”Jums būs mani gaidīt”

”Tādēļ jums būs mani gaidīt, saka tas Kungs.” (CEFANJAS 3:8, LB-26)

 1. Kādu brīdinājumu izteica pravietis Cefanja, un kāpēc par to jāinteresējas mūsdienās dzīvojošiem cilvēkiem?

”TĀ KUNGA lielā diena ir tuvu.” Šādu brīdinošu paziņojumu septītā gadsimta vidū p.m.ē. izteica pravietis Cefanja. (Cefanjas 1:14.) Pirms bija pagājuši 40 vai 50 gadi, šis pravietojums piepildījās: pienāca diena, kad tika izpildīts Jehovas tiesas spriedums Jeruzalemei un tautām, kas bija pretojušās Jehovas augstākajai varai un slikti izturējušās pret viņa tautu. Kāpēc šie notikumi interesē cilvēkus, kas dzīvo 20. gadsimta beigās? Mēs dzīvojam laikā, kad ātri tuvojas Jehovas beidzamā ”lielā diena”. Gluži kā Cefanjas laikā Jehovas ’dusmu karstums’ pavisam drīz iedegsies pret Jeruzalemes mūsdienu līdzinieci — kristīgo pasauli — un pret visām tautām, kas apspiež Jehovas tautu un neatzīst viņa visaugstāko varu. (Cefanjas 1:4; 2:4, 8, 12, 13; 3:8; 2. Pētera 3:12, 13.)

Cefanja — drosmīgs liecinieks

2., 3. a) Ko mēs zinām par Cefanju, un kas norāda, ka viņš bija drosmīgs Jehovas liecinieks? b) Kādi fakti mums ļauj noteikt Cefanjas pravietošanas laiku un vietu?

² Par pravieti Cefanju, kura vārds (ebrejiski Cefanjā) nozīmē ’Jehova ir paslēpis (noglabājis)’, ir zināms maz. Tomēr atšķirībā no citiem praviešiem Cefanja min savus radurakstus līdz pat ceturtajai paaudzei — līdz Hiskijam. (Cefanjas 1:1; salīdzināt Jesajas 1:1; Jeremijas 1:1; Ecēhiēla 1:3.) Tas ir tik neparasti, ka vairākums komentētāju par Cefanjas vecvecvectēvu uzskata Dievam uzticīgo ķēniņu Hiskiju. Ja tā ir taisnība, tad Cefanja bija ķēnišķīgas izcelsmes, un tas padarīja vēl iedarbīgāku nesaudzīgo nosodījumu, ar kādu viņš vērsās pret Jūdejas dižciltīgajiem, kā arī parādīja, ka viņš ir drosmīgs Jehovas liecinieks un pravietis. Cefanjas plašās zināšanas par Jeruzalemes topogrāfiju un notikumiem ķēniņa galmā liek domāt, ka viņš varbūt pasludināja Jehovas tiesas spriedumus pašā galvaspilsētā. (Skatīt Cefanjas 1:8—11.)

³ Ievērību pelna fakts, ka Cefanja sludināja Dieva spriedumus Jūdejas ’labiešiem’ (dižciltīgajiem jeb cilšu vadoņiem) un ’ķēniņa bērniem’a, bet nekad savā kritikā nepieminēja pašu ķēniņu. (Cefanjas 1:8; 3:3.) Tas vedina uz domām, ka jaunais ķēniņš Josija jau bija sācis nosliekties uz tīro pielūgsmi, kaut gan noteikti vēl nebija uzsācis reliģiskās reformas, jo Cefanja nosodīja pastāvošo stāvokli. Viss minētais liek domāt, ka Cefanja pravietoja Jūdejā Josijas valdīšanas (659.—629. g. p.m.ē.) sākuma gados. Cefanjas enerģiskā pravieša darbība neapšaubāmi vairoja jaunā Josijas apziņu, ka Jūdejā tolaik plaši bija izplatīta elkdievība, varmācība un korupcija, un vēlāk pamudināja ķēniņu izvērst pasākumus pret elkdievību. (2. Laiku 34:1—3.)

