Laimīgi ir tie, kas kalpo ”laimīgajam Dievam”

 1. Kāpēc Jehovas kalpi ir laimīgi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

JEHOVAS LIECINIEKI ir laimīgi cilvēki. Viņu draudzes sapulcēm, kongresiem un atpūtas pasākumiem ir raksturīga priecīga noskaņa, draudzīgas sarunas un smiekli. Kāpēc viņi ir tik laimīgi? Galvenokārt tāpēc, ka viņi pazīst ”laimīgo Dievu” Jehovu, kalpo viņam un cenšas viņam līdzināties. (1. Tim. 1:11; Ps. 16:11.) Tā kā Dievs ir patiesas laimes avots, viņš vēlas, lai viņa kalpi būtu laimīgi, un dāvā tiem daudz iemeslu priekam. (5. Moz. 12:7; Sal. Māc. 3:12, 13.)

2., 3. a) Ko nozīmē būt laimīgam? b) Kāpēc ne vienmēr ir viegli justies laimīgiem?

² Ko var teikt par mums personiski? Vai mēs esam laimīgi? Vai mēs varam kļūt laimīgāki? Laime ir skaidrota kā nosacīti pastāvīga prieka stāvoklis, kas ir saistīts ar pozitīvu izjūtu gammu — no gandarījuma līdz dziļam priekam; cilvēks, kas jūtas laimīgs, gluži dabiski vēlas, lai šis stāvoklis nebeigtos. Bībelē ir norādīts, ka patiesu laimi izjūt cilvēks, kuru ir svētījis Jehova. Taču mūsdienu pasaulē nav viegli justies laimīgiem. Kādi tam ir iemesli?

³ Sāpīgi notikumi, piemēram, mīļa cilvēka nāve, tuvinieka izslēgšana no draudzes, laulības šķiršana vai darba zaudējums, var laupīt mums prieku. Tāpat ir grūti justies laimīgiem, ja pieredzam nesaskaņas mājās, darba biedru vai klases biedru izsmieklu, reliģiskas vajāšanas vai pat ieslodzījumu. Arī veselības pasliktināšanās, hroniska slimība vai depresija var laupīt prieku. Tomēr Jēzus Kristus, ”laimīgais un vienīgais Valdītājs”, būdams uz zemes, labprāt sniedza cilvēkiem mierinājumu un palīdzēja tiem justies laimīgiem. (1. Tim. 6:15; Mat. 11:28—30.) Viņš savā Kalna runā minēja, kādiem mums ir jābūt, lai mēs varētu būt laimīgi, par spīti grūtībām, ko pieredzam Sātana pasaulē.

4., 5. Kas ir nepieciešams, lai mēs būtu laimīgi?

⁴ Savas runas sākumā Jēzus pievērsa uzmanību kaut kam īpaši svarīgam: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības, jo viņiem pieder debesu valstība.” (Mat. 5:3.) Kas liecina, ka mēs apzināmies savas garīgās vajadzības? Par to liecina tas, ka mēs uzņemam garīgo uzturu, augstu vērtējam Jehovas normas un par galveno dzīvē uzskatām viņa pielūgsmi. Tā rīkodamies, mēs kļūstam laimīgāki. Nostiprinās mūsu ticība Dieva solījumiem par nākotni. Un ”brīnišķīgā cerība”, kas rodama Bībelē, palīdz mums izturēt grūtības. (Tit. 2:13.)

⁵ Lai mēs arī turpmāk būtu laimīgi, ir ļoti svarīgi stiprināt attiecības ar Jehovu. Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Allaž priecājieties Kungā [Jehovā]! Es teikšu vēlreiz: priecājieties!” (Filip. 4:4.) Lai mums būtu ciešas attiecības ar Jehovu, mums ir jāiegūst gudrība, kas nāk no viņa. Bībelē ir teikts: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! [..] Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Sal. Pam. 3:13, 18.)

