9. nodaļa

Kas ir elle?

 1. Ko par elli ir mācījušas reliģijas?

MILJONIEM cilvēku viņu reliģijas ir mācījušas, ka elle ir vieta, kur tiek mocīti cilvēki. Kā rakstīts enciklopēdijā Encyclopædia Britannica, ”Romas katoļu baznīca māca, ka elle.. pastāvēs mūžīgi; ciešanām tajā nebūs gala”. Enciklopēdijā tālāk ir teikts, ka pie šīs katoļu mācības ”vēl joprojām pieturas daudzas konservatīvas protestantu grupas”. Arī hinduisti, budisti un muhamedāņi māca, ka elle ir mocību vieta. Nav nekāds brīnums, ka cilvēki, kam tas ir mācīts, mēdz sacīt, ka viņi nevēlas runāt par elli, ja reiz tā ir tik slikta vieta.

 2. Ko domāja Dievs par bērnu dedzināšanu ugunī?

² Tāpēc rodas jautājums: vai Visvarenais Dievs radīja šādu mocību vietu? Padomā par to, kāds bija Dieva viedoklis, kad israēlieši, sekojot kaimiņos dzīvojošo tautu piemēram, sāka dedzināt ugunī savus bērnus. Viņš savos Rakstos paskaidro: ”Un uzcēla Tofetam altāri Ben-Hinomas ielejā, lai tur ziedotu savus dēlus un meitas, ko Es neesmu pavēlējis un kas Man nekad nevarēja nākt prātā.” (Jeremijas 7:31.)

 3. Kāpēc nav saprātīgi un arī nav saskaņā ar Rakstiem domāt, ka Dievs mocītu cilvēkus?

³ Padomā par šiem vārdiem. Ja Dievam nekad nav prātā nākusi doma par cilvēku cepināšanu ugunī, vai ir saprātīgi domāt, ka viņš ir radījis uguns elli, paredzētu tiem, kas viņam nekalpo? Bībele saka: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Vai tiešām mīlošs Dievs mūžīgi mocītu cilvēkus? Vai tu to darītu? Zinot par Dieva mīlestību, mums vajadzētu just pamudinājumu griezties pie viņa Rakstiem, lai uzzinātu, kas tad īsti ir elle. Kas tur nokļūst, un uz cik ilgu laiku?

ŠEOLS UN HADESS

 4. a) Kādi ebreju un grieķu valodas vārdi ir iztulkoti ar vārdu elle? b) Kā Šeols ir iztulkots latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā?

⁴ Latviešu konversācijas vārdnīcā teikts, ka latviešu valodas vārds elle ir lietots senebreju vārda Šeols vietā un ”Bībeles grieķiskā tulkojumā H[adess] lietots ebrēju šeōla.. vietā”. Bībeles vācu valodas izdevumos šo vārdu vietā ir Hoelle, no kura, visticamāk, ir cēlies elle latviešu valodā. Latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā vārds Šeols iztulkots ar 12 dažādiem vārdiem vai vārdu savienojumiem, tai skaitā elle, pazeme un kaps. Kristiešu grieķu rakstos (ko mēdz saukt par Jauno derību) šajā pašā izdevumā vārds Hadess ir iztulkots ar vārdiem elle, pazeme un nāves valstība. (Mateja 11:23; 16:18; Lūkas 10:15; 16:23; Apustuļu darbi 2:27, 31; Atklāsmes 1:18; 6:8; 20:13, 14.)

 5. Kādi jautājumi rodas par vārdiem Šeols un Hadess?

⁵ Tātad pastāv jautājums: kas īsti ir Šeols jeb Hadess? Tas fakts, ka latviešu valodas Bībeles tulkojumā viens un tas pats vārds Šeols ir iztulkots dažādi, parāda, ka elle, pazeme un kaps apzīmē vienu un to pašu vietu. Ja elle nozīmē cilvēces kopējo kapu, tad tajā pašā laikā tā nevar nozīmēt uguns mocību vietu. Kā tad īsti ir — vai Šeols un Hadess nozīmē kapu, jeb vai šie vārdi nozīmē mocību vietu?

