Kristiešu ticībai jātiek pārbaudītai
”Neba visi ir ticīgi.” (2. TESALONIĶIEŠIEM 3:2)
1. Kā cilvēces vēsture apliecina to, ka ne visiem ir īsta ticība?
VISĀ cilvēces pastāvēšanas laikā ir dzīvojuši vīrieši, sievietes un bērni, kam ir bijusi īsta ticība. Apzīmētājs ”īsta” ir vietā, jo daudziem miljoniem cilvēku ir bijusi tāda ticība, kas drīzāk būtu saucama par lētticību — gatavību noticēt kaut kam bez vērā ņemama pamatojuma vai iemesla. Šāda ticība bieži vien ir bijusi saistīta ar viltus dieviem vai pielūgsmes veidiem, kas ir pretrunā ar Visvareno, Jehovu, un vārdiem, kurus viņš mums ir darījis zināmus. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Neba visi ir ticīgi.” (2. Tesaloniķiešiem 3:2.)
2. Kāpēc ir svarīgi izvērtēt savu ticību?
2 Pāvila teiktie vārdi nozīmē, ka viņa laikā tomēr bija cilvēki, kam bija īsta ticība, un arī mūsdienās tādi cilvēki ir. Lielākā daļa šī žurnāla lasītāju vēlas izveidot un stiprināt īstu ticību — ticību, kas ir saskaņā ar precīzām dievišķo patiesību zināšanām. (Jāņa 18:37; Ebrejiem 11:6.) Vai to var teikt arī par tevi? Ja to var teikt, tad tev jāsaprot un jāpieņem fakts, ka tavai ticībai jātiek pārbaudītai. Kāpēc tā var sacīt?
3., 4. Kāpēc mums jāraugās uz Jēzu, domājot par ticības pārbaudījumiem?
3 Mums jāatzīst, ka Jēzum Kristum ir būtiska nozīme mūsu ticībā. Bībelē viņš tiek saukts par mūsu ticības piepildītāju. Tā Jēzus tiek saukts, ņemot vērā visu, ko viņš teica un darīja, it sevišķi to, kā viņš piepildīja pravietojumus. Viņš nostiprināja pamatu, uz kura cilvēki var veidot savu ticību. (Ebrejiem 12:2; Atklāsmes 1:1, 2.) Tomēr mēs lasām, ka Jēzus tika ”visādi pārbaudīts tāpat kā mēs, bet bez grēka”. (Ebrejiem 4:15, NW.) Jā, Jēzus ticība tika pārbaudīta. Šim faktam vajadzētu nevis izraisīt nedrošību un bažas, bet mierināt mūs.
4 Izturot milzīgus pārbaudījumus — līdz pat nāvei pie moku staba —, Jēzus ”ir mācījies paklausību”. (Ebrejiem 5:8.) Viņš pierādīja, ka cilvēki var saglabāt īstu ticību jebkādos pārbaudījumos. Šis fakts kļūst īpaši nozīmīgs, ja mēs atceramies, ko Jēzus teica par saviem sekotājiem: ”Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu.” (Jāņa 15:20.) Runādams par saviem sekotājiem, kas dzīvos mūsu laikos, Jēzus teica: ”Jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.)
5. Kā Rakstos tiek norādīts, ka mūs gaida pārbaudījumi?
5 Šī gadsimta sākumā iesākās tiesa, un vispirms tika tiesāts ’Dieva nams’. Rakstos bija teikts: ”Noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama. Bet ja papriekš pie mums, kāds gals būs tiem, kas neklausa Dieva evanģelijam? Un ja taisnais tikko tiek izglābts, kur nonāks bezdievis un grēcinieks?” (1. Pētera 4:17, 18.)
Kāpēc ticība tiek pārbaudīta?
6. Kāpēc pārbaudīta ticība ir tik vērtīga?
6 Var teikt, ka tad, ja ticība nav pārbaudīta, tās vērtība nav pierādīta un nav zināms, kāda šī ticība ir. To var salīdzināt ar čeku, pret kuru vēl nav saņemta skaidra nauda. Cilvēks var saņemt čeku par padarīto darbu vai piegādāto preci, vai arī kāds viņam to var uzdāvināt. Čeks izskatās vērtīgs, bet vai tas tiešām tāds arī ir? Vai tas patiešām ir tik vērts, cik uz tā ir norādīts? Līdzīgi ir ar mūsu ticību: tā nedrīkst būt tikai ārēja un tai jāizpaužas ne tikai vārdos. Mūsu ticībai ir jātiek pārbaudītai, ja mēs gribam pierādīt, ka tai ir praktiska nozīme un reāla vērtība. Kad mūsu ticība tiek pārbaudīta, mēs varam pārliecināties, ka tā ir stipra un vērtīga. Tāpat pārbaudījumā var atklāties kaut kas tāds, kas mūsu ticībā jāattīra un jāstiprina.