Jehovas karsto dusmu iemesli

 4. Kādos vārdos Jehova pauda savas dusmas pret Jūdeju un Jeruzalemi?

⁴ Jehovam bija pamatoti iemesli dusmoties uz Jūdejas un tās galvaspilsētas Jeruzalemes vadītājiem un iedzīvotājiem. Viņa vārdā pravietis Cefanja teica: ”Es pacelšu savu roku pret Jūdu un visiem, kas dzīvo Jeruzālemē; Es iznīcināšu to, kas palicis pāri no Baāla, it īpaši pašu augstāko elka dievu kalpu nosaukumus, bet arī pārējo šīs vietas elku priesteŗu apzīmējumus līdz ar pašiem priesteŗiem, tāpat arī tos, kas uz jumtiem pielūdz debesu pulkus, pielūdz tos un tomēr zvēr kā pie tā Kunga, tā arī pie Milkoma.” (Cefanjas 1:4, 5.)

5., 6. a) Kāda situācija reliģiskā ziņā Jūdejā pastāvēja Cefanjas laikā? b) Kāds bija Jūdejas laicīgo vadoņu un viņiem pakļauto cilvēku stāvoklis?

⁵ Jūdeja bija piesārņota ar pazemojošiem auglības rituāliem, kas piederēja pie Baāla pielūgsmes, ar dēmonisku astroloģiju un pagānu dieva Milkoma pielūgsmi. Ja Milkoms ir tas pats, kas Molohs, kā daži uzskata, tad Jūdejā izplatītā viltus pielūgsme ietvēra atbaidošo paražu upurēt bērnus. Tamlīdzīgas reliģiskas paražas izraisīja Jehovas riebumu. (1. Ķēniņu 11:5, 7; 14:23, 24; 2. Ķēniņu 17:16, 17.) Tās iekvēlināja Jehovas dusmas vēl jo vairāk tāpēc, ka elku pielūdzēji joprojām zvērēja Jehovas vārdā. Dievs negribēja ilgāk būt iecietīgs pret šādu reliģisku netīrību un gatavojās iznīcināt arī pagānismā iestigušos un atkritušos priesterus.

⁶ Turklāt Jūdejas laicīgie vadītāji bija uzpērkami. Valsts dižciltīgie bija kā plēsīgi, ”rūcoši lauvas”, bet tiesneši — kā rijīgi ”vilki”. (Cefanjas 3:3.) Viņiem pakļautie cilvēki tika apsūdzēti par to, ka tie ”savu kungu elka dievu namu pilda ar varmācību un krāpšanu”. (Cefanjas 1:9.) Plaši izplatīts bija materiālisms. Daudzi izmantoja situāciju, lai uzkrātu bagātību. (Cefanjas 1:13.)

Šaubas par Jehovas dienu

 7. Cik ilgi pirms ’tā Kunga lielās dienas’ Cefanja pravietoja, un kāds bija daudzu jūdu garīgais stāvoklis?

⁷ Kā mēs jau redzējām, Cefanjas laikā valdošā bēdīgā reliģiskā situācija norāda, ka viņš veica liecinieka un pravieša darbu, iekams ķēniņš Josija ap 648. gadu p.m.ē. sāka vērsties pret elkdievību. (2. Laiku 34:4, 5.) Tātad Cefanja droši vien pravietoja vismaz 40 gadu pirms tam, kad ”tā Kunga lielā diena” nāca pār Jūdejas ķēniņvalsti. Šajā laikposmā daudzi jūdi šaubījās un ’atkāpās’ no kalpošanas Jehovam, kļūdami vienaldzīgi. Cefanja runāja par cilvēkiem, kas ”nemeklē to Kungu un pēc viņa nevaicā”. (Cefanjas 1:6, LB-26.) Acīmredzot Jūdejā bija apātiski cilvēki, kas neinteresējās par Dievu.

8., 9. a) Kāpēc Jehova grasījās pārbaudīt ”ļaudis, kas joprojām guļ savā vecajā raugā”? b) Kādā ziņā Jehova gatavojās ’piemeklēt’ Jūdejas iedzīvotājus un viņu laicīgos un reliģiskos vadītājus?

⁸ Jehova darīja zināmu savu nodomu pārbaudīt tos, kas apgalvoja, ka pieder pie viņa tautas. Starp cilvēkiem, kas uzdevās par viņa kalpiem, Dievs gatavojās sameklēt tos, kuru sirdī mita šaubas par viņa spēju vai nolūku iejaukties cilvēku dzīvē. Dievs paziņoja: ”Tai pašā laikā notiks, ka Es pārmeklēšu ar uguni visu Jeruzalemi un piemeklēšu tos ļaudis, kas joprojām guļ savā vecajā raugā un runā savā sirdī: Tas Kungs mums nedarīs ne labu, ne ļaunu!” (Cefanjas 1:12.) Izteiciens ”ļaudis, kas joprojām guļ savā vecajā raugā,” (norāde uz vīna darīšanu) attiecās uz cilvēkiem, kuri dzīvē bija iekārtojušies līdzīgi rauga nogulsnēm mucas dibenā un nevēlējās, lai viņus traucētu ar paziņojumiem par neizbēgamo Dieva iejaukšanos cilvēces dzīvē.

⁹ Jehova grasījās ’piemeklēt’ Jūdejas un Jeruzalemes iedzīvotājus un priesterus, kas bija sajaukuši viņa pielūgsmi ar pagānismu. Ja šie cilvēki justos drošībā — it kā nakts aizsegā — iekšpus Jeruzalemes mūriem, Dievs viņus sameklētu kā ar spožu uguni, kas iespiežas garīgajā tumsā, kur viņi bija patvērušies. Dievs gatavojās izjaukt viņu reliģisko apātiju — vispirms ar iespaidīgajām vēstīm par tiesas spriedumu, pēc tam ar šī sprieduma izpildi.

”Tā Kunga lielā diena ir tuvu”

10. Kā Cefanja aprakstīja ’tā Kunga lielo dienu’?

¹⁰ Jehova rosināja Cefanju paziņot: ”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās. Klau, tā Kunga diena!” (Cefanjas 1:14.) Tiešām, rūgtas dienas gaidīja priesterus, dižciltīgos un tautu — ikvienu, kas atteicās uzklausīt brīdinājumu un atgriezties pie tīrās pielūgsmes. Pravietojuma turpinājumā mēs lasām par sprieduma izpildes dienu: ”Šī diena ir niknuma diena, tā ir skumju un baiļu diena, negaisa un vētras diena, tumsas un nakts melnuma diena, mākoņu un miglas diena, diena, kad atskanēs pret nocietinātām pilsētām un pret augstiem cietokšņu torņiem vērstas cīņas ragu un tauŗu skaņas.” (Cefanjas 1:15, 16.)

11., 12. a) Kāds tiesas spriedums tika pasludināts Jeruzalemei? b) Vai materiālā labklājība varēja glābt jūdus?

¹¹ Bija atlikuši tikai daži īsi gadu desmiti līdz Babilonijas karaspēka iebrukumam Jūdejā. Arī Jeruzalemei nebija glābiņa. Pilsētas dzīvojamo namu un tirgotāju rajoniem bija jātiek nopostītiem. ””Tai pašā dienā,” — saka tas Kungs — ”atskanēs skaļi vaimanu kliedzieni no Zivju vārtu puses, kaucieniem līdzīgi saucieni otrā pilsētas daļā un spēcīgas vaimanas no pakalniem. Vaimanājiet jūs, Mahteša ielejas [Jeruzalemes rajons] iedzīvotāji! Jo beigti ir visi tirgotāji, un iznīcināti ir visi naudas skaitītāji un pārsvērēji.”” (Cefanjas 1:10, 11.)

¹² Daudzi jūdi nevēlējās ticēt, ka Jehovas diena ir tuvu, un sāka aktīvi nodarboties ar ienesīgu tirgošanos. Taču Jehova ar sava uzticīgā pravieša Cefanjas starpniecību paziņoja, ka šo cilvēku bagātību ”izvazās, un viņu nami aizies galīgi postā”. Viņiem neizdotos dzert saražoto vīnu, un ”tā Kunga dusmības dienā viņus neglāb[tu] nedz viņu sudrabs, ne zelts”. (Cefanjas 1:13, 18.)

Tiesa citām tautām

13. Kādu spriedumu Cefanja pasludināja moābiešiem, amoniešiem un asīriešiem?

¹³ Izmantodams pravieti Cefanju, Jehova pauda savas dusmas arī pret tautām, kas bija slikti izturējušās pret viņa tautu. Dievs paziņoja: ””Es esmu dzirdējis Moāba nievas un Amona bērnu paļas, ar kādām viņi ir apsmējuši manu tautu, stāvēdami lielīdamies pie tās robežām. Tik tiešām, ka Es dzīvoju!” — saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, — ”Moābam jākļūst kā Sodomai un Amona bērniem kā Gomorai, viņu zemei kā nātrienei, kā sāls bedrei un kā tuksnesim uz mūžīgiem laikiem!” [..] Un Viņš izstieps savu roku pret ziemeļiem un iznīcinās Asiriju. Ninivi Viņš pārvērtīs par neauglīgu kailatni, kas būs izkaltusi kā tuksnesis.” (Cefanjas 2:8, 9, 13.)