 6. a) Kā Bībele parāda, ka Šeols un Hadess nozīmē vienu un to pašu? b) Ko pierāda fakts, ka Jēzus bija Hadesā?

⁶ Pirms atbildam uz šo jautājumu, pārliecināsimies, ka ebreju valodas vārds Šeols un grieķu valodas vārds Hadess nozīmē vienu un to pašu. To var saprast, apskatot divus Bībeles pantus, ko var redzēt nākamajā lappusē; tie ir — Psalms 16:10 Ebreju rakstos un Apustuļu darbi 2:31 Kristiešu grieķu rakstos. Pievērs uzmanību tam, ka, citējot Psalmu 16:10, kur ir lasāms vārds Šeols, Apustuļu darbos 2:31 lietots vārds Hadess. Un vēl pievērs uzmanību arī tam, ka Jēzus Kristus bija Hadesā jeb ellē. Vai mums būtu jātic tam, ka Dievs mocīja Kristu uguns ellē? Protams, nē! Jēzus vienkārši bija kapā.

7., 8. Kā tas, kas ir teikts par Jēkabu un viņa dēlu Jāzepu, kā arī par Ījabu, pierāda to, ka Šeols nav mocību vieta?

⁷ Jēkabs domāja, ka viņa mīļotais dēls Jāzeps ir nogalināts, un, apraudot savu dēlu, viņš teica: ”Sērodams es sekošu savam dēlam uz pazemi [”Šeolu”, NW]!” (1. Mozus 37:35.) Bet latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā vārds Šeols iztulkots ar vārdu kaps, un Douay Version tas tulkots ar vārdu elle. Tagad padomā uzmanīgi. Vai Jēkabs domāja, ka viņa dēls Jāzeps ir nonācis mocību vietā, lai tur paliktu mūžīgi, un vai viņš gribēja doties turp un satikt savu dēlu? Vai drīzāk nebija tā: Jēkabs vienkārši domāja, ka viņa mīļotais dēls ir miris un atrodas kapā, un viņš pats arī gribēja nomirt?

⁸ Jā, labi cilvēki nokļūst Bībeles ellē. Piemēram, viens no tādiem labiem cilvēkiem bija Ījabs; reiz lielās ciešanās viņš lūdza Dievu: ”Kaut Tu mani mirušo valstī — Šeolā [”kapā”, LB-26] apslēptu turētu.., tad noliktu man noteiktu laiku un tad mani pieminētu!” (Ījaba 14:13.) Tagad padomā: ja Šeols nozīmētu vietu, kur ir uguns un mocības, vai tad Ījabs vēlētos doties turp un pavadīt tur kādu laiku, līdz Dievs par viņu atcerētos? Nav šaubu, ka Ījabs gribēja nomirt un nokļūt kapā, lai beigtos viņa ciešanas.

 9. a) Kādā stāvoklī atrodas tie, kas ir Šeolā? b) Kas tātad ir Šeols un Hadess?

⁹ Visās vietās, kur Bībelē ir atrodams vārds Šeols, tas nekad netiek saistīts ar dzīvību, darbību vai mocībām. Gluži pretēji, tas bieži tiek saistīts ar nāvi un bezdarbību. Piemēram, padomā par vārdiem, kas lasāmi grāmatā Salamans Mācītājs 9:10: ”Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē [”kapā”, LB-26; ”Šeolā”, NW], kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” Tā atbilde kļūst ļoti skaidra. Vārdi Šeols un Hadess attiecas nevis uz mocību vietu, bet gan uz cilvēces kopējo kapu. (Psalms 139:8.) Kā labi, tā arī slikti cilvēki nokļūst Bībeles ellē.

IZKĻŪT NO ELLES

10., 11. Kāpēc Jona teica, ka viņš ir ellē, kaut gan viņš bija zivs vēderā?

¹⁰ Vai cilvēki var izkļūt no elles? Padomā par gadījumu ar Jonu. Lai šis vīrs nenoslīktu, Dievs sūtīja lielu zivi, kas Jonu aprija, un Jona, atrazdamies zivs vēderā, lūdza: ”Es piesaucu to Kungu savās bēdās, un viņš man atbildēja, es kliedzu no elles [”Šeola”, NW] vēdera, un tu klausīji manu balsi.” (Jonas 2:3, LB-26.)