7., 8. Kas izraisa mūsu ticības pārbaudījumus?
7 Dievs pieļauj, ka mūsu ticība tiek pārbaudīta vajāšanās un citās grūtībās. Mēs lasām: ”Neviens kārdināšanā [”pārbaudījumā”, NW] lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” (Jēkaba 1:13.) Kas ir vainojams mūsu pārbaudījumos? Tajos ir vainojami Sātans, pasaule un mūsu pašu nepilnīgā miesa.
8 Mēs acīmredzot atzīstam, ka Sātans spēcīgi ietekmē pasauli, tās domāšanu un rīcību. (1. Jāņa 5:19.) Tāpat mēs droši vien zinām, ka viņš izraisa kristiešu vajāšanas. (Atklāsmes 12:17.) Bet vai mums ir tāda pati pārliecība arī par to, ka Sātans cenšas mūs piemānīt, izmantojot mūsu nepilnīgās miesas tieksmes un vilinot mūs ar pasaulīgiem kārdinājumiem, un cer panākt, lai mēs iekristu lamatās, nepaklausītu Dievam un galu galā izpelnītos Jehovas nelabvēlību? Protams, mums nav jābūt pārsteigtiem par šādām Sātana metodēm, jo viņš lietoja tādu pašu taktiku, kad kārdināja Jēzu. (Mateja 4:1—11.)
9. Kā mēs varam gūt labumu no ticības piemēriem?
9 Ar savu Rakstu un kristiešu draudzes palīdzību Jehova pievērš mūsu uzmanību labiem ticības paraugiem, kam mums jācenšas sekot. Pāvils ieteica kristiešiem: ”Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei, un raugaities uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu.” (Filipiešiem 3:17.) Pāvils bija viens no tiem pirmā gadsimta svaidītajiem Dieva kalpotājiem, kas uzņēmās vadību, darot ticības darbus, kaut arī viņam bija jāizcieš daudz pārbaudījumu. Arī tagad, 20. gadsimta beigās, mums netrūkst līdzīgu ticības piemēru. Ebrejiem 13:7 lasāmie vārdi tagad ir spēkā tāpat, kā tie bija spēkā tad, kad Pāvils tos uzrakstīja: ”Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu [”iznākumu”, JD], sekojiet viņu ticībai!”
10. Kādus ticības piemērus mēs redzam mūsdienās?
10 Šis pamudinājums iegūst īpašu nozīmi, ja mēs pārdomājam svaidīto atlikuma ’dzīves iznākumu’. Mēs varam ņemt vērā viņu priekšzīmi un veidot tādu pašu ticību. Viņiem ir īsta ticība, kas ir tikusi attīrīta pārbaudījumos. No necilā iesākuma 19. gadsimta 70. gados ir izaugusi pasaules mēroga kristiešu brālība. Svaidīto kristiešu ticība un izturība ir nesusi augļus — patlaban vairāk nekā piecarpus miljoni Jehovas liecinieku sludina un māca par Dieva Valstību. Dedzīgu patiesās pielūgsmes atbalstītāju draudze, kas mūsdienās pastāv visā pasaulē, ir pārbaudītas ticības apliecinājums. (Titam 2:14.)
Ticības pārbaudījums jautājumā par 1914. gadu
11. Kāpēc Č. T. Rasels un viņa domubiedri pievērsa lielu uzmanību 1914. gadam?
11 Jau daudzus gadus pirms tam, kad sākās Pirmais pasaules karš, svaidīto atlikums sludināja, ka saskaņā ar Bībeles pravietojumiem 1914. gadam būs liela nozīme. Tomēr dažas no viņu cerībām bija pāragras un viņu priekšstati par gaidāmajiem notikumiem nebūt nebija pilnīgi. Piemēram, pirmais Sargtorņa biedrības prezidents Č. T. Rasels un viņa domubiedri saprata, ka nepieciešama plaša mēroga sludināšana. Viņi lasīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Bet kā gan tik neliela cilvēku grupiņa to varētu izdarīt?
