Kā iegūt savu brāli
”Noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” (MATEJA 18:15)
1., 2. Kādu praktisku domstarpību risināšanas paņēmienu ieteica Jēzus?
MAZĀK nekā gads bija palicis līdz Jēzus kalpošanas beigām, kad viņš deva saviem mācekļiem vairākas būtiskas pamācības. Šīs pamācības mēs varam izlasīt Mateja evaņģēlija 18. nodaļā. Jēzus norādīja, ka mums jābūt pazemīgiem kā bērniem. Tāpat viņš uzsvēra, ka mēs nedrīkstam paklupināt ”vienu no šiem vismazākiem” un ka mums jācenšas atrast ikviens no ”šiem mazajiem”, kas ir nomaldījies, lai tas nepazustu. Pēc tam Jēzus deva vērtīgu un praktisku padomu par to, kā risināt nesaskaņas kristiešu starpā.
2 Viņš teica: ”Ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” (Mateja 18:15—17.) Kādos gadījumos mums jāseko šim padomam, un ar kādu attieksmi mums tas jādara?
3. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret citu cilvēku kļūdām?
3 Iepriekšējā rakstā bija uzsvērts, ka mums jāmācās piedot, jo mēs visi esam nepilnīgi un mēdzam kļūdīties. Māka piedot ir sevišķi nepieciešama tad, kad ir radies aizvainojums kāda kristieša vārdu vai rīcības dēļ. (1. Pētera 4:8.) Parasti vislabāk ir piedot un aizmirst pāridarījumu. Mēs varam uzskatīt to par veidu, kā saglabāt mieru kristiešu draudzē. (Psalms 133:1; Salamana Pamācības 19:11.) Tomēr var būt arī tādi gadījumi, kad mēs uzskatām, ka mums noteikti jārunā ar brāli vai māsu, kas mums nodarījis pāri. Tikko citētie Jēzus vārdi palīdz saprast, kā rīkoties šādos gadījumos.
4. Kā mēs varam izmantot ieteikumu no Mateja 18:15, ja kāds ir nodarījis mums pāri?
4 Jēzus sacīja: ”Pamāci viņu zem četrām acīm,” jeb, kā teikts citā Bībeles izdevumā: ”Aizrādi viņam savā un viņa klātbūtnē vien!” (JD.) Tas ir ļoti saprātīgs ieteikums. Domstarpības atrisināt ir daudz vieglāk, ja tās tiek mierīgi pārrunātas divatā. Šādā situācijā brālim, kas ir izdarījis vai pateicis kaut ko aizvainojošu vai nelaipnu, ir vieglāk atzīt, ka viņš nav rīkojies pareizi. Ja sarunu klausītos vēl kāds, tad nepilnīgā cilvēka daba varētu mudināt brāli noliegt savu nepareizo rīcību vai izdomāt tai attaisnojumus. Kad domstarpības tiek pārrunātas ”zem četrām acīm”, parasti atklājas, ka tās radušās pārpratuma, nevis grēka vai tīša pāridarījuma dēļ. Kad pārpratums ir noskaidrots, rodas lieliska iespēja nesaskaņas atrisināt, lai sīkumu dēļ netiktu nodarīts posts mūsu attiecībām ar brāli. Tātad principu, kas izteikts Mateja 18:15, var izmantot ikdienā, kad rodas aizvainojums mazsvarīgu jautājumu dēļ.
Jēzus vārdu nozīme
5., 6. Uz kādiem grēkiem attiecas Mateja 18:15, un kā to apstiprina panta konteksts?
5 Tomēr, stingri ņemot, tikko citētie Jēzus vārdi attiecas uz daudz nopietnākām situācijām. Jēzus teica: ”Ja tavs brālis grēko.” Plašākā nozīmē grēks ir jebkura nepareiza rīcība. (Ījaba 2:10; Salamana Pamācības 21:4; Jēkaba 4:17.) Bet minēto vārdu konteksts liek domāt, ka Jēzus runāja par nopietniem pārkāpumiem. Tiem bija jābūt tādiem pārkāpumiem, kuru dēļ cilvēku varēja uzskatīt par ”pagānu un muitinieku”. Bet ko tas nozīmē?
