo Dievs šai tautai ir uzdevis liecināt par viņu visai cilvēcei.
2. Kādi brīnumaini notikumi iezīmēja jaunas tautas piedzimšanu?
2 Laikā, kad radās minētā tauta, piepildoties Joēla pravietiskajiem vārdiem, risinājās nozīmīgi notikumi. Par šiem notikumiem mēs lasām Apustuļu darbos 2:2—4: ”Piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” Tā 120 Dievam uzticīgu vīriešu un sieviešu kļuva par pirmajiem tās garīgās tautas locekļiem, kuru apustulis Pāvils vēlāk nosauca par ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16.)
3. Kāds Joēla pravietojums piepildījās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos?
3 Vēlēdamies noskaidrot, kas ir šis ’stiprais vējš’, sapulcējās liels ļaužu pulks, un apustulis Pēteris viņiem paskaidroja, ka ir piepildījies viens no Joēla pravietojumiem. Kas tas bija par pravietojumu? To var saprast, ieklausoties apustuļa vārdos: ”Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mēlēm. Un es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā, un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Apustuļu darbi 2:17—21.) Vārdi, ko citēja Pēteris, ir atrodami Joēla 3:1—5, un to piepildījums ebreju tautai nozīmēja, ka laika ir atlicis pavisam maz. ”Tā Kunga lielā un briesmīgā diena”, kurā neuzticīgajiem izraēliešiem bija jāsaņem sods, bija tuvu. Bet kuri bija tie, kas varēja izglābties? Un uz ko norādīja Joēla pravietojuma sākotnējais piepildījums?
Divi pravietojuma piepildījumi
4., 5. Kādus padomus saistībā ar nākotnes notikumiem deva Pēteris, un kāpēc šie padomi attiecās arī uz vēlākiem laikiem?
4 Pēc mūsu ēras 33. gada garīgais Dieva Izraēls plauka, turpretī miesīgais Izraēls ne. Mūsu ēras 66. gadā miesīgais Izraēls karoja ar Romu. 70. gadā Izraēls gandrīz pilnīgi tika iznīcināts un Jeruzaleme ar tās templi tika nodedzināta līdz pamatiem. Mūsu ēras 33. gadā, Piecdesmitās dienas svētkos, norādot uz gaidāmo traģēdiju, Pēteris bija devis labu padomu. Citējot Joēla vārdus, viņš bija teicis: ”Ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.” Katram jūdam personīgi bija jāizlemj, vai viņš piesauks Jehovas vārdu. Tas nozīmēja ievērot arī Pētera tālākos norādījumus: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu.” (Apustuļu darbi 2:38.) Cilvēkiem, kas dzirdēja Pētera vārdus, bija jāpieņem Mesija, ko izraēlieši kā tauta bija noraidījuši.
5 Joēla pravietiskie vārdi dziļi ietekmēja lēnprātīgos cilvēkus, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Bet mūsdienās šie vārdi ir vēl nozīmīgāki, jo, kā rāda 20. gadsimta notikumi, Joēla pravietojums piepildījās otrreiz. Noskaidrosim, kā tas ir noticis.
6. Kā, tuvojoties 1914. gadam, pamazām kļuva redzams Dieva Izraēls?
6 Pēc apustuļu nāves Dieva Izraēlu aizēnoja viltus kristietības nezāles. Taču beigu laikā, kas sākās 1914. gadā, garīgā tauta atkal kļuva skaidri pamanāma. Tas viss notika, piepildoties Jēzus līdzībai par kviešiem un nezālēm. (Mateja 13:24—30, 36—43.) Kad tuvojās 1914. gads, svaidītie kristieši sāka nošķirties no neuzticīgās kristīgās pasaules — viņi drosmīgi noraidīja viltus mācības un sludināja par gaidāmajām tautu laiku beigām. (Lūkas 21:24.) Taču, kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, radās apstākļi, kam viņi nebija gatavi. Spēcīga spiediena ietekmē daudzi pagura un daži pieļāva kompromisu. Līdz 1918. gadam sludināšana būtībā bija apstājusies.
7. a) Kādi notikumi 1919. gadā līdzinājās notikumiem 33. gada Piecdesmitās dienas svētku dienā? b) Kā Dieva gara izliešana ietekmēja Jehovas kalpus pēc 1919. gada?
