Paliksim neitrāli sašķeltā pasaulē

 1. Kā mēs varam vienlaikus klausīt Dievam un ”paklausīt valdībām”?

BĪBELĒ ir lasāms norādījums ”paklausīt valdībām”, bet vēl tajā ir teikts, ka mums ”pirmām kārtām jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem”. (Ap. d. 5:29; Tit. 3:1.) Vai tā ir pretruna? Nē, nav. Ja mums ir skaidrs princips par nosacītu pakļaušanos, mēs varam saprast un ievērot abus šos norādījumus. Minēto principu Jēzus formulēja šādi: ”Dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.”^[1] (Mat. 22:21.) Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar šiem Jēzus vārdiem? Mēs pakļaujamies valsts varai, ievērojot likumus, izturoties ar cieņu pret valsts varas pārstāvjiem un maksājot nodokļus un nodevas. (Rom. 13:7.) Bet, ja varas pārstāvji mums liek nepaklausīt Dievam, mēs atsakāmies viņiem pakļauties, tomēr to darām ar pienācīgu cieņu.

 2. Ko nozīmē palikt neitrāliem pasaules politiskajos jautājumos?

² Mēs dodam Dievam to, kas viņam pienākas, ja pasaules politiskajos jautājumos paliekam neitrāli. (Jes. 2:4.) Mēs nepretojamies valsts varai, kurai Jehova ļauj pastāvēt, bet arī neiesaistāmies patriotiskos un nacionālistiskos pasākumos. (Rom. 13:1, 2.) Mēs neaģitējam ne par vienu politisko spēku, nepiedalāmies politiskās vēlēšanās, nekandidējam uz politiskiem amatiem un nepiedalāmies pret valsts varu vērstās akcijās.

 3. Kāpēc mums jāpaliek neitrāliem?

³ Ir vairāki iemesli, kāpēc Dievs no mums prasa, lai mēs saglabātu neitralitāti. Piemēram, mums ir jāseko viņa Dēla Jēzus Kristus mācībām un priekšzīmei, un Jēzus ”nepiederēja pie pasaules” — viņš neiesaistījās politikā un karos. (Jāņa 6:15; 17:16.) Mums jāpaliek neitrāliem, lai mēs būtu lojāli Dieva valstības pavalstnieki. Pretējā gadījumā mēs nevarētu ar tīru sirdsapziņu sludināt, ka vienīgi Dieva valstība atrisinās visas cilvēces problēmas. Turklāt, atšķirībā no viltus reliģijām, kas jaucas politikā un tāpēc rada šķelšanos savu piekritēju vidū, patiesā pielūgsme mums palīdz saglabāt neitralitāti, un tas veicina starptautiskās brāļu saimes vienotību. (1. Pēt. 2:17.)

 4. a) Kāpēc mēs varam uzskatīt, ka būs arvien grūtāk palikt neitrāliem? b) Kāpēc mums jau tagad jāgatavojas tam, lai pārbaudījumos saglabātu neitralitāti?

⁴ Iespējams, valstī, kur mēs dzīvojam, patlaban situācija ir samērā mierīga un attieksme pret patieso pielūgsmi ir diezgan iecietīga. Taču ir pamats domāt, ka, tuvojoties Sātana pasaules galam, jautājums par Dieva kalpu neitralitāti aktualizēsies arvien vairāk. Pasaulē ir ļoti daudz nepiekāpīgu cilvēku, kas grib citiem uzspiest savu, tāpēc sabiedrība aizvien vairāk sašķelsies un polarizēsies. (2. Tim. 3:3, 4.) Dažās valstīs, kur pēkšņi ir mainījusies politiskā situācija, brāļi jau ir saskārušies ar negaidītiem neitralitātes pārbaudījumiem. Ir saprotams, kāpēc mums jau tagad ir jāstiprina sava apņēmība palikt neitrāliem sašķeltā pasaulē. Ja mēs gaidītu līdz brīdim, kad paši pieredzētu pārbaudījumu, mēs varētu to neizturēt un atkāpties no savas neitrālās nostājas. Kā mēs varam gatavoties iespējamiem pārbaudījumiem, kuros mums būs jāsaglabā neitralitāte? Pievērsīsim uzmanību četriem faktoriem, kas mums palīdzēs to darīt.