 6. No kā ir atkarīgs, vai mēs arī turpmāk būsim laimīgi?

⁶ Tomēr, lai mēs būtu laimīgi, nepietiek tikai lasīt Bībeli. Mums ir jāliek lietā tas, ko mācāmies. Jēzus uzsvēra šo domu, teikdams: ”Jūs esat laimīgi, ja to zināt un darāt.” (Jāņa 13:17; nolasīt Jēkaba 1:25.) Tā rīkoties ir ļoti būtiski, lai mēs apmierinātu savas garīgās vajadzības un būtu laimīgi. Bet kā ir iespējams būt laimīgiem, ja ir tik daudz kā tāda, kas var laupīt laimi? Apskatīsim, ko vēl Jēzus teica savā Kalna runā.

 7. Kā tie, kas bēdājas, var būt laimīgi?

⁷ ”Laimīgi tie, kas bēdājas, jo viņi saņems mierinājumu.” (Mat. 5:4.) Kāds varētu jautāt: ”Kā tie, kas bēdājas, var būt laimīgi?” Jēzus šeit nerunāja par visiem, kas bēdājas. Pat daudzi ļauni cilvēki bēdājas un ir noskumuši, saskaroties ar problēmām, kas raksturīgas šiem ”īpaši grūtajiem laikiem”. (2. Tim. 3:1.) Tomēr viņi domā galvenokārt par sevi, un tas viņus netuvina Jehovam. Tāpēc viņi nav laimīgi. Jēzus runāja par cilvēkiem, kas apzinās savas garīgās vajadzības un ir bēdīgi par apkārt valdošo garīgo pagrimumu. Viņi arī apzinās savu grēcīgo stāvokli un skumst par bēdīgajiem apstākļiem pasaulē, kas ir izveidojušies cilvēku nepaklausības dēļ. Jehova ievēro tos, kam ir šādas bēdas. Viņš tiem sniedz mierinājumu un iekšēju mieru, palīdz būt laimīgiem un dāvā cerību uz mūžīgu dzīvi. (Nolasīt Ecēhiēla 5:11; 9:4.)

 8. Paskaidrojiet, kā lēnprātība ir saistīta ar laimi!

⁸ ”Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.” (Mat. 5:5.) Kā lēnprātība ir saistīta ar laimi? Kad cilvēks uzzina patiesību, viņš savā dzīvē sāk veikt izmaiņas. Daudzi pirms patiesības iepazīšanas bija skarbi, ķildīgi un agresīvi. Bet tagad viņi ir ”apvilkuši jauno cilvēku” un ir ”tērpušies sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā”. (Kol. 3:9—12.) Tas viņiem ļauj izjust sirdsmieru un būt laimīgiem, kā arī uzturēt labas attiecības ar citiem. Turklāt, kā solīts Dieva Rakstos, viņi ”iemantos zemi”. (Ps. 37:8—10, 29.)

 9. a) Kādā ziņā lēnprātīgie ”iemantos zemi”? b) Kāpēc tie, kas ir ”izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības”, var būt laimīgi?

⁹ Kādā ziņā lēnprātīgie ”iemantos zemi”? Jēzus svaidītie sekotāji iemantos zemi tad, kad valdīs pār to, būdami ķēniņi un priesteri. (Atkl. 20:6.) Miljoniem citu, kam nav debesu cerības, iemantos zemi tādā ziņā, ka viņiem būs ļauts mūžīgi uz tās dzīvot. Viņi sasniegs pilnību, baudīs mieru un būs laimīgi. Uz abām šīm kristiešu grupām attiecas Jēzus vārdi: ”Laimīgi ir tie, kas ir izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības.” (Mat. 5:6.) Viņu alkas pēc taisnīguma tiks pilnībā apmierinātas jaunajā pasaulē, kad Dievs būs darījis galu visam ļaunumam. (2. Pēt. 3:13.) Tad Dievam paklausīgie cilvēki būs laimīgi, un viņiem nekad vairs nebūs jāskumst ļaunu cilvēku netaisnības un bezdievības dēļ. (Ps. 37:17.)

10. Ko nozīmē būt žēlsirdīgam?

¹⁰ ”Laimīgi žēlsirdīgie, jo viņiem tiks parādīta žēlastība.” (Mat. 5:7.) Saskaņā ar kādas vārdnīcas skaidrojumu, vārdam ”žēlsirdība” radniecīgais ebreju darbības vārds nozīmē ”izjust siltas, sirsnīgas jūtas; ..būt līdzcietīgam”. Arī attiecīgais grieķu valodas darbības vārds izsaka domu par līdzjūtību pret kādu. Tomēr žēlsirdība ir vairāk nekā tikai maigas jūtas. Bībelē ar šo vārdu tiek apzīmēta līdzjūtība un žēlsirdība, kas izpaužas darbos.

