”Esiet modri”

”Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.” (MATEJA 24:42, JD)

 1. Ko par kalpošanu Jehovam domā cilvēki, kas ir bijuši viņam uzticīgi daudzus gadus? Miniet kādu piemēru.

DAUDZI cilvēki, kas ir kalpojuši Jehovam ilgus gadus, uzzināja patiesību tad, kad vēl bija jauni. Līdzīgi vīram, kas atrada sevišķi dārgu pērli un pārdeva visu, kas viņam piederēja, lai to nopirktu, šie cilvēki, kas cītīgi pētīja Bībeli, atteicās no sevis un veltīja savu dzīvi Jehovam. (Mateja 13:45, 46; Marka 8:34.) Kāda ir viņu attieksme pret to, ka ir bijis jāgaida ilgāk, nekā viņi domāja, lai redzētu uz zemes piepildāmies Dieva nodomus? Viņi neko nenožēlo! Viņi ir tādās pašās domās, kādās bija brālis A. Makmilans, kas, uzticīgi kalpojis Dievam gandrīz 60 gadus, teica: ”Mana apņēmība palikt ticībā ir stiprāka nekā jebkad agrāk. Ticība ir padarījusi manu dzīvi dzīvošanas vērtu. Tā man joprojām palīdz bez bailēm raudzīties nākotnē.”

 2. a) Kādu vērtīgu padomu Jēzus deva saviem sekotājiem? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

² Vai mēs domājam tāpat? Neatkarīgi no tā, vai mēs esam jauni vai veci, mums jāpatur prātā Jēzus vārdi: ”Esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.” (Mateja 24:42, JD.) Šajos vienkāršajos vārdos ir ietverta dziļa patiesība. Mēs nezinām stundu, kad Kungs nāks izpildīt spriedumu ļaunajai pasaulei, un to arī nav nepieciešams zināt. Ir nepieciešams kaut kas cits — ir jādzīvo tā, lai tad, kad Kungs nāks, mums nekas nebūtu jānožēlo. Tāpēc pievērsīsim uzmanību vairākiem svarīgiem jautājumiem. Kādi piemēri no Bībeles mums palīdz būt modriem? Kā Jēzus paskaidroja, cik svarīgi ir saglabāt modrību? Kas liecina par to, ka mēs dzīvojam bezdievīgās pasaules pēdējās dienās?

Brīdinājums mums

 3. Kādā ziņā daudzi mūsdienu cilvēki līdzinās Noas laikabiedriem?

³ Daudzējādā ziņā mūsdienu cilvēki līdzinās Noas laikabiedriem. Laikā, kad dzīvoja Noa, visu pasauli bija pārņēmusi vardarbība un cilvēku domas pastāvīgi bija vērstas uz ļaunu. (1. Mozus 6:5.) Lielākā daļa zemes iedzīvotāju bija aizņemti ar ikdienas darīšanām. Tomēr Jehova pirms plūdiem deva cilvēkiem iespēju nožēlot grēkus. Viņš sūtīja Nou sludināt cilvēkiem, un Noa uzticīgi pildīja šo uzdevumu, kalpodams par ”taisnības sludinātāju” ilgu laiku, varbūt pat 40 vai 50 gadus. (2. Pētera 2:5.) Bet cilvēki neņēma vērā Noas brīdinājumus. Viņi nebija modri, tāpēc vienīgi Noa ar savu ģimeni palika dzīvi, kad tika izpildīts Jehovas spriedums. (Mateja 24:37—39.)