 5. Kāds ir Jehovas viedoklis par cilvēku valdībām?

⁵ Lai mēs varētu palikt neitrāli, mums, pirmkārt, jāsaskaņo savs viedoklis par cilvēku izveidoto politisko kārtību ar Jehovas viedokli. Kaut gan var šķist, ka dažās valstīs vara tiek īstenota taisnīgi, tomēr jāatceras — Jehova vispār nebija paredzējis, ka cilvēki valdīs pār citiem cilvēkiem. (Jer. 10:23.) Cilvēku izveidotās valstis veicina tautās nacionālisma jūtas, bet tas sašķeļ cilvēci. Pat vislabākie valstu vadītāji nav spējuši atrisināt visas problēmas. Turklāt kopš 1914. gada cilvēku valdības ir nostājušās pret Dieva valstību, kas drīz darīs galu cilvēku valdīšanai, izpildot tām Dieva spriedumu. (Nolasīt Psalmu 2:2, 7—9.)

 6. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret varas pārstāvjiem?

⁶ Dievs ļauj cilvēku varas institūcijām pastāvēt tāpēc, ka tās kaut kādā mērā nodrošina stabilitāti, un tas mums palīdz sludināt labo vēsti par Dieva valstību. (Rom. 13:3, 4.) Dievs mūs pat ir aicinājis lūgt par tiem, kam pieder vara, — jo īpaši tad, kad viņu lēmumi var ietekmēt mūsu kalpošanu. (1. Tim. 2:1, 2.) Ja pret mums izturas netaisnīgi, mēs lūdzam palīdzību varas iestādēm, tāpat kā to darīja apustulis Pāvils. (Ap. d. 25:11.) Kaut arī no Bībeles skaidri izriet, ka pār pasauli valda Dieva ienaidnieks, Sātans, tajā nav teikts, ka viņš ir pakļāvis ikvienu politisko vadītāju un varas pārstāvi. (Lūk. 4:5, 6.) Tāpēc mēs nedrīkstam pat izteikt mājienus, ka kāds no viņiem atrodas Sātana varā. Tieši pretēji — runājot par ”valdībām un varām”, mēs ”nevienu nenomelnojam”. (Tit. 3:1, 2.)

 7. No kādām domām mums ir jāsargās?

⁷ Mēs paklausām Dievam, nekad nenostājoties kāda politiskā kandidāta vai partijas pusē neatkarīgi no tā, vai tie atbalsta mūsu intereses vai arī ir noskaņoti naidīgi. Reizēm tā var tikt pārbaudīta mūsu neitralitāte. Piemēram, iztēlosimies, ka tauta cenšas gāzt despotisku režīmu, kas ir apspiedis arī Dieva kalpus. Mēs, protams, nepiedalāmies demonstrācijās, bet vai nevarētu būt, ka mēs sirdī atbalstām protestētājus? (Efes. 2:2.) Mums ir jāpaliek neitrāliem ne tikai vārdos un darbos, bet arī domās.

 8. Ko nozīmē būt ”uzmanīgiem” un vienlaikus ”nevainīgiem” pārbaudījumos?

⁸ Otrkārt, lai pārbaudījumos saglabātu neitralitāti, mums jāseko padomam: ”Esiet uzmanīgi kā čūskas, tomēr nevainīgi kā baloži.” (Nolasīt Mateja 10:16, 17.) Būt uzmanīgiem nozīmē laikus pamanīt briesmas, bet palikt nevainīgiem nozīmē nepieļaut, ka mēs kritiskā situācijā pārkāptu Dieva likumus un principus. Padomāsim par dažām situācijām un apsvērsim, kā mums tajās būtu jārīkojas.

 9. Kāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem sarunās?

⁹ Sarunas. Mums ir jābūt uzmanīgiem, kad sarunās tiek skarti politiski jautājumi. Piemēram, sludinot vēsti par Dieva valstību, mēs nedz slavējam, nedz kritizējam kādas partijas vai atsevišķa līdera politiku. Lai atrastu kopīgu pamatu sarunā ar mājas iemītnieku, pievērsīsimies pašai problēmai, nevis piedāvātajiem politiskajiem risinājumiem. Pamatojoties uz Bībeli, paskaidrosim, kā Dieva valstība pilnībā atrisinās šo problēmu uz visiem laikiem. Ja tiek pieminēti tādi strīdīgi jautājumi kā viendzimuma laulības un aborti, pastāstīsim, kādas ir Dieva normas un kā mēs tās ievērojam savā dzīvē. Sarunas laikā mums jāsaglabā stingra neitralitāte šo jautājumu politiskajos aspektos. Mēs neizsakāmies par to, kādi likumