-
Strādnieki vīna kalnāIzcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis
-
-
Simboliskā darba diena beidzas ar Jēzus nāvi, un tad pienāk laiks izmaksāt strādniekiem algu. Tiek izmantota neparasta maksāšanas kārtība: vispirms algu saņem tie, kas ir sākuši strādāt pēdējie; par to Jēzus stāsta tālāk: ”Kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam. Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam. To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju? Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?” Nobeigumā Jēzus atkārto domu, ko viņš bija teicis jau iepriekš: ”Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie.”
Denārijs tiek izmaksāts nevis Jēzus nāves brīdī, bet gan 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad ”uzraugs” Kristus izlej pār saviem mācekļiem svēto garu. Šie Jēzus mācekļi ir ”pēdējie” jeb vienpadsmitās stundas strādnieki. Ar denāriju netiek apzīmēta svētā gara dāvana. Denārijs ir kaut kas tāds, kas mācekļiem jālieto šeit, uz zemes. Ar to tiek apzīmēts tas, kas ir nepieciešams viņu dzīvei — viņu mūžīgajai dzīvībai. Denārijs nozīmē privilēģiju būt garīgajam izraēlietim, svaidītam, lai sludinātu Dieva Valstību.
-
-
Strādnieki vīna kalnāIzcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis
-
-
Vai pirmā gadsimta notikumi ir vienīgais Jēzus līdzības piepildījums? Nē, nav vis. Kristīgās pasaules garīdznieki 20. gadsimtā sava stāvokļa un savu pienākumu dēļ ir bijuši ”pirmie”, kam būtu bijis jāstrādā simboliskajā Dieva vīna kalnā. Viņi Dievam veltījušos sludinātājus, kas bija saistīti ar Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrību, uzskatīja par ”pēdējiem”, kam varētu būt kāds vērā ņemams uzdevums kalpošanā Dievam. Bet tieši šie garīdznieku nicinātie cilvēki saņēma denāriju — godu būt ar garu svaidītiem Dieva debesu Valstības vēstnešiem. Mateja 19:30—20:16.
-