 4. Kāpēc Noas kalpošanu var saukt par izdevušos, un kāpēc par sekmīgu var saukt arī mūsu kalpošanu?

⁴ Vai Noas kalpošana bija sekmīga? Nebūtu pareizi atbildēt uz šo jautājumu, spriežot tikai pēc nelielā cilvēku skaita, kas bija ieklausījušies brīdinājumā. Noas sludināšanas mērķis tika sasniegts neatkarīgi no cilvēku atsaucības, jo cilvēkiem tika dota iespēja izvēlēties, vai viņi kalpos Jehovam vai ne. Varbūt arī mūsu sludināšanas teritorijā nav daudz atsaucīgu cilvēku. Tomēr pat tad, ja atsaucība nav liela, mūsu sludināšana ir sekmīga, jo sludinot mēs brīdinām cilvēkus un pildām uzdevumu, ko Jēzus ir devis saviem sekotājiem. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

Cilvēki, kas neuzklausīja Dieva praviešus

 5. a) Kāda situācija bija izveidojusies Jūdejā tad, kad sludināja Habakuks, un kāda bija cilvēku reakcija, dzirdot viņa pravietojumus? b) Kā izpaudās Jūdejas iedzīvotāju naidīgums pret Jehovas praviešiem?

⁵ Daudzus gadsimtus pēc plūdiem ļoti nopietna situācija bija izveidojusies Jūdejā. Elkdievība, netaisnība, apspiešana un pat slepkavības bija kļuvušas par izplatītu parādību. Jehova uzdeva pravietim Habakukam brīdināt cilvēkus, ka tad, ja viņi nenožēlos grēkus, viņu zemi izpostīs haldieši jeb babilonieši. (Habakuka 1:5—7.) Taču cilvēki neieklausījās brīdinājumā. Viņi, iespējams, sprieda: ”Pirms simts gadiem pravietis Jesaja runāja to pašu, tomēr nekas tā arī nav noticis.” (Jesajas 39:6, 7.) Daudzi ietekmīgi Jūdejas iedzīvotāji ne tikai neieklausījās brīdinājumos, bet arī vērsās pret tiem, kas šos brīdinājumus izteica. Piemēram, viņi mēģināja nonāvēt pravieti Jeremiju, un viņiem tas noteikti būtu izdevies, ja nebūtu iejaucies Ahikāms. Savukārt ķēniņš Jojakīms, ko reiz bija saniknojusi cita pravietiska vēsts, pavēlēja nogalināt pravieti Ūriju. (Jeremijas 26:21—24.)

 6. Kā Jehova stiprināja Habakuku?

⁶ Habakuka sludinātā vēsts bija tikpat drosmīga un tikpat nepopulāra kā Jeremijas sludinātā vēsts par 70 posta gadiem, kam bija jānāk pār Jūdeju. (Jeremijas 25:8—11.) Var saprast, kāpēc Habakuks izsaucās: ”Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības, un Tu to nedzirdi? Cik ilgi lai tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību, un Tu nesniedz palīdzību?” (Habakuka 1:2.) Jehova savā laipnībā deva Habakukam atbildi, kas noteikti stiprināja viņa ticību: ”Šis pravietiskais skatījums īstenosies noteiktā laikā, un tā īstenošanās steidzīgi tuvojas un pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3.) Tātad Jehova bija paredzējis ”noteiktā laikā” darīt galu netaisnībai un apspiešanai. Arī tad, ja liktos, ka pravietojuma piepildīšanās kavējas, Habakuks nedrīkstēja zaudēt drosmi un kļūt kūtrāks. Viņam vajadzēja ”stipri.. cerēt un paļauties”, viņš nedrīkstēja ne uz mirkli zaudēt neatliekamības apziņu. Jehovas dienai noteikti bija jānāk.

 7. Kāpēc mūsu ēras pirmajā gadsimtā Jeruzalemi atkal gaidīja iznīcināšana?

⁷ Apmēram 20 gadus pēc tam, kad Jehova bija runājis ar Habakuku, Jūdejas galvaspilsēta Jeruzaleme tika iznīcināta. Vēlāk Jeruzalemi atjaunoja un daudz kas no tā, kas bija sāpinājis Habakuku, tika izlabots. Tomēr mūsu ēras pirmajā gadsimtā pilsētas iedzīvotāju neuzticības dēļ atkal kļuva skaidrs, ka to gaida iznīcināšana. Tā kā Jehova ir žēlsirdīgs Dievs, viņš parūpējās, lai cilvēki ar pareizi noskaņotu sirdi varētu izglābties. Šoreiz pravietis, ar kura starpniecību Jehova paziņoja vēsti, bija pats Jēzus Kristus. Mūsu ēras 33. gadā Jēzus sacīja saviem sekotājiem: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.” (Lūkas 21:20, 21.)