6 Mācekļi, kam Jēzus teica šos vārdus, zināja, ka viņu tautieši nesagājās ar ”pagāniem” — cilvēkiem no citām tautām. (Jāņa 4:9; 18:28; Apustuļu darbi 10:28.) Tāpat jūdi vairījās no muitniekiem, kas gan bija viņu tautieši, taču ļaunprātīgi izmantoja cilvēkus. Tātad Mateja 18:15—17 attiecas uz nopietniem grēkiem, nevis personiskiem apvainojumiem vai pāridarījumiem, kas mums jāpiedod un jāaizmirst. (Mateja 18:21, 22.)a
7., 8. a) Kādi grēki ir jāizskata draudzes vecākajiem? b) Kādi ir tie grēki, kuru radītās nesaskaņas kristieši var atrisināt paši, kā tas norādīts Mateja 18:15—17?
7 Bauslībā bija minēti gadījumi, kad ar piedošanu vien nepietika. Zaimošana, atkrišana, elku pielūgsme un tādi grēki kā netiklība, laulības pārkāpšana un homoseksuālas dzimumattiecības bija jādara zināmas tautas vecajiem (vai priesteriem), kuru pienākums bija izskatīt attiecīgo pārkāpumu. Līdzīga kārtība pastāv kristiešu draudzē. (3. Mozus 5:1; 20:10—13; 4. Mozus 5:30; 35:12; 5. Mozus 17:9; 19:16—19; Salamana Pamācības 29:24.) Bet jāatceras, ka grēki, par kuriem runāja Jēzus, bija tādi, ko varēja atrisināt divu cilvēku starpā. Minēsim dažus piemērus. Dusmu vai skaudības dēļ cilvēks kādu ir apmelojis. Kristietis ir slēdzis vienošanos strādāt ar konkrētiem materiāliem un pabeigt darbu līdz noteiktam datumam. Kristietis ir apņēmies samaksāt parādu noteiktā laikā vai maksāt to pa daļām konkrētos datumos. Kristietis apsola savam darba devējam, kas viņu apmāca, ka viņš (pat ja viņš maina darba vietu) nekļūs par tā konkurentu un neizmantos darba devēja klientus noteiktā laika posmā vai noteiktā teritorijā.b Ja brālis neturētu doto vārdu un nevēlētos nožēlot savu nepareizo rīcību, tas neapšaubāmi būtu nopietns grēks. (Atklāsmes 21:8.) Tomēr nesaskaņas, kas rodas šādu pārkāpumu dēļ, var atrisināt divatā.
8 Bet kā šādā gadījumā būtu vispareizāk rīkoties? Jēzus ieteikums bieži tiek apskatīts trīs daļās. Padomāsim par katru no tām. Bet neraudzīsimies uz tām kā uz stingrām juridiskām procedūrām, centīsimies saprast Jēzus vārdu būtību, paturot prātā, kāds ir mūsu galvenais mērķis.
Iegūt savu brāli
9. Kas jāpatur prātā, rīkojoties saskaņā ar padomu no Mateja 18:15?
9 Vispirms Jēzus teica: ”Ja tavs brālis sagrēko pret tevi, ej un aizrādi viņam savā un viņa klātbūtnē vien! Ja viņš tevi paklausīs, būsi savu brāli ieguvis.” (Mateja 18:15, JD.) Ir skaidrs, ka šādu sarunu nevar sākt tikai uz aizdomu pamata. Mūsu rīcībā jābūt pierādījumiem vai konkrētai informācijai, kuru izmantojot, mēs varam palīdzēt brālim saprast, ka viņš rīkojies nepareizi un viņam kaut kas jādara, lai situāciju labotu. Svarīgi ir nevilcināties, neļaut, lai stāvoklis kļūtu vēl nopietnāks vai brāļa sirds nocietinātos. Nedrīkst aizmirst, ka raizes par nepatīkamo situāciju kaitē arī mums pašiem. Tā kā vispirms problēma jāpārrunā divatā, nebūtu pareizi stāstīt par to citiem, lai iegūtu sev atbalstītājus vai uzlabotu citu domas par sevi. (Salamana Pamācības 12:25; 17:9.) Tas būtu pretrunā ar to mērķi, kas jāsasniedz.
