Jehovas šausmu pilnā diena ir tuvu
”Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.” (MALEAHIJA 3:16)
1., 2. Par kādu šausmu pilnu dienu brīdināja Maleahijs?
DRAUSMAS! Kad 1945. gada 6. augustā saule uzlēca pār kādu milzīgu pilsētu, tā tika iznīcināta vienā acumirklī. Apmēram 80 000 mirušo! Desmitiem tūkstošu nāvīgi ievainoto! Plosījās uguns! Savu darbu bija padarījusi atombumba. Kas notika ar Jehovas lieciniekiem šajā katastrofā? Minētajā pilsētā, Hirosimā, bija tikai viens liecinieks, un savas kristīgās nevainojamības dēļ viņš atradās cietumā, aiz tā drošajām sienām. Cietums sagruva drupās, bet mūsu brālis palika neskarts. Pēc viņa vārdiem, atombumba viņu atbrīvoja no cietuma, un tas, iespējams, bija vienīgais labais darbs, ko šī bumba paveica.
2 Lai cik šausmīgs bija bumbas sprādziens, tas nobāl pret ’tā Kunga lielo un šausmu pilno dienu’, kas ir pavisam tuvu. (Maleahija 3:23.) Protams, pagātnē ir bijušas šausmu pilnas dienas, taču šī Jehovas diena pārspēs tās visas. (Marka 13:19.)
3. Kāda skaidra atšķirība bija starp ’visu radību’ un Noas ģimeni laikā, kad tuvojās plūdi?
3 Noas laikā ”visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū”, un Dievs paziņoja: ”Zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu no zemes virsus.” (1. Mozus 6:12, 13.) Kā pierakstīts Mateja 24:39, Jēzus teica, ka cilvēki ”nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus”. Bet uzticīgais Noa, ’taisnības sludinātājs’, kopā ar savu dievbijīgo ģimeni pārdzīvoja plūdus. (2. Pētera 2:5.)
4. Par ko brīdina tas, kas notika ar Sodomu un Gomoru?
4 Jūdas 7 ir stāstīts: ”Tā Sodoma, Gomora un apkārtējās pilsētas, kuŗas.. padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgās miesas kārībās, ir noliktas par atbaidošu piemēru mūžīga uguns soda izciešanai.” Šie bezdievīgie cilvēki gāja bojā tāpēc, ka viņi bija pretīgi izvirtuši. Lai tas ir par brīdinājumu vietām, kur mūsdienās plaši zeļ netiklība! Tomēr pievērs uzmanību tam, ka dievbijīgais Lats un viņa meitas tika pasargāti no bojāejas tajā katastrofā, un tieši tāpat tiks aizsargāti Jehovas kalpotāji lielajās bēdās, kas ātri tuvojas. (2. Pētera 2:6—9.)
5. Ko mēs varam mācīties no tiesas spriedumu izpildīšanas Jeruzālemei?
5 Pārdomā to, kas notika, kad Jehova izmantoja uzbrūkošās armijas, lai iznīcinātu Jeruzālemi — slaveno pilsētu, kura kādreiz bija bijusi ”visas zemes prieks”. (Psalms 48:3.) Šie traģiskie notikumi norisinājās vispirms 607. gadā p.m.ē. un pēc tam 70. gadā m.ē.; šo traģēdiju cēlonis: tauta, kas apgalvoja, ka tā kalpo Dievam, bija pametusi patieso pielūgsmi. Jehovas uzticīgie kalpotāji, par laimi, palika dzīvi. Milzīgā nelaime, kas notika 70. gadā m.ē. (attēlota tālāk), ir aprakstīta šādi: ”Tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis.” Tajā laikā reizi par visām reizēm tika iznīcināta atkritusī jūdu tautas lietu sistēma, un ir skaidrs, ka šajā ziņā šo bēdu ”vairs nebūs”. (Marka 13:19.) Bet pat toreizējā dievišķā tiesas sprieduma izpildīšana tikai norādīja uz nākotnes ’lielajām bēdām’, kas tagad apdraud visu šīs pasaules lietu sistēmu. (Atklāsmes 7:14.)
