Sludiniet citiem, lai būtu iespējams izglābties
”Ikviens, kas piesauc tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu, tiks izglābts.” (ROMIEŠIEM 10:13)
1. Kādi brīdinājumi ir izskanējuši vēstures gaitā?
VĒSTURĒ ir zināmas vairākas Jehovas dienas. Noas laika plūdi, Sodomas un Gomoras iznīcināšana, Jeruzalemes nopostīšana 607. g. p.m.ē. un 70. g. m.ē. — tās visas bija lielas un šausmu pilnas Jehovas dienas. Tās bija dienas, kad tika izpildīts taisnīgs spriedums tiem, kas bija sacēlušies pret Jehovu. (Maleahija 3:23; Lūkas 21:22.) Šo dienu laikā daudzi cilvēki gāja bojā sava ļaunuma dēļ. Tomēr bija arī tādi, kas palika dzīvi. Jehova parūpējās, lai vispirms izskanētu brīdinājumi — tā ļaunie varēja uzzināt par gaidāmajām nelaimēm, savukārt taisnīgie cilvēki guva iespēju izglābties.
2., 3. a) Kāds pravietisks brīdinājums tika citēts Piecdesmitās dienas svētkos? b) Kas kopš mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem bija jādara, lai piesauktu Jehovas vārdu?
2 Spilgts piemērs ir Jeruzalemes nopostīšana mūsu ēras 70. gadā. Jau 900 gadus iepriekš, paredzēdams šo notikumu, pravietis Joēls rakstīja: ”Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni un dūmu mākoņus; saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un briesmīgā diena.” Kā bija iespējams izdzīvot tik šausmīgu notikumu laikā? Dieva iedvesmots, Joēls rakstīja: ”Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābiņš, kā to tas Kungs apsolījis, ar visiem pārējiem, ko tas Kungs būs aicinājis.” (Joēla 3:3—5.)
3 Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris uzrunāja jūdu un prozelītu pulku Jeruzalemē un citēja Joēla pravietojumu, norādīdams, ka viņa klausītāji varēja gaidīt drīzu šī pravietojuma piepildīšanos: ”Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā, un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Apustuļu darbi 2:16—21.) Daudzie cilvēki, kas klausījās Pēterī, bija pakļauti Mozus bauslībai, tātad viņi zināja Jehovas vārdu. Pēteris paskaidroja, ka turpmāk Jehovas vārda piesaukšana nozīmēs kaut ko vairāk. Ārkārtīgi svarīgi bija kristīties Jēzus vārdā — tā cilvēka vārdā, kas bija nogalināts un pēc tam piecelts nemirstīgai dzīvei debesīs. (Apustuļu darbi 2:37, 38.)
4. Kādu vēsti kristieši plaši sludināja?
4 Sākot ar Piecdesmitās dienas svētkiem, kristieši sludināja vēsti par augšā celto Jēzu. (1. Korintiešiem 1:23.) Viņi darīja zināmu, ka cilvēki var tikt pieņemti par Dieva Jehovas garīgiem dēliem un pievienoties jaunizveidotam ’Dieva Israēlam’ — garīgai tautai, kurai bija ’jāpauž Jehovas varenie darbi’. (Galatiešiem 6:16; 1. Pētera 2:9.) Tiem, kas palika uzticīgi līdz nāvei, bija iespēja iemantot nemirstību debesīs un kļūt par Jēzus līdzmantiniekiem viņa debesu Ķēniņvalstī. (Mateja 24:13; Romiešiem 8:15, 16; 1. Korintiešiem 15:50—54.) Turklāt šiem kristiešiem bija jāsludina lielās un briesmīgās Jehovas dienas tuvošanās. Viņiem bija jābrīdina jūdaisma pasaule, ka tā drīzumā piedzīvos tik lielas bēdas, kādas Jeruzaleme un tauta, kas sevi uzskatīja par Dieva tautu, līdz tam laikam vēl nebija pieredzējušas. Tomēr bija cilvēki, kas varēja palikt dzīvi. Kuri tie bija? Tie, kas piesauca Jehovas vārdu.
”Pastarajās dienās”
5. Kā mūsdienās piepildās Bībeles pravietojumi?
5 Toreizējā situācija daudzējādā ziņā līdzinās tai, kas ir vērojama mūsdienās. Kopš 1914. gada cilvēce dzīvo īpašā laikposmā, kas Bībelē saukts par ’pēdējo beigu laiku’, ’pastaro laiku’ un ’pastarajām dienām’. (Daniēla 12:1, 4; Mateja 24:3—8; 2. Timotejam 3:1—5, 13.) Mūsu gadsimtā nežēlīgi kari, neapturama vardarbība, sabiedrības morālais pagrimums un apkārtējās vides piesārņošana skaidri liecina par Bībeles pravietojumu piepildīšanos. Viss minētais pieder pie Jēzus dotās zīmes, un tas norāda, ka cilvēce pavisam drīz pieredzēs pēdējo, izšķirīgo Jehovas briesmīgo dienu. Tās kulminācija būs Harmagedona kauja, kad savu augstāko punktu sasniegs ”lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs”. (Mateja 24:21; Atklāsmes 16:16.)
6. a) Kā Jehova rīkojas, lai glābtu lēnprātīgos cilvēkus? b) Kur ir atrodami Pāvila padomi, kā izdzīvot?
6 Iznīcības dienai tuvojoties, Jehova rīkojas, lai glābtu lēnprātīgos cilvēkus. ’Pēdējā beigu laikā’ viņš ir sapulcinājis atlikušos garīgā Dieva Izraēla locekļus, un kopš trīsdesmitajiem gadiem viņa kalpi uz zemes rūpējas par to, lai tiktu pulcēts ”liels pulks — ko saskaitīt neviens [nevar] — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. Šie cilvēki būs ”nākuši no lielām bēdām” — palikuši tajās dzīvi. (Atklāsmes 7:9, 14.) Bet kā katrs atsevišķs cilvēks var būt drošs, ka viņš paliks dzīvs? Apustulis Pāvils atbild uz šo jautājumu. Vēstulē romiešiem, 10. nodaļā, viņš dod vērtīgus padomus, kā izdzīvot, — padomus, kas bija derīgi viņa laikā un kas ir derīgi arī tagad.
Lūgšana par to, lai citi tiktu izglābti
7. a) Kāda cerība ir pausta Romiešiem 10:1, 2? b) Kāpēc Jehova rūpējas, lai labā vēsts tagad tiktu sludināta ļoti plaši?
7 Kad apustulis Pāvils rakstīja vēstuli romiešiem, Jehova jau bija atmetis izraēliešu tautu. Tomēr apustulis apliecināja: ”Mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.” Pāvils cerēja, ka atsevišķi jūdi iegūs pareizu Dieva gribas izpratni un izglābsies. (Romiešiem 10:1, 2.) Turklāt Jehova vēlējās, lai tiktu izglābti pilnīgi visi cilvēki, kas ir pasaulē un kam ir ticība; par to liecina Jāņa 3:16 lasāmie vārdi: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Jēzus izpirkuma upuris pavēra šādas izcilas glābšanas iespēju. Tāpat kā Noas dienās un citās sprieduma izpildes dienās, kas ir bijušas pēc tam, Jehova arī tagad rūpējas, lai tiktu sludināta laba vēsts jeb ’evaņģēlijs’ un cilvēki uzzinātu, kā viņi var izglābties. (Marka 13:10, 19, 20.)