7 Tomēr šāds stāvoklis nesaglabājās ilgu laiku. No 1919. gada Jehova sāka izliet pār savu tautu svēto garu, un veids, kā viņš to darīja, atsauca atmiņā notikumus, kas risinājās mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Protams, 1919. gadā mācekļi nesāka runāt mēlēs un nepūta stiprs vējš. No Pāvila vārdiem, kas pierakstīti 1. Korintiešiem 13:8, mēs saprotam, ka brīnumu laiks jau sen bija beidzies. Taču Dieva gara darbība bija skaidri redzama, kad 1919. gadā kopsanāksmē, kas notika Sīdarpointā (Ohaio, ASV), Dievam uzticīgie kristieši tika uzmundrināti un pēc tam atsāka sludināt labo vēsti par Valstību. Vēlāk, 1922. gadā, viņi atkal sapulcējās Sīdarpointā, un šoreiz viņus iedvesmoja aicinājums: ”Vēstījiet, vēstījiet, vēstījiet par Ķēniņu un viņa ķēniņvalsti!” Tāpat kā bija noticis pirmajā gadsimtā, arī šoreiz pasaule bija spiesta pievērst uzmanību tam, ko Dievs bija panācis, izliedams pār savu tautu svēto garu. Visi Dievam veltījušies kristieši — vīrieši un sievietes, jauni un veci — sāka ’pravietot’, tas ir, paust ”Dieva lielos darbus”. (Apustuļu darbi 2:11.) Līdzīgi Pēterim viņi mudināja pazemīgos cilvēkus: ”Izglābieties no šīs samaitātās cilts!” (Apustuļu darbi 2:40.) Kā atsaucīgi cilvēki varēja to darīt? Viņiem bija jārīkojas saskaņā ar Joēla vārdiem, kas lasāmi Joēla 3:5: ”Izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga vārdu.”
8. Kas ir noticis ar Dieva Izraēlu kopš 1919. gada?
8 Kopš gadsimta sākuma Dieva Izraēls ir izvērsis savu darbību. Svaidīto apzīmogošana acīmredzot ir krietni pavirzījusies uz priekšu, un kopš 30. gadiem ir parādījies liels pazemīgu ļaužu pulks, kam ir cerība dzīvot uz zemes. (Atklāsmes 7:3, 9.) Viņi visi darbojas ar neatliekamības apziņu, jo Joēla 3:1, 2 otrreizējais piepildījums norāda uz to, ka drīz būs daudz briesmīgāka Jehovas diena, kad tiks iznīcināta šīs pasaules reliģiskā, politiskā un komerciālā sistēma. Mums ir pamatots iemesls piesaukt Jehovas vārdu un nešaubīgi paļauties uz to, ka viņš mūs izglābs!
Kā mēs piesaucam Jehovas vārdu?
9. Ko nozīmē piesaukt Jehovas vārdu?
9 Ko nozīmē piesaukt Jehovas vārdu? Uz šo jautājumu mums palīdz atbildēt Joēla 3:1, 2 konteksts. Piemēram, Jehova neuzklausa katru, kas viņu piesauc. Ar cita pravieša, Jesajas, starpniecību Jehova teica Izraēlam: ”Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu arī jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu.” Kāpēc Jehova atteicās uzklausīt savu tautu? Viņš pats paskaidroja: ”Jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.” (Jesajas 1:15.) Jehova neuzklausīs nevienu, kas ir vainīgs asinsizliešanā vai dzīvo grēcīgi. Tieši tāpēc Pēteris Piecdesmitās dienas svētkos teica jūdiem, lai tie atgriežas no saviem grēkiem. Joēla 3:1, 2 konteksts apliecina, ka arī Joēls uzsvēra nepieciešamību nožēlot grēkus. Piemēram, Joēla 2:12, 13 mēs lasām: ””Bet arī vēl tagad”, — saka tas Kungs, — ”griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!” Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds.” Sākot ar 1919. gadu, svaidītie kristieši rīkojās saskaņā ar šiem vārdiem. Viņi nožēloja savas kļūdas un apņēmās nekad vairs nepieļaut kompromisu un nepārtraukt darbu. Tāpēc Dievs varēja izliet pār viņiem savu garu. Katram cilvēkam, kas vēlas piesaukt Jehovas vārdu un vēlas tikt uzklausīts, jārīkojas tāpat.
10. a) Kas ir patiesa grēku nožēla? b) Ko dara Jehova, redzēdams patiesu grēku nožēlu?
10 Atcerēsimies, ka patiesi nožēlot grēkus nozīmē daudz vairāk nekā tikai pateikt: ”Lūdzu, piedod.” Izraēlieši mēdza pārplēst virsdrēbes, lai parādītu, cik spēcīgas ir viņu jūtas. Bet Jehova saka: ”Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes.” Patiesa grēku nožēla nāk no sirds, no mūsu dziļākās būtības. Patiesi nožēlot grēkus nozīmē novērsties no ļaunuma, gluži kā ir rakstīts Jesajas 55:7: ”Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga.” Nožēlot nozīmē ienīst grēku, kā to ienīda Jēzus. (Ebrejiem 1:9.) Un mēs paļaujamies uz to, ka Jehova uz izpirkuma upura pamata mums piedos grēkus, jo Jehova ir ”žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds”. Viņam būs pieņemama mūsu kalpošana — mūsu garīgie ēdamie un slakāmie upuri. Viņš mūs uzklausīs, kad piesauksim viņa vārdu. (Joēla 2:14.)
