Jēzus Kristus. ”Atslēga” Dieva sniegto zināšanu apguvei

4. nodaļa

Jēzus Kristus. ”Atslēga” Dieva sniegto zināšanu apguvei

1., 2. Kādā ziņā pasaules reliģijas ir rīkojušās pavirši ar atslēgu, kas ļauj piekļūt zināšanām par Dievu?

TU STĀVI pie durvīm un darbojies ar atslēgu saišķi. Ir auksts un tumšs, tu gribi pēc iespējas ātrāk tikt iekšā, bet nevari atslēgt durvis. Atslēga, šķiet, ir pareizā, taču slēdzene negriežas. Nu nemaz neveicas! Tu vēlreiz apskati atslēgas. Vai tā ir īstā atslēga? Varbūt to kāds sabojājis?

² Šādu situāciju ļoti labi varētu izmantot, lai ilustrētu to, ko reliģiskais juceklis pasaulē ir izdarījis ar zināšanām par Dievu. Daudzi ir rīkojušies pavirši ar atslēgu, kas dod iespēju piekļūt šīm zināšanām; minētā ”atslēga” ir Jēzus Kristus. Dažas reliģijas ir izmetušas šo atslēgu — tās Jēzu vispār neņem vērā. Citi savukārt ir sagrozījuši izpratni par Jēzus nozīmi un viņu pielūdz kā Visvareno Dievu. Lai nu kā, mēs nevaram piekļūt Dieva sniegtajām zināšanām, ja mums nav precīzas sapratnes par to, kas ir šī nozīmīgā personība — Jēzus Kristus.

3. Kāpēc var teikt, ka tikai ar Jēzus palīdzību ir iespējams piekļūt zināšanām par Dievu?

³ Tu droši vien atceries, ko teica Jēzus: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Šie Jēzus vārdi nav lielīšanās. Rakstos atkārtoti tiek uzsvērts, ka ir nepieciešamas precīzas zināšanas par Kristu. (Efeziešiem 4:13; Kolosiešiem 2:2; 2. Pētera 1:8; 2:20.) ”Par [Jēzu Kristu] liecina visi pravieši,” atzīmēja apustulis Pēteris. (Apustuļu darbi 10:43.) Savukārt apustulis Pāvils rakstīja, ka Jēzū ”apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības”. (Kolosiešiem 2:3.) Pāvils pat teica, ka visi Jehovas apsolījumi īstenojas ar Jēzus starpniecību. (2. Korintiešiem 1:20.) Tātad tieši Jēzus Kristus ir tas, ar kura palīdzību mēs varam piekļūt zināšanām par Dievu. Mūsu zināšanām par Jēzus būtību un viņa nozīmi Dieva pasākumos būtu jābūt brīvām no jebkādām neprecizitātēm. Bet kāpēc Jēzus sekotāji viņu uzskata par visnozīmīgāko personu Dieva nolūkos?

APSOLĪTAIS MESIJA

4., 5. Kādas cerības bija saistītas ar Mesiju, un kāds bija Jēzus sekotāju uzskats par savu skolotāju?

⁴ Jau no uzticīgā Ābela laikiem Dieva kalpotāji ar lielu interesi gaidīja Dzimumu, par ko bija runājis pats Dievs Jehova. (1. Mozus 3:15; 4:1—8; Ebrējiem 11:4.) Bija zināms, ka Dzimums tiks izmantots Dieva nodomos un viņš būs Mesija, kas nozīmē ’Svaidītais’. Viņš panāks, lai ”apgrēcība izbeigtos”, un psalmos tika pravietots par viņa Valstības lieliskumu. (Daniēla 9:24—26; Psalms 72:1—20.) Kas tad bija Mesija?

