”Es degšu par Ciānu”

6., 7. Kā izpaudās tas, ka Jehova ’dega par Ciānu ar lielu bardzību’?

⁶ Tikko minētā frāze pirmo reizi ir lasāma Cakarijas 8:2: ”Karapulku Jehova ir teicis tā: ”Es degšu par Ciānu ar lielu dedzību, un ar lielu bardzību es degšu par viņu.”” (NW.) Jehovas solījums degt jeb būt dedzīgam par savu tautu nozīmēja, ka viņš pievērsīs lielu vērību tam, lai atjaunotu mieru. Izraēliešu atgriešanās dzimtajā zemē un tempļa atjaunošana liecināja par šo dedzību.

⁷ Kas sagaidīja tos, kas bija pretojušies Jehovas tautai? Jehovas ’lielajai bardzībai’ pret šiem ienaidniekiem bija jākļūst tikpat spēcīgai kā viņa dedzībai par savu tautu. Pielūgdami Dievu atjaunotajā templī, uzticīgie jūdi varēja pārdomāt, kas galu galā bija noticis ar vareno Babiloniju, kura tad jau bija kritusi. Viņiem bija iespēja padomāt arī par to, cik neveiksmīgi bija izrādījušies ienaidnieku pūliņi apturēt tempļa atjaunošanu. (Ezras 4:1—6; 6:3.) Jūdi varēja pateikties Jehovam, ka viņš ir izpildījis savu solījumu. Jehovas dedzība bija sagādājusi viņiem uzvaru!

 9. Kādas ievērojamas pārmaiņas pieredzēja ”Dieva Israēls” 1919. gadā?

⁹ Divi minētie paziņojumi bija nozīmīgi senajam Izraēlam, un tie ir nozīmīgi arī mums 20. gadsimta beigās. Gandrīz pirms 80 gadiem, Pirmā pasaules kara laikā, pāris tūkstošu ar garu svaidīto kristiešu, kas tad pārstāvēja ”Dieva Israēlu”, nokļuva garīgā gūstā, tāpat kā izraēlieši reiz bija aizvesti gūstā uz Babiloniju. (Galatiešiem 6:16.) Pravietiski viņi tika parādīti kā līķi, kas guļ uz ielas. Taču viņiem bija sirsnīga vēlēšanās pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Tāpēc 1919. gadā Jehova pārtrauca viņu gūstu, atdzīvinādams viņus no garīgās nāves. (Atklāsmes 11:7—13.) Tā Jehova ar pārliecinošu ”jā” atbildēja uz Jesajas pravietisko jautājumu: ”Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā?” (Jesajas 66:8.) Kopš 1919. gada Jehovas tauta atkal dzīvo kā garīga nācija pati savā ”zemē”, tas ir, garīgajos īpašumos uz zemeslodes.

10. Kādas svētības ir pieredzējuši ar garu svaidītie kristieši savā ”zemē” kopš 1919. gada?

¹⁰ Ar garu svaidītie kristieši šajā zemē bija drošībā un kalpoja Jehovas lielajā garīgajā templī. Viņi tika iecelti par ’uzticīgo un gudro kalpu’ un uzņēmās pienākumu rūpēties par Jēzus īpašumiem uz Zemes — tā viņi ieguva privilēģiju, kas viņiem ir joprojām, arī 20. gadsimta beigās. (Mateja 24:45—47.) Viņi ļoti skaidri bija izpratuši, ka Jehova ir ”pats miera Dievs”. (1. Tesaloniķiešiem 5:23.)

11. Kā kristīgās pasaules vadoņi ir parādījuši, ka viņi ir Dieva tautas ienaidnieki?

¹¹ Kas ir sakāms par Dieva Izraēla ienaidniekiem? Jehovas dedzība par savu tautu ir tikpat spēcīga kā bardzība pret tās pretiniekiem. Pirmā pasaules kara laikā kristīgās pasaules reliģiskie vadoņi visiem spēkiem mēģināja likvidēt nelielo kristiešu grupu, kas nebaidījās runāt patiesību, taču viņu centieni bija neveiksmīgi. Otrā pasaules kara laikā mācītāji bija vienoti tikai vienā jautājumā: abās karojošās pusēs viņi mudināja valdības apspiest Jehovas liecinieku darbību. Pat tagad daudzās zemēs reliģiskie vadoņi joprojām mudina valdības ierobežot vai aizliegt Jehovas liecinieku darbību, kas ir saistīta ar kristiešu pienākumu sludināt.

12., 13. Kā kristīgā pasaule izjūt Jehovas bardzību?

¹² Jehova to nav atstājis nepamanītu. Kristīgā pasaule kopā ar visu pārējo lielo Bābeli krita pēc Pirmā pasaules kara. (Atklāsmes 14:8.) Kristīgās pasaules krišana tika izziņota publiski, kad, sākot ar 1922. gadu, pār to nāca simboliskās mocības: publiski tika atmaskots tās stāvoklis — garīgā nāve — un tika dots brīdinājums par tās drīzo iznīcināšanu. (Atklāsmes 8:7—9:21.) Apliecinājums tam, ka šīs mocības turpinās, bija runa ”Viltus reliģijas pastāvēšanas beigas ir tuvu”, kas 1995. gada 23. aprīlī izskanēja visā pasaulē un kam sekoja Ķēniņvalsts Vēsts speciālizlaiduma izplatīšana simtos miljonu eksemplāru.

¹³ Mūsdienās kristīgā pasaule ir nožēlojamā stāvoklī. Visu 20. gadsimtu tās locekļi nogalina viens otru nežēlīgos karos, kam svētību dod priesteri un mācītāji. Daudzās zemēs tai faktiski nav nekādas ietekmes. Tā ir lemta iznīcībai kopā ar pārējo lielo Bābeli. (Atklāsmes 18:21.)