103. nodaļa

Atkal templī

JĒZUS un viņa mācekļi pēc ierašanās no Jērikas ir pavadījuši Betānijā trešo nakti. Ir pirmdiena, 10. nīsans, un mazā gaismiņā viņi jau ir ceļā uz Jeruzalemi. Jēzus ir izsalcis. Tāpēc, pamanījis kādu salapojušu vīģes koku, viņš pieiet pie tā, lai pārbaudītu, vai tajā nav augļu.

Koks ir salapojis pāragri, jo vīģēm vajadzētu būt ne ātrāk kā jūnijā, bet tagad ir tikai marta beigas. Jēzus acīmredzot domā, ka vīģes varētu būt agrāk, ja reiz lapas ir izplaukušas ātrāk nekā parasts. Taču viņu gaida vilšanās. Lapas ir piešķīrušas kokam mānīgu izskatu. Jēzus nolād koku: ”Lai neviens ne mūžam vairs neēd augļus no tevis.” Jēzus rīcības sekas un nozīme kļūs zināmas nākamajā rītā.

Jēzus kopā ar mācekļiem turpina ceļu un drīz vien sasniedz Jeruzalemi. Viņš dodas uz templi, ko ir apskatījis iepriekšējā pēcpusdienā. Bet šodien viņš jau rīkojas, tāpat kā viņš to darīja pirms trīs gadiem, kad bija ieradies uz 30. gada Pasā svētkiem. Jēzus dzen ārā cilvēkus, kas pērk un pārdod templī, un apgāž naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus. Viņš pat neļauj nest nevienu lietu cauri templim.

Jēzus izsaka nosodījumu tiem, kas templī maina naudu un pārdod dzīvniekus: ”Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.” Šie pārdevēji ir laupītāji tāpēc, ka pieprasa pārmērīgas cenas no cilvēkiem, kam nav gandrīz nekādas izvēles un kam nākas no viņiem pirkt upuriem nepieciešamos dzīvniekus. Jēzus šādus darījumus uzskata par sava veida izspiešanu jeb laupīšanu.

Kad augstie priesteri, rakstu mācītāji un tautas vadoņi izdzird, ko Jēzus ir izdarījis, viņi atkal meklē iespēju, kā panākt Jēzus nāvi. Tā šie cilvēki apliecina, ka viņi ir nelabojami. Bet viņi nezina, kā lai nogalina Jēzu, jo visu laiku Jēzum apkārt ir cilvēki, kas vēlas viņā klausīties.

Uz Pasā svētkiem ir atnākuši ne tikai jūdi, bet arī cilvēki no citām tautām. Tie ir prozelīti — cilvēki, kas pārgājuši jūdu reliģijā. Vairāki grieķi, kas ir prozelīti, pienāk pie Filipa un lūdz, vai viņi nevarētu tikties ar Jēzu. Filips iet pie Andreja, droši vien vēlēdamies pajautāt, vai šāda tikšanās būtu laba. Jēzus acīmredzot joprojām atrodas templī, kur grieķi viņu var redzēt.

Jēzus zina, ka viņam ir atlicis dzīvot tikai dažas dienas, tāpēc viņš ar līdzību labi paskaidro pašreizējo situāciju: ”Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi, es jums saku, ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.”

Vienam kviešu graudam ir niecīga vērtība. Bet kas notiek tad, ja tas tiek likts zemē un ”mirst” jeb beidz savu pastāvēšanu kā grauds? Tas uzdīgst un ar laiku kļūst par stiebru, uz kura izaug daudz, daudz kviešu graudu. Līdzīgi ir ar Jēzu — viņš ir tikai viens pilnīgs cilvēks. Bet, ja Jēzus mirst, palikdams uzticīgs Dievam, ar viņa starpniecību kļūst iespējams dot mūžīgu dzīvi cilvēkiem, kam ir tāds pats uzupurēšanās gars, kāds ir viņam. Tāpēc Jēzus saka: ”Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvei.”

Ir redzams, ka Jēzus nedomā par sevi vien, jo tālāk viņš paskaidro: ”Ja kāds man grib kalpot, tad lai viņš seko man, jo kur es esmu, tur būs arī mans kalps; un ja kāds man kalpos, to mans Tēvs cels godā.” Kāda brīnišķīga balva par sekošanu Jēzum un kalpošanu viņam! Šī balva nozīmē saņemt pagodinājumu no Tēva un būt kopā ar Kristu Valstībā.

Domādams par lielajām ciešanām un mokošo nāvi, kas viņu gaida, Jēzus saka: ”Tagad man dvēsele ir satriekta; ko lai es saku? Tēvs, izpestī mani no šās stundas?” Kaut varētu izvairīties no gaidāmajiem notikumiem! Bet tas nav iespējams, un Jēzus pats to atzīst: ”Tāpēc jau šai stundā esmu nācis.” Jēzus piekrīt visam, ko Dievs paredzējis, arī tam, ka būs jāupurē sava dzīvība. Mateja 21:12, 13, 18, 19; Marka 11:12—18; Lūkas 19:45—48; Jāņa 12:20—27.

▪ Kāpēc Jēzus domā, ka kokā varētu būt vīģes, kaut gan tās gaidīt vēl ir par agru?

▪ Kāpēc Jēzus tirgotājus templī sauc par laupītājiem?

▪ Kādā ziņā Jēzus ir kā kviešu grauds, kas mirst?

▪ Ko Jēzus domā par gaidāmajām ciešanām un nāvi?