Meklējiet Jehovu pirms viņa dusmu dienas
”Meklējiet to Kungu, ..dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast!” (CEFANJAS 2:3)
1. Kāds bija Jūdejas iedzīvotāju garīgais stāvoklis, kad Cefanja sāka savu pravieša darbību?
CEFANJA uzsāka savu pravieša darbību kritiskā Jūdejas vēstures posmā. Tautas garīgais stāvoklis bija ļoti slikts. Nepaļaudamies uz Jehovu, ļaudis vērsās pēc padoma pie pagāniskiem priesteriem un astrologiem. Zemē bija plaši izplatīta Baala pielūgsme un tai raksturīgie auglības rituāli. Tautas vadītāji — valdnieki, dižciltīgie un tiesneši — apspieda cilvēkus, kas viņiem bija jāaizstāv. (Cefanjas 1:9; 3:3.) Nav nekāds brīnums, ka Jehova nolēma ”pacelt savu roku” pret Jūdeju un Jeruzalemi un tās izpostīt. (Cefanjas 1:4.)
2. Uz ko varēja cerēt tie Jūdejas iedzīvotāji, kas uzticīgi kalpoja Dievam?
2 Lai gan stāvoklis bija tik bēdīgs, tomēr bija kāds cerību stars. Par valdnieku bija kļuvis Amona dēls Josija, un, kaut arī viņš vēl bija zēns, viņš no sirds mīlēja Jehovu. Ja ķēniņš atjaunotu Jūdejā tīro pielūgsmi, tas būtu ļoti uzmundrinoši tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas uzticīgi kalpoja Dievam. Tad arī citi varbūt pievienotos viņiem un tiktu pasargāti Jehovas dusmu dienā.
Kas bija nepieciešams, lai izglābtos
3., 4. Kādas trīs prasības jāievēro cilvēkam, kas grib izglābties Jehovas dusmu dienā?
3 Bet vai tiešām bija iespējams, ka cilvēki tiktu pasargāti Jehovas dusmu dienā? Jā, tas bija iespējams, taču bija jāatbilst trim prasībām, kas minētas Cefanjas 2:2, 3. Lasot vārdus no Cefanjas grāmatas, pievērsīsim īpašu uzmanību šīm prasībām. Cefanja rakstīja: ”Iekāms krīt spriedums, — kā pelus aizput diena —, iekāms tā Kunga dusmu karstums nāks pār jums, iekāms pār jums nāks pati tā Kunga dusmības diena! Meklējiet to Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat tā Kunga likumus; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast!”
4 Tātad, lai izglābtos, cilvēkam bija 1) jāmeklē Jehova, 2) jādzenas pēc taisnības un 3) jākļūst pazemīgam. Mums jāpievērš šīm prasībām vislielākā uzmanība, jo, tāpat kā 7. gadsimtā p.m.ē. pienāca atmaksas diena Jūdejai un Jeruzalemei, mūsdienās kristīgo pasauli — un ļaunos vispār — gaida Dieva Jehovas sods ”lielajās bēdās”. (Mateja 24:21.) Visiem, kas grib izglābties tajā laikā, izlēmīgi jārīkojas jau tagad. Kamēr vēl nav par vēlu, viņiem jāmeklē Jehova, jādzenas pēc taisnības un jākļūst pazemīgiem.
5. Ko mūsdienās nozīmē ”meklēt” Jehovu?
5 Varbūt mēs domājam: ”Es esmu veltījis sevi Dievam, esmu kristīts Dieva kalps, Jehovas liecinieks. Vai tad es jau neatbilstu šīm prasībām?” Patiesībā ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai veltīt sevi Jehovam. Izraēlieši bija Dievam veltīta tauta, taču Cefanjas laikā Jūdejas iedzīvotāji nedzīvoja saskaņā ar savu veltīšanos. Tāpēc pienāca laiks, kad Dievs atmeta šo tautu. Mūsdienās ”meklēt” Jehovu nozīmē izveidot un saglabāt ar viņu sirsnīgas, personīgas attiecības, kas ir iespējams, ja cilvēks pieder pie viņa zemes organizācijas. Tas nozīmē saprast Jehovas viedokli par dažādiem jautājumiem un ņemt vērā viņa jūtas. Mēs meklējam Jehovu, kad rūpīgi studējam viņa Rakstus, tos pārdomājam un ievērojam tajos dotos padomus. Dedzīgi lūdzot, lai Jehova mūsu vada, un pakļaujoties viņa svētā gara vadībai, mēs nostiprinām savas attiecības ar Jehovu un jūtam spēcīgu pamudinājumu kalpot viņam ”no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku”. (5. Mozus 6:5; Galatiešiem 5:22—25; Filipiešiem 4:6, 7; Atklāsmes 4:11.)