 8. a) Kas varēja notikt ar dažiem kristiešiem laikā pēc Jēzus nāves? b) Kā piepildījās Jēzus pravietojums par Jeruzalemi?

⁸ Gāja gadi, un daļa kristiešu, kas dzīvoja Jeruzalemē, droši vien domāja: kad beidzot piepildīsies Jēzus pravietojums? Nav šaubu, ka viņi daudz ko bija upurējuši. Varbūt viņi bija atteikušies no vilinošiem darba piedāvājumiem, tāpēc ka nevēlējās zaudēt modrību. Vai, laikam ejot, viņi nepagura? Vai viņi nesāka domāt, ka veltīgi tērē laiku, ka Jēzus pravietojums, iespējams, attiecas uz kādu no nākamajām paaudzēm? Jēzus pravietojums sāka piepildīties 66. gadā, kad romiešu karaspēks aplenca Jeruzalemi. Tie, kas bija palikuši modri, pamanīja zīmi, bēga no pilsētas un izglābās, kad tā tika izpostīta.

Ko nozīmē būt modriem

9., 10. a) Par ko bija Jēzus stāstītā līdzība? b) Kāpēc kalpiem nebija viegli gaidīt kungu? c) Kāpēc kalpiem bija vērts būt pacietīgiem?

⁹ Lai uzsvērtu, cik svarīga ir modrība, Jēzus savus mācekļus salīdzināja ar kalpiem, kas gaidīja kungu pārnākam no kāzām. Kalpi zināja, ka naktī kungs atgriezīsies, bet nezināja, kad tieši viņš pārnāks. Vai tas būs nakts pirmajā pusē? Vai nakts vidū? Varbūt pirmajos gaiļos? To viņi nezināja. Jēzus teica: ”Ja viņš [kungs] nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīgi tie!” (Lūkas 12:35—38.) Iztēlojieties kalpu satraukumu! Katra skaņa, katra kustīga ēna kāpināja viņu gaidas: ”Vai tas nav mūsu kungs?”

¹⁰ Kas notiktu, ja kungs ierastos ”nakts vidū”, tas ir, nakts otrajā sardzē, kas ilga apmēram no deviņiem vakarā līdz pusnaktij? Vai visi viņa kalpi — pat tie, kas kopš agra rīta bija čakli strādājuši, — būtu gatavi viņu sagaidīt? Vai kādi nebūtu aizmiguši? Ja nu kungs atgrieztos ”pirmajos gaiļos” jeb trešajā nakts sardzē, kas ilga no pusnakts līdz trijiem rītā? Varbūt daži no kalpiem būtu zaudējuši cerības sagaidīt kungu vai kļuvuši īgni viņa šķietamās vilcināšanās dēļ?a Tikai tie kalpi, kas, kungam pārrodoties, joprojām būtu modri, tiktu atzīti par svētīgiem. Tad uz viņiem varētu attiecināt vārdus no Salamana Pamācībām 13:12: ”Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.”

11. Kā lūgšanas mums palīdz būt modriem?

¹¹ Kas Jēzus sekotājiem varētu palīdzēt būt modriem, ja viņiem liktos, ka viņu Kungs kavējas? Neilgi pirms apcietināšanas Ģetzemanes dārzā Jēzus uzrunāja trīs no viņa apustuļiem un teica: ”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” (Mateja 26:41.) Daudzus gadus vēlāk Pēteris, viens no šiem trim apustuļiem, deva līdzīgu padomu citiem kristiešiem. Viņš rakstīja: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un skaidrā prātā, lai jūs varētu Dievu lūgt.” (1. Pētera 4:7, 8.) Bez šaubām, dedzīgām lūgšanām jābūt neatņemamai kristiešu dzīves sastāvdaļai. Mums pastāvīgi jālūdz Jehovam, lai viņš mums palīdz būt modriem. (Romiešiem 12:12; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.)