⁵ Iedomājies, kādu saviļņojumu izjuta Andrejs, kāds jauns ebrejs, kas bija dzirdējis, ko runā Jēzus no Nacaretes. Andrejs steidzās pie sava brāļa Sīmaņa Pētera un teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju.” (Jāņa 1:41.) Jēzus mācekļi bija pārliecināti, ka viņš ir solītais Mesija. (Mateja 16:16.) Patiesie kristieši bija gatavi atdot dzīvību par savu ticību tam, ka Jēzus patiešām ir apsolītais Mesija jeb Kristus. Kādi pierādījumi viņus bija pārliecinājuši? Apskatīsim trīs pierādījumu avotus.

KAS LIECINĀJA PAR TO, KA JĒZUS IR MESIJA

6. a) No kādas radniecības līnijas bija jānāk apsolītajam Dzimumam, un kā mēs zinām, ka Jēzus nāca no šīs līnijas? b) Kāpēc vēlāk, pēc 70. gada, neviens cilvēks nebūtu varējis apstiprināt apgalvojumu, ka viņš ir Mesija?

⁶ Jēzus raduraksti ir pirmais, pēc kā varēja noteikt, ka viņš ir apsolītais Mesija. Jehova bija pateicis savam kalpotājam Ābrahāmam, ka apsolītais Dzimums celsies no viņa ģimenes. Ābrahāma dēls Īzāks, Īzāka dēls Jēkabs un Jēkaba dēls Jūda dzirdēja tādu pašu solījumu. (1. Mozus 22:18; 26:2—5; 28:12—15; 49:10.) Līnija, no kuras bija jānāk Mesijam, vēl precīzāk tika norādīta pēc vairākiem gadsimtiem, kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka Mesija nāks no viņa pēctečiem. (Psalms 132:11; Jesajas 11:1, 10.) Evaņģēlijos, ko uzrakstījuši Matejs un Lūka, lasāms apstiprinājums tam, ka Jēzus bija cēlies no Dāvida ģimenes pēcnācējiem. (Mateja 1:1—16; Lūkas 3:23—38.) Jēzum bija daudz niknu ienaidnieku, tomēr neviens no tiem neapšaubīja viņa izcelsmi, kas bija labi zināma. (Mateja 21:9, 15.) Tātad ir skaidrs, ka viņa izcelsmi nevar apstrīdēt. Mūsu ēras 70. gadā, kad romieši izlaupīja Jeruzālemi, ebreju ģimeņu raduraksti tika iznīcināti. Tāpēc vēlākos laikos neviens cilvēks nebūtu varējis apstiprināt apgalvojumu, ka viņš ir Mesija.

7. a) Kas vēl pierādīja, ka Jēzus ir Mesija? b) Kā Mihas 5:1 piepildījās Jēzus dzīvē?

⁷ Piepildījušies pravietojumi ir otrais pierādījumu avots. Ļoti daudz pravietojumu Ebreju rakstos stāsta par dažādiem notikumiem Mesijas dzīvē. Astotajā gadsimtā p.m.ē. pravietis Miha pateica, ka šis izcilais valdnieks piedzims kādā necilā pilsētā — Betlēmē. Israēlā bija divas pilsētas ar nosaukumu Betlēme, bet šajā pravietojumā tika norādīts precīzi: Betlēme Efrata, kur bija dzimis ķēniņš Dāvids. (Mihas 5:1.) Jēzus vecāki Jāzeps un Marija dzīvoja Nacaretē, aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļiem no Betlēmes. Taču, kad Marija gaidīja bērnu, Romas valdnieks Cēzars Augusts pavēlēja visiem reģistrēties savās dzimtajās pilsētās.a Tāpēc Jāzepam nācās ņemt savu sievu līdz uz Betlēmi, kur arī piedzima Jēzus. (Lūkas 2:1—7.)

8. a) Kad un ar kādu notikumu sākās 69 ”nedēļas”? b) Cik garš laika posms bija 69 ”nedēļas”, un kas notika, kad tas beidzās?

⁸ Sestajā gadsimtā p.m.ē. pravietis Daniēls iepriekš pateica, ka ’svaidītais, valdnieks,’ parādīsies 69 ”nedēļas” pēc tam, kad būs izdota pavēle atkal uzcelt un atjaunot Jeruzālemi. (Daniēla 9:24, 25, LB-26.) Katra ”nedēļa” bija septiņus gadus gara.b Bībelē un laicīgos avotos ir lasāmi vēsturiski fakti, kas liecina, ka pavēle no jauna uzcelt Jeruzālemi tika izdota 455. gadā p.m.ē. (Nehemijas 2:1—8.) Tātad Mesijam bija jāparādās 483 (69 reiz 7) gadus pēc 455. gada p.m.ē. Tā mēs nonākam pie 29. gada m.ē., un tieši šajā gadā Jehova svaidīja Jēzu ar svēto garu. Tad Jēzus kļuva par Kristu (kas nozīmē ’Svaidītais’) jeb Mesiju. (Lūkas 3:15, 16, 21, 22.)

9. a) Kā tika piepildīts pravietojums no Psalma 2:2? b) Kādi citi pravietojumi piepildījās Jēzus dzīvē? (Skaties tabulā.)

⁹ Protams, ne visi uzskatīja Jēzu par apsolīto Mesiju, un Rakstos tas bija pateikts jau iepriekš. Psalmā 2:2 rakstīts tas, ko, Dieva iedvesmots, teica ķēniņš Dāvids: ”Zemes ķēniņi saceļas, un valdnieki savās apspriedēs vēršas pret to Kungu un Viņa svaidīto.” Šis pravietojums norādīja, ka vadoņi no vairākām zemēm apvienosies, lai vērstos pret Jehovas Svaidīto — Mesiju. Tieši tā arī notika. Jūdu reliģiskie vadoņi, valdnieks Hērods un romiešu vietvaldis Poncijs Pilāts — visi šie cilvēki bija Jēzus nogalināšanas līdzdalībnieki. Hērods un Pilāts, kas līdz tam bija bijuši ienaidnieki, pēc šī notikuma kļuva par tuviem draugiem. (Mateja 27:1, 2; Lūkas 23:10—12; Apustuļu darbi 4:25—28.) Par citiem faktiem, kas pierādīja, ka Jēzus ir Mesija, tu vari izlasīt tabulā ”Daži izcili pravietojumi par Mesiju”.

10. Kā Jehova apstiprināja, ka Jēzus ir Svaidītais, ko viņš bija solījis sūtīt?

¹⁰ Dieva Jehovas dotie apliecinājumi ir trešais pierādījumu avots, kas apstiprināja, ka Jēzus ir Mesija. Jehova sūtīja eņģeļus, lai paziņotu cilvēkiem, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. (Lūkas 2:10—14.) Kad Jēzus dzīvoja uz Zemes, Jehova pats runāja no debesīm, lai apliecinātu savu labvēlību pret Jēzu. (Mateja 3:16, 17; 17:1—5.) Dievs Jehova deva Jēzum spēku, ar ko darīt brīnumus. Ikviens no tiem bija papildu pierādījums, ka Jēzus ir Mesija, jo viltvārdim Dievs nekad nebūtu devis spēku, ar ko darīt brīnumus. Turklāt Jehova izmantoja savu svēto garu, lai vadītu evaņģēliju uzrakstīšanu, un pierādījumi, kas liecināja par to, ka Jēzus ir Mesija, tika iekļauti Bībelē — grāmatā, kam cilvēces vēsturē nav nevienas līdzīgas tulkojumu skaita un izplatības ziņā. (Jāņa 4:25, 26.)

