64. nodaļa
Ko nozīmē piedot
JĒZUS acīmredzot joprojām atrodas mājā Kapernaumā kopā ar saviem mācekļiem. Nupat viņi ir beiguši runāt par to, kā risināmas problēmas brāļu starpā, tāpēc Pēteris jautā: ”Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko?” Tā kā jūdu reliģiskie skolotāji iesaka piedot līdz trīs reizēm, Pēteris laikam domā, ka ir ļoti augstsirdīgs, jautādams: ”Vai ir diezgan septiņas reizes?”
Taču pati doma par šādu uzskaiti ir nepareiza. Jēzus pamāca Pēteri: ”Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” Viņš parāda, ka nav jānosaka ierobežojums, cik reizes Pēterim būtu jāpiedod savam brālim.
Lai mācekļu prātā iespiestos doma, ka piedot ir viņu pienākums, Jēzus stāsta kādu ilustrāciju. Tas ir stāsts par ķēniņu, kurš pieprasa norēķinu no saviem kalpiem. Pie ķēniņa tiek atvests kalps, kas viņam ir parādā ārkārtīgi lielu summu — 60 000 000 denāriju. Kalps nekādi nav spējīgs parādu nomaksāt. Tāpēc, kā paskaidro Jēzus, ķēniņš pavēl pārdot kalpu, viņa sievu un viņa bērnus, lai atgūtu savu naudu.
To izdzirdējis, kalps krīt zemē pie sava kunga kājām un lūdzas: ”Cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.”
Kungs iežēlojas par kalpu un žēlsirdīgi atlaiž viņa milzīgo parādu. Bet tūlīt pēc tam, Jēzus turpina, šis kalps aiziet un sameklē vienu no saviem biedriem, kas viņam ir parādā tikai 100 denāriju. Viņš sagrābj savu biedru aiz kakla un žņaudz to, pieprasīdams: ”Maksā, ko esi parādā!”
Bet otram kalpam naudas nav. Tāpēc viņš krīt aizdevējam pie kājām un lūdzas: ”Cieties ar mani, es tev samaksāšu.” Taču kalps nav tik žēlsirdīgs kā viņa kungs un liek savu biedru iemest cietumā.
Pārējie kalpi to redz, turpina Jēzus, un izstāsta visu savam kungam. Ķēniņš sadusmojas un atsauc kalpu. ”Tu nekrietnais kalps!” viņš saka. ”Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” Sadusmotais kungs neiejūtīgo kalpu nodod cietumsargiem un liek turēt ieslodzījumā, kamēr tas nebūs samaksājis visu parādu.
Nobeigumā Jēzus saka: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.”
Cik lieliski Jēzus pamāca, ko nozīmē piedot! Salīdzinājumā ar lielo grēku parādu, ko Dievs mums ir piedevis, jebkādi pāridarījumi no brāļu puses tiešām ir pavisam mazi. Turklāt Dievs Jehova mums ir piedevis tūkstošiem reižu. Bieži vien mēs pat neapzināmies savus grēkus pret viņu. Vai tāpēc mēs nevaram dažas reizes piedot brāļiem, pat ja mums ir pamatots iemesls sūdzēties? Atceries, ko Jēzus mācīja Kalna sprediķī — Dievs piedod ”mums mūsu parādus”, ja ”arī mēs piedodam saviem parādniekiem”. Mateja 18:21—35; 6:12; Kolosiešiem 3:13.
▪ Kas pamudina Pēteri uzdot jautājumu par piedošanu brālim, un kāpēc viņš uzskata, ka piedot kādam septiņas reizes ir ļoti augstsirdīgi?
▪ Kā ķēniņa reakcija uz kalpa lūgumu pēc žēlastības atšķiras no šī kalpa reakcijas uz sava biedra lūgumu?
▪ Ko mēs varam mācīties no Jēzus stāstītās ilustrācijas?