6. Kāpēc Jehova pieļauj nelaimes?
6 Kāpēc Dievs pieļauj tādas drausmīgas nelaimes, kurās iet bojā tik daudz cilvēku? Noas laikā, kā arī tad, kad tika iznīcināta Sodoma un Gomora un Jeruzāleme, Jehova izpildīja tiesas spriedumu tiem, kas bija sabojājuši savu ceļu zemes virsū un apgānīja skaisto planētu, gan fiziski to piesārņodami, gan paši morāli pagrimdami, un kas bija atkrituši jeb atmetuši patieso pielūgsmi. Tagad mēs esam visaptverošas tiesas priekšvakarā, un tās spriedums tiks izpildīts visā pasaulē. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.)
’Pēdējās dienās’
7. a) Uz ko pravietiski norādīja Dieva tiesas spriedumi, kas tika izpildīti senatnē? b) Kādas ir nākotnes lieliskās izredzes?
7 Visi šie senie notikumi, kad tika izpildīti Dieva tiesas spriedumi, pravietiski norāda uz šausmīgajām un lielajām bēdām, kas aprakstītas 2. Pētera 3:3—13. Apustulis saka: ”Vispapriekš ievērojiet to, ka pēdējos laikos [”pēdīgās dienās”, LB-26] nāks nikni smējēji, kuŗi dzīvos savās pašu kārībās.” Tālāk, pievēršot uzmanību Noas laikam, Pēteris raksta: ”Toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” Kad beigsies šīs vislielākās bēdas, kādas jebkad būs bijušas, ilgi gaidītā Mesijas Ķēniņvalsts valdīšana izvērsīsies jaunā mērogā — būs ’jaunas debesis un jauna zeme, kur taisnība mājo’. Kādas priecīgas izredzes!
8. Kā pasaules notikumi virzās pretī kulminācijai?
8 Pasaules notikumi 20. gadsimtā pakāpeniski virzās pretī kulminācijai. Lai gan Hirosimas nopostīšana nebija Dieva sods, to var iekļaut ’šausmu parādībās’, uz kurām Jēzus norādīja, pravietodams par beigu laiku. (Lūkas 21:11.) Tā tika radīti pastāvīgi atomdraudi, kas ir kā negaisa mākonis, kurš savilcies pār cilvēku galvām. Tāpēc avīzes The New York Times 1993. gada 29. novembra numurā bija šāds virsraksts — ”Varbūt šautenes ir nedaudz ierūsējušas, bet kodolieroči joprojām tiek spodrināti”. Tajā pašā laikā kari, kas notiek starp tautām, rasēm un ciltīm, vēl aizvien ievāc savu baismīgo ražu. Pagājušajos gadsimtos karos galvenokārt gāja bojā karavīri. Mūsdienās tiek ziņots, ka 80 procenti no cilvēkiem, kas iet bojā karos, ir civiliedzīvotāji, turklāt to skaits, kuri dodas bēgļu gaitās, sniedzas miljonos.