6. Ko nozīmē ”dzīties pēc taisnības”, un kāpēc tas ir iespējams pat pašreizējā pasaulē?
6 Otrā prasība, kas minēta Cefanjas 2:3, ir ”dzīties pēc taisnības”. Lielākā daļa no mums ir ievērojami izmainījuši savu dzīvesveidu, lai varētu kristīties. Taču mums arī turpmāk jādzīvo pēc Dieva taisnīgajiem principiem. Daži, kas bija sākuši to darīt, vēlāk ir pakļāvušies kaitīgajai pasaules ietekmei. Tiesa, ne vienmēr ir viegli ”dzīties pēc taisnības”, jo mēs dzīvojam starp cilvēkiem, kas netikumību, melus un citus grēkus uzskata par kaut ko normālu. Bet, ja mums ir spēcīga vēlēšanās darīt pa prātam Jehovam, mēs varam pārvarēt jebkādu noslieci meklēt pasaules labvēlību un līdzināties tai. Jūdejas iedzīvotāji zaudēja Jehovas labvēlību tāpēc, ka centās atdarināt bezdievīgās kaimiņtautas. Mums nevis jālīdzinās pasaulei, bet ”jāseko Dievam” un jāveido sevī ”jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. (Efeziešiem 4:24; 5:1.)
7. Ko nozīmē ”kļūt pazemīgiem”?
7 Trešā Cefanjas 2:3 minētā prasība, kas mums jāievēro, ja vēlamies paglābties Jehovas dusmu dienā, ir prasība ”kļūt pazemīgiem”. Katru dienu mēs satiekam cilvēkus — gan pieaugušos, gan jauniešus —, kas it nemaz nav pazemīgi. Pēc viņu domām, lēnprātība ir trūkums. Padevība tiek uzskatīta par nopietnu vājību. Viņi ir neiecietīgi, savtīgi un stūrgalvīgi, un viņiem šķiet, ka visam par katru cenu jānotiek saskaņā ar to, ko viņi uzskata par savām ”tiesībām”. Cik skumji būtu, ja mēs sāktu viņiem līdzināties! Tāpēc ”kļūsim pazemīgi” — mācīsimies pakļauties Dievam, uzklausīt viņa norādījumus un pildīt viņa gribu.
”Iespējams, jūs tiksiet apslēpti”
8. Kāpēc Cefanjas 2:3 ir lietots vārds ”iespējams”?
8 Cefanjas 2:3 Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā ir teikts: ”Iespējams, jūs tiksiet apslēpti Jehovas dusmu dienā.” Kāpēc, uzrunājot pazemīgos cilvēkus, tika lietots vārds ”iespējams”? Lai gan šie cilvēki jau bija izmainījuši savu dzīvi, tomēr viņi nedrīkstēja kļūt pašpārliecināti. Viņu dzīve vēl nebija beigusies, un pastāvēja iespēja, ka daži no viņiem varētu sākt grēkot un kļūt neuzticīgi. Par mums var teikt to pašu. Jēzus norādīja: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Lai izglābtos Jehovas dusmu dienā, mums jāturpina darīt tas, ko viņš uzskata par pareizu. Vai mēs esam stingri apņēmušies to darīt?
