Vai jūs esat gatavi Jehovas dienai?
”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” (CEFANJAS 1:14.)
1.—3. a) Kas Bībelē teikts par Jehovas dienu? b) Kāda ”Jehovas diena” ir gaidāma drīzumā?
JEHOVAS lielā diena nav 24 stundas gara. Tas ir ilgāks laikposms, kurā tiek izpildīts Dieva sods ļaunajiem. Bezdievjiem ir pamats baidīties no šīs dienas, kas saistās ar tumsu, dusmām, karstu bardzību, skumjām un vētru. (Jesajas 13:9; Amosa 5:18—20; Cefanjas 1:15.) Joēla pravietojumā teikts: ”Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visvarenā sūtīta.” (Joēla 1:15.) Taču šajā lielajā dienā Dievs palīdzēs ”tiem, kam sirds ir bez viltus”. (Psalms 7:11.)
2 Vārdi ”tā Kunga diena” jeb ”Jehovas diena” attiecas uz Dieva soda izpildi dažādos laikos. Piemēram, 607. gadā p.m.ē., kad Jeruzalemi nopostīja babilonieši, ”tā Kunga dienu” pieredzēja šīs pilsētas iedzīvotāji. (Cefanjas 1:4—7.) Līdzīga Dieva soda izpilde notika mūsu ēras 70. gadā, kad Dievs ar romiešu starpniecību sodīja ebreju tautu, kas bija atraidījusi viņa Dēlu. (Daniēla 9:24—27; Jāņa 19:15.) Bībelē ir runāts arī par ”tā Kunga.. dienu”, kurā Jehova ”cīnīsies pret.. tautām”. (Cakarijas 14:1—3.) Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, saistīja šo dienu ar Jēzus Kristus ”atnākšanu” jeb klātbūtni, kas sākās 1914. gadā, kad Jēzus kļuva par Ķēniņu debesīs. (2. Tesaloniķiešiem 2:1, 2.) Jehovas diena strauji tuvojas, tāpēc īpaši piemērots bija Jehovas liecinieku 2007. gada pants: ”Jehovas lielā diena ir tuvu.” (Cefanjas 1:14, NW.)
3 Tā kā Dieva lielā diena ir tuvu, mums jābūt tai gataviem. Kā mēs varam sagatavoties šai dienai? Vai ir kaut kas tāds, kam mums būtu jāpievērš sevišķa uzmanība?
Esiet gatavi
4. Kādam nopietnam pārbaudījumam bija gatavs Jēzus?
4 Savā pravietojumā par pašreizējās sistēmas beigām Jēzus Kristus saviem mācekļiem teica: ”Esiet arī jūs gatavi.” (Mateja 24:44.) Kad Jēzus sacīja šos vārdus, viņš pats bija gatavs nopietnam pārbaudījumam — viņam bija jāmirst un jāatdod sava dzīvība par izpirkuma upuri. (Mateja 20:28.) Ko var mācīties no tā, kā Jēzus sagatavojās šim pārbaudījumam?
5., 6. a) Kā mīlestība pret Dievu un mīlestība pret cilvēkiem palīdz būt gataviem Jehovas dienai? b) Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret cilvēkiem?
5 Jēzus no visas sirds mīlēja Jehovu un augstu vērtēja viņa taisnīgos principus. Vēstulē ebrejiem, 1. nodaļas 9. pantā, par Jēzu ir teikts: ”Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, tavs Dievs ir svaidījis tevi ar prieka eļļu vairāk par taviem biedriem.” Jēzus palika uzticīgs savam debesu Tēvam, jo mīlēja viņu. Ja mums būs tāda pati mīlestība pret Dievu un ja mēs dzīvosim saskaņā ar viņa norādījumiem, tad viņš mūs pasargās. (Psalms 31:24.) Mīlestība un paklausība mums palīdz būt gataviem Jehovas lielajai dienai.
6 Raksturīga Jēzus personības iezīme bija arī mīlestība pret cilvēkiem. ”Sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Tāpēc Jēzus sludināja cilvēkiem labo vēsti, un tieši tāpat arī mūs mīlestība mudina stāstīt citiem par Dieva Valstību. Mīlestība pret Dievu un pret tuvāko mums palīdz aktīvi iesaistīties kristīgajā kalpošanā un līdz ar to būt gataviem Jehovas lielajai dienai. (Mateja 22:37—39.)
7. Kāpēc, gaidot Jehovas dienu, mēs varam priecāties?
7 Jēzum bija prieks dzīvot pēc Jehovas prāta. (Psalms 40:9.) Ja mums būs tāda pati attieksme, mēs kalposim Dievam ar prieku. Tāpat kā Jēzus, mēs nesavtīgi darīsim labu citiem un paši jutīsimies gandarīti. (Apustuļu darbi 20:35.) Turklāt ”tā Kunga prieks ir [mūsu] stiprais patvērums”, kas mums palīdz sagatavoties Dieva lielajai dienai. (Nehemijas 8:10.)
8. Kāpēc mums jātuvojas Jehovam lūgšanās?
8 Izturēt ticības pārbaudījumus Jēzum palīdzēja dedzīgas lūgšanas. Viņš lūdza Dievu, kad Jānis viņu kristīja. Vēlāk, pirms Jēzus izraudzījās savus apustuļus, viņš pavadīja lūgšanā visu nakti. (Lūkas 6:12—16.) Un kuru Bībeles lasītāju gan varētu atstāt vienaldzīgu izjustās lūgšanas, ko Jēzus teica savas dzīves pēdējā naktī uz zemes? (Marka 14:32—42; Jāņa 17:1—26.) Vai mūsu dzīvē lūgšanām ir tikpat svarīga vieta? Mums jālūdz Jehova bieži, tas jādara nesteidzoties, jāmeklē svētā gara vadība un, kad kļūst skaidrs, kāda ir šī vadība, tai jāpakļaujas. Tagad, kad strauji tuvojas Dieva lielā diena, ir būtiski saglabāt stipras attiecības ar debesu Tēvu. Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai tuvotos Jehovam lūgšanās. (Jēkaba 4:8.)
9. Cik svarīgi ir domāt par Jehovas vārda svētīšanu?
9 Vēl viens faktors, kas Jēzum ļāva būt gatavam gaidāmajiem pārbaudījumiem, bija tas, ka viņš no sirds vēlējās, lai tiktu svētīts Jehovas vārds. Saviem sekotājiem viņš mācīja, ka lūgšanās jāiekļauj lūgums: ”Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Ja mums būs patiesa vēlēšanās, lai Jehovas vārds tiktu svētīts, mēs centīsimies nedarīt neko tādu, kas varētu sagādāt negodu viņa vārdam. Līdz ar to mēs būsim labāk sagatavoti Jehovas lielajai dienai.
Vai kaut kas ir jāmaina?
10. Kāpēc ir svarīgi pārdomāt savu dzīvi?
10 Vai mēs būtu gatavi Jehovas dienai, ja tā sāktos rīt? Mums visiem jāpārdomā sava dzīve, lai saprastu, vai mūsu rīcībā vai domāšanā nav kaut kas tāds, kas būtu jāmaina. Tā kā cilvēku dzīve pašreiz ir īsa un nedroša, mums katru dienu jāsaglabā garīga modrība. (Salamans Mācītājs 9:11, 12; Jēkaba 4:13—15.) Pievērsīsim uzmanību dažām jomām, kurās mums jābūt uzmanīgiem.
11. Kādi ir jūsu mērķi saistībā ar Bībeles lasīšanu?
11 Ļoti svarīgi ir ņemt vērā ”uzticīgā un gudrā kalpa” mudinājumus katru dienu lasīt Bībeli. (Mateja 24:45.) Mēs varētu izvirzīt mērķi reizi gadā izlasīt Bībeli no 1. Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai, atvēlot laiku pārdomām par izlasīto. Lasot aptuveni četras nodaļas dienā, Bībeles 1189 nodaļas var izlasīt gada laikā. Katram izraēliešu ķēniņam bija jālasa Jehovas bauslība ”ikdienas visu savu mūžu”, un jau pirms ķēniņu laika tā acīmredzot rīkojās Jozua. (5. Mozus 17:14—20; Jozuas 1:7, 8.) Mūsdienās draudzes vecākajiem noteikti jālasa Bībele katru dienu, jo tad viņu norādījumi būs saskaņā ar ”veselīgo mācību”. (Titam 2:1.)
12. Kas mums jādara, paturot prātā, cik tuvu ir Jehovas diena?
12 Paturot prātā, cik tuvu ir Jehovas diena, mums regulāri jāapmeklē kristiešu sapulces un pēc iespējas lielākā mērā tajās jāpiedalās. (Ebrejiem 10:24, 25.) Tā mēs kļūsim par prasmīgākiem Valstības sludinātājiem, kas cenšas atrast cilvēkus, kuri alkst pēc patiesības. Varbūt mēs varam aktīvāk iesaistīties draudzes darbībā arī citos veidos, piemēram, palīdzēt tiem, kas ir gados, un atbalstīt jaunos. Tas viss mums var sagādāt patiesu gandarījumu.