14. Kas liecina par to, ka apkārtējās tautas ’tukši lielījās’ un nonievāja izraēliešus un viņu Dievu Jehovu?

¹⁴ Moābieši un amonieši kopš seniem laikiem bija izraēliešu ienaidnieki. (Salīdzināt Soģu 3:12—14.) Uz Mešas akmens Luvrā (Parīze) ir uzraksts, kas satur Moābas valdnieka Mešas lielīgu izteikumu. Viņš ar lepnumu stāsta, ka ar sava dieva Kamoša palīdzību ir ieņēmis vairākas izraēliešu pilsētas. (2. Ķēniņu 1:1.) Cefanjas laikabiedrs Jeremija runāja par to, ka amonieši sava dieva Milkoma vārdā bija sagrābuši izraēliešiem piederošo Gada apvidu. (Jeremijas 49:1.) Savukārt Asīrijas valdnieks Salmanasars V aptuveni gadsimtu pirms Cefanjas laika bija aplencis un ieņēmis Samariju. (2. Ķēniņu 17:1—6.) Neilgi pēc tam valdnieks Sanheribs iebruka Jūdejā, ieņēma daudzas nocietinātas pilsētas un pat apdraudēja Jeruzalemi. (Jesajas 36:1, 2.) Asīrijas valdnieka pārstāvis patiešām bija tukši lielījies un nonievājis Jehovu, pieprasīdams Jeruzalemes pakļaušanos. (Jesajas 36:4—20.)

15. Kā Jehova gatavojās pazemot dievus, ko pielūdza tautas, kuras bija tukši lielījušās, vēršoties pret Jehovas tautu?

¹⁵ Astoņdesmit trešajā psalmā ir minētas vairākas tautas, arī moābieši, amonieši un asīrieši, kas tukši lielījās un dižmanīgi sacīja par izraēliešiem: ”Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vairs netiek minēts Israēla vārds!” (Psalms 83:5.) Pravietis Cefanja drosmīgi pavēstīja: karapulku Jehova pazemos visas šīs augstprātīgās tautas un to dievus. ”Tas viss viņiem lai notiek par viņu augstprātību, ka viņi nonicinājuši tā Kunga Cebaota tautu un tukši lielījušies. Briesmīgs būs tas Kungs pret viņiem, jo Viņš izskaudīs visus neīstos dievus virs zemes, un Viņu pielūgs visi pagāni savās jūŗas salās, piesaukdami Viņu katri savā dzīves vietā.” (Cefanjas 2:10, 11.)

’Jums būs gaidīt’

16. a) Kuriem cilvēkiem Jehovas dienas tuvošanās sagādāja prieku un kāpēc? b) Kāds saviļņojošs norādījums tika dots uzticīgajam atlikumam?

¹⁶ Kaut gan Jūdejas un Jeruzalemes vadītāju un daudzu iedzīvotāju vidū valdīja garīga miegainība, skepticisms, elku pielūgsme, korupcija un materiālisms, domājams, bija arī Dievam uzticīgi jūdi, kas ieklausījās Cefanjas brīdinošajos pravietojumos. Viņus skumdināja Jūdejas dižciltīgo, tiesnešu un priesteru pretīgā rīcība. Šiem uzticīgajiem cilvēkiem Cefanjas paziņojumi bija mierinājuma avots. Jehovas dienas tuvošanās viņiem sagādāja nevis mokas, bet gan prieku, jo šī diena darītu galu iepriekšminētajām atbaidošajām paražām. Uzticīgais atlikums ņēma vērā Jehovas saviļņojošo norādījumu: ”Tādēļ jums būs mani gaidīt, saka tas Kungs, tai dienā, kad es celšos uz laupījumu, jo mana tiesa ir sapulcināt tautas, sakrāt valstis un pār tām izgāzt savu bardzību un visu savu dusmības karstumu.” (Cefanjas 3:8, LB-26.)