9. Kā reliģiskie vadoņi ir parādījuši draudzību ar pasauli?
9 Reliģiskie vadoņi aktīvi piedalās karos un asiņainās revolūcijās — tā viņi bieži ir izrādījuši un joprojām izrāda ’draudzību ar šo pasauli’. (Jēkaba 4:4.) Daži ir sadarbojušies ar komerciālās pasaules alkatīgajiem magnātiem, kas masveidā izgatavo ieročus un veido narkotiku impērijas. Piemēram, par kāda Dienvidamerikas narkotiku karaļa noslepkavošanu avīzes The New York Times ziņojumā bija teikts: ”Lai slēptu savus narkotiku darījumus, uzdodot savas bagātības par ienākumiem no likumīgiem darījumiem, un lai slēptos aiz labdara maskas, viņam bija sava radioprogramma, un viņu bieži pavadīja katoļu priesteri.” Izdevumā The Wall Street Journal bija ziņots, ka šis narkotiku karalis ne tikai bija izpostījis dzīvi miljoniem cilvēku, kas kļuva par narkomāniem, bet arī pats personīgi bija pavēlējis nogalināt tūkstošiem cilvēku. ”Slepkavas bieži maksā par īpašu misi, lai izteiktu pateicību.., un tajā pašā laikā citur notiek upura bēru mise,” atzīmēts Londonas laikrakstā The Times. Kāda ļaunprātība!
10. Kā mums jāraugās uz pasaules apstākļu pasliktināšanos?
10 Nav zināms, kādu postu Zemei vēl nodarīs dēmonu inspirēti cilvēki. Kā teikts 1. Jāņa 5:19, ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”ļaunā varā”, NW]” — Sātana Velna varā. Mūsdienās piepildās šie vārdi: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.) Taču Romiešiem 10:13 mums ir apliecināts, ka ”ikviens, kas piesauc tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu, tiks izglābts”.
Dieva tiesa jau tuvu
11. Kādi notikumi Israēlā radīja nepieciešamību pēc Maleahija pravietojuma?
11 Maleahija pravietojums apgaismo cilvēces nākotnes tuvākos notikumus. Maleahija grāmata ir pēdējā seno ebreju praviešu grāmatu virknē. Israēls bija pieredzējis Jeruzālemes iznīcināšanu 607. gadā p.m.ē. Taču pēc 70 gadiem Jehova parādīja žēlsirdīgu mīlestību ar to, ka atgrieza tautu tās zemē. Tomēr simts gadu laikā Israēls atkal kļuva neuzticīgs un iestiga ļaunumā. Neievērodami Jehovas taisnīgos likumus un apgānīdami viņa templi ar akliem, klibiem un slimiem dzīvniekiem, kas tika upurēti, cilvēki apkaunoja Jehovas vārdu. Viņi šķīrās no savām jaunības gadu sievām, lai varētu apprecēties ar svešzemju sievietēm. (Maleahija 1:6—8; 2:13—16.)
12., 13. a) Kāda attīrīšana bija vajadzīga garā svaidīto priesteru grupai? b) Kā lielais pulks arī gūst labumu no attīrīšanas?
12 Bija nepieciešama attīrīšana. Tā ir aprakstīta Maleahija 3:1—4. Un, tāpat kā senais Israēls, arī Jehovas mūsdienu liecinieki bija jāattīra, tāpēc uz viņiem var attiecināt Maleahija aprakstīto attīrīšanu. Kad 1. pasaules karš gāja uz beigām, daži Bībeles pētnieki — tā toreiz bija pazīstami Jehovas liecinieki — nesaglabāja stingru neitralitāti pasaules lietās. Jehova 1918. gadā savam ’sūtnim’, Jēzum Kristum, lika doties uz garīgo templi, lai attīrītu savu kalpotāju mazo grupu no pasaules traipiem. Jehova pravietiski bija jautājis: ”Kas varēs izturēt [sūtņa] atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? — Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus [svaidīto priesteru grupu] un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā.” Būdami attīrītas tautas locekļi, viņi tieši tā arī darīja!
13 Garā svaidīto priesteru grupā ir tikai 144 000 locekļu. (Atklāsmes 7:4—8; 14:1, 3.) Bet kā ir ar citiem kristiešiem, kas mūsdienās veltījuši sevi Dievam? Tagad viņu skaits sniedzas miljonos, un viņi veido ’lielo pulku’, kas arī jāattīra no pasaulīgā dzīves veida, ’mazgājot viņu drēbes un balinot tās Jēra asinīs’. (Atklāsmes 7:9, 14.) Tāpēc, ka viņi parāda ticību Jēra, Jēzus Kristus, izpirkuma upurim, viņi spēj būt tīri Jehovas acīs. Viņiem ir apsolīts, ka viņi paliks dzīvi visu lielo bēdu — Jehovas šausmu pilnās dienas — laikā. (Cefanjas 2:2, 3.)