11. Cik daudz pierādījumu liecina par to, ka Jēzus ir Mesija?

¹¹ Visas šīs pierādījumu kategorijas kopumā satur simtiem faktu, kas parāda, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Tātad patiesie kristieši pilnīgi pamatoti ir uzskatījuši, ka viņš ir tas, par kuru ”liecina visi pravieši” un ar kura palīdzību var piekļūt zināšanām par Dievu. (Apustuļu darbi 10:43.) Bet par Jēzu Kristu var uzzināt daudz ko vairāk nekā tikai faktu, ka viņš ir Mesija. Kur meklējama viņa izcelsme? Kāds viņš bija?

JĒZUS PIRMSCILVĒKA ESAMĪBA

12., 13. a) Kā mēs zinām, ka pirms nākšanas uz Zemi Jēzus bija dzīvojis debesīs? b) Kas ir ”Vārds”, un ko viņš darīja, pirms piedzima par cilvēku?

¹² Jēzus dzīvi var sadalīt trīs periodos. Pirmais bija sācies ilgi pirms tam, kad viņš piedzima uz Zemes. Mihas 5:1 bija teikts, ka Mesijas ”izcelsme meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos”. Un Jēzus skaidri pateica, ka ir atnācis ”no augšienes”, tas ir, no debesīm. (Jāņa 8:23; 16:28.) Cik ilgi viņš bija dzīvojis debesīs, pirms nāca uz Zemi?

¹³ Jēzus ir nosaukts par Dieva ”vienpiedzimušo Dēlu”, jo Jehova viņu radīja pats. (Jāņa 3:16.) Jēzus bija ”visas radības pirmdzimtais”, un Dievs ar viņa līdzdalību radīja visu pārējo. (Kolosiešiem 1:15; Atklāsmes 3:14.) Jāņa 1:1 rakstīts, ka ”Vārds” (Jēzus pirmscilvēka esamībā) bija pie Dieva ”iesākumā”. Tātad Vārds bija kopā ar Jehovu, kad tika radītas debesis un Zeme. Dievs uzrunāja Vārdu, kad teica: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības.” (1. Mozus 1:1, 26.) Un Vārds acīmredzot bija tā persona, kas aprakstīta kā Dieva mīļotā ”palīdze darbos” un Salamana Pamācībās 8:22—31 attēlota kā personificēta gudrība, kura kopā ar Jehovu darbojas visa radīšanā. Pirms Jehovas radītais Vārds nāca uz Zemi un piedzima par cilvēku, viņš ļoti ilgu laiku pavadīja kopā ar Dievu debesīs.

14. Kāpēc Jēzus tiek saukts par neredzamā Dieva attēlu?

¹⁴ Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, kāpēc Kolosiešiem 1:15 teikts, ka Jēzus ”ir neredzamā Dieva attēls”. Paklausīgais Dēls bija kļuvis tieši tāds pats kā viņa Tēvs, Jehova, jo viņu tuvās attiecības bija veidojušās neskaitāmu gadu garumā. Šis ir vēl viens iemesls uzskatīt Jēzu par ”atslēgu”, ar ko iespējams piekļūt dzīvībai svarīgajām zināšanām par Dievu. Dzīvodams uz Zemes, Jēzus rīkojās tieši tāpat, kā būtu rīkojies Jehova. Tātad, iepazīstot Jēzu, mēs vairojam zināšanas arī par Jehovu. (Jāņa 8:28; 14:8—10.) Tāpēc, protams, ir ļoti svarīgi arvien vairāk uzzināt par Jēzu Kristu.

JĒZUS DZĪVE UZ ZEMES

15. Kā Jēzus varēja piedzimt par bērnu, kas nebija nepilnīgs?

¹⁵ Otrs periods Jēzus dzīvē bija tas laiks, ko viņš nodzīvoja šeit, uz Zemes. Viņš labprāt pakļāvās, kad Dievs pārvietoja viņa dzīvību no debesīm Marijas, kādas uzticīgas ebreju jaunavas, miesās. Jehovas varenais svētais gars, darbīgais spēks, ’apēnoja’ Mariju, tāpēc sākās grūtniecība, un pēc kāda laika viņa dzemdēja bērnu, kas bija pilnīgs. (Lūkas 1:34, 35.) Jēzus nemantoja nepilnību, jo viņa dzīvība bija cēlusies no pilnīga Avota. Viņš uzauga vienkāršā ģimenē un bija namdara Jāzepa audžudēls, pirmais no vairākiem bērniem ģimenē. (Jesajas 7:14; Mateja 1:22, 23; Marka 6:3.)

