Vai jūs būsiet uzticīgi kā Elija?
”Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena.” (MALEAHIJA 3:23)
1. Kāda kritiska situācija ir izveidojusies, kad izraēlieši ir bijuši Apsolītajā zemē apmēram 500 gadu?
’ZEME, kur piens un medus tek.’ (2. Mozus 3:7, 8.) Tādu zemi Dievs Jehova deva izraēliešiem, kad bija tos atbrīvojis no jūga Ēģiptē 16. gadsimtā p.m.ē. Bet paverieties! Ir pagājuši pieci gadsimti, un tagad desmit cilšu Izraēlas ķēniņvalstī valda briesmīgs bads. Ir grūti kaut kur atrast zaļu zāli. Dzīvnieki mirst, un lietus nav lijis trīsarpus gadus. (1. Ķēniņu 18:5; Lūkas 4:25.) Kas ir vainojams šajā nelaimē?
2. Kāpēc Izraēlā ir iestājusies nacionāla mēroga krīze?
2 Kritisko situāciju ir izraisījusi atkrišana. Pārkāpjot Dieva bauslību, ķēniņš Ahabs ir apprecējis kanaāniešu princesi Izebeli un atļāvis tai ieviest Izraēlā Baala pielūgsmi. Pat vēl ļaunāk — Ahabs ir uzbūvējis šim viltus dievam templi galvaspilsētā Samarijā. Piemānītie izraēlieši ir noticējuši, ka Baala pielūgsme viņiem nodrošinās bagātīgu ražu! Taču tagad viņiem, gluži kā Jehova ir brīdinājis, draud ’iznīkšana no viņu auglīgās zemes’. (5. Mozus 7:3, 4; 11:16, 17; 1. Ķēniņu 16:30—33.)
Dramatiska dievišķības pārbaude
3. Kā pravietis Elija pievērš uzmanību izraēliešu grūtību patiesajam cēlonim?
3 Badam sākoties, uzticīgais Dieva pravietis Elija saka ķēniņam Ahabam: ”Tik tiešām, ka tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu: šinīs nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!” (1. Ķēniņu 17:1.) Izjutis šo vārdu skarbo patiesīgumu, ķēniņš vaino Eliju, ka tas esot ievedis Izraēlu nelaimē. Bet Elija atbild, ka vainīgi ir Ahabs un viņa nams, kas ir kļuvuši par atkritējiem un Baala pielūdzējiem. Lai atrisinātu šo jautājumu, Jehovas pravietis aicina ķēniņu Ahabu sasaukt visus izraēliešus Karmela kalnā kopā ar 450 Baala praviešiem un ’400 Ašēras praviešiem’ (LB-26). Ahabs un viņa padotie sapulcējas kalnā, iespējams, cerēdami, ka tiks darīts gals sausumam. Taču Elija pievērš uzmanību kaut kam nopietnākam. ”Cik ilgi,” viņš jautā, ”jūs klibosit uz abām pusēm? Ja tas Kungs [”Jehova”, NW] ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baāls ir Dievs, tad sekojiet tam!” Izraēlieši nezina, ko teikt. (1. Ķēniņu 18:18—21.)
4. Kā Elija piedāvā atrisināt jautājumu par to, kurš īsti ir Dievs?
4 Gadiem ilgi izraēlieši ir mēģinājuši apvienot Jehovas pielūgsmi ar baalismu. Lai atrisinātu jautājumu par to, kurš īsti ir Dievs, Elija piedāvā sacensību. Viņam būs jāsagatavo upurēšanai viens jauns bullis, un otrs būs jāsagatavo Baala praviešiem. Tad Elija saka: ”Piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu tā Kunga vārdu. Un tad lai notiek tā: kuŗa dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!” (1. Ķēniņu 18:23, 24.) Iedomājieties šādu atbildi uz lūgšanu — uguni, kas izšaujas no debesīm!