9. Ko paveica jaunais ķēniņš Josija?
9 Šķiet, tieši Cefanjas teiktais pamudināja ķēniņu Josiju ”meklēt” Jehovu. Bībelē teikts, ka ”savas valdīšanas astotajā gadā, kad viņš vēl bija jauneklis [apmēram 16 gadus vecs], viņš sāka meklēt sava ciltstēva Dāvida Dievu”. (2. Laiku 34:3.) Turklāt Josija ”dzinās pēc taisnības”. ”Divpadsmitajā valdīšanas gadā”, kad Josijam bija apmēram 20 gadi, viņš ”sāka šķīstīt Jūdu un Jeruzālemi no elku kalnu augstienēm, ašērām un izgrieztiem un izlietiem elku tēliem. Un viņa acu priekšā tika nolauzti altāŗi baāliem.” (2. Laiku 34:3, 4.) Josija arī ”kļuva pazemīgs”, jo rīkojās saskaņā ar Jehovas gribu un attīrīja zemi no elkdievības un citiem viltus reliģijas paradumiem. Tas noteikti ļoti iepriecināja pazemīgos cilvēkus.
10. Kas notika Jūdejā 607. gadā p.m.ē., un kas tomēr izglābās?
10 Josijas valdīšanas laikā daudzi ebreji atgriezās pie Jehovas. Taču pēc šī ķēniņa nāves lielākā daļa no viņiem atkal sāka iet savus vecos ceļus un atgriezās pie paražām, kas bija nepieņemamas Jehovam. Kā Jehova bija paziņojis, 607. gadā p.m.ē. babilonieši izpostīja Jūdeju un tās galvaspilsētu Jeruzalemi. Tomēr viss vēl nebija zaudēts. Pravietis Jeremija, etiopietis Ebedmelehs, Jonadaba dzimtas locekļi, kā arī citi Dievam uzticīgi cilvēki toreiz tika paglābti ”tā Kunga dusmu dienā”. (Jeremijas 35:18, 19; 39:11, 12, 15—18.)
Brīdinājums Dieva ienaidniekiem
11. Kāpēc mūsdienās nav viegli uzticīgi kalpot Dievam, un par ko būtu noderīgi padomāt Dieva ienaidniekiem?
11 Kalpojot Jehovam laikā pirms viņa dusmu dienas, mēs ”sastopamies ar dažādiem pārbaudījumiem”. (Jēkaba 1:2, NW.) Vairākās zemēs, kas vārdos atbalsta reliģijas brīvību, garīdznieki izmanto savu ietekmi uz varas iestādēm, lai izraisītu niknu Dieva tautas vajāšanu. Bezprincipiāli cilvēki apmelo Jehovas lieciniekus, saucot viņus par ”bīstamu sektu”. Dievs to visu labi zina, un viņš neatstās tādu rīcību nesodītu. Dieva ienaidniekiem būtu noderīgi padomāt, kas senatnē notika ar Dieva tautas ienaidniekiem filistiešiem. Pravietojumā bija teikts: ”Gaca [jeb Gaza] būs jāatstāj, un Askalona kļūs neauglīgs klajums; dienas vidū izdzīs visus no Asdodas un Ekronu noslaucīs no zemes virsus.” Filistiešu pilsētām Gazai, Askalonai, Asdodai un Ekronai bija jātiek pilnīgi izpostītām. (Cefanjas 2:4—7.)
12. Kas notika ar Filistiju, Moābu un Amonu?
12 Tālāk pravietojumā bija sacīts: ”Es esmu dzirdējis Moāba nievas un Amona bērnu paļas, ar kādām viņi ir apsmējuši manu tautu, stāvēdami lielīdamies pie tās robežām.” (Cefanjas 2:8.) Tiesa, arī Ēģipte un Etiopija cieta no babiloniešu iebrukumiem. Bet kāds bija Dieva spriedums moābiešiem un amoniešiem — tautām, kas bija cēlušās no Ābrahāma brāļadēla Lata? Jehova bija paredzējis, ka ”Moābam jākļūst kā Sodomai un Amona bērniem kā Gomorai”. Atšķirībā no savām priekštecēm — divām Lata meitām, kas palika dzīvas, kad tika iznīcināta Sodoma un Gomora, — augstprātīgie moābieši un amonieši nepaglābās no Dieva sprieduma izpildes. (Cefanjas 2:9—12; 1. Mozus 19:16, 23—26, 36—38.) Kur tagad ir Filistija un tās pilsētas? Kur ir kādreiz lepnie moābieši un amonieši? Lai kā mēs meklētu, mēs viņus neatradīsim.