¹¹ Ko Jona gribēja pateikt ar vārdiem ”no elles vēdera”? Ir skaidrs, ka zivs vēders nav uguns mocību vieta. Bet tas varēja kļūt par Jonas kapu. Lūk, ko Jēzus Kristus teica par sevi: ”Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.” (Mateja 12:40.)

12. a) Kas pierāda to, ka cilvēki, kas atrodas ellē, var izkļūt no tās? b) Kas vēl pierāda to, ka vārds elle nozīmē ’kaps’?

¹² Jēzus bija miris, un trīs dienas atradās kapā. Bet Bībele stāsta: ”Viņš nepalika pazemē.. Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis.” (Apustuļu darbi 2:31, 32.) Līdzīgi tam arī Jona Dieva vadībā izkļuva no elles, tas ir, no vietas, kas varēja kļūt par viņa kapu. Tas notika, kad zivs izspļāva viņu uz sauszemes. Jā, cilvēki var izkļūt no elles! Patiesi priecējošs ir apsolījums, ka elle (Hadess) tiks iztukšota un no tās tiks atbrīvoti visi mirušie. To var lasīt Atklāsmes 20:13, kur teikts: ”Un jūŗa deva tos mirušos, kas iekš tās bija, un nāve un elle [”Hadess”, NW] deva tos mirušos, kas iekš tām bija, un ikviens tapa tiesāts pēc saviem darbiem.” (LB-26.)

GEHENNA UN UGUNS JŪRA

13. Kāds grieķu valodas vārds, kas atrodams Bībelē 12 reizes, latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā ir iztulkots ar vārdu elle?

¹³ Kāds tomēr varētu iebilst: ”Bet ir taču Bībelē runāts par elles uguni un uguns jūru. Vai tad tas nepierāda, ka elle ir mocību vieta?” Patiešām ir tādi tulkojumi, kā, piemēram, latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevums, kuros ir minēta ’elles uguns’ un ir rakstīts, ka cilvēks var būt ”mests ellē”. (Mateja 5:22; Marka 9:45.) Kristiešu grieķu rakstos pavisam ir 12 pantu, kuros latviešu valodas tulkojumā lietots vārds elle, tulkojot grieķu valodas vārdu Gehenna. Vai tiešām Gehenna ir uguns mocību vieta, kurpretī Hadess, kad tas tulkots ar vārdu elle, nozīmē vienkārši ’kaps’?

14. Kas ir Gehenna, un kas tur tika darīts?

¹⁴ Ir skaidrs, ka ebreju valodas vārds Šeols un grieķu valodas vārds Hadess nozīmē kapu un neko citu. Bet ko tad nozīmē Gehenna? Ebreju rakstos Gehenna ir ’Ben-Hinoma ieleja’. Atceries, Hinoma bija ielejas nosaukums; šajā ielejā, kas atradās tieši aiz Jeruzālemes mūriem, israēlieši upurēja ugunī savus bērnus. Ar laiku labais ķēniņš Josija panāca to, ka šī ieleja kļuva nederīga tik riebīgām darbībām. (2. Ķēniņu 23:10.) Tā tika pārvērsta par milzīgu atkritumu izgāztuvi.

15. a) Kādam nolūkam Gehennu lietoja laikā, kad dzīvoja Jēzus? b) Ko tur nekad nemeta?

¹⁵ Tāpēc laikā, kad Jēzus bija uz Zemes, Gehenna bija Jeruzālemes atkritumu izgāztuve. Pievienojot sēru, tajā tika uzturētas uguns liesmas — tas tika darīts, lai atkritumi pilnīgi sadegtu. Vārdnīcas Smith’s Dictionary of the Bible 1. sējumā paskaidrots: ”Tā kļuva par pilsētas sabiedrisko izgāztuvi, kur izmeta noziedznieku nedzīvos ķermeņus, dzīvnieku līķus un visus citus atkritumus.” Bet tur nekad nemeta dzīvas būtnes.

