Jehovas vārdi ir dzīvi
Nahuma, Habakuka un Cefanjas grāmata
ASĪRIJA jau bija izpostījusi desmit cilšu valsts Izraēlas galvaspilsētu Samariju un ilgstoši bija apdraudējusi Jūdeju. Pravietim Nahumam, kas dzīvoja Jūdejā, Dievs darīja zināmu, kas gaida Asīrijas galvaspilsētas Nīnivi. Nahuma grāmata ir sarakstīta pirms 632. gada p.m.ē., un tajā var lasīt Nahuma pravietojumus par Nīnivi.
Nākamā varenā lielvalsts pēc Asīrijas bija Babilonija, kuras valdnieki reizēm bija ”kaldēji”, tas ir, haldieši. Habakuka grāmatā, kas varētu būt pabeigta 628. gadā p.m.ē., ir pravietots, kā Jehova ar šīs lielvalsts starpniecību izpildīs savu spriedumu, un stāstīts, kas galu galā notiks ar pašu Babiloniju.
Pravietis Cefanja, kas dzīvoja Jūdejā, sludināja pirms Nahuma un Habakuka. Vairāk nekā 40 gadu pirms Jeruzalemes izpostīšanas, kas notika 607. gadā p.m.ē., viņš par to pravietoja, kā arī runāja par labo, kas gaida Jūdeju tālākā nākotnē. Cefanjas grāmatā ir ietvertas arī vēstis citām tautām.
”BĒDAS TAI ASINSKĀRAI PILSĒTAI!”
”Pasludinājums Ninivei” nāk no Dieva Jehovas, kas ir ”lēnprātīgs dusmās, taču varens spēkā”. Jehova ”ir stipra pils” ”tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā”, bet Nīnivi gaida posts. (Nahuma 1:1, 3, 7.)
Jehova ”no jauna nostiprinās.. Jēkaba.. godību”. Tomēr Asīrija ir uzbrukusi Dieva tautai, gluži tāpat kā ”lauva mēdz saplosīt dzīvniekus”, un Dievs par tās galvaspilsētu Nīnivi saka: ”Es likšu taviem kara ratiem dūmos sadegt; zobens aprīs tavus jaunos lauvas!” (Nahuma 2:3, 13, 14.) ”Bēdas tai asinskārai pilsētai” — Nīnivei! ”Visi, kas tādas lietas par tevi [Nīnivi] dzirdēs, plaukšķinās aiz prieka rokas par tavu likteni!” (Nahuma 3:1, 19.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:9. Ko Jūdejai nozīmēs tas, ka Jehova Nīnivē ”visam darīs galu”? Tas nozīmēs, ka Asīrija vairs nekad neapdraudēs Jūdeju, ”otrreiz vairs nelaimei nemaz nav jānāk”. Runādams tā, it kā Nīnive jau būtu nopostīta, Nahums rakstīja: ”Redzi, pāri kalniem kust prieka vēstneša kājas, kas vēstī mieru! Svētī savus svētkus, Jūda!” (Nahuma 2:1.)
2:7. Kādi ”ūdens noteku aizvari” atvērās? Tigras upe izlauza Nīnives mūrus. 632. gadā p.m.ē., kad Nīnivi taisījās iekarot babiloniešu un mēdiešu karaspēks, nīnivieši aiz pilsētas mūriem nejutās sevišķi apdraudēti — viņiem likās, ka pilsēta ir neieņemama. Taču pēc spēcīgām lietavām Tigra izgāja no krastiem un, kā rakstīja vēsturnieks Sicīlijas Diodors, ”pārplūdināja daļu pilsētas un izlauza daļu mūra”. Tā atvērās ”ūdens noteku aizvari”, un, kā bija pravietots, ienaidnieki ieņēma Nīnivi tik strauji, kā uguns aprij izkaltušus rugājus. (Nahuma 1:8—10.)
3:4. Kāpēc Nīnive tika salīdzināta ar netikli? Nīnive pievīla tautas, jo apsolīja tām palīdzību un draudzību, bet pēc tam tās smagi apspieda. Piemēram, kad Jūdejai bija uzbrukuši sīrieši un izraēlieši, Asīrija nedaudz palīdzēja Jūdejas ķēniņam Ahasam, taču pēc tam ”pret viņu cēlās Asirijas ķēniņš” un ”nomāca viņu pašu”. (2. Laiku 28:20.)
Ko mēs varam mācīties.
1:2—6. Jehova atriebjas saviem ienaidniekiem, kas negrib viņam kalpot. Ir svarīgi pielūgt tikai un vienīgi Jehovu. (2. Mozus 20:5.)