12. Kā Bībeles patiesību uzņēma kāds cilvēks, kas vēlāk kļuva par vienu no Rasela domubiedriem?
12 Pievērsīsim uzmanību, kā domas par šo jautājumu ietekmēja A. H. Makmilanu, vienu no Rasela domubiedriem. Makmilans bija dzimis Kanādā, un, vēl nebūdams 20 gadu vecs, viņš iegādājās 1886. gadā izdoto Rasela grāmatu ”Laikmetu plāns”. (Šī grāmata, kas tika saukta arī ”Dievišķais laikmetu plāns”, bija pirmā grāmatu sērijā ”Rakstu studijas”. Otrajā sējumā, kas tika izdots 1889. gadā un saucās ”Laiks ir klāt”, tika norādīts, ka 1914. gadā beigsies ’tautu laiki’. [Lūkas 21:24.]) Tajā pašā vakarā, kad Makmilans sāka lasīt šo grāmatu, viņš nodomāja: ”Tā, šķiet, ir patiesība.” Ar Raselu viņš satikās 1900. gada vasarā kādā kopsanāksmē, ko organizēja Bībeles pētnieki (tā toreiz sauca Jehovas lieciniekus). Pavisam drīz Makmilans kristījās un sāka strādāt kopā ar brāli Raselu biedrības galvenajā pārvaldē Ņujorkā.
13. Kādu problēmu Makmilans un citi kristieši saskatīja, domājot par Mateja 24:14 piepildīšanos?
13 Pamatojoties uz to, ko viņi bija izlasījuši Bībelē, svaidītie kristieši teica, ka 1914. gads būs pavērsiena punkts Dieva nodomu īstenošanā. Bet Makmilans un citi kristieši nevarēja īsti saprast, kā tik īsā laikā tiks paveikta sludināšana tautām, par kuru ir pravietots Mateja 24:14. Vēlāk viņš stāstīja: ”Es atceros, ka mēs ar brāli Raselu bieži par to runājām un viņš mēdza teikt: ”Zini, brāli, tepat Ņujorkā ir vairāk ebreju nekā Jeruzalemē. Šeit ir vairāk īru nekā Dublinā. Un šeit ir vairāk itāliešu nekā Romā. Ja mēs viņiem paziņosim vēsti šeit, tas būs tas pats, kas paziņot to visai pasaulei.” Taču tas mūs neapmierināja. Tāpēc radās doma izveidot ”Fotodrāmu”.”
14. Kāds ievērojams pasākums tika īstenots pirms 1914. gada?
14 ”Radīšanas fotodrāma” bija kaut kas pavisam jauns un iespaidīgs. Kinofilma un krāsaini stikla diapozitīvi tika rādīti vienlaicīgi ar bībeliskām runām un mūziku, kas tika atskaņotas uz patafona. Vienā no 1913. gada Sargtorņa numuriem par kopsanāksmi Arkanzasā (ASV) tika rakstīts: ”Vienprātīgi tika nolemts, ka ir pienācis laiks Bībeles patiesību mācīšanā izmantot kinofilmas. [..] [Rasels] paskaidroja, ka viņš pie šī plāna strādā jau trīs gadus un ka tagad gandrīz pilnībā ir sagatavoti vairāki simti brīnišķīgu attēlu, kas, bez šaubām, piesaistīs daudz cilvēku un pavēstīs Evaņģēliju, un palīdzēs cilvēkiem atgriezties pie ticības Dievam.”
15. Kādi bija ”Fotodrāmas” panākumi?
15 Tieši tas arī tika panākts ar ”Fotodrāmu”, kas pirmo reizi tika demonstrēta 1914. gada janvārī. Tālāk būs citētas rindas no dažiem 1914. gada Sargtorņa numuriem.
1. aprīlis. ”Kāds garīdznieks, noskatījies divas filmas daļas, teica: ”Esmu noskatījies tikai pusi no RADĪŠANAS FOTODRĀMAS, bet jau tagad par Bībeli esmu uzzinājis vairāk, nekā es uzzināju trīs gados teoloģijas seminārā.” Kāds ebreju tautības cilvēks pēc filmas noskatīšanās atzina: ”Es eju projām, būdams labāks ebrejs, nekā es biju, kad atnācu šurp.” Vairāki katoļu priesteri un mūķenes noskatījās DRĀMU un ļoti atzinīgi to novērtēja. [..] Pagaidām ir gatavi tikai divpadsmit DRĀMAS komplekti.. Tomēr mēs jau tagad esam pabijuši un joprojām kalpojam trīsdesmit vienā pilsētā.. Vairāk nekā trīsdesmit pieci tūkstoši cilvēku katru dienu skatās, klausās, apbrīno, domā un saņem svētības.”