Attiecības ar citiem
13. Kādi jautājumi būtu jāpārdomā par ”jaunā cilvēka” apģērbšanu?
13 Ņemot vērā Jehovas dienas tuvumu, mums neatlaidīgi jāpūlas ”apģērbt jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. (Efeziešiem 4:20—24.) Ja attīstām Dievam tīkamas īpašības, citi droši vien pamanīs, ka mēs ”staigājam garā” un ka mūsu rīcībā izpaužas Dieva gara augļi. (Galatiešiem 5:16, 22—25.) Vai fakti liecina, ka mēs un mūsu ģimenes locekļi esam apģērbuši ”jauno cilvēku”? (Kolosiešiem 3:9, 10.) Piemēram, vai mēs cenšamies darīt labu ticības biedriem un citiem cilvēkiem? (Galatiešiem 6:10.) Regulāra iedziļināšanās Bībelē mums palīdzēs veidot Jehovam tīkamas īpašības un līdz ar to sagatavoties viņa dienai.
14. Kāpēc cilvēkam, kas cenšas attīstīt savaldību, būtu jālūdz Dievam svētais gars?
14 Ko darīt, ja mums ir strauja daba un mēs saprotam, ka jāattīsta savaldība? Šī īpašība pieder pie augļiem, ko cilvēkā var veidot Dieva svētais gars. Tāpēc mums jālūdz svētais gars, kā to mudināja darīt Jēzus: ”Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. [..] Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:9—13.)
15. Kā būtu jārīkojas, ja mums ir izveidojušās saspringtas attiecības ar kādu ticības biedru?
15 Varbūt mums ir izveidojušās saspringtas attiecības ar kādu ticības biedru. Tādā gadījumā ir jādara viss iespējamais, lai attiecības uzlabotu, jo tā mēs veicināsim draudzes mieru un vienotību. (Psalms 133:1—3.) Liksim lietā Jēzus padomus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 23. un 24. pantā un 18. nodaļas 15.—17. pantā. Ja mums dažkārt ir gadījies pieļaut, ka saule noriet, mums dusmojoties, situācija bez kavēšanās jālabo. Bieži vien viss, kas ir vajadzīgs, ir gatavība piedot. Pāvils rakstīja: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:25, 26, 32.)
16. Kāpēc laulībā ir vajadzīgs maigums un iejūtība?
16 Minētās īpašības ir vajadzīgas arī laulībā, tāpat kā piedošana. Piemēram, ja attieksmē pret dzīvesbiedru mums pietrūkst mīlestības un iejūtības, ir jācenšas attīstīt šīs īpašības ar Dieva un viņa Rakstu palīdzību. Vai mums kaut kas jāmaina, lai saskaņotu savu rīcību ar padomu no 1. vēstules korintiešiem, 7. nodaļas 1.—5. panta, un tādā veidā mazinātu spriedzi attiecībās un izvairītos no neuzticības laulībā? Šajā jomā gan vīram, gan sievai jācenšas būt maigiem un iejūtīgiem vienam pret otru.
17. Kā jārīkojas cilvēkam, kas ir izdarījis nopietnu grēku?
17 Bet ja nu mēs esam izdarījuši kādu nopietnu grēku? Tad bez vilcināšanās ir jācenšas labot situāciju. Mums jāgriežas pie kristiešu draudzes vecākajiem, jo viņu lūgšanas un padomi mums palīdzēs atgūt garīgo spēku. (Jēkaba 5:13—16.) Lūgsim Jehovu ar grēku nožēlu sirdī — pretējā gadījumā mēs netiksim vaļā no vainas apziņas un mums būs netīra sirdsapziņa. Tieši to pieredzēja Dāvids, toties tad, kad viņš visā atzinās Jehovam, viņš izjuta lielu atvieglojumu. Dāvids rakstīja: ”Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!” (Psalms 32:1—5.) Jehova piedod tiem, kas no sirds nožēlo izdarītos grēkus. (Psalms 103:8—14; Salamana Pamācības 28:13.)
Nebūt no pasaules
18. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret pasauli?
18 Mēs, bez šaubām, ļoti gaidām brīnišķīgo jauno pasauli, ko ir apsolījis debesu Tēvs. Bet kāda ir mūsu attieksme pret tagadējo pasauli — netaisnīgo sabiedrību, kas ir atsvešinājusies no Dieva? Sātans, kas ir ”pasaules valdnieks”, nespēja iegūt varu pār Jēzu Kristu. (Jāņa 12:31; 14:30.) Mēs nevēlamies, lai Sātans un viņa pasaule iegūtu varu pār mums, tāpēc mums jāatceras apustuļa Jāņa vārdi: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē.” Tas ir gudrs padoms, jo ”pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:15—17.)