1:10. Nīnives varenie mūri, uz kuriem slējās simtiem torņu, nebija šķērslis tam, lai piepildītos Jehovas spriedums par Nīnivi. Arī mūsu laikos Jehovas tautas ienaidnieki neizvairīsies no Jehovas piespriestā soda. (Salamana Pamācības 2:22; Daniēla 2:44.)
”TAISNAIS DZĪVOS”
Habakuka grāmatas pirmajās divās nodaļās ir aprakstīta saruna starp Habakuku un Dievu Jehovu. Noraizējies par to, kas notiek Jūdejā, pravietis vaicā Dievam: ”Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta, un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās?” Jehova viņam atbild: ”Es atmodināšu kaldējus, skaudru, nežēlīgu un kustīgu tautu.” Pravietis ir pārsteigts, ka Dievs Jūdejas iedzīvotāju sodīšanai izmantos ”laupītājus”. (Habakuka 1:3, 6, 13.) Jehova apliecina Habakukam, ka taisnais dzīvos, bet ienaidnieks neizbēgs no soda. Vēl Habakuks piecas reizes pasludina, ka Dieva tautas ienaidniekus haldiešus gaida bēdas. (Habakuka 2:4.)
Lūgšanā pēc Jehovas žēlastības Habakuks apcer Jehovas varenā spēka izpausmes pie Sarkanās jūras, tuksnesī un pie Jērikas un pravieto, kā Jehovas bardzība izpaudīsies Armagedonā. Pravieša lūgšana beidzas ar vārdiem: ”Dievs tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:1, 19.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:5, 6. Kāpēc ebrejiem varēja likties neticami tas, ka haldieši uzbruks Jeruzalemei? Tajā laikā, kad sāka pravietot Habakuks, Jūdeja bija nonākusi atkarībā no Ēģiptes. (2. Ķēniņu 23:29, 30, 34.) Lai gan Babilonija pamazām kļuva aizvien varenāka, tās karaspēks vēl nebija sakāvis faraonu Neho. (Jeremijas 46:2.) Turklāt Jeruzalemē atradās Jehovas templis, tur valdīja valdnieki no Dāvida dzimtas, un viņi vēl nekad nebija zaudējuši varu. Tāpēc ebrejiem likās neticami tas, ko Dievs apsolīja darīt, — viņš grasījās pieļaut, ka haldieši noposta Jeruzalemi. Lai cik neticami ebrejiem šķita Habakuka vārdi, viņa sludinātais pravietiskais skatījums par to, ka babilonieši sagraus Jeruzalemi, ”nāktin nāca” — tas īstenojās 607. gadā p.m.ē. (Habakuka 2:3.)
2:5. Kas ir šajā pantā minētais ”vīrs”, un kāpēc viņam ”nekad nav miera”? Šis ”vīrs” bija babilonieši, kas, būdami pārāki kara mākslā, pakļāva daudzas zemes. Gūtās uzvaras viņus apreibināja tāpat kā vīns. Taču šim ”vīram” neizdevās sagrābt visas tautas, jo Jehova ar mēdiešu un persiešu starpniecību to gāza. Mūsdienās šis ”vīrs” simbolizē politiskās varas. Tas ir kā apreibis no iedomām par savu nozīmīgumu un nemitīgi kāro paplašināt savu teritoriju, taču šim ”vīram” neizdodas ”sagrābt.. visas tautas”. Visu cilvēci apvienos tikai Dieva Valstība. (Mateja 6:9, 10.)
Ko mēs varam mācīties.
1:1—4; 1:12—2:1. Habakuks uzdeva Jehovam jautājumus, un Jehova viņam atbildēja. Patiesais Dievs uzklausa savu uzticīgo kalpu lūgšanas.
2:1. Mums jāpaliek garīgā nomodā un aktīvi jādarbojas, tāpat kā to darīja Habakuks.
2:3; 3:16. Gaidot Jehovas dienas atnākšanu, mēs nedrīkstam aizmirst, cik svarīgā laikā dzīvojam.
2:4. Lai paliktu dzīvi drīzajā Jehovas tiesas dienā, mums jāsaglabā ticība. (Ebrejiem 10:36—38.)
2:6, 7, 9, 12, 15, 19. Tos, kas alkatīgi rauš netaisnu peļņu, kam patīk varmācība, kas dzīvo izlaidīgi un pielūdz elkus, noteikti gaida bēdas. Mums no tā visa jāvairās.
2:11. Ja mēs nesludināsim, ka Dievs sodīs ļauno pasauli, ”akmeņi sienās kliegs”. Mums drosmīgi jādara zināma vēsts par Dieva Valstību.
3:6. Kad Jehova pildīs savus tiesas spriedumus, nekas nespēs stāties viņam ceļā, pat ne tādas cilvēku organizācijas, kas šķiet tik stabilas kā kalni un pakalni.