14. Kādos vārdos Dieva tautas locekļiem mūsdienās jāieklausās, turpinot attīstīt jauno personību?
14 Lielajam pulkam kopā ar priesteru grupas atlikumu jāieklausās tālākajos Dieva vārdos: ”Tad Es nākšu pie jums un jūs tiesāšu, un Es nodošu uz vietas savu taisno liecību pret burvjiem, laulības pārkāpējiem, zvērestu lauzējiem un tiem, kas izturas varmācīgi un netaisni pret algādžiem, atraitnēm un bāriņiem, kas nomāc ienācējus svešiniekus un Manis nebīstas!” ”Jo Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam.” (Maleahija 3:5, 6.) Tiešām, Jehovas normas nemainās, tāpēc tiem, kas pieder pie Jehovas tautas mūsdienās, izjūtot bijību pret viņu un joprojām attīstot kristīgu personību, jānoraida jebkāda elku pielūgsme un jābūt patiesiem, godīgiem un devīgiem. (Kolosiešiem 3:9—14.)
15. a) Ko Jehova žēlsirdīgi uzaicina darīt? b) Kā mēs varam ’nekrāpt’ Jehovu?
15 Jehova uzaicina ikvienu, kas varbūt ir novērsies no viņa taisnīgajiem ceļiem: ”Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums!” Ja viņi jautā: ”Kā tad mēs lai atgriežamies?”, tad Jehova atbild: ”Jūs Mani krāpjat.” Atbildot uz nākamo jautājumu: ”Kā tad mēs Tevi krāpjam?”, Dievs paziņo, ka tie viņu krāpj, neziedojot pašu labāko kalpošanai viņa templī. (Maleahija 3:7, 8.) Kad mēs esam kļuvuši par Jehovas tautas locekļiem, mums tiešām jāvēlas izmantot kalpošanā Jehovam vislabāko no mūsu spēkiem, spējām un materiālajiem līdzekļiem. Tādā veidā mēs nevis krāpsim Dievu, bet ’dzīsimies papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības’. (Mateja 6:33.)
16. Kādu uzmundrinājumu mēs varam rast Maleahija 3:10—12?
16 Visiem, kas pametuši pasaules savtīgos, materiālistiskos ceļus, ir sagatavots lielisks atalgojums; par to teikts Maleahija 3:10—12: ””Pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!”” Visiem pateicīgajiem Jehova apsola garīgu labklājību un garīgu augļu pārpilnību. Viņš piebilst: ”Lai arī visas pagānu tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt.” Vai šie vārdi mūsdienās nav piepildījušies visā pasaulē miljoniem Dievam pateicīgu cilvēku vidū?
Nevainojamības glabātāji dzīvības grāmatā
17.—19. a) Kā nemieri Ruandā skāra mūsu brāļus šajā zemē? b) Ar kādu pārliecību visi šie uzticīgie liecinieki turpināja kalpot?
17 Tagad mēs varētu pārrunāt mūsu Ruandas brāļu un māsu nevainojamību. Viņi vienmēr ir nesuši pašus labākos garīgos ziedojumus Jehovas garīgajā pielūgsmes namā. Piemēram, apgabala kopsanāksmē ”Dievišķā mācība”, kas notika Ruandā 1993. gada decembrī, bija redzami 2080 Ķēniņvalsts sludinātāju darba augļi — kopsanāksmi kopumā apmeklēja 4075 cilvēki. Tika kristīti 230 jauni liecinieki, un gandrīz 150 no viņiem pieteicās nākamajā mēnesī kalpot par palīgpionieriem.
18 Kad 1994. gada aprīlī uzliesmoja etniskie nemieri, tika nogalināti vismaz 180 liecinieki, kuru vidū bija arī galvaspilsētas Kigali pārraugs un visa viņa ģimene. Kaut gan pastāvēja nopietni draudi, seši tulkotāji — četri huti un divi tutsi — vairākas nedēļas turpināja strādāt Sargtorņa biedrības birojā Kigali, līdz kamēr tutsiem bija jābēg; pārbaudes postenī tutsi tika nogalināti. Beidzot pārējie četri, nesdami to, kas bija atlicis no viņu datoru iekārtām, aizbēga uz Gomu (Zaira), kur viņi uzticīgi turpināja Sargtorņa tulkošanu kiņaruandas valodā. (Jesajas 54:17.)
19 Liecinieki, kas bija devušies bēgļu gaitās un atradās galēji sliktos apstākļos, vienmēr lūdza vispirms garīgo barību, nevis materiālo pabalstu. Mīloši brāļi no dažādām zemēm, nesdami lielus upurus, spēja viņiem nogādāt palīdzību. Ar vārdiem un ar kārtīgumu saspringtās situācijās šie bēgļi sniedza brīnišķīgu liecību. Patiesi, viņi bez pārtraukuma deva pašu labāko Jehovas pielūgsmei. Šie liecinieki parādīja tādu pašu pārliecību, kādu izteica Pāvils Romiešiem 14:8: ”Ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tā tad vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.”
20., 21. a) Kādu cilvēku vārdi nav ierakstīti Jehovas atceres grāmatā? b) Kādu cilvēku vārdi ir šajā grāmatā un kāpēc?
20 Jehova atceras visus, kas viņam kalpo, saglabājot nevainojamību. Maleahija pravietojums turpinās: ”Dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: ”Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts [”grāmata”, LB-26] tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.”” (Maleahija 3:16.)
21 Cik gan mūsdienās ir svarīgi, lai mēs parādītu dievbijību, godinot Jehovas vārdu! Ja tā rīkosimies, mēs, pretēji tiem, kas apbrīno un atbalsta šīs pasaules sistēmas, nesaņemsim nelabvēlīgu spriedumu. Atklāsmes 17:8 ir teikts, ka viņu ”vārdi nav rakstīti dzīvības grāmatā”. Visizcilākais vārds, kas ierakstīts Jehovas dzīvības grāmatā, protams, ir dzīvības Valdnieka — Dieva Dēla Jēzus Kristus — vārds. Mateja 12:21 ir paziņots: ”Tautas cerēs uz viņa vārdu.” Jēzus izpirkuma upuris nodrošina mūžīgo dzīvību visiem, kas tam tic. Cik tā ir liela privilēģija, ka mūsu vārdi šajā grāmatā ir ierakstīti līdzās Jēzus vārdam!
22. Kāda atšķirība būs acīm redzama, kad Jehova izpildīs tiesas spriedumu?
22 Kas notiks ar Dieva kalpotājiem, kad tiks izpildīts tiesas spriedums? Jehova atbild Maleahija 3:17, 18: ”Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo. Un jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” Starpība būs visiem skaidra: ļaunie tiks atšķirti mūžīgai nāvei, bet taisnīgie tiks atzīti par cienīgiem iegūt mūžīgo dzīvību Ķēniņvalstī. (Mateja 25:31—46.) Tā lielais pulks avīm līdzīgo cilvēku pārdzīvos lielo un šausmu pilno Jehovas dienu.
Vai tu atceries?
◻ Kādus tiesas spriedumus Jehova izpildīja Bībeles laikos?
◻ Kādā ziņā mūsdienu apstākļi ir līdzīgi tiem, kas bija senajos laikos?
◻ Kāda attīrīšana notika, piepildot Maleahija pravietojumu?
◻ Kuru vārdi tiek ierakstīti Dieva atceres grāmatā?