12. Kā cilvēki, kas izsaka tukšus prātojumus, atšķiras no tiem, kas ir modri?

¹² Pēteris rakstīja: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis.” Bet cik tuvu tas ir? Protams, cilvēki nevar noteikt dienu un stundu, kad būs gals. (Mateja 24:36.) Taču ir starpība starp cilvēkiem, kuri nododas tukšiem prātojumiem, ko Bībele neatbalsta, un cilvēkiem, kuri gaida galu, kā Bībele uz to mudina. (Salīdzināt 2. Timotejam 4:3, 4; Titam 3:9.) Viens veids, kā mēs varam gaidīt galu, ir pievērst nopietnu uzmanību faktiem, kas pierāda, ka gals ir tuvu. Tāpēc apskatīsim sešus pierādījumus, kas mūs pārliecina, ka dzīvojam pēdējās dienās.

Seši pārliecinoši pierādījumi

13. Kāpēc Pāvila pravietojums, kas lasāms 2. vēstulē Timotejam, 3. nodaļā, apliecina, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”?

¹³ Pirmkārt, mēs skaidri redzam, kā piepildās Pāvila pravietojums par pēdējām dienām. Pāvils rakstīja: ”Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies. Taču ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā maldinādami un maldīdamies.” (2. Timotejam 3:1—5, 13, LB-65r.) Vai gan mēs neredzam piepildāmies šos pravietiskos vārdus? To piepildīšanos var neatzīt vienīgi cilvēki, kas ignorē faktus.b

14. Kā mūsdienās piepildās vārdi no Atklāsmes 12:9, un kas drīzumā notiks ar Velnu?

¹⁴ Otrkārt, mēs redzam, kas notiek tāpēc, ka Sātans un viņa dēmoni ir padzīti no debesīm, kā tas bija paredzēts Atklāsmes 12:9. Šajā pantā ir rakstīts: ”Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā eņģeļi.” Šis notikums ir atnesis lielas bēdas zemei, un nav šaubu, ka, sākot ar 1914. gadu, cilvēce piedzīvo daudz bēdu. Bet Atklāsmes grāmatas pravietojumā ir sacīts, ka tad, kad Velns tiek nogāzts zemē, viņš zina, ka viņam ”maz laika atlicis”. (Atklāsmes 12:12.) Šajā laikā Sātans karo ar svaidītajiem Kristus sekotājiem. (Atklāsmes 12:17.) Mēs varam pavisam skaidri redzēt viņa uzbrukumu sekas.c Taču drīz Sātans tiks ieslodzīts bezdibenī, lai ”tas nepieviltu vairs tautas”. (Atklāsmes 20:1—3.)

15. Kā Atklāsmes 17:9—11 palīdz saprast, ka mēs dzīvojam beigu laikā?

¹⁵ Treškārt, mēs dzīvojam laikā, kad valda astotais un pēdējais ”ķēniņš”, kas minēts pravietojumā Atklāsmes 17:9—11. Šajos pantos apustulis Jānis rakstīja par septiņiem ķēniņiem, kas pārstāv septiņas lielvalstis: Ēģipti, Asīriju, Babiloniju, Mēdiju un Persiju, Grieķiju, Romu un divdaļīgo angļu un amerikāņu lielvalsti. Jānis redzēja arī astoto ķēniņu, kas ir ”viens no septiņiem”. Astotais ķēniņš — pēdējais ķēniņš, ko parādībā redzēja Jānis, — ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Jānis rakstīja, ka astotais ķēniņš ”aiziet bojā”, un nav minēti nekādi citi ķēniņi, kas nāktu pie varas pēc tam.d

16. Kā tas, kas saistīts ar Nebukadnecara sapņa simbolisko nozīmi, apliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās?