5. Kā kļūst redzams Baala pielūgsmes veltīgums?
5 Elija uzaicina Baala praviešus sākt. Viņi sagatavo upurēšanai bulli un uzliek to uz altāra. Pēc tam viņi klibo apkārt altārim un lūdzas: ”Ak, Baāl, atbildi mums!” Tas turpinās ”no rīta līdz dienvidum”. ”Sauciet stiprā balsī,” Elija zobojas. Baals droši vien ir aizņemts steidzamās darīšanās vai ”varbūt, ka viņš guļ, un viņam būtu jāmostas”! Drīz Baala pravieši ir nonākuši neprāta stāvoklī. Skat! Viņi dursta sevi ar nažiem, un no viņu brūcēm šļācas asinis. Un kāds gan troksnis rodas, kad visi 450 kopā kliedz stiprā balsī! Taču nekādas atbildes nav. (1. Ķēniņu 18:26—29.)
6. Kādus sagatavošanas pasākumus Elija veic, lai varētu notikt dievišķības pārbaude?
6 Tagad ir pienākusi Elijas kārta. Viņš atjauno Jehovas altāri, izveido ap to grāvi un sakārto upuri. Tad pār malku un pār pašu upuri tiek liets ūdens. Uz altāra tiek izlieti divpadsmit lieli trauki ūdens, kamēr grāvis ir pieplūdis pilns. Iedomājieties, kāds sasprindzinājums valda, kad Elija lūdz: ”Kungs [”Jehova”, NW], Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu tavs kalps un, ka es ar taviem paša vārdiem visu šo esmu paveicis. Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs, un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!” (1. Ķēniņu 18:30—37.)
7., 8. a) Kā Jehova atbild uz Elijas lūgšanu? b) Kāds iznākums ir notikumiem Karmela kalnā?
7 Kad Elija ir pateicis savu lūgšanu, ’tā Kunga uguns krīt no debesīm un aprij upuri, malku, akmeņus un pelnus un uzsūc ūdeni no grāvja’. Cilvēki krīt uz sejas un saka: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW] ir Dievs, tas Kungs ir Dievs!” (1. Ķēniņu 18:38, 39.) Turpinājumā Elija rīkojas ļoti izlēmīgi. Viņš pavēl: ”Satveriet Baāla praviešus, lai neviens pats no to pulka neizbēg!” Kad pravieši ir nogalināti Kišonas ielejā, debesis pārklājas tumšiem mākoņiem. Sākas lietusgāze, un sausums beidzot ir galā! (1. Ķēniņu 18:40—45; salīdzināt 5. Mozus 13:2—6.)
8 Kāda ievērojama diena! Jehova ir guvis spožu uzvaru iespaidīgā dievišķības pārbaudē. Turklāt šie notikumi atkal pievērš daudzu izraēliešu sirdi Dievam. Šādi un arī citos veidos Elija pierāda, ka ir uzticīgs pravietis, un arī viņš pats tiek izmantots par pravietisku tēlu.
’Pravietim Ēlijam’ vēl jānāk?
9. Kas bija pravietots Maleahija 3:23, 24?
9 Vēlāk Dievs ar Maleahija starpniecību paziņoja: ”Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena. Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem, lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar savu lāstu smagumu!” (Maleahija 3:23, 24.) Elija dzīvoja apmēram 500 gadu pirms tam, kad tika izteikti šie vārdi. Tā kā tas bija pravietojums, mūsu ēras pirmajā gadsimtā jūdi gaidīja, ka Elija nāks un to piepildīs. (Mateja 17:10.)