16. Kas liecina par to, ka Jēzus lietoja Gehennu kā mūžīgas iznīcības simbolu?

¹⁶ Tā kā Jeruzālemes iedzīvotāji zināja par savas pilsētas atkritumu izgāztuvi, viņi saprata, ko Jēzus gribēja pateikt, kad viņš uzrunāja ļaunos reliģiskos vadoņus ar šādiem vārdiem: ”Jūs čūsku un odžu dzimums, kā jūs izbēgsit no elles [”Gehennas”, NW] sodības?” (Mateja 23:33.) Protams, Jēzus ar to negribēja teikt, ka šie reliģiskie vadoņi tiks mocīti. Kad israēlieši šajā ielejā dzīvus dedzināja savus bērnus, Dievs taču teica, ka viņam nekad prātā nav nācis darīt kaut ko tik riebīgu! Tātad bija skaidrs, ka Jēzus lietoja Gehennu kā piemērotu pilnīgas un mūžīgas iznīcināšanas simbolu. Viņš gribēja teikt, ka šie ļaunie reliģiskie vadoņi nav augšāmcelšanas cienīgi. Tie, kas klausījās Jēzu, varēja saprast, ka Gehennā nokļuvušie cilvēki tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem — gluži tāpat kā tika iznīcināti atkritumi.

17. Kas ir ”uguns jūra”, un kas to pierāda?

¹⁷ Bet kas tad ir ”uguns jūŗa”, kas minēta Bībelē, Atklāsmes grāmatā? Uguns jūras un Gehennas nozīmes ir līdzīgas. Uguns jūra nozīmē nevis mocības, esot pie samaņas, bet gan mūžīgu nāvi jeb iznīcību. Paskaties, kā to saka pati Bībele Atklāsmes 20:14: ”Nāvi un nāves valstību [”elli”, LB-26; ”Hadesu”, NW] iemeta uguns jūŗā. Šī ir otra nāve — uguns jūŗa.” Jā, uguns jūra nozīmē ’otro nāvi’ — tā ir nāve, no kuras nav augšāmcelšanas. Nav grūti saprast, ka šī ir simboliska ”jūra”, jo tajā tiek iemesta nāve un elle (Hadess). Nāvi un elli nevar burtiski sadedzināt. Bet tās var likvidēt jeb iznīcināt, un tā arī notiks.

18. Ko nozīmē tas, ka Velns tiks mūžīgi mocīts ”uguns jūrā”?

¹⁸ ”Bībelē tomēr ir stāstīts par to, ka velns mūžīgi tiks mocīts uguns jūrā,” kāds varētu aizrādīt. (Atklāsmes 20:10.) Ko tas nozīmē? Kad Jēzus dzīvoja uz Zemes, par ”mocītājiem” mēdza saukt cietuma uzraugus. Tā pamatojumu mēs redzam vienā no Jēzus teiktajām līdzībām, kur viņš runā par kādu vīru: ”Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.” (Mateja 18:34.) Tā kā ’uguns jūrā’ iemestie nokļūst ’otrā nāvē’, no kuras nav augšāmcelšanas, viņi ir uz mūžiem ieslodzīti nāvē. Viņi paliek nāvē it kā cietuma uzraugu apsardzībā visu mūžību. Ļaunie, protams, netiek burtiski mocīti, jo miris cilvēks, kā mēs to jau uzzinājām, nekādā veidā vairs neeksistē. Viņam vispār vairs nav samaņas.

BAGĀTNIEKS UN LĀCARS

19. Kā mēs zinām, ka Jēzus stāstītais par bagātnieku un Lācaru ir līdzība?

¹⁹ Ko Jēzus gribēja pateikt, kad vienā no līdzībām viņš stāstīja: ”Nabagais nomira — un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika aprakts. Un no elles [Hadesa], kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.” (Lūkas 16:19-31.) Mēs jau redzējām, ka Hadess nozīmē cilvēces kapu, nevis mocību vietu; tātad ir skaidrs, ka šajā reizē Jēzus stāstīja līdzību, tas ir, minēja uzskatāmu piemēru. To, ka šī ir līdzība, nevis atstāstījums tiešā nozīmē, parāda vēl kas cits. Padomā: vai elle burtiski ir tādā attālumā no debesīm, ka varētu notikt šāda reāla saruna? Bez tam, ja bagātnieks tiešām atrastos degošā jūrā, kā tad Ābrahāms varētu sūtīt Lācaru dzesēt bagātnieka mēli ar vienu vienīgu ūdens lāsi uz pirkstgala? Bet par ko tad Jēzus runāja šajā līdzībā?