11. Ko mēs varam mācīties no līdzības par žēlsirdīgo samarieti?

¹¹ Nolasīt Lūkas 10:30—37. Jēzus līdzība par žēlsirdīgo samarieti spilgti parāda, ko nozīmē būt žēlsirdīgam. Līdzjūtības un žēlsirdības mudināts, samarietis aktīvi rīkojās, lai palīdzētu cietušajam. Pastāstījis šo līdzību, Jēzus teica: ”Ej un dari tāpat.” Tāpēc ir labi pārdomāt šādus jautājumus: vai es rīkojos līdzīgi žēlsirdīgajam samarietim? Vai es varu vēl lielākā mērā paust žēlsirdību un laipnību, palīdzot tiem, kas pieredz kādas grūtības vai ciešanas? Piemēram, vai es varētu palīdzēt kādam draudzes loceklim, kas jau ir gados vai ir zaudējis dzīvesbiedru? Varbūt es varu atbalstīt kādu bērnu, kura vecāki nav patiesībā? Vai es varu uzņemties iniciatīvu, lai ”mierinātu nomāktos”? (1. Tes. 5:14; Jēk. 1:27.)

12. Kā žēlsirdība veicina laimi?

¹² Bet kā žēlsirdības parādīšana palīdz būt laimīgiem? Kad esam pret citiem žēlsirdīgi, mēs apliecinām devīgumu. Jēzus paskaidroja, ka tas ļauj justies laimīgiem. Tāpat laimīgus mūs dara apziņa, ka dodot mēs priecējam Jehovas sirdi. (Ap. d. 20:35; nolasīt Ebrejiem 13:16.) Par cilvēku, kas ir žēlsirdīgs pret citiem, ķēniņš Dāvids teica: ”Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, lai viņam labi klātos viņa zemē.” (Ps. 41:2, 3.) Ja būsim žēlsirdīgi un līdzjūtīgi pret citiem, Jehova mums parādīs žēlastību un mēs varēsim būt laimīgi mūžīgi. (Jēk. 2:13.)

13., 14. Kā sirdsskaidrība ir saistīta ar laimi?

¹³ ”Laimīgi sirdsskaidrie, jo viņi redzēs Dievu,” teica Jēzus. (Mat. 5:8.) Lai mūsu sirds būtu skaidra, mums ir jāgādā, lai mūsu domas un vēlmes būtu tīras. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies, lai mūsu kalpošana Jehovam būtu pieņemama. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:2; 1. Tim. 1:5.)

¹⁴ Tiem, kas ir sirdsskaidri, var būt labas attiecības ar Jehovu. Viņš ir paziņojis: ”Laimīgi ir tie, kas mazgā savus tērpus.” (Atkl. 22:14.) Ko nozīmē vārdi ”mazgā savus tērpus”? Attiecībā uz svaidītajiem kristiešiem šie vārdi nozīmē, ka viņi ir tīri Jehovas acīs. Viņi iegūs nemirstību un mūžīgi būs laimīgi savā debesu godā. Arī lielā pulka locekļi, kam ir cerība dzīvot uz zemes, iegūst taisnīgu stāvokli Dieva priekšā un tiek atzīti par viņa draugiem. Viņi jau tagad ”mazgā savus tērpus un tos balina Jēra asinīs”. (Atkl. 7:9, 13, 14.)

15., 16. Kā tie, kas ir sirdsskaidri, var ”redzēt Dievu”?

¹⁵ Taču kā tie, kas ir sirdsskaidri, var ”redzēt Dievu”, ja viņš ir teicis: ”Cilvēks nevar Mani redzēt un palikt dzīvs”? (2. Moz. 33:20.) Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”redzēt”, var nozīmēt arī ”iztēloties, saprast vai zināt”. Tātad ”redzēt Dievu” ar savām ”sirds acīm” nozīmē iepazīt viņu un augstu vērtēt viņa īpašības. (Efes. 1:18.) Jēzus precīzi atspoguļoja Dieva personību, tāpēc viņš varēja sacīt: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:7—9.)

