105. nodaļa
Izšķirīgas dienas sākums
PIRMDIENAS vakarā aizgājis no Jeruzalemes, Jēzus dodas uz Eļļas kalna austrumu nogāzi, lai atgrieztos Betānijā. Jēzus pēdējo reizi kalpo Jeruzalemē, un viņš ir bijis pilsētā jau divas dienas. Jēzus, bez šaubām, arī šo nakti pavada sava drauga Lācara mājās. Kopš piektdienas, kad Jēzus ieradās no Jērikas, šī ir ceturtā nakts, ko viņš pavada Betānijā.
Otrdien, 11. nīsanā, agri no rīta viņš kopā ar mācekļiem atkal ir ceļā. Šī izrādās visaizņemtākā no visām līdzšinējām Jēzus kalpošanas dienām. Tā ir pēdējā diena, kad viņš iet uz templi. Un tā ir pēdējā viņa publiskās kalpošanas diena pirms tiesas un nāvessoda izpildes.
Jēzus un viņa mācekļi dodas uz Jeruzalemi pāri Eļļas kalnam pa to pašu ceļu, pa kuru viņi gāja iepriekš. Pie šī ceļa, kas iziet no Betānijas, Pēteris ierauga koku, ko Jēzus nolādēja iepriekšējā rītā. ”Mācītāj, redzi,” viņš iesaucas, ”tas vīģes koks, ko tu esi nolādējis, ir nokaltis.”
Bet kāpēc Jēzus kokam lika iet bojā? Viņš paskaidro savu rīcību šādi: ”Patiesi, es jums saku, ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs nevien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam [Eļļas kalnam, uz kura viņi stāv]: celies un meties jūŗā, tad tas notiks. Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.”
Tātad, likdams kokam nokalst, Jēzus saviem mācekļiem uzskatāmi parāda, ka viņiem ir nepieciešama ticība Dievam. Viņš saka: ”Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.” Cik svarīga šī pamācība ir mācekļiem, it sevišķi tāpēc, ka drīz vien viņiem būs jāpiedzīvo milzīgi pārbaudījumi! Tomēr starp nokaltušo koku un ticību ir vēl kāda saistība.
Izraēla tauta, gluži kā šis vīģes koks, rada mānīgu priekšstatu. Lai gan tauta atrodas derībā ar Dievu un vērotājam no malas varētu likties, ka tā ievēro Dieva noteikumus, tauta ir izrādījusies neticīga, bez labiem augļiem. Tā kā tautai nav ticības, tā pat ir gatava noraidīt paša Dieva Dēlu! Tātad, likdams neražīgajam vīģes kokam nokalst, Jēzus uzskatāmi parāda, kas galu galā notiks ar šo neauglīgo, neticīgo tautu.
Drīz vien Jēzus un viņa mācekļi ierodas Jeruzalemē un, kā tas jau pierasts, dodas uz templi, kur Jēzus sāk mācīt cilvēkus. Augstie priesteri un tautas vecaji, atcerēdamies, kā Jēzus izturējās pret naudas mijējiem iepriekšējā dienā, jautā viņam: ”Kādā varā tu to dari? Un kas tev deva tādu varu?”
Atbildēdams Jēzus saka: ”Es arī gribu jums jautāt vienu lietu; ja jūs man to teiksit, tad es arī jums sacīšu, kādā varā es to daru: No kurienes bija Jāņa kristība? Vai no debesīm vai no cilvēkiem?”
Priesteri un vecaji sāk apspriesties, ko lai atbild. ”Ja mēs teiksim: no debesīm, tad viņš mums sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm; jo visi tur viņu par pravieti.”
Tautas vadītāji nezina, ko lai atbild. Tāpēc viņi saka Jēzum: ”Mēs nezinām.”
Jēzus savukārt atbild: ”Tad arī es jums nesaku, kādā varā es to daru.” Mateja 21:19—27; Marka 11:19—33; Lūkas 20:1—8.
▪ Kāpēc otrdiena, 11. nīsans, ir nozīmīga diena?
▪ Ko Jēzus māca, likdams nokalst vīģes kokam?
▪ Ko Jēzus atbild cilvēkiem, kuri jautā, kādā varā viņš rīkojas?