20. Ko šajā līdzībā simbolizē: a) bagātnieks, b) Lācars, c) abu divu nāve, d) bagātnieka mocības?

²⁰ Bagātnieks šajā līdzībā simbolizē augstprātīgos reliģiskos vadoņus, kas atraidīja Jēzu un vēlāk viņu nogalināja. Lācars simbolizē vienkāršos cilvēkus, kas pieņēma Dieva Dēlu. Bagātnieka un Lācara nāve attēlo viņu stāvokļa izmaiņu. Šī izmaiņa notika, kad Jēzus garīgi baroja novārtā atstātos, Lācaram līdzīgos cilvēkus, kā rezultātā viņi saņēma lielākā Ābrahāma, Dieva Jehovas, labvēlību. Tajā pašā laikā melīgie reliģiskie vadoņi ”nomira” attiecībā uz Dieva labvēlību. Būdami atmesti, šie cilvēki cieta mokas, kad Kristus sekotāji atmaskoja viņu ļaundarības. (Apustuļu darbi 7:51-57.) Tātad šī līdzība nemāca, ka ir mirušie cilvēki, kas tiek mocīti uguns ellē.

VELNA INSPIRĒTAS MĀCĪBAS

21. a) Kādus melus ir izplatījis Velns? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti par to, ka mācība par šķīstītavu ir nepatiesa?

²¹ Velns bija tas, kas teica Ievai: ”Jūs nemirsit vis.” (1. Mozus 3:4; Atklāsmes 12:9.) Taču patiesībā viņa nomira, nekas no viņas neturpināja dzīvot. Tas, ka dvēsele turpinot dzīvot pēc nāves, ir Velna izdomāti meli. Un arī tas, ka ļauno dvēseles tiekot mocītas ellē vai šķīstītavā, ir meli, ko izplatījis Velns. Tā kā Bībele skaidri parāda, ka mirušie ir bez samaņas, šīs mācības nevar būt patiesas. Īstenībā ne pats vārds šķīstītava, nedz doma par šķīstītavu Bībelē nav atrodami.

22. a) Ko mēs esam iemācījušies, izlasot šo nodaļu? b) Kā tevi ir ietekmējušas šīs zināšanas?

²² Šī tēma palīdzēja saprast to, ka elle (Šeols jeb Hadess) ir mirušo dusas vieta, kas saistīta ar cerību. Gan labi, gan slikti cilvēki dodas uz turieni, lai paliktu tur līdz augšāmcelšanai. Tāpat mēs esam uzzinājuši, ka Gehenna nenozīmē mocību vietu, Bībelē tā lietota kā mūžīgas iznīcības simbols. Gluži tāpat arī ”uguns jūra” nav vieta, kur tiešā nozīmē deg uguns, bet tā apzīmē ”otro nāvi”, no kuras nebūs augšāmcelšanas. Elle nevar būt mocību vieta, jo tāda doma nekad nav bijusi Dieva sirdī vai prātā. Turklāt būtu gaužām netaisnīgi mocīt cilvēku mūžīgi par to, ka viņš ir darījis sliktu uz Zemes nedaudzus gadus. Cik labi ir zināt patiesību par mirušajiem! Šādas zināšanas patiešām var atbrīvot no bailēm un aizspriedumiem. (Jāņa 8:32.)

[Papildmateriāls 83. lpp.]

Ebreju valodas vārds Šeols un grieķu valodas vārds Hadess nozīmē vienu un to pašu

American Standard Version

Psalms 16:10

Apustuļu darbi 2:31

31 he foreseeing this spake of the resurrection of the Christ, that neither was he left unto Hāʹdēs, nor did his flesh see corruption.

[Attēls 84., 85. lpp.]

Kāpēc Jona teica: ”Es kliedzu no elles vēdera,” — kad viņu bija aprijusi zivs?

[Attēls 86. lpp.]

Gehenna bija ieleja ārpus Jeruzālemes. Šo vārdu lietoja kā mūžīgas nāves simbolu