8. Kam patiesie kristieši mūsdienās pauž labvēlību, sekodami Pāvila priekšzīmei, un kā viņi to dara?
8 Pauzdams savu labvēlību gan jūdiem, gan nejūdiem, Pāvils sludināja katrā izdevīgā situācijā. Viņš ”centās pārliecināt jūdus un grieķus”. Viņš teica vecajiem Efesā: ”Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām, apliecinādams jūdiem un grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum.” (Apustuļu darbi 18:4; 20:20, 21.) Arī mūsdienās Jehovas liecinieki dedzīgi sludina, turklāt nevis tikai nominālajiem kristiešiem, bet visu tautību cilvēkiem — līdz pat ”pašam pasaules galam”. (Apustuļu darbi 1:8; 18:5.)
Apliecināt ’ticības vārdu’
9. a) Kādu ticību mudina attīstīt vārdi, kas lasāmi Romiešiem 10:8, 9? b) Kad un kā mums jāapliecina sava ticība?
9 Lai izglābtos, ir vajadzīga nezūdoša ticība. Citējot 5. Mozus 30:14, Pāvils paziņoja: ””Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī,” — proti ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:8.) Kad mēs sludinām šo ’ticības vārdu’, tas arvien dziļāk un dziļāk iesakņojas mūsu sirdī. To pašu izjuta Pāvils, un viņa tālākie vārdi var nostiprināt mūsu apņēmību līdzināties viņam un dalīties savā ticībā ar citiem: ”Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9.) Cilvēks to apliecina citu priekšā ne tikai kristīšanas laikā — viņam tas jādara arī turpmāk, dedzīgi liecinot par visām lieliskās patiesības šķautnēm. Patiesības būtība ir Suverēnā Kunga Jehovas cildenais vārds, vēsts par mūsu mesiānisko Ķēniņu un Izpircēju Kungu Jēzu Kristu un brīnišķīgie apsolījumi par Ķēniņvalsti.
10. Kas mums jādara ar ’ticības vārdu’, saskaņā ar Romiešiem 10:10, 11?
10 Nevar izglābties neviens, kas nepieņem un neliek lietā šo ’ticības vārdu’, tāpēc apustulis tālāk raksta: ”Ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību — pestīšana, jo raksti saka: ”Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.”” (Romiešiem 10:10, 11.) Mums jāiegūst precīzas zināšanas par ’ticības vārdu’ un jāļauj tam augt savā sirdī, lai mums gribētos stāstīt to citiem. Jēzus atgādina: ”Kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava tēva godībā.” (Marka 8:38.)
11. Cik plaši ir jāsludina labā vēsts un kāpēc?
11 Kā jau paredzēja pravietis Daniēls, tagad, beigu laikā, ir redzams, ka ”sapratīgie” mirdz ”kā debess stiprumu spožums”, un Ķēniņvalsts tiek sludināta visās pasaules malās. ”Sapratīgie” cilvēki ’daudzus ved pie taisnības’, un patiesās zināšanas tiešām ir vairojušās, jo Jehova palīdz iegūt arvien labāku izpratni par pravietojumiem, kas attiecas uz beigu laiku. (Daniēla 12:3, 4.) Tiek paziņota vēsts par glābšanu, un, lai izdzīvotu, tā ir jāzina visiem cilvēkiem, kas mīl patiesību un taisnīgumu.
12. Kā Romiešiem 10:12 lasāmie vārdi ir saistīti ar eņģeļa uzdevumu, kas aprakstīts Atklāsmes 14:6?
12 Apustulis Pāvils turpina: ”Nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.” (Romiešiem 10:12.) Labās vēsts sludināšana visā pasaulē tagad ir jāveic vēl plašākā mērogā — tā jāsludina visām tautām itin visās zemes malās. Atklāsmes 14:6 aprakstītais eņģelis joprojām lido debesu vidū un uztic mums ’mūžīgu evaņģēliju sludināt tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām’. Kāds labums būs tiem, kas atsauksies uz šo vēsti?
Piesaukt Jehovas vārdu
13. a) Kāds ir mūsu 1998. gada pants? b) Kāpēc šis pants patlaban ir ļoti piemērots?
13 Citējot Joēla 3:5, Pāvils paziņo: ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13.) Šie vārdi ir izraudzīti par Jehovas liecinieku 1998. gada pantu, un tie ir ļoti piemēroti šim nolūkam. Nekad vēl nav bijis tik svarīgi darboties ar paļāvību uz Jehovu un darīt zināmu citiem viņa vārdu un izcilos nodomus, uz kuriem šis vārds norāda. Tāpat kā tas bija pirmajā gadsimtā, pašreizējās izkurtējušās lietu sistēmas pēdējās dienās ir dzirdams skanīgs sauciens: ”Izglābieties no šīs samaitātās cilts!” (Apustuļu darbi 2:40.) Tas ir taures skaņai līdzīgs aicinājums visiem dievbijīgajiem cilvēkiem pasaulē, lai viņi piesauktu Jehovu, lūdzot piešķirt glābšanu viņiem pašiem, kā arī tiem, kuri klausās labās vēsts publiskajā sludināšanā, ko viņi veic. (1. Timotejam 4:16.)
14. Kāds Klintskalns mums jāpiesauc, lai izglābtos?
14 Kas notiks, kad uz zemes sāksies Jehovas lielā diena? Vairākums cilvēku nemeklēs glābiņu pie Jehovas. Cilvēki kopumā ”sacī[s] kalniem un klintīm: ”Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no tā vaiga, kas sēd goda krēslā, un no Jēra dusmām.”” (Atklāsmes 6:15, 16.) Viņi cerēs uz šīs sistēmas organizācijām un institūtiem, kas ir līdzīgi kalniem. Bet nesalīdzināmi labāk būtu bijis paļauties uz vislielāko Klintskalnu — Dievu Jehovu. (5. Mozus 32:3, 4.) Ķēniņš Dāvids par viņu teica: ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs.” Jehova ir ”mūsu glābiņa un pestīšanas klints”. (Psalms 18:3; 95:1.) Viņa vārds ir ”stipra pils” — vienīgā ”pils”, kas ir pietiekami stipra, lai pasargātu mūs gaidāmo vētraino notikumu laikā. (Salamana Pamācības 18:10.) Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku no gandrīz sešiem miljardiem, kas tagad dzīvo, mācītos uzticīgi un neliekuļoti piesaukt Jehovas vārdu.
15. Kādu secinājumu par ticības svarīgumu var izdarīt no Romiešiem 10:14?
15 Ir saprotams, kāpēc apustulis Pāvils tālāk jautā: ”Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši?” (Romiešiem 10:14.) Ir ļoti daudz cilvēku, kam vēl ir iespējams palīdzēt, lai viņi varētu pieņemt ’ticības vārdu’, piesaukt Jehovu un izglābties. Ticība ir ārkārtīgi svarīga. Citā vēstulē Pāvils raksta: ”Bez ticības nevar patikt [Dievam]. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Bet kā lai miljoniem cilvēku sāk ticēt Dievam? Vēstulē romiešiem Pāvils jautā: ”Kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši?” (Romiešiem 10:14.) Vai Jehova ir parūpējies, lai viņi izdzirdētu vēsti? Jā, neapšaubāmi! Lūk, Pāvila nākamie vārdi: ”Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?”
16. Kāpēc sludinātājiem ir būtiska vieta Dieva iekārtojumā?
16 No Pāvila domu gaitas nepārprotami izriet, ka ir vajadzīgi sludinātāji. Jēzus norādīja, ka šī vajadzība saglabāsies ”līdz pasaules galam”. (Mateja 24:14; 28:18—20.) Sludināšanai ir būtiska vieta Dieva iekārtojumā, kura uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem piesaukt Jehovas vārdu un izglābties. Kristīgajā pasaulē lielākā daļa cilvēku neko nedara, lai godātu Dieva cildeno vārdu. Daudzu priekšstatos par Jehovu valda bezcerīgs juceklis, jo neizskaidrojamā trīsvienības dogma māca par vēl divām citām būtnēm un Jehova bieži tiek jaukts ar tām. Turklāt uz daudziem cilvēkiem attiecas vārdi, kas rakstīti Psalmā 14:1 un 53:2: ”Bezprātīgie saka savā sirdī: ”Dieva nav!”” Lai šie cilvēki varētu izglābties gaidāmajās lielajās bēdās, viņiem jāzina, ka Jehova ir dzīvais Dievs, un visā pilnībā jāsaprot Dieva vārda nozīme.
