10. Kā, saskaņā ar Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantu, bija jārisina nopietnas nesaskaņas?

¹⁰ Jēzus jau agrāk bija norādījis, ka pastāvēs šāda kārtība. Atcerēsimies Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantu, kur Jēzus stāstīja, kā rīkoties, kad divu Dieva kalpu starpā ir izcēlušās nopietnas nesaskaņas, jo viens ir grēkojis pret otru. Cietušajai pusei jāvēršas pie otra un jāizrunā šī lieta ”zem četrām acīm”. Ja šajā sarunā domstarpības netiek atrisinātas, var pieaicināt vienu vai divus lieciniekus, kam ir zināmi fakti. Bet kas bija jādara, ja arī tas nepalīdz? Jēzus teica: ”Ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” Kad Jēzus to stāstīja, ”Dieva draudzi” joprojām veidoja ebreji, tāpēc sākumā šie vārdi attiecās uz viņiem.a Bet, kad tika nodibināta kristiešu draudze, Jēzus norādījumi attiecās uz to. Jēzus teiktais ir vēl viens apliecinājums, ka Dieva tauta būs organizēta draudzēs, kur katrs kristietis varēs saņemt garīgu stiprinājumu un vadību.

11. Kas ir jādara vecākajiem, ja draudzē rodas problēmas?

¹¹ Draudzes vecākajiem draudzes vārdā ir jārisina problēmas un jāizskata gadījumi, kad kāds ir grēkojis. Tas saskan ar vēstulē Titam, 1. nodaļas 9. pantā, minētajām prasībām, kurām jāatbilst draudzes vecākajiem. Protams, draudzes vecākie ir nepilnīgi cilvēki, tāpat kā Tits, kuru Pāvils sūtīja pie draudzēm nokārtot to, kas nepieciešams. (Titam 1:4, 5.) Mūsdienās kristiešiem, kurus iesaka draudzes vecāko pienākumiem, jābūt tādiem, kas laika gaitā jau ir pierādījuši savu ticību un dievbijību. Tāpēc pārējiem draudzes locekļiem ir pamats uzticēties draudzes vecāko vadībai.