11. Kādai ir jābūt patiesās pielūgsmes vietai mūsu dzīvē?
11 Kalna sprediķī Jēzus minēja vēl kādu domu, ko der atcerēties; viņš teica: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” (Mateja 6:33.) Mēs nedrīkstam uzskatīt kalpošanu par kaut ko mazsvarīgu, par kaut ko tādu, ko mēs varētu darīt formāli, lai tikai mūsu sirdsapziņa būtu mierīga. Kalpošana Dievam ir tā vērta, lai mēs tai ierādītu galveno vietu savā dzīvē. Tāpēc Jehova ar Joēla starpniecību saka: ”Pūtiet taures Ciānas kalnā.. Savāciet vienuviet visu tautu, svētās un nopietnās pārdomās lai sanāk kopā draudze, sapulciniet tautas vecajos, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas īpašās dzīvojamās telpas!” (Joēla 2:15, 16.) Ir dabiski, ka jaunlaulāto uzmanība ir pievērsta kaut kam citam — viņi domā tikai viens par otru. Taču arī viņu dzīvē kalpošanai Jehovam jābūt pirmajā vietā. Nekas nedrīkst būt svarīgāks par sapulcēšanos pie mūsu Dieva un viņa vārda piesaukšanu.
12. Par kādām pieauguma iespējām liecina pagājušā gada Atceres vakara apmeklētāju skaits?
12 To visu paturot prātā, padomāsim par skaitļiem, kas redzami Jehovas liecinieku 1997. kalpošanas gada pārskatā. Pagājušajā gadā lielākais Ķēniņvalsts sludinātāju skaits bija 5 599 931 — patiesi liels Dieva cildinātāju pulks! Atceres vakaru apmeklēja 14 322 226 cilvēki; tātad bez sludinātājiem Atceres vakarā bija vairāk nekā astoņarpus miljoni citu cilvēku. Šis skaitlis norāda uz to, ka ir iespējams labs pieaugums. Daudzi no šiem astoņarpus miljoniem jau studē Bībeli ar Jehovas lieciniekiem — tie ir vai nu ieinteresēti cilvēki, vai arī kristītu vecāku bērni. Ļoti daudziem Atceres vakars bija pirmā sapulce, ko viņi apmeklēja. Tā kā šie cilvēki bija atnākuši uz sapulci, Jehovas lieciniekiem radās iespēja labāk iepazīties ar viņiem un piedāvāt savu palīdzību, lai viņi turpinātu garīgi augt. Bija atnākuši arī tādi cilvēki, kas katru gadu ierodas uz Atceres vakaru un, iespējams, apmeklē arī dažas citas mūsu sapulces, tomēr nav spēruši tālākus soļus. Šādi cilvēki, protams, ir ļoti gaidīti mūsu sapulcēs. Taču mēs mudinām šos cilvēkus nopietni pārdomāt Joēla pravietiskos vārdus un izlemt, kas būtu jādara, lai viņi varētu būt droši par to, ka Jehova viņus uzklausīs, kad viņi piesauks Jehovas vārdu.
13. Kāds ir mūsu pienākums pret citiem cilvēkiem, ja mēs jau piesaucam Jehovas vārdu?
13 Apustulis Pāvils, rakstīdams par Dieva vārda piesaukšanu, pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam. Vēstulē romiešiem viņš citēja Joēla pravietiskos vārdus: ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.” Pēc tam viņš loģiski secināja: ”Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” (Romiešiem 10:13, 14.) Daudziem cilvēkiem, kas vēl nepazīst Jehovu, ir jāpiesauc Dieva vārds. Tiem, kas jau pazīst Jehovu, ir pienākums ne tikai sludināt, bet arī censties darīt visu iespējamo, lai palīdzētu cilvēkiem šādā veidā.
Garīgā paradīze
14., 15. Kādas paradīzes apstākļiem raksturīgas svētības saņem Jehovas ļaudis tāpēc, ka piesauc Jehovas vārdu viņam pieņemamā veidā?
14 Gan svaidītajiem, gan citām avīm ir šāda attieksme pret kalpošanu, tāpēc Jehova viņus svētī. ”Tas Kungs iekarsa savas zemes pēc un saudzēja savus ļaudis.” (Joēla 2:18, LB-26.) 1919. gadā Jehova apliecināja dedzību un līdzjūtību pret savu tautu, kad deva tai jaunu spēku un ieveda garīgas darbības laukā. Tā tiešām ir garīga paradīze, par kuru Joēls rakstīja: ”Nebīsties, tīruma zeme, bet priecājies un esi līksma! Jo tas Kungs tiešām ir spējīgs veikt lielus darbus. Nebīstieties, dzīvnieki laukos! Jo veldzes apveltītās vietas smilšu klajumos atkal zaļos, koki atkal nesīs augļus, un ražas pilnībā lieksies lejup zari vīģu un vīna kokiem. Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva tā Kunga apziņā! Jo Viņš piešķiŗ jums pamācītājus dzīves taisnīgumā un kā agrāk sūta jums agrīno un vēlīno lietu, lai kloni pildītos ar labību un spaidi mirktu svaiga vīna un eļļas straumēs.” (Joēla 2:21—24.)
15 Kāda brīnišķīga aina! Zemē ir trīs izraēliešu galveno pārtikas produktu — labības, olīveļļas un vīna — pārpilnība, turklāt ir arī milzīgi ganāmpulki. Mūsdienās šie pravietiskie vārdi, bez šaubām, piepildās garīgā ziņā. Jehova gādā, lai mums būtu visa nepieciešamā garīgā barība. Vai mūs visus neiepriecina šāda pārpilnība, par kuru ir parūpējies Dievs? Tiešām, kā pravietoja Maleahija, mūsu Dievs ir ’atvēris debesu logus un licis svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār mums’. (Maleahija 3:10.)
Sistēmas gals
16. a) Par ko Jehovas gara izliešana liecina mūsu dienās? b) Kas notiks nākotnē?
16 Aprakstījis paradīzes apstākļus, kādos dzīvos Dieva tauta, Joēls pravietoja, ka tiks izliets Jehovas gars. Kad Pēteris Piecdesmitās dienas svētkos citēja šo pravietojumu, viņš teica, ka tas piepildās ”pēdējās dienās”. (Apustuļu darbi 2:17.) Dieva gara izliešana toreiz nozīmēja, ka ir sākušās jūdu sistēmas pēdējās dienas. Gara izliešana pār Dieva Izraēlu 20. gadsimtā nozīmē, ka mēs dzīvojam pasaulē pastāvošās sistēmas pēdējās dienās. Bet kas ir gaidāms nākotnē? Joēla pravietojuma turpinājumā tas ir pateikts: ”Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni un dūmu mākoņus; saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un briesmīgā diena.” (Joēla 3:3, 4.)
17., 18. a) Kāda briesmīga Jehovas diena nāca pār Jeruzalemi? b) Uz ko mūs pamudina apziņa, ka nākotnē noteikti pienāks Jehovas briesmīgā diena?
17 Jūdejā šie pravietiskie vārdi sāka piepildīties mūsu ēras 66. gadā — laikā, kad notikumi neizbēgami virzījās pretī savai kulminācijai, kas pienāca Jehovas briesmīgajā dienā mūsu ēras 70. gadā. Cik baismīgi tolaik bija atrasties to cilvēku vidū, kas necildināja Jehovas vārdu! Mēs dzīvojam laikā, kad ir gaidāmi tikpat briesmīgi notikumi — drīz Jehova iznīcinās pastāvošo sistēmu. Tomēr glābiņš ir iespējams. Pravietojumā ir teikts: ”Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābiņš, kā to tas Kungs apsolījis, ar visiem pārējiem, ko tas Kungs būs aicinājis.” (Joēla 3:5.) Jehovas liecinieki ir ļoti pateicīgi, ka zina Jehovas vārdu, un pilnīgi paļaujas uz to, ka Jehova viņus izglābs, ja viņi to piesauks.
18 Bet kas notiks tad, kad Jehovas lielā un spožā diena visā savā bargumā pārsteigs šo pasauli? Par to ir runāts pēdējā no studējamiem rakstiem.
Vai tu atceries?
◻ Kad Jehova pirmo reizi izlēja svēto garu pār savu tautu?
◻ Ko nozīmē piesaukt Jehovas vārdu?
◻ Kad Jehovas lielo un spožo dienu pieredzēja miesīgais Izraēls?
◻ Kādas svētības mūsdienās saņem tie, kas piesauc Jehovas vārdu?
[Attēls 15. lpp.]
Mūsu ēras 33. gadā piedzima jauna tauta
[Attēls 16., 17. lpp.]
Mūsu gadsimta sākumā Jehova vēlreiz izlēja svēto garu pār savu tautu, tā piepildīdams pravietojumu Joēla 3:1, 2
[Attēls 18. lpp.]
Cilvēkiem nepieciešama palīdzība, lai viņi varētu piesaukt Jehovas vārdu