13. Ko arheologi ir atraduši Nīnivē?
13 Cefanjas laikā savas varas virsotnes bija sasniegusi Asīrijas lielvalsts. Lūk, kā arheologs Ostins Leijards aprakstīja Asīrijas galvaspilsētā Nīnivē atrastas valdnieka pils daļu: ”Griesti.. bija sadalīti kvadrātos, kas bija apgleznoti ar puķēm vai dzīvnieku figūrām. Daži bija inkrustēti ar ziloņkaulu, un katram kvadrātveida iedalījumam apkārt bija elegantas apmales un ornamenti. Sijas, kā arī telpu sienas bija apzeltītas vai apsudrabotas vai pat pārklātas ar zelta un sudraba plāksnēm; bija lietoti visretākie kokmateriāli, starp kuriem izcēlās ciedrs.” Tomēr, kā rakstīts Cefanjas pravietojumā, Asīrijai bija jākrīt un tās galvaspilsētai Nīnivei bija jākļūst par ”neauglīgu kailatni”. (Cefanjas 2:13.)
14. Kā piepildījās Cefanjas pravietojums par Nīnivi?
14 Tikai 15 gadus pēc tam, kad Cefanja sacīja šos vārdus, varenā Nīnive tika iznīcināta un tās valdnieka pils pārvērtās gruvešos. Lepnā pilsēta bija satriekta. Tas, cik pamatīga bija izpostīšana, ir spilgti aprakstīts Cefanjas pravietojumā: ”Dzēses un eži taisīs sev naktsmītnes tās tempļu stabu pamatos, dziedātāju putni dziedās gaismas ailēs, kraukļi sēdēs uz sliekšņa, jo tempļa vidū būs izputēšana.” (Cefanjas 2:14, 15.) Nīnives greznās ēkas bija derīgas tikai par mājvietu savvaļas putniem un zvēriem. Pilsētas ielās vairs neskanēja tirgošanās kņada, karavīru saucieni un priesteru balsis. Ielās, kur reiz valdīja rosība, bija dzirdama tikai savāda balss — varbūt tur skumji dziedāja kāds putns, varbūt gaudoja vējš. Lai tādu pašu galu pieredz visi Dieva ienaidnieki!
15. Ko mēs mācāmies, pārdomājot, kas notika ar Filistiju, Moābu, Amonu un Asīriju?
15 Pārdomājot, kas notika ar Filistiju, Moābu, Amonu un Asīriju, mēs mācāmies, ka Jehovas kalpiem nav jābaidās no ienaidniekiem. Dievs redz, ko dara viņa tautas pretinieki. Jehova vērsās pret saviem ienaidniekiem pagātnē, un mūsdienās visu pasauli gaida Jehovas sprieduma izpilde. Taču būs cilvēki, kas paliks dzīvi, — ”liels pulks.. no visām tautām”. (Atklāsmes 7:9.) Arī mēs varam būt starp viņiem — bet tikai tad, ja nepārtraukti meklējam Jehovu, dzenamies pēc taisnības un esam pazemīgi. (Cefanjas 2:3.)
Bēdas ļauna darītājiem!
16. Ko Cefanja teica par Jūdejas dižciltīgajiem cilvēkiem un reliģiskajiem vadītājiem, un kāpēc šos vārdus var attiecināt uz kristīgo pasauli?
16 Tālāk Cefanjas pravietiskajā grāmatā uzmanība atkal tiek pievērsta Jūdejai un Jeruzalemei. Cefanjas 3:1, 2 ir teikts: ”Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai! Tā neklausa brīdinājumam nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz to Kungu un negrib nākt pie sava Dieva.” Cik bēdīgi, ka Jehovas mēģinājumi pamācīt savu tautu netika ņemti vērā! Cik briesmīgi, ka valdnieki, dižciltīgie cilvēki un tiesneši izturējās pret tautu nežēlīgi! Cefanja nosodīja reliģisko vadītāju bezkaunību. ”Tās pravieši ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteŗi sagandē svētumu un sagroza bauslību.” (Cefanjas 3:3, 4.) Šie vārdi labi raksturo kristīgās pasaules praviešus un priesterus mūsdienās. Viņi ir izņēmuši Dieva vārdu no Bībeles tulkojumiem un māca doktrīnas, kas rada nepareizu priekšstatu par To, kuru viņi, pēc pašu apgalvojuma, pielūdz.