17. Kad un kā sāka piepildīties Cefanjas pasludinātie spriedumi tautām?

¹⁷ Tie, kas bija ņēmuši vērā šo brīdinājumu, netika pārsteigti. Daudzi nodzīvoja pietiekami ilgi, lai redzētu piepildāmies Cefanjas pravietojumu. 632. gadā p.m.ē. koalīcija, ko veidoja babilonieši, mēdieši un pulki no ziemeļiem — domājams, skiti —, ieņēma un sagrāva Nīnivi. Vēsturnieks Vills Djūrants raksta: ”Babiloniešu karaspēks Nabopalasara vadībā apvienojās ar mēdiešu karaspēku Kiaksara vadībā, kā arī ar skitu pulku no Kaukāza un pārsteidzoši viegli un ātri iekaroja ziemeļu citadeles. [..] Vienā paņēmienā Asīrija izgaisa no vēstures.” Tieši to bija pravietojis Cefanja. (Cefanjas 2:13—15.)

18. a) Kā un kāpēc tika izpildīts Dieva spriedums Jeruzalemei? b) Kā piepildījās Cefanjas pravietojumi par moābiešiem un amoniešiem?

¹⁸ Daudzi jūdi, kas gaidīja Jehovu, vēl bija dzīvi un varēja redzēt arī to, kā tiek izpildīti Dieva spriedumi Jūdejai un Jeruzalemei. Cefanja bija pravietojis par Jeruzalemi: ”Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai! Tā neklausa brīdinājumam nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz to Kungu un negrib nākt pie sava Dieva.” (Cefanjas 3:1, 2.) Jeruzalemes neuzticības dēļ to divreiz aplenca babilonieši, un galu galā 607. gadā p.m.ē. pilsēta tika ieņemta un nopostīta. (2. Laiku 36:5, 6, 11—21.) Savukārt par moābiešiem un amoniešiem jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs raksta, ka piektajā gadā pēc Jeruzalemes krišanas babilonieši karoja ar šīm tautām un tās uzvarēja. Vēlāk tās pārstāja eksistēt, gluži kā bija pravietots.

19., 20. a) Kā Jehova atalgoja tos, kas viņu gaidīja? b) Kāpēc šie notikumi interesē mūs, un kas tiks apspriests nākamajā rakstā?

¹⁹ Kad jūdi un cittautieši, kas gaidīja Jehovu, redzēja šo un citu Cefanjas pravietojumu piepildīšanos, viņu ticība nostiprinājās. Starp tiem, kas pārdzīvoja Jūdejas un Jeruzalemes sagraušanu, bija Jeremija, etiopietis Ebedmelehs un rehabieša Jonadaba saime. (Jeremijas 35:18, 19; 39:11, 12, 16—18.) Dievam uzticīgie jūdi izsūtījumā un viņu pēcnācēji, kas joprojām gaidīja Jehovu, piederēja pie laimīgā atlikuma, kurš 537. gadā p.m.ē. tika atbrīvots no Babilonas un atgriezās Jūdejā, lai atjaunotu tīro pielūgsmi. (Ezras 2:1; Cefanjas 3:14, 15, 20.)

²⁰ Ko tas viss nozīmē mūsdienās? Daudzējādā ziņā Cefanjas laikā pastāvējusī situācija atbilst visam pretīgajam, kas mūsdienās norisinās kristīgajā pasaulē. Turklāt dažādā attieksme, kāda jūdiem toreiz bija pret notiekošo, atgādina prāta ievirzes, kādas cilvēkiem ir patlaban, dažkārt pat Jehovas tautā. Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojumam

◻ Kāda reliģiska situācija Jūdejā pastāvēja Cefanjas laikā?

◻ Kāds bija laicīgo vadītāju stāvoklis, un kāda bija daudzu cilvēku prāta ievirze?

◻ Kā tautas tukši lielījās un noniecināja Jehovas tautu?

◻ Kā Cefanja brīdināja Jūdejas iedzīvotājus un citas tautas?

◻ Kā tika atalgoti cilvēki, kas gaidīja Jehovu?

[Attēls 9. lpp.]

Mešas akmens apstiprina, ka moābiešu valdnieks Meša nonievāja seno Izraēlu

[Norāde par autortiesībām]

Mešas akmens: Musée du Louvre, Paris

[Attēls 10. lpp.]

Šī Babilonijas hronikas ķīļraksta plāksne apstiprina Cefanjas pravietojumus — tajā aprakstīts, kā karaspēku koalīcija nopostīja Nīnivi

[Norāde par autortiesībām]

Ķīļraksta plāksne: ar The British Museum laipnu atļauju