15. jūnijs. ”Filma ir izraisījusi manī vēlēšanos ar lielāku dedzību izplatīt Patiesību un ir vairojusi manu mīlestību pret Debesu Tēvu un mūsu dārgo Vecāko Brāli Jēzu. Katru dienu es lūdzu Dievu, lai viņš bagātīgi svētītu RADĪŠANAS FOTODRĀMU un visus, kas ir saistīti ar tās demonstrēšanu.. Palieku Jūsu kalps Viņā, F. V. NOČS. Aiova.”
15. jūlijs. ”Ir patīkami redzēt, cik labu iespaidu filma ir radījusi šajā pilsētā, un mēs esam pārliecināti, ka arī šī liecība pasaulei tiek izmantota, lai sapulcinātu daudzus, kas acīmredzot ir paša Kunga izraudzīti dārgumi. Mums ir zināms krietns pulks patiesu Bībeles pētnieku, kas, Fotodrāmas pamudināti, ir pievienojušies vietējai Klasei. [..] Jūsu māsa Kungā, EMMA BRIKERE.”
15. novembris. ”Mēs esam pārliecināti, ka jums būs prieks dzirdēt par lielisko liecību, kāda ar RADĪŠANAS FOTODRĀMU tiek dota Londonas operas namā, Kingsvejā. Viss šajā izrādē tik brīnišķīgi liecina par Kunga rokas vadību, ka brāļi ir ārkārtīgi priecīgi. [..] Skatītāji bija no visiem sabiedrības slāņiem, tie bija visdažādākie cilvēki; skatītāju rindās mēs esam pamanījuši daudz garīdznieku. Kāds vikārs.. palūdza biļetes, lai viņš ar sievu varētu atnākt vēlreiz. Kāds anglikāņu mācītājs ir noskatījies DRĀMU vairākkārt un.. ir atvedis sev līdzi daudzus savus draugus. Pie mums ir bijuši divi bīskapi un vairākas titulētas personas.”
1. decembris. ”Mēs ar sievu no tiesas pateicamies mūsu Debesu Tēvam par izcilo, nenovērtējamo svētību, ko esam saņēmuši ar jūsu starpniecību. Tieši jūsu brīnišķīgā FOTODRĀMA mums palīdzēja ieraudzīt un pieņemt Patiesību. [..] Mums ir jūsu izdotie seši sējumi RAKSTU STUDIJAS. Tās ir ļoti noderīgas grāmatas.”
Kā viņi rīkojās pārbaudījumos
16. Kāpēc 1914. gads bija laiks, kad tika pārbaudīta ticība?
16 Bet kas notika tad, kad nepiepildījās šo patiesīgo un uzticīgo kristiešu cerība 1914. gadā pievienoties savam Kungam? Tajā laikā svaidītajiem sākās ārkārtīgi smagu pārbaudījumu posms. 1914. gada 1. novembra Sargtornī bija teikts: ”Neaizmirsīsim, ka mēs dzīvojam pārbaudes laikā.” 1993. gadā izdotajā grāmatā Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom (”Jehovas liecinieki — Dieva Ķēniņvalsts sludinātāji”) par to ir rakstīts: ”Laika posms no 1914. līdz 1918. gadam Bībeles pētniekiem patiešām izrādījās ”pārbaudes laiks”.” Vai šie kristieši ļāva, lai tiek attīrīta viņu ticība un laboti viņu uzskati, tā ka viņi varētu uzņemties lielo darbu, kas vēl bija priekšā?
17. Ko darīja uzticīgie svaidītie kristieši, kad uzzināja, ka viņiem jāpaliek uz zemes arī pēc 1914. gada?
17 Sargtornī, 1916. gada 1. septembra numurā, bija rakstīts: ”Mēs bijām iedomājušies, ka Pļauja — Draudzes [svaidīto] sapulcināšana — tiks pabeigta pirms Tautu laiku beigām, bet Bībelē nekas tāds nav teikts. [..] Vai mēs esam noskumuši, ka Pļauja vēl turpinās? [..] Mums, dārgie brāļi, tagad būtu jājūtas dziļi pateicīgiem Dievam, mums būtu arvien vairāk jānovērtē brīnišķīgā Patiesība, kuru Viņš mums ir ļāvis ieraudzīt un ar kuru Viņš mums ir ļāvis būt saistītiem, un mums aizvien dedzīgāk jāpalīdz citiem uzzināt šo Patiesību.” Lai gan svaidīto kristiešu ticība tika pārbaudīta, viņi neizvairījās no pārbaudījuma un sekmīgi to izturēja. Taču mums, kristiešiem, jāapzinās, ka pārbaudījumi var būt daudzi un dažādi.
18., 19. Kādi ticības pārbaudījumi Dieva tautai bija jāpiedzīvo pēc brāļa Rasela nāves?