¹⁶ Tāpat mēs varam ”redzēt Dievu”, kad izjūtam viņa atbalstu un palīdzību. (Īj. 42:5.) Turklāt mēs varam vērst savas ”sirds acis” uz brīnišķīgajām svētībām, kuras Dievs izlies pār tiem, kas cenšas palikt tīri viņa acīs un uzticīgi viņam kalpo. Protams, svaidītie kristieši tiešā nozīmē redzēs Jehovu, kad saņems savu debesu balvu. (1. Jāņa 3:2.)

17. Kāpēc miermīlīgie ir laimīgi?

¹⁷ Tālāk Jēzus teica: ”Laimīgi miermīlīgie.” (Mat. 5:9.) Tiem, kas uzņemas iniciatīvu tajā, lai veicinātu mieru, ir pamatots iemesls būt laimīgiem. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Taisnības augļa sēkla mierā top sēta starp tiem, kas paši tiecas pēc miera.” (Jēk. 3:18.) Ja jums ar kādu draudzes vai ģimenes locekli ir saspīlētas attiecības, lūdziet, lai Jehova jums palīdz būt tādiem, kas veicina mieru. Viņš jums dos savu svēto garu, kas palīdzēs paust kristīgas īpašības, un jūs būsiet laimīgāki. Jēzus uzsvēra, cik svarīgi ir uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu mieru. Viņš teica: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu.” (Mat. 5:23, 24.)

18., 19. Kāpēc kristieši saglabā prieku pat vajāšanās?

¹⁸ ”Laimīgi jūs esat, ja jūs nosoda, vajā un ar visādiem ļauniem vārdiem apmelo manis dēļ.” Ko Jēzus ar to domāja? Viņš piebilda: ”Priecājieties un līksmojiet, jo liela ir jūsu alga debesīs; tāpat senāk ir vajāti arī pravieši.” (Mat. 5:11, 12.) Kad apustuļi bija nopērti un viņiem bija pavēlēts vairs nesludināt, ”viņi aizgāja no sinedrija priecādamies”. Ir skaidrs, ka viņi nepriecājās par to, ka bija nopērti. Viņi priecājās, jo bija ”atzīti par cienīgiem ciest negodu viņa [Jēzus] vārda dēļ”. (Ap. d. 5:41.)

¹⁹ Arī mūsdienās Jehovas kalpi ir izturējuši vajāšanas un citus pārbaudījumus, nezaudējot prieku. (Nolasīt Jēkaba 1:2—4.) Līdzīgi apustuļiem, mums nav prieka par ciešanām. Bet, ja mēs pārbaudījumos paliekam uzticīgi Jehovam, viņš mums dod drosmi, kas palīdz izturēt visas grūtības. Piemēram, 1944. gada augustā Henriks Dorņiks un viņa brālis tika nosūtīti uz koncentrācijas nometni. Pretinieki teica: ”Viņus nav iespējams pārliecināt. Viņiem ir prieks būt mocekļiem.” Brālis Dorņiks paskaidroja: ”Lai gan es nevēlējos būt moceklis, man tiešām sagādāja prieku apziņa, ka, nezaudēdams drosmi un pašcieņu, es saglabāju uzticību Jehovam. [..] ..karstas lūgšanas mani tuvināja Jehovam, un viņš man bija uzticams palīgs.”

20. Kāpēc mēs esam laimīgi par iespēju kalpot ”laimīgajam Dievam” Jehovam?

²⁰ Apziņa, ka mēs priecējam ”laimīgo Dievu” Jehovu, palīdz būt laimīgiem arī tad, ja pieredzam vajāšanas, tuvinieku pretestību vai ciešam no slimībām vai vecuma nespēka. (1. Tim. 1:11.) Tāpat mēs esam laimīgi to brīnišķīgo solījumu dēļ, ko ir devis ”Dievs, kas nevar melot”. (Tit. 1:2.) Kad Jehova tos piepildīs, tagadējās grūtības un pārbaudījumi šķitīs nenozīmīgi un mēs tos vairs neatcerēsimies. Mēs pat nevaram iztēloties, cik brīnišķīga būs dzīve paradīzē un cik laimīgi mēs jutīsimies. Tiešām, mēs ”baudīsim mieru papilnam”! (Ps. 37:11.)