17. Kāpēc mums dedzīgi jāsludina labā vēsts, neatkarīgi no tā, vai cilvēki klausās vai ne?
17 Rūpēdamies par savu tautu, Jehova brīdināja cilvēkus par to, ko viņš grasās darīt. Viņš sūtīja savus kalpus — praviešus Cefanju, Jeremiju un citus —, lai tie mudinātu cilvēkus nožēlot grēkus. Cefanja rakstīja, ka ”tas Kungs, kas ir viņu vidū, ir taisns un nedara netaisnību; Viņš ik rītus ceļ gaismā savu taisnību, un tur nekā netrūkst”. Vai cilvēki ieklausījās brīdinājumā? ”Bezdievīgais neprot kauna,” rakstīja Cefanja. (Cefanjas 3:5.) Līdzīgs brīdinājums izskan mūsdienās. Sludinot labo vēsti, mēs darām zināmu šo brīdinājumu citiem. Tāpēc turpināsim dedzīgi sludināt labo vēsti! Neatkarīgi no tā, vai cilvēki klausās vai ne, no Dieva viedokļa mūsu kalpošana ir sekmīga, kamēr vien mēs to uzticīgi turpinām, un mums nav iemesla kaunēties, ja mēs dedzīgi darām Dieva uzticēto darbu.
18. Kā piepildīsies Cefanjas 3:6?
18 Dieva sprieduma izpilde nenozīmēs tikai kristīgās pasaules bojāeju. Jehova ir izteicis nosodījumu visām pasaules tautām: ”Es esmu iznīcinājis tautas, sagŗāvis pilis, tukši ir viņu lauku ceļi, ka tur neviens vairs nestaigā; izputinātas ir viņu pilsētas.” (Cefanjas 3:6.) Uz šiem vārdiem varēja tik nešaubīgi paļauties, ka Jehova runāja par izpostīšanu tā, it kā tā jau būtu notikusi. Kas notika ar moābiešu, amoniešu un filistiešu pilsētām un ar Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi? To bojāeja ir brīdinošs piemērs tautām mūsdienās. Dievs neļauj sevi apsmiet.
Meklēsim Jehovu arī turpmāk
19. Kādus svarīgus jautājumus mēs varam pārdomāt?
19 Cefanjas laikā ļauna darītāji izjuta Dieva dusmas. (Cefanjas 3:7.) Mūsdienās notiks tieši tāpat. Vai mēs apzināmies, ka Jehovas dusmu diena ir tuvu? Vai mēs ”meklējam” Jehovu, lasot viņa Rakstus regulāri — katru dienu? Vai mēs ”dzenamies pēc taisnības”, dzīvojot morāli tīru dzīvi un ievērojot Dieva normas? Vai mēs ”kļūstam pazemīgi”, ar lēnprātību pakļaujoties Dievam un viņa noteiktajai kārtībai, kas paredzēta mūsu glābšanai?
20. Kādi jautājumi tiks apskatīti pēdējā rakstā par Cefanjas pravietojumu?
20 Ja mēs arī turpmāk uzticīgi ”meklēsim” Jehovu, ”dzīsimies pēc taisnības” un ”kļūsim pazemīgi”, mēs saņemsim daudzas svētības jau tagad, kamēr dzīvojam šajās grūtajās ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r; Salamana Pamācības 10:22.) Bet kādas ir tās svētības, ko mūsdienās saņem Jehovas kalpi, un kādas svētības Cefanjas grāmatā ir solītas visiem, kas tiks paglābti Jehovas dusmu dienā?
Kā jūs atbildētu?
• Ko nozīmē ”meklēt” Jehovu?
• Ko nozīmē ”dzīties pēc taisnības”?
• Kas jādara, lai mēs ”kļūtu pazemīgi”?
• Kāpēc mums nepārtraukti ”jāmeklē” Jehova, ”jādzenas pēc taisnības” un ”jākļūst pazemīgiem”?
[Attēls 18. lpp.]
Vai mēs ”meklējam” Jehovu, iedziļinoties Bībelē un dedzīgi lūdzot viņu?
[Attēls 21. lpp.]
”Lielā pulka” locekļi paliks dzīvi Jehovas dusmu dienā, tāpēc ka viņi nepārtraukti ”meklē” Jehovu