Vai Dievs izmantoja evolūciju, lai radītu dzīvību?
”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (ATKLĀSMES 4:11.)
DRĪZ pēc tam, kad Čārlzs Darvins izvirzīja evolūcijas teoriju un tā kļuva populāra, daudzas konfesijas, kas uzskata sevi par kristīgām, sāka meklēt iespējas savienot savu ticību Dievam ar evolūcijas mācību.
Šodien ietekmīgākās ”kristīgās” baznīcas, šķiet, lielākoties sliecas pieņemt domu, ka Dievs kaut kādā veidā ir izmantojis evolūciju, lai radītu dzīvību. Daži māca, ka Dievs jau no paša sākuma ir ieprogrammējis Visumu tā, lai no neorganiskās pasaules neizbēgami rastos dzīvība, no kuras galu galā attīstītos arī cilvēks. Šo mācību dēvē par teistisko evolūciju, un tās piekritēji uzskata, ka pēc tam, kad attīstības process bija sācies, Dievs tajā vairs neiejaucās. Savukārt citi domā, ka kopumā Dievs ir ļāvis evolūcijai radīt galvenās augu un dzīvnieku grupas, bet dažreiz viņš ir ietekmējis šo procesu.
Vai savienība ir iespējama?
Vai evolūcijas teoriju tiešām ir iespējams savienot ar Bībeles mācībām? Ja dzīvība ir radusies saskaņā ar evolucionāro modeli, tad Bībeles vēstījums par pirmā cilvēka Ādama radīšanu labākajā gadījumā būtu alegorisks stāsts, kas domāts kā morāla pamācība un kas nekādā ziņā nebūtu jāsaprot burtiski. (1. Mozus 1:26, 27; 2:18—24.) Bet vai Jēzus to tā uztvēra? ”Vai neesat lasījuši,” Jēzus jautāja, ”ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa? Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:4—6.)
To sacīdams, Jēzus citēja vārdus no radīšanas apraksta, kas lasāms Bībelē, 1. Mozus grāmatas 2. nodaļā. Ja Jēzus būtu domājis, ka stāsts par pirmo laulību ir izdomāts, vai viņš būtu uz to atsaucies, lai pamatotu savu mācību par laulības svētumu? Nē, tādam argumentam nebūtu nozīmes. Jēzus atsaucās uz 1. Mozus grāmatu tāpēc, ka viņš neuzskatīja to par izdomājumu. Viņš zināja, ka tajā aprakstīti patiesi fakti. (Jāņa 17:17.)
Arī Jēzus mācekļi ticēja radīšanas aprakstam no 1. Mozus grāmatas. Piemēram, Lūkas evaņģēlijā ir iekļauti Jēzus raduraksti, kuros minēti viņa priekšteči līdz pat Ādamam. (Lūkas 3:23—38.) Ja Ādams būtu izdomāts tēls, kurā brīdī Jēzus priekšteču uzskaitījums no reālu personu reģistra pārvēršas par mītu? Ja pašā ciltskoka pamatā būtu nevis reāls cilvēks, bet mitoloģisks tēls, cik nopietnas varētu būt Jēzus pretenzijas uz to, ka viņš ir Mesija, kas nācis no Dāvida līnijas? (Mateja 1:1.) Evaņģēlists Lūka rakstīja, ka viņš ir ”visu no pirmsākuma it rūpīgi izpētījis”. Nav šaubu, ka viņš ticēja 1. Mozus grāmatā lasāmajam radīšanas aprakstam. (Lūkas 1:3, EAD.)
Apustuļa Pāvila ticība Jēzum bija saistīta ar viņa paļāvību uz 1. Mozus grāmatas patiesumu. Pāvils rakstīja: ”Kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Korintiešiem 15:21, 22.) Ja Ādams nebūtu bijis reāls cilvēks, visu cilvēku sencis, kura vainas dēļ ”pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve”, kāpēc tad Jēzum būtu bijis jāmirst, lai novērstu iedzimtā grēka sekas? (Romiešiem 5:12; 6:23.)