10. Kas bija pravietotais Elija, un kā mēs to zinām?
10 Kas bija šis gaidāmais Elija? Tas kļuva skaidrs, kad Jēzus Kristus teica: ”No Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt. Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk.” Jā, Jānis Kristītājs bija pravietotais Elijas līdzinieks. (Mateja 11:12—14; Marka 9:11—13.) Eņģelis bija teicis Jāņa tēvam Caharijam, ka Jānis darbosies ”Ēlijas garā un spēkā” un ’sagatavos tam Kungam padevīgus ļaudis’. (Lūkas 1:17.) Kristīšana, ko veica Jānis, publiski parādīja, ka cilvēks nožēlo savus grēkus, kas izdarīti pret bauslību, kurai bija jāsagatavo jūdi Kristus atnākšanai. (Lūkas 3:3—6; Galatiešiem 3:24.) Tā Jānis ar savu darbu ’sagatavoja tam Kungam padevīgus ļaudis’.
11. Ko Pēteris Piecdesmitās dienas svētkos teica par ’tā Kunga dienu’, un kad šī diena pienāca?
11 Jāņa Kristītāja — ”Elijas” — darbs liecināja par to, ka drīzumā ir gaidāma Jehovas diena. Arī apustulis Pēteris norādīja, ka ir tuvu šī diena, kad Dievs vērsīsies pret saviem ienaidniekiem un pasargās savu tautu. Pēteris paskaidroja, ka brīnumainie notikumi mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos ir piepildījuši Joēla pravietojumu par Dieva gara izliešanu. Kā teica Pēteris, tam visam bija jānotiek pirms ’tā Kunga lielās un spožās dienas’. (Apustuļu darbi 2:16—21; Joēla 3:1—5.) Mūsu ēras 70. gadā Jehova piepildīja savos Rakstos sacīto un lika Romas karaspēkam izpildīt dievišķo spriedumu tautai, kas bija atraidījusi viņa Dēlu. (Daniēla 9:24—27; Jāņa 19:15.)
12. a) Ko Pāvils un Pēteris teica par gaidāmo ’tā Kunga dienu’? b) Kāpēc var teikt, ka noteikti bija jānotiek kaut kam tādam, kas būtu salīdzināms ar Elijas veikto darbu?
12 Bet 70. gadā m.ē. viss vēl nebeidzās. Apustulis Pāvils saistīja gaidāmo ’tā Kunga dienu’ ar Jēzus Kristus klātbūtni. Turklāt apustulis Pēteris runāja par šo dienu, minot ”jaunas debesis un jaunu zemi”, kas vēl bija nākotnē. (2. Tesaloniķiešiem 2:1, 2; 2. Pētera 3:10—13.) Neaizmirstiet, ka Jānis Kristītājs darīja kaut ko līdzīgu Elijas darbam, pirms 70. gadā m.ē. pienāca Jehovas diena. Visi šie fakti kopumā liecināja, ka jānotiek vēl kaut kam tādam, kas būtu salīdzināms ar Elijas veikto darbu. Kas tas bija?
Viņiem ir Elijas gars
13., 14. a) Kā Elijas darbam līdzinās tas, ko mūsdienās dara svaidītie kristieši? b) Kā ir rīkojušies kristīgās pasaules atkritēji?
13 Elijas darbam līdzinās ne tikai tas, ko darīja Jānis Kristītājs, bet arī tas, ko dara svaidītie kristieši pašreizējā grūtajā laikposmā, kurš beigsies ar Jehovas dienu. (2. Timotejam 3:1—5.) Šiem kristiešiem ir Elijas gars un spēks, un viņi nelokāmi aizstāv patieso pielūgsmi. Un cik gan vajadzīga ir šāda nostāja! Pēc Kristus apustuļu nāves sākās atkrišana no patiesās kristietības, gluži tāpat kā Elijas laikā Izraēlā zēla Baala pielūgsme. (2. Pētera 2:1.) Nominālie kristieši pamazām sajauca kristietību ar viltus reliģijas doktrīnām un paražām. Piemēram, viņi pārņēma pagānisko, nebībelisko mācību par to, ka cilvēkam esot nemirstīga dvēsele. (Salamans Mācītājs 9:5, 10; Ecēhiēla 18:4.) Kristīgās pasaules atkritēji ir pārstājuši lietot vienīgā patiesā Dieva vārdu — Jehova. Jehovas vietā viņi pielūdz trīsvienību. Turklāt viņi zemojas Jēzus un viņa mātes Marijas tēlu priekšā — paradums, kas atgādina Baala pielūgsmi. (Romiešiem 1:23; 1. Jāņa 5:21.) Un tas vēl nav viss.
14 Kopš 19. gadsimta kristīgās pasaules baznīcu vadītāji ir sākuši apšaubīt daudzas vietas Bībelē. Piemēram, viņi ir atmetuši 1. Mozus grāmatā lasāmo radīšanas aprakstu un sākuši cildināt evolūcijas teoriju, nosaucot to par ”zinātnisku”. Šāda rīcība ir tiešā pretrunā ar Jēzus Kristus un viņa apustuļu mācībām. (Mateja 19:4, 5; 1. Korintiešiem 15:47.) Turpretī ar garu svaidītie kristieši mūsdienās atzīst Bībelē lasāmo radīšanas aprakstu, tāpat kā to atzina Jēzus un viņa agrīnie sekotāji. (1. Mozus 1:27.)
15., 16. Kam, atšķirībā no kristīgās pasaules, regulāri tiek sagādāta garīgā barība, un kā tas notiek?
15 Sākoties ”pēdējam beigu laikam”, kristīgo pasauli pārņēma garīgs bads. (Daniēla 12:4; Amosa 8:11, 12.) Bet nelielajai svaidīto kristiešu grupiņai Dievs regulāri sagādāja garīgo barību ”savā laikā”, tāpat kā Jehova bija rūpējies par to, lai Elija tiktu paēdināts toreizējā bada laikā. (Mateja 24:45; 1. Ķēniņu 17:6, 13—16.) Šie uzticīgie Dieva kalpi, kas savulaik bija pazīstami kā Starptautiskie Bībeles pētnieki, vēlāk saņēma uz Bībeli balstītu nosaukumu — Jehovas liecinieki. (Jesajas 43:10.)
16 Elija dzīvoja saskaņā ar savu vārdu, kas nozīmē ’mans Dievs ir Jehova’. Sargtornis, ko Jehovas kalpi uz zemes izmanto par savu oficiālo žurnālu, konsekventi ir lietojis Dieva personvārdu. Žurnāla otrajā numurā (1879. gada augustā) bija izteikta pārliecība, ka to atbalsta Jehova. Šajā žurnālā un citās Sargtorņa biedrības publikācijās tiek atmaskotas nebībeliskās mācības, kurām seko kristīgā pasaule un pārējās reliģijas, kas pieder pie lielās Bābeles — viltus reliģijas pasaules impērijas —, kā arī tiek aizstāvēts Dieva vārdu, Bībeles, patiesīgums. (2. Timotejam 3:16, 17; Atklāsmes 18:1—5.)
Uzticība pārbaudījumos
17., 18. Kā Izebele reaģēja uz Baala praviešu nogalināšanu, un kādu palīdzību saņēma Elija?
17 Garīdzniecības reakcija uz atmaskojumiem bija līdzīga Izebeles reakcijai, kad viņa bija uzzinājusi, ka Elija ir nogalinājis Baala praviešus. Viņa sūtīja Jehovas uzticīgajam pravietim ziņu un nozvērējās to nogalināt. Tie nebija tukši draudi, jo Izebele jau bija noslepkavojusi daudzus Dieva praviešus. Izbailēs Elija bēga dienvidrietumu virzienā uz Bēršebu. Atstājis tur savu palīgu, viņš devās vēl tālāk, tuksnesī, un lūdza, lai Dievs viņam ļautu mirt. Bet Jehova nebija pametis savu pravieti. Elijam parādījās eņģelis un sagatavoja to tālam ceļam uz Horeba kalnu. Tā Elija tika stiprināts 40 dienu ilgajam ceļam, kura garums pārsniedza 300 kilometru. Horebā ar viņu runāja Dievs, pēc tam kad bija iespaidīgi parādījis savu spēku stiprā vētrā, zemestrīcē un ugunī. Jehovas paša nebija šajās stihijās. Tās bija viņa svētā gara jeb darbīgā spēka izpausmes. Pēc tam Jehova uzrunāja savu pravieti. Iztēlojieties, cik ļoti šis notikums stiprināja Eliju. (1. Ķēniņu 19:1—12.) Ko darīt, ja mēs, līdzīgi Elijam, kādā mērā izbīstamies no patiesās pielūgsmes ienaidniekiem? Elijas piemērs mums palīdzēs apzināties, ka Jehova nepamet savu tautu. (1. Samuēla 12:22.)
18 Dievs skaidri lika saprast, ka Elijam vēl ir priekšā pravieša darbs. Turklāt, kaut arī Elija bija domājis, ka viņš ir vienīgais patiesā Dieva kalps Izraēlā, Jehova darīja zināmu, ka 7000 cilvēku nav klanījušies Baalam. Pēc tam Dievs sūtīja Eliju atpakaļ pildīt savu uzdevumu. (1. Ķēniņu 19:13—18.) Arī mūs, tāpat kā Eliju, varbūt nomoka patiesās pielūgsmes ienaidnieki. Jēzus paredzēja, ka pret mums var vērsties niknas vajāšanas. (Jāņa 15:17—20.) Reizēm mēs, iespējams, zaudējam drosmi. Tomēr mēs varam līdzināties Elijam, kas, saņēmis apliecinājumus, ka Dievs ir ar viņu, turpināja uzticīgi kalpot Jehovam.
19. Ko svaidītie kristieši pieredzēja Pirmā pasaules kara laikā?
19 Pirmā pasaules kara laikā pieredzēto nežēlīgo vajāšanu dēļ daļa svaidīto kristiešu ļāvās bailēm un pārstāja sludināt. Viņi maldīgi domāja, ka viņu darbs uz zemes ir pabeigts. Tomēr Dievs no viņiem nenovērsās. Dievs žēlsirdīgi stiprināja šos kristiešus, tāpat kā viņš bija sagādājis ēdienu Elijam. Un, tāpat kā Elija, uzticīgie svaidītie bija gatavi labot savu rīcību saskaņā ar Dieva norādījumiem un atkal kļuva aktīvi. Viņi saskatīja to, cik izcila privilēģija ir iespēja sludināt Valstības vēsti.
20. Kāda privilēģija mūsdienās ir piešķirta tiem, kas ir uzticīgi kā Elija?
20 Pravietojumā par savu klātbūtni Jēzus minēja darbu, kas aptvers visu zemeslodi un būs pabeigts pirms pašreizējās ļaunās sistēmas gala. (Mateja 24:14.) Pašlaik šo darbu veic svaidītie kristieši un miljoniem viņu biedru, kas cer dzīvot paradīzē uz zemes. Iespēja sludināt Valstību, kamēr šis darbs būs pabeigts, — šāda privilēģija tiek piešķirta tikai tiem, kas ir uzticīgi kā Elija.
Esiet uzticīgi kā Elija
21., 22. a) Kāds darbs mūsdienās notiek svaidīto kristiešu vadībā? b) Kādu palīdzību saņem tie, kas piedalās Valstības sludināšanā, un kāpēc šāda palīdzība ir nepieciešama?
21 Ar degsmi, kas atgādina Elijas dedzību, nelielais patieso svaidīto kristiešu atlikums ir pildījis savu pienākumu rūpēties par ieceltā Ķēniņa, Jēzus Kristus, interesēm uz zemes. (Mateja 24:47.) Un nu jau vairāk nekā 60 gadus Dievs izmanto svaidītos kristiešus, lai viņu vadībā par mācekļiem tiktu gatavoti cilvēki, kam Dievs ir devis brīnišķīgu cerību — mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Mateja 28:19, 20.) Cik pateicīgi šie miljoni cilvēku var būt par to, ka samērā nedaudzie atlikušie svaidītie kristieši dedzīgi un uzticīgi pilda savu uzdevumu!
22 Valstības sludināšanu veic nepilnīgi cilvēki, un tas ir iespējams vienīgi spēkā, ko Jehova dod tiem, kuri ar lūgšanām paļaujas uz viņu. ”Elija bija cilvēks, līdzīgs mums,” rakstīja māceklis Jēkabs, minēdams šī pravieša lūgšanas, lai parādītu taisnīga cilvēka lūgšanu spēku. (Jēkaba 5:16—18.) Ne jau visu laiku Elija pravietoja un darīja brīnumus. Viņam bija tādas pašas cilvēciskas emocijas un vājības, kādas ir mums, tomēr viņš uzticīgi kalpoja Dievam. Tā kā Dievs palīdz arī mums un stiprina arī mūs, mēs varam būt uzticīgi kā Elija.
23. Kāpēc mums ir pamatots iemesls būt uzticīgiem un saglabāt optimismu?
23 Mums ir pamatots iemesls būt uzticīgiem un saglabāt optimismu. Atcerieties, ka Jānis Kristītājs darīja kaut ko līdzīgu Elijas darbam pirms tam, kad 70. gadā m.ē. sākās Jehovas diena. Svaidītie kristieši Elijas garā un spēkā veic līdzīgu Dieva uzticētu darbu pa visu zemeslodi. Tātad ir skaidrs, ka Jehovas lielā diena ir tuvu.
Kā jūs atbildētu?
◻ Kā uz Karmela kalna tika pierādīts, ka Jehova ir Dievs?
◻ Kas bija ’Ēlija, kam jānāk’, un ko viņš darīja?
◻ Kā svaidītie kristieši mūsdienās ir apliecinājuši, ka viņiem ir Elijas gars?
◻ Kāpēc var apgalvot, ka mēs varam būt uzticīgi kā Elija?
[Papildmateriāls 15. lpp.]
Kādās debesīs pacēlās Elija?
”KAMĒR [Elija un Elīsa] vēl, šurpu turpu staigādami, runāja, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm.” (2. Ķēniņu 2:11.)
Ko šajā gadījumā nozīmē vārds ”debesis”? Dažreiz tas attiecas uz Dieva un viņa dēlu eņģeļu garīgo mājokli. (Mateja 6:9; 18:10.) ”Debesis” var nozīmēt arī materiālo Visumu. (5. Mozus 4:19.) Un vēl Bībelē šis vārds ir lietots, runājot par atmosfēru, kas ieskauj zemeslodi; šajās debesīs lidinās putni un pūš vējš. (Psalms 78:26; Mateja 6:26, JD.)
Kurās no šīm debesīm pacēlās pravietis Elija? Acīmredzot viņš caur zemes atmosfēru tika pārcelts uz citu zemeslodes vietu. Pēc daudziem gadiem Elija joprojām bija uz zemes, jo uzrakstīja vēstuli Jūdejas ķēniņam Jorāmam. (2. Laiku 21:1, 12—15.) To, ka Elija nenonāca Dieva Jehovas garīgajā mājoklī, vēlāk apstiprināja Jēzus Kristus, kas paziņoja: ”Neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls” — tas ir, pats Jēzus. (Jāņa 3:13.) Iespēja dzīvot debesīs nepilnīgiem cilvēkiem pavērās tikai pēc Jēzus Kristus nāves, augšāmcelšanas un pacelšanās debesīs. (Jāņa 14:2, 3; Ebrejiem 9:24; 10:19, 20.)