3:13. Jehova ir apliecinājis, ka Armagedonā neies bojā visi cilvēki pēc kārtas, — viņš glābs savus uzticīgos kalpus.
3:17—19. Lai gan pirms Armagedona un tā laikā mēs varbūt pieredzēsim grūtības, Jehova mums noteikti dos spēku un mēs varēsim viņam kalpot ar prieku.
”TĀ KUNGA DIENA IR TUVU”
Jūdejā zeļ Baala kults, un Jehova ar pravieša Cefanjas starpniecību paziņo: ”Es pacelšu savu roku pret Jūdu un visiem, kas dzīvo Jeruzālemē!” Cefanja brīdina tautu: ”Tā Kunga diena ir tuvu.” (Cefanjas 1:4, 7, 14.) Pravietis atgādina, ka glābšanu atradīs tikai tie cilvēki, kas pilda Dieva prasības. (Cefanjas 2:3.)
”Bēdas.. varmācīgai pilsētai” — Jeruzalemei! ”Jums arī būs uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un.. izliet savas dusmas pār tām!” saka Jehova, taču arī apsola: ”Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu acu priekšā.” (Cefanjas 3:1, 8, 20.)
Bībeles panta skaidrojums.
3:9. Kas ir ”šķīstā valoda” (LB-1825), un ko nozīmē tajā runāt? ”Šķīstā valoda” ir patiesība, ko Dievs ir darījis zināmu Bībelē, un tajā ir iekļautas visas Bībeles mācības. Ja mēs ticam patiesībai, to pareizi mācām citiem un dzīvojam tā, kā Dievs vēlas, var teikt, ka mēs runājam šajā tīrajā valodā.
Ko mēs varam mācīties.
1:8. Tajā laikā, kad dzīvoja Cefanja, daudzi ebreji ”staigāja svešzemju drēbēs”, acīmredzot gribēdami iemantot kaimiņtautu labvēlību. Būtu ļoti neprātīgi, ja Jehovas kalpi mūsu laikos līdzīgā veidā gribētu pielāgoties pasaulei.
1:12; 3:5, 16. Jehova sūtīja praviešus, lai tie brīdinātu ebrejus, un viņš to darīja nemitīgi, kaut arī daudzi ebreji, kas dzīvē bija ērti iekārtojušies līdzīgi nogulsnēm vīna mucas dibenā, bija vienaldzīgi pret Jehovas vārdiem. Tagad tuvojas Jehovas lielā diena, tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēku vienaldzības dēļ mums nolaižas rokas, — mums dedzīgi jāsludina vēsts par Dieva Valstību.
2:3. Tikai Jehova mūs var glābt viņa dusmu dienā. Lai saglabātu viņa labvēlību, mums viņš ”jāmeklē”, proti, jāiedziļinās Bībelē, jālūdz viņa vadība un jātuvojas viņam. Mums ”jādzenas pēc taisnības”, dzīvojot tikumīgi, un ”jākļūst pazemīgiem”.
2:4—15; 3:1—5. Tad, kad Jehova izpildīs savu spriedumu, kristīgā pasaule un visas valstis un tautas, kas ir apspiedušas Dieva kalpus, pieredzēs to pašu, ko senā Jeruzaleme un Jūdejas kaimiņvalstis. (Atklāsmes 16:14, 16; 18:4—8.) Mums bezbailīgi ir jādara zināmi Dieva spriedumi.
3:8, 9. Lai cerētu uz glābšanu Jehovas dienā, ko mēs gaidām, ir jāmācās runāt ”šķīstajā valodā” (LB-1825) un jāpiesauc Dieva vārds, dodot īpašu solījumu viņam kalpot. Mēs kalpojam Jehovam vienprātībā — cieši kopā ar citiem viņa kalpiem — un nesam viņam ”slavas upuri”. (Ebrejiem 13:15.)
Jehovas diena ”nāk steigdamās”
Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi.” (Psalms 37:10.) Kad pārdomājam pravietojumus, ko Nahuma grāmatā lasām par Nīnivi un Habakuka grāmatā par Babiloniju un Dievam neuzticīgo Jūdeju, nostiprinās mūsu pārliecība, ka senā psalmu dziesminieka vārdi noteikti piepildīsies. Bet cik ilgi mums vēl būs jāgaida?
”Tā Kunga lielā diena ir tuvu,” teikts Cefanjas grāmatas 1. nodaļas 14. pantā, ”tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” Tāpat Cefanjas grāmatā mēs uzzinām, kas mums jādara, lai varētu atrast glābšanu Jehovas dienā. Dieva vārds patiešām ir dzīvs un spēcīgs. (Ebrejiem 4:12.)
[Attēli 8. lpp.]
Nīnives varenie mūri neaizkavēja Nahuma pravietojumu piepildīšanos
[Norāde par autortiesībām]
Randy Olson/National Geographic Image Collection