97. nodaļa

Strādnieki vīna kalnā

”DAUDZI, kas bija pirmie, būs pēdējie,” teica Jēzus, ”un kas bija pēdējie, būs pirmie.” Tagad viņš tikko teikto apgalvojumu paskaidro ar kādu līdzību. ”Debesu valstība,” viņš saka, ”ir līdzīga nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīna kalnā.”

Jēzus turpina stāstījumu: ”Saderējis strādniekus par vienu denariju kā dienas algu, [saimnieks] nosūtīja tos savā vīna kalnā. Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam un sacīja tiem: Noeita ir jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas. Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? Tie viņam saka: Neviens mūs nav derējis. Viņš saka tiem: Eita jūs arīdzan vīna kalnā.”

Vīna kalna nama tēvs jeb īpašnieks ir Dievs Jehova, un vīna kalns ir Izraēla tauta. Strādnieki vīna kalnā ir tie cilvēki, kas ir saistīti ar bauslības derību, — it sevišķi jūdi, kuri dzīvo apustuļu laikā. Vienošanās par samaksu tiek noslēgta tikai ar tiem strādniekiem, kas strādā pilnu darba dienu. Dienas alga ir viens denārijs. Tā kā trešā stunda ir 9 no rīta, tie, kas tiek aicināti trešajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā stundā, strādā attiecīgi tikai 9, 6, 3 un 1 stundu.

Pilnas darba dienas strādnieki — tie, kas strādā 12 stundas, — ir jūdu tautas vadītāji, jo viņi pastāvīgi ir bijuši aizņemti reliģiskā kalpošanā. Turpretī Jēzus mācekļi lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojušies ar zvejniecību vai strādājuši kādu citu laicīgu darbu. Tikai 29. gada rudenī ”nama tēvs” sūta Jēzu Kristu, lai viņš sapulcinātu šos cilvēkus, kam jākļūst par viņa mācekļiem. Tā šie cilvēki kļūst par ”pēdējiem” — par tiem, kas vīna kalnā sāk strādāt vienpadsmitajā stundā.

Simboliskā darba diena beidzas ar Jēzus nāvi, un tad pienāk laiks izmaksāt strādniekiem algu. Tiek izmantota neparasta maksāšanas kārtība: vispirms algu saņem tie, kas ir sākuši strādāt pēdējie; par to Jēzus stāsta tālāk: ”Kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam. Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam. To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju? Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?” Nobeigumā Jēzus atkārto domu, ko viņš bija teicis jau iepriekš: ”Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie.”

Denārijs tiek izmaksāts nevis Jēzus nāves brīdī, bet gan 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad ”uzraugs” Kristus izlej pār saviem mācekļiem svēto garu. Šie Jēzus mācekļi ir ”pēdējie” jeb vienpadsmitās stundas strādnieki. Ar denāriju netiek apzīmēta svētā gara dāvana. Denārijs ir kaut kas tāds, kas mācekļiem jālieto šeit, uz zemes. Ar to tiek apzīmēts tas, kas ir nepieciešams viņu dzīvei — viņu mūžīgajai dzīvībai. Denārijs nozīmē privilēģiju būt garīgajam izraēlietim, svaidītam, lai sludinātu Dieva Valstību.

Drīz vien strādnieki, kas bija nolīgti pirmie, ierauga, ka Jēzus mācekļiem ir samaksāts, un redz mācekļus lietojam savu simbolisko denāriju. Taču viņi vēlas vairāk nekā tikai svēto garu un ar to saistītās Valstības privilēģijas. Viņu kurnēšana un iebildumi izpaužas Kristus mācekļu, ”pēdējo” vīna kalna strādnieku, vajāšanā.

Vai pirmā gadsimta notikumi ir vienīgais Jēzus līdzības piepildījums? Nē, nav vis. Kristīgās pasaules garīdznieki 20. gadsimtā sava stāvokļa un savu pienākumu dēļ ir bijuši ”pirmie”, kam būtu bijis jāstrādā simboliskajā Dieva vīna kalnā. Viņi Dievam veltījušos sludinātājus, kas bija saistīti ar Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrību, uzskatīja par ”pēdējiem”, kam varētu būt kāds vērā ņemams uzdevums kalpošanā Dievam. Bet tieši šie garīdznieku nicinātie cilvēki saņēma denāriju — godu būt ar garu svaidītiem Dieva debesu Valstības vēstnešiem. Mateja 19:30—20:16.

▪ Kas tiek attēlots ar vīna kalnu? Kas tiek attēlots ar vīna kalna īpašnieku, kas — ar 12 stundas nostrādājušiem, un kas — ar tiem, kuri strādāja tikai stundu?

▪ Kad beidzās simboliskā darba diena, un kad tika samaksāta alga?

▪ Ko nozīmē samaksa — denārijs?