19. Kādi mērķi būtu jāizvirza gados jauniem kristiešiem?
19 Vai mēs palīdzam saviem bērniem ”sevi no pasaules pasargāt neapgānītus”? (Jēkaba 1:27.) Sātans labprāt notvertu mūsu bērnus, tāpat kā makšķernieks uz āķa ķer zivis. Ar dažādu interešu klubu un organizāciju starpniecību bērniem un jauniešiem tiek piedāvāts atrast savu vietu Sātana pasaulē. Taču Jehovas kalpi jau pieder pie vienīgās organizācijas, kas turpinās pastāvēt, kad ies bojā pašreizējā sistēma. Tāpēc gados jauniem kristiešiem būtu jābūt aizņemtiem ”tā Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.) Dievbijīgiem vecākiem jāpalīdz saviem bērniem izvirzīt tādus mērķus, kas sagādās viņiem dzīvē prieku un gandarījumu, darīs godu Jehovam un sagatavos viņus pašus Jehovas dienai.
Jāraugās tālāk par Jehovas lielo dienu
20. Kāpēc mums jādzīvo tā, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?
20 Mēs varēsim gaidīt Jehovas dienu ar mierīgu sirdi, ja dzīvosim tā, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. (Jūdas 20, 21.) Mūs gaida mūžīga dzīve paradīzē, kur mēs atgūsim jaunības spēkus un mums būs neierobežoti daudz laika darīt to, kas ir vērtīgs, kā arī uzzināt vairāk par Jehovu. Mēs varēsim mācīties par viņu mūžīgi, jo pašreiz cilvēki ir iepazinuši tikai ”Viņa valdīšanas pamales”. (Ījaba 26:14.) Tās tiešām ir brīnišķīgas perspektīvas.
21., 22. Ko mums varēs pastāstīt augšā celtie cilvēki, un ko mēs varēsim dot viņiem?
21 Paradīzē augšā celtie cilvēki mums pastāstīs to, ko mēs tagad nezinām par pagātni. Ēnohs paskaidros, kur viņš smēlās drosmi, lai pasludinātu Jehovas vēsti bezdievjiem. (Jūdas 14, 15.) Noa varēs pastāstīt, kā viņš būvēja šķirstu. No Ābrahāma un Sāras mēs uzzināsim, kā viņi jutās, kad bija atstājuši ērto dzīvi Ūrā un mitinājās teltīs. Estere varēs sīki darīt zināmu, kā viņa aizstāvēja savu tautu un izjauca Hamana nekrietno plānu. (Esteres 7:1—6.) Jona stāstīs par trim dienām, ko viņš pavadīja milzu zivs vēderā, bet Jānis Kristītājs — par to, kā viņš kristīja Jēzu. (Lūkas 3:21, 22; 7:28.) Klausīties to visu būs ārkārtīgi aizraujoši!
22 Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā mēs palīdzēsim augšā celtajiem cilvēkiem iegūt ”Dieva atziņu”. (Salamana Pamācības 2:1—6.) Mūsdienās ir ļoti patīkami redzēt, kā cilvēki apgūst zināšanas par Dievu Jehovu un rīkojas saskaņā ar tām. Bet iedomāsimies, kādu prieku mēs izjutīsim nākotnē, kad Jehova svētīs mūsu pūles mācīt cilvēkus, kas ir dzīvojuši senatnē, un viņi ar pateicības pilnu sirdi atsauksies uz Jehovas mīlestību!
23. Kāda apņēmība mums ir vajadzīga?
23 Svētības, ko mēs esam saņēmuši Jehovas tautā, nav iespējams saskaitīt. (Psalms 40:6.) It īpaši mēs esam pateicīgi Jehovam par to, ko viņš mums ir sagādājis garīgā ziņā. (Jesajas 48:17, 18.) Lai kādi būtu apstākļi mūsu dzīvē, no visas sirds kalposim Jehovam, gaidot viņa lielo dienu!
Kā jūs atbildētu?
• Kas ir Jehovas diena?
• Kā mēs varam būt gatavi Jehovas dienai?
• Kas mums varbūt jāmaina savā dzīvē, ņemot vērā, cik tuvu ir Dieva lielā diena?
• Ko jūs cerat pieredzēt pēc Jehovas dienas?
[Attēls 14. lpp.]
Jēzus bija gatavs pārbaudījumiem
[Attēls 17. lpp.]
Mums būs brīnišķīga iespēja palīdzēt augšā celtajiem cilvēkiem iegūt zināšanas par Jehovu