10. Kas mums palīdzēs iegūt brāli?
10 Mūsu mērķis ir iegūt brāli, nevis nodarīt viņam pāri, sodīt vai pazemot viņu. Ja viņš tiešām ir izdarījis kaut ko sliktu, ir apdraudētas viņa attiecības ar Jehovu. Mēs, bez šaubām, vēlamies, lai viņš arī turpmāk būtu mūsu kristīgais brālis. Saruna labāk izdosies tad, ja mēs būsim mierīgi, nelietosim asus vārdus un nerunāsim nosodošā tonī. Sarunas biedriem jāpatur prātā, ka viņi abi ir nepilnīgi, grēcīgi cilvēki. (Romiešiem 3:23, 24.) Kad brālis sapratīs, ka mēs neesam tenkojuši par viņu un no sirds vēlamies viņam palīdzēt, domstarpību risinājums droši vien atradīsies diezgan ātri. Šāds laipns un atklāts problēmu risināšanas paņēmiens ir ļoti saprātīgs; tas ir sevišķi redzams gadījumos, kad sarunas laikā noskaidrojas, ka abiem kristiešiem jāuzņemas daļa vainas par notikušo vai ka problēmu ir izraisījis pārpratums. (Salamana Pamācības 25:9, 10; 26:20; Jēkaba 3:5, 6.)
11. Ko mēs varētu darīt, ja brālis, kas izdarījis grēku, mūs neuzklausa?
11 Ja mēs palīdzēsim brālim saprast, ka viņš ir rīkojies nepareizi un ka viņa pārkāpums ir nopietns, viņš, iespējams, nožēlos izdarīto grēku. Tomēr diezgan reāla ir iespēja, ka lepnība traucē brālim atzīt savu nepareizo rīcību. (Salamana Pamācības 16:18; 17:19.) Tāpēc pat tad, ja sākumā brālis neatzīst savu pārkāpumu un nevēlas to nožēlot, mēs varam nedaudz nogaidīt. Jēzus neteica iet pie brāļa tikai vienreiz un aizrādīt viņam. Tā kā nodarījumu ir iespējams labot, mums vēlreiz jāmēģina ar brāli parunāt tādā garā, kāds pausts Galatiešiem 6:1, un ”zem četrām acīm”. Varbūt saruna izdosies kādu citu reizi. (Salīdzināt Jūdas 22, 23.) Bet ko lai iesāk, ja mēs esam pārliecināti, ka brālis ir izdarījis grēku, un redzam, ka viņš to nevēlas atzīt?
Garīgi nobriedušu kristiešu palīdzība
12., 13. a) Kas vēl, saskaņā ar Jēzus vārdiem, mums jādara, kad brālis ir grēkojis? b) Kas jāpatur prātā, pildot šo norādījumu?
12 Mēs droši vien negribētu, ka citi atmestu ar roku, ja mēs kādreiz būtu izdarījuši nopietnu pārkāpumu. Jēzus norādīja, ka arī tad, ja sākumā mums nav izdevies iegūt brāli, mēs nedrīkstam padoties — mums jādara viss iespējamais, lai brālis arī turpmāk būtu kopā ar mums un citiem, kas kalpo Dievam pienācīgā veidā. Jēzus teica, kas mums jādara tālāk: ”Ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.”
13 Jēzus teica ņemt līdzi ”vienu vai divus”. Jēzus vārdi nozīmē, ka arī tad, ja sarunas ar brāli nav devušas vēlamo rezultātu, mēs tomēr nedrīkstam stāstīt citiem par pārkāpumu, runāt par to ar ceļojošo pārraugu vai rakstīt par to brāļiem. Kaut arī mēs esam pārliecināti, ka ir izdarīts pārkāpums, tas vēl nav pilnībā pierādīts. Var izrādīties, ka mēs ceļam brālim neslavu, un tas būtu ļoti slikti. (Salamana Pamācības 16:28; 18:8, NW.) Tomēr Jēzus sacīja, ka jāiet pie brāļa vēlreiz un jāņem līdzi viens vai divi cilvēki. Kāpēc tas vajadzīgs, un ko var aicināt līdzi?
14. Ko mēs varam ņemt līdzi, kad vēlreiz ejam runāt ar brāli?
14 Mūsu mērķis ir iegūt brāli, pārliecinot viņu, ka ir izdarīts grēks, un pamudinot viņu nožēlot savu pārkāpumu, lai atjaunotos miers mūsu starpā un miers starp viņu un Dievu. Tāpēc vislabāk būtu ņemt līdzi ”vienu vai divus”, kas ir izdarītā pārkāpuma liecinieki. Varbūt viņi paši ir redzējuši, kā pārkāpums tika izdarīts, vai arī viņiem ir pamatota informācija par to, kas ir izdarīts (vai nav izdarīts) kādos darījuma jautājumos. Ja šādu liecinieku nav, mēs varam aicināt līdzi kādu, kam ir pieredze attiecīgajos jautājumos un kas varēs noteikt, vai tiešām ir izdarīts pārkāpums. Turklāt cilvēki, ko mēs aicinām līdzi, vēlāk, ja tas būs nepieciešams, varēs liecināt par mūsu sarunu ar brāli — apstiprināt, par ko tika runāts, kādi fakti tika minēti, un apliecināt, ka mēs esam centušies iegūt brāli. (4. Mozus 35:30; 5. Mozus 17:6.) Lai gan cilvēki, ko mēs aicinām līdzi, nav šķīrējtiesneši, viņu klātbūtne var palīdzēt iegūt brāli.