Sludinātāju ’tīkamās kājas’
17. a) Kāpēc ir pareizi, ka Pāvils citē pravietojumu par atjaunošanu? b) Kas cilvēkam jādara, lai varētu teikt, ka viņam ir ’tīkamas kājas’?
17 Apustulis Pāvils uzdod vēl vienu svarīgu jautājumu: ”Kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!”” (Romiešiem 10:15.) Pāvils šeit citē Jesajas 52:7 — daļu no pravietojuma, kurā runāts par atjaunošanu un kurš piepildās kopš 1919. gada. Mūsdienās Jehova atkal ir izsūtījis ’prieka vēstnesi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu’. Dieva svaidītie ’sargi’ un viņu biedri paklausīgi gavilē. (Jesajas 52:7, 8.) Glābšanas sludinātāju kājas, viņiem staigājot pa mājām, var pagurt un noputēt, taču viņu sejas staro priekā! Šie cilvēki zina, ka Jehova viņiem ir uzdevis sludināt labo vēsti par mieru un mierināt noskumušos, palīdzot tiem piesaukt Jehovas vārdu un iegūt izredzes izglābties.
18. Kas Romiešiem 10:16—18 ir teikts par labās vēsts sludināšanas gala iznākumu?
18 Vai nu cilvēki ’tic vēstij’, vai nepieņem to, nav apšaubāms Pāvila vārdu patiesīgums: ”Vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! ”Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.”” (Romiešiem 10:16—18.) Tāpat kā ”Debesis daudzina Dieva godu”, kas izpaužas viņa radītajā, tā arī viņa lieciniekiem uz zemes ir pienākums sludināt ”tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos”. (Psalms 19:2—5; Jesajas 61:2.)
19. Kas notiks ar cilvēkiem, kuri tagad ”piesauc Jehovas vārdu”?
19 Jehovas lielā un briesmīgā diena tuvojas. ”Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visvarenā sūtīta.” (Joēla 1:15; 3:4.) Mēs lūdzam Dievu, lai vēl daudzi cilvēki ar neatliekamības apziņu atsauktos uz labo vēsti un pievienotos Jehovas organizācijai. (Jesajas 60:8; Habakuka 2:3.) Atceries, ka iepriekšējās Jehovas dienās gāja bojā ļaunie — tā bija Noas dienās, Lata dienās un atkritušo Izraēlas un Jūdejas valstu dienās. Pašreiz mēs stāvam uz visu laiku lielāko bēdu sliekšņa — drīz Jehovas sūtīta vētra noslaucīs no zemes virsas visu ļaunumu un attīrīs vietu paradīzei, kurā valdīs mūžīgs miers. Vai tu esi viens no tiem, kas uzticīgi ”piesauc Jehovas vārdu”? Ja tā ir, tad priecājies! Pats Dievs tev ir apsolījis, ka tu tiksi izglābts. (Romiešiem 10:13, NW.)
Kā tu atbildētu?
◻ Kas jauns tika sludināts pēc Piecdesmitās dienas svētkiem 33. g. m.ē.?
◻ Kā kristiešiem jāpievērš uzmanība ’ticības vārdam’?
◻ Ko nozīmē ’piesaukt Jehovas vārdu’?
◻ Kādā ziņā Ķēniņvalsts sludinātājiem ir ’tīkamas kājas’?
[Attēli 18. lpp.]
Dieva tauta sludina viņa varenos darbus Puertoriko, Senegālā, Peru, Papua-Jaungvinejā — visur uz zemeslodes