18 Piemēram, atlikumam bija jāiztur vēl viens pārbaudījums tūlīt pēc brāļa Čārlza Teiza Rasela nāves. Tika pārbaudīta viņu lojalitāte un ticība. Kas bija ’uzticīgais kalps’, par ko runāts Mateja 24:45? Daži domāja, ka tas bija bijis brālis Rasels, un atteicās darboties saskaņā ar jauno organizatorisko kārtību. Ja viņš būtu bijis šis kalps, kas brāļiem būtu jādara tagad, kad viņš bija miris? Vai viņiem būtu jāseko kādam jaunieceltam cilvēkam, jeb vai bija pienācis laiks atzīt, ka Jehova izmanto nevis kādu atsevišķu cilvēku, bet gan veselu kristiešu grupu, kas ir viņa ”darbarīks” jeb kalps?
19 Jaunu pārbaudījumu patiesie kristieši pieredzēja 1918. gadā, kad varas pārstāvji, kristīgās pasaules garīdznieku uzkūdīti, netaisnīgi vērsās pret Jehovas organizāciju. (Psalms 94:20.) Gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā sākās spēcīgas Bībeles pētnieku vajāšanas. Garīdzniecības ierosinātā pretestība sasniedza kulmināciju 1918. gada 7. maijā, kad ASV federālās varas iestādes izdeva orderi Dž. F. Raterforda un vairāku tuvu viņa biedru, arī A. H. Makmilana, arestam. Brāļi tika nepatiesi apsūdzēti musināšanā, un varas iestādes ignorēja viņu paziņojumu, ka viņi ir nevainīgi.
20., 21. Kam tika pakļauti svaidītie, kā bija pravietots Maleahija 3:1—3?
20 Kaut gan tobrīd brāļi to nesaprata, šo notikumu gaitā norisinājās attīrīšana, par kuru rakstīts Maleahija 3:1—3: ”Kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? — Jo Viņš [derības sūtnis (1. pants, NW)] ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā.”
21 Kad Pirmais pasaules karš gāja uz beigām, vairāki Bībeles pētnieki pieredzēja vēl vienu ticības pārbaudījumu — viņiem bija jāpierāda, vai viņi saglabās stingru neitralitāti pasaules militārajos jautājumos. (Jāņa 17:16; 18:36.) Daži no viņiem neizturēja šo pārbaudījumu. Tāpēc 1918. gadā Jehova sūtīja ’derības sūtni’, Kristu Jēzu, uz savu garīgo templi, lai attīrītu nelielo savu kalpotāju grupu no pasaules traipiem. Visi, kas bija apņēmušies saglabāt īstu ticību, guva mācību no pieredzētā, viņi neapstājās un turpināja dedzīgi sludināt.
22. Par ko mums vēl jāpadomā, runājot par ticības pārbaudījumiem?
22 Tikko apskatītie notikumi mūs neinteresē tikai no vēsturiskā viedokļa. Šie notikumi ir cieši saistīti ar Jehovas draudzes pašreizējo garīgo stāvokli visā pasaulē. Nākamajā rakstā mēs apskatīsim dažus no pārbaudījumiem, kas jāpieredz Dieva tautai mūsdienās, un padomāsim, kā mēs varam tos izturēt.
Vai tu atceries?
◻ Kāpēc Jehovas kalpi var gaidīt, ka viņu ticība tiks pārbaudīta?
◻ Kas tika darīts pirms 1914. gada, lai izplatītu Dieva vēsti?
◻ Kas bija ”Fotodrāma”, un kas ar to tika panākts?
◻ Kādā ziņā notikumi laikā no 1914. līdz 1918. gadam bija pārbaudījums svaidītajiem kristiešiem?
[Attēls 12. lpp.]
Gadsimtu mijā cilvēki daudzās zemēs Bībeles studijās izmantoja grāmatu sēriju ”Tūkstošgades ausma”, kam vēlāk tika dots nosaukums ”Rakstu studijas”
[Attēls 13. lpp.]
Č. T. Rasela vēstule ar skaņu ierakstiem domātu ievadu, kurā viņš raksta: ””Radīšanas fotodrāmu” jums piedāvā SBPA — Starptautiskā Bībeles pētnieku apvienība. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību reliģiski zinātniskos jautājumos un aizstāvēt Bībeli.”
[Attēls 15. lpp.]
Demetrijs Papageorge ceļoja, rādīdams ”Radīšanas fotodrāmu”. Vēlāk savas kristīgās neitralitātes dēļ viņš nonāca ieslodzījumā