16., 17. a) Kāpēc Jēzus varēja darīt brīnumus, un kādi bija daži no šiem brīnumiem? b) Kādas bija dažas no tām īpašībām, ko Jēzus parādīja?

¹⁶ Jēzus lielo uzticību Dievam Jehovam varēja redzēt jau 12 gadu vecumā. (Lūkas 2:41—49.) Jēzus izauga un 30 gadu vecumā uzsāka savu kalpošanu, un tad viņš pierādīja arī to, cik dziļa ir viņa mīlestība pret apkārtējiem. Kad Dieva svētais gars viņam deva iespēju darīt brīnumus, viņš ar līdzjūtību dziedināja slimus, kroplus, aklus, kurlus un spitālīgus cilvēkus. (Mateja 8:2—4; 15:30.) Jēzus paēdināja tūkstošiem izsalkušo. (Mateja 15:35—38.) Viņš apklusināja vētru, kas apdraudēja viņa draugu drošību. (Marka 4:37—39.) Viņš pat atdzīvināja mirušos. (Jāņa 11:43, 44.) Šie brīnumi ir labi pazīstami vēsturiski fakti. Pat Jēzus ienaidnieki atzina, ka viņš ”dara daudz zīmju”. (Jāņa 11:47, 48.)

¹⁷ Jēzus pārstaigāja savu dzimteni, stāstīdams cilvēkiem par Dieva valstību. (Mateja 4:17.) Viņš arī rādīja izcilu pacietības un saprātīguma paraugu. Pat situācijā, kad mācekļi Jēzum lika vilties, viņš iejūtīgi teica: ”Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:37, 38.) Tai pašā laikā Jēzus drosmīgi un atklāti vērsās pret tiem, kas nicināja patiesību un apspieda bezpalīdzīgus cilvēkus. (Mateja 23:27—33.) Visievērojamākais bija tas, ka viņš pilnībā sekoja sava Tēva mīlestības paraugam. Jēzus pat bija gatavs mirt, lai nepilnīgajai cilvēcei varētu būt cerība uz nākotni. Tāpēc mēs droši varam saukt Jēzu par ”atslēgu”, kas dod iespēju piekļūt zināšanām par Dievu. Jā, viņš ir šī dzīvā atslēga! Bet kāpēc mēs viņu saucam par dzīvo atslēgu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāapskata trešais periods viņa dzīvē.

JĒZUS MŪSDIENĀS

18. Kāds mums būtu jāiedomājas Jēzus Kristus mūsdienās?

¹⁸ Bībelē gan rakstīts par Jēzus nāvi, taču tagad viņš ir dzīvs. Simtiem cilvēku, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, paši savām acīm redzēja, ka viņš ir piecelts no mirušajiem. (1. Korintiešiem 15:3—8.) Kā bija pravietots, pēc tam viņš nosēdās pie Tēva labās rokas un gaidīja, kad viņam tiks dota ķēniņa vara debesīs. (Psalms 110:1; Ebrējiem 10:12, 13.) Kāds tad mums būtu jāiedomājas Jēzus mūsdienās? Vai būtu jādomā par viņu kā par bezpalīdzīgu mazuli, kas guļ silē? Vai kā par cilvēku, kas mokās nāves agonijā? Nē. Viņš valda, viņš ir varens Ķēniņš! Un nu jau pavisam drīz kļūs redzams, ka viņš valda pār raižu pārņemto zemeslodi.