Graut ticību Bībelē lasāmajam radīšanas aprakstam nozīmē graut kristīgās ticības pamatu. Evolūcijas teorija nav savienojama ar Kristus mācībām. Mēģinājumi saskaņot abas šīs uzskatu sistēmas var radīt vienīgi vāju ticību, kas ”tiek šurpu turpu svaidīta, padodamās katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.)
Ticība, kas balstās uz stipra pamata
Gadsimtu gaitā Bībele ir izturējusi daudz kritikas un uzbrukumu, un atkal un atkal ir pierādījies, ka Bībelei ir taisnība. Daudzkārt ir apstiprinājusies Bībelē pieminēto vēsturisko, medicīnisko un zinātnisko faktu precizitāte. Tās padomi cilvēku attiecību jautājumos nekad nenoveco. Cilvēku filozofijas un teorijas, gluži kā zaļa zāle, uzdīgst un pēc kāda laika novīst, turpretī Dieva vārds ”paliek mūžīgi”. (Jesajas 40:8.)
Evolūcijas mācība nav tikai zinātniska teorija. Tā ir cilvēku izveidota filozofija, kas ir plaukusi un zēlusi gadu desmitiem. Taču pēdējos gados tradicionālā evolūcijas mācība, kuras pamatus licis Darvins, pati ir piedzīvojusi evolūciju — varētu pat teikt, mutāciju —, jo tajā ir ieviests daudz nozīmīgu izmaiņu, cenšoties izskaidrot aizvien lielāko skaitu pierādījumu, kas liecina, ka daba ir mērķtiecīgi radīta. Mēs aicinām jūs izpētīt šo jautājumu vēl sīkāk, izlasot pārējos rakstus šajā žurnāla numurā. Vērtīgu informāciju var atrast arī tajās publikācijās, kas norādītas šajā un 32. lappusē.
Rūpīga faktu izpēte droši vien vairos jūsu paļāvību, ka mēs varam ticēt tam, kas Bībelē stāstīts par pagātni. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka, iespējams, nostiprināsies arī jūsu ticība Bībeles apsolījumiem, kam jāpiepildās nākotnē. (Ebrejiem 11:1.) Varbūt arī jums radīsies vēlēšanās slavēt Dievu Jehovu — to, kurš ”radījis debesis un zemi”. (Psalms 146:6.)
LASIET VĒL
Grāmata visiem cilvēkiem. Brošūrā aplūkoti konkrēti fakti, kas apstiprina, ka Bībelē lasāmajai informācijai var uzticēties.
Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?. Grāmata iepazīstina ar zinātniskiem faktiem, kas ļauj rast atbildi uz šo jautājumu, un paskaidro, kāpēc mīlošs Dievs pieļauj tik daudz ciešanu.
Ko patiesībā māca Bībele?. Grāmatas 3. nodaļā paskaidrots, kāds ir Dieva nodoms par dzīvi uz zemes.
[Izceltais teksts 10. lpp.]
Jēzus ticēja radīšanas aprakstam, kas lasāms Pirmajā Mozus grāmatā. Vai viņš kļūdījās?
[Papildmateriāls 9. lpp.]
KAS IR EVOLŪCIJA?
Viena no vārda ”evolūcija” definīcijām ir ”maiņa, attīstība, pārveidošanās”, taču šis termins tiek lietots dažādās nozīmēs. Piemēram, par evolūciju sauc tādas vērienīgas pārmaiņas nedzīvajā dabā kā Visuma attīstību. Ar šo vārdu apzīmē arī nelielas izmaiņas dzīvajos organismos, kas, iedarbojoties vides faktoriem, notiek ar augiem un dzīvniekiem sugas robežās. Tomēr visbiežāk to lieto saistībā ar teoriju, ka dzīvība ir radusies no neorganiskiem savienojumiem, izveidojusies par vairoties spējīgām šūnām un pakāpeniski attīstījusies jeb evolucionējusi, no vienkāršākiem organismiem veidojoties aizvien sarežģītākiem, un ka cilvēks ir visinteliģentākais evolūcijas produkts. Šajā rakstā runāts par evolūciju pēdējā, trešajā nozīmē.
[Norāde par attēla autortiesībām 10. lpp.]
Kosmosa attēls: J. Hester and P. Scowen (AZ State Univ.), NASA