15. Kāpēc var būt labi aicināt līdzi draudzes vecākos?
15 Nav teikts, ka šādā gadījumā noteikti jāaicina līdzi draudzes vecākie. Tomēr problēmas risināšanā var noderēt vecāko garīgās īpašības, jo viņi ir garīgi nobrieduši kristieši. Draudzes vecākie ir ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē”. (Jesajas 32:1, 2.) Vecākajiem ir pieredze, kā sarunāties ar brāļiem un māsām un dot viņiem padomus. Turklāt brālim, kas rīkojies nepareizi, ir pamatots iemesls uzticēties ’dāvanām cilvēku veidā’.c (Efeziešiem 4:8, NW, 11, 12.) Pārrunājot domstarpības šādu garīgi nobriedušu cilvēku klātbūtnē un kopīgi lūdzot Dievu, iespējams, izveidosies pavisam citāda gaisotne un atrisināsies tās problēmas, kas iepriekš šķita neatrisināmas. (Salīdzināt Jēkaba 5:14, 15.)
Pēdējais mēģinājums iegūt brāli
16. Ko Jēzus teica darīt, ja neizdodas saruna, kurā ir pieaicināti liecinieki?
16 Ja arī šādi neizdodas atrisināt problēmu, tad noteikti jāgriežas pie draudzes vecākajiem. ”Ja viņš tiem [vienam vai diviem] neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” Bet ko tas nozīmē?
17., 18. a) Kāds likums palīdz saprast, ko nozīmē ’teikt draudzei’? b) Kā mūsdienās tiek ievērots norādījums: ”Saki to draudzei.”?
17 Mēs neuztveram šos Jēzus vārdus kā pavēli pārrunāt izdarīto grēku vai pārkāpumu kārtējā vai speciālā draudzes sapulcē. Dieva Rakstos ir norādīts, kā būtu pareizi rīkoties šādā situācijā. Pievērsīsim uzmanību tam, kas senajā Izraēlā bija jādara, ja kāds cilvēks bija dumpīgs, negausīgs vai pārmērīgi daudz dzēra. ”Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij, un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un tieši pie savas pilsētas vārtiem, un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: ”Šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls; viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs!” Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem.” (5. Mozus 21:18—21.)
18 Spriedumu par cilvēka grēkiem nepieņēma tauta, pat ne viņa cilts. Liecības uzklausīja un spriedumu pieņēma draudzes pārstāvji — ’pilsētas vecaji’. (Salīdzināt 5. Mozus 19:16, 17, kur runāts par gadījumu, kad bija jāstājas ”priesteru un tiesnešu priekšā”.) Mūsdienās notiek līdzīgi: kad ir izmēģināti divi iepriekšminētie veidi, kā iegūt brāli, jautājumu draudzes vārdā izskata vecākie. Viņu mērķis paliek tāds pats, proti, iegūt brāli, ja vien tas ir iespējams. Viņi izskata lietu godīgi un objektīvi, viņi nepieņem lēmumu, nenoskaidrojuši visus apstākļus.
19. Ko dara draudzes vecākie, kam ir uzticēts noskaidrot radušos problēmu?
19 Draudzes vecākie ņem vērā faktus un uzklausa lieciniekus, lai noskaidrotu, vai grēks ir izdarīts (varbūt tiek darīts joprojām). Viņi vēlas saglabāt draudzes tīrību un nepieļaut, ka to nelabvēlīgi ietekmētu pasaules gars. (1. Korintiešiem 2:12; 5:7.) Draudzes vecākie cenšas ”paskubināt veselīgajā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim”, kā tas no viņiem tiek prasīts Rakstos. (Titam 1:9.) Tas, kurš izdarījis pārkāpumu, cerams, nebūs kā izraēlieši, par kuriem Jehovas pravietis rakstīja: ”Jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas ļauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.” (Jesajas 65:12.)