19. Ko Jēzus uzsāks pavisam tuvā nākotnē?

¹⁹ Atklāsmes 19:11—15 lasāms spilgts apraksts, kurā attēlots, kā Ķēniņš Jēzus Kristus nāk ar lielu spēku, lai iznīcinātu ļaunos. Cik ļoti šis mīlošais debesu Valdnieks alkst darīt galu ciešanām, kurām mūsdienās pakļauti miljoniem zemeslodes iedzīvotāju! Un tikpat dedzīga ir viņa vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, kas visiem spēkiem cenšas sekot nevainojamajai priekšzīmei, kuru viņš rādīja, dzīvodams uz Zemes. (1. Pētera 2:21.) Strauji tuvojas karš ”Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, kas bieži tiek saukts par Harmagedonu, un Kristus vēlas šos cilvēkus pasargāt, lai viņi neietu bojā un varētu mūžīgi būt Dieva debesu Valstības pavalstnieki uz Zemes. (Atklāsmes 7:9, 14; 16:14, 16.)

20. Ko Jēzus darīs cilvēces labā savas tūkstoš gadu valdīšanas laikā?

²⁰ Pravietotās Jēzus tūkstoš gadu valdīšanas laikā viņš darīs brīnumus visas cilvēces labā. (Jesajas 9:5, 6; 11:1—10; Atklāsmes 20:6.) Jēzus izdziedinās visas slimības un iznīcinās nāvi. Viņš cels augšā miljardiem cilvēku, lai arī tiem būtu iespēja dzīvot uz Zemes mūžīgi. (Jāņa 5:28, 29.) Tevi noteikti saviļņos tas, ko tu uzzināsi par viņa mesiānisko Ķēniņvalsti kādā no nākamajām nodaļām. Par vienu gan vari būt pārliecināts: mēs pat nespējam iedomāties, cik brīnišķīga būs dzīve, kad valdīs Ķēniņvalsts. Cik gan svarīgi ir iepazīties ar Jēzu Kristu tuvāk! Jā, ir ļoti būtiski nekad neaizmirst Jēzu, dzīvo ”atslēgu”, kas dod iespēju piekļūt zināšanām par Dievu, kuras savukārt var dot mūžīgu dzīvību.

[Zemsvītras piezīmes]

a Šī reģistrācija deva iespēju labāk ievākt nodokļus Romas impērijā. Tā Augusts neapzinoties palīdzēja piepildīt pravietojumu par valdnieku, kas ”sūtīs savu nodevu ievācēju pa savas valsts jauko zemi”. Tajā pašā pravietojumā bija teikts, ka ”derības lielskungs” (LB-1825) jeb Mesija tiks ”satriekts” laikā, kad valdīs minētā valdnieka pēctecis. Jēzus tika nogalināts laikā, kad valdīja Augusta pēctecis Tiberijs. (Daniēla 11:20—22.)

b Senebreji parasti skaitīja laiku gadu nedēļās. Piemēram, tāpat kā katra septītā diena bija sabata diena, katrs septītais gads bija sabata gads. (2. Mozus 20:8—11; 23:10, 11.)

PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS

Kā Jēzus raduraksti apstiprināja apgalvojumu, ka viņš ir Mesija?

Kādi pravietojumi par Mesiju piepildījās Jēzus dzīvē?

Kā Dievs personīgi parādīja, ka Jēzus ir viņa Svaidītais?

Kāpēc Jēzu var saukt par dzīvo ”atslēgu”, kas dod iespēju piekļūt zināšanām par Dievu?

[Tabula 37. lpp.]

DAŽI IZCILI PRAVIETOJUMI PAR MESIJU

PRAVIETOJUMS NOTIKUMS PIEPILDĪJUMS

VIŅA DZĪVES SĀKUMS

Jesajas 7:14 Piedzimst jaunavai Mateja 1:18—23

Jeremijas 31:15 Pēc viņa dzimšanas Mateja 2:16—18

tiek nogalināti bērni