¹⁶ Ceturtkārt, mēs dzīvojam laikā, uz ko norāda Nebukadnecara sapnī redzētā tēla kājas. Pravietis Daniēls iztulkoja šo noslēpumaino sapni, kurā Nebukadnecars redzēja milzīgu cilvēka tēlu. (Daniēla 2:36—43.) Četri metāli, no kuriem bija veidots šis tēls, simbolizē vairākas lielvalstis, sākot ar galvu (Babilonija) un beidzot ar kāju pēdām (mūsdienās pastāvošās valdības). Visas lielvalstis, ko pravietiski attēloja tēla daļas, jau ir parādījušās. Mēs dzīvojam laikā, uz ko norāda sapnī redzētā tēla kājas. Nekas nav teikts par citām lielvalstīm, kurām būtu jāparādās nākotnē.e

17. Kā Valstības sludināšana apliecina, ka mēs dzīvojam beigu laikā?

¹⁷ Piektkārt, mēs redzam, kā visā pasaulē tiek sludināts, un Jēzus teica, ka tam jānotiek pirms pašreizējās sistēmas gala. Viņš teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Mūsdienās šis pravietojums piepildās vēl nepieredzētā mērogā. Tiesa, ir arī vietas, kur nav sludināts, un, iespējams, pienāks laiks, kad Jehova pavērs durvis plašākai darbībai. (1. Korintiešiem 16:9.) Taču Bībelē nav norādīts, ka Dievs gaidīs, kamēr katram zemeslodes iedzīvotājam personīgi būs sludināta labā vēsts. Tā ir jāsludina tik ilgi, kamēr Jehova būs apmierināts, un tad nāks gals. (Salīdzināt Mateja 10:23.)

18. Kur acīmredzot vēl būs daži no svaidītajiem lielo bēdu sākumā, un kāpēc var secināt, ka tā būs?

¹⁸ Sestkārt, samazinās to Kristus sekotāju skaits, kuri tiešām ir svaidīti ar svēto garu, un daži no viņiem acīmredzot vēl būs uz zemes, kad sāksies lielās bēdas. Lielākā daļa atlikuma locekļu ir jau krietni gados, un laika gaitā to, kuri patiešām ir svaidīti ar svēto garu, kļūst arvien mazāk. Bet, runājot par lielajām bēdām, Jēzus teica: ”Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (Mateja 24:21, 22.) Tātad, sākoties lielajām bēdām, daļa no Kristus ’izredzētajiem’ acīmredzot vēl būs uz zemes.f

Kas gaidāms nākotnē?

19., 20. Kāpēc it īpaši tagad ir nepieciešams būt nomodā un saglabāt modrību?

¹⁹ Nākotnē ir paredzami ļoti interesanti notikumi. Pāvils brīdināja, ka ”tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis nakti”. Runājot par cilvēkiem, kas šķiet ļoti gudri, Pāvils rakstīja: ”Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad pēkšņi pār viņiem nāks posts.” Tāpēc Pāvils mudināja tos, kas lasīs viņa vēstuli: ”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 3, 6.) Tie, kas cer, ka mieru un drošību nodibinās cilvēku izveidotās organizācijas, ignorē reālo situāciju. Viņi cieši guļ.

²⁰ Šī sistēma tiks iznīcināta pilnīgi negaidīti. Tāpēc turpināsim gaidīt Jehovas dienu. Atcerēsimies, ko Dievs teica Habakukam: ”Tas.. nekur nepaliks.” Nekad nav bijis tik svarīgi būt nomodā kā tagad.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kādi piemēri no Bībeles mums palīdz būt modriem?

• Kā Jēzus paskaidroja, cik svarīgi ir palikt nomodā?

• Kādi seši pierādījumi apliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās?

[Attēli 9. lpp.]

A. Makmilans uzticīgi kalpoja Jehovam gandrīz sešdesmit gadus

[Attēls 10. lpp.]

Jēzus savus mācekļus salīdzināja ar kalpiem, kas paliek nomodā