20. Ko Jēzus teica darīt, ja cilvēks, kas grēko, nevēlas uzklausīt padomus un nožēlot grēkus?
20 Ļoti reti, tomēr gadās, ka cilvēks, kas izdarījis pārkāpumu, ir līdzīgs izraēliešiem, par kuriem rakstīja pravietis. Uz šādiem gadījumiem attiecas Jēzus vārdi: ”Turi viņu par pagānu un muitinieku.” Kungs neteica, ka mums jābūt necilvēcīgiem vai jācenšas kādam nodarīt ļaunu. Tomēr mēs zinām nepārprotamo norādījumu, ko deva Pāvils, proti: cilvēks, kas grēko un nenožēlo savus grēkus, jāizslēdz no draudzes. (1. Korintiešiem 5:11—13.) Patiesībā arī ar šādu soli galu galā ir iespējams iegūt brāli.
21. Kādas izmaiņas var notikt ar tiem, kas tiek izslēgti no draudzes?
21 Jēzus stāsts par pazudušo dēlu liecina, ka tas ir iespējams. Šis grēcinieks, kas bija aizgājis no tēva mājām, pēc kāda laika ’nāca pie atziņas’. (Lūkas 15:11—18.) Pāvils Timotejam rakstīja, ka daži no tiem, kas pārkāpuši Dieva likumus, ar laiku atgriezīsies un ’atgūs skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga’. (2. Timotejam 2:24—26.) Mēs ļoti ceram, ka tie, kas nenožēlo savus grēkus un tāpēc tiek izslēgti no draudzes, atjēgsies, kad sapratīs, kāds tas ir zaudējums — palikt bez Dieva labvēlības un sirsnīgām, tuvām attiecībām ar Dievam uzticīgajiem kristiešiem.
22. Kā var īstenoties mūsu cerības iegūt brāli?
22 Jēzus neuzskatīja, ka nejūdi un muitnieki nevar tikt izglābti. Matejs Levijs bija muitnieks, un viņš atgriezās un kļuva par Jēzus sekotāju un pat tika izraudzīts par apustuli. (Marka 2:15; Lūkas 15:1.) Tātad, ja kāds, kas ir izdarījis grēku, ”neklausa arī draudzei” un tiek izslēgts no tās, mēs varam gaidīt, vai viņš ar laiku nenožēlos savus grēkus un nesāks iet taisnu ceļu. Ja viņš to darīs un atkal kļūs par draudzes locekli, mēs būsim ļoti priecīgi, ka esam ieguvuši savu brāli un viņš ir atgriezies patiesajā pielūgsmē.
[Zemsvītras piezīmes]
a Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir teikts: ”Nodokļu ievācēji, kas minēti Jaunajā Derībā, tika uzskatīti par nodevējiem un atkritējiem, par cilvēkiem, kuri sevi apgānījuši, saiedamies ar pagāniem, par padevīgiem ieročiem apspiedēju rokās. Viņi tika pieskaitīti grēciniekiem.. [..] Tā kā godīgi cilvēki no viņiem vairījās, viņi bija izstumti no sabiedrības un draugus un biedrus varēja atrast vienīgi tādu pašu izstumto vidū.”
b Grēki, par kuriem runāja Jēzus, var būt arī pārkāpumi darījumu jautājumos, kad pārkāpēja rīcībā ir izpaudies negodīgums vai krāpšanās. Par to liecina līdzība, kuru Jēzus stāstīja tūlīt pēc norādījumiem, kas pierakstīti Mateja 18:15—17, — viņš stāstīja par kalpiem (darba ņēmējiem), kas bija aizņēmušies naudu un neatdeva parādu.
c Kāds Bībeles pētnieks par to izteicās šādi: ”Var gadīties, ka tas, kurš izdarījis pārkāpumu, divus vai trīs cilvēkus (it sevišķi tad, ja tie ir cienījami cilvēki) uzklausīs labprātāk nekā vienu, jo īpaši tad, ja šis viens ir cilvēks, ar kuru viņam radušās domstarpības.”
Vai jūs atceraties?
◻ Uz kādiem grēkiem galvenokārt attiecas padoms no Mateja 18:15—17?
◻ Kas mums jāpatur prātā, ievērojot pirmo Jēzus ieteikumu?
◻ Kas mums var palīdzēt, kad mums jāievēro Jēzus otrais ieteikums?
◻ Kas ir atbildīgs par trešā ieteikuma izpildīšanu, un kā ir iespējams iegūt brāli arī pēc tam?
[Attēls 18. lpp.]
Jūdi vairījās no muitniekiem. Bet Matejs izmainījās un kļuva par Jēzus sekotāju
[Attēls 20. lpp.]
Domstarpības bieži vien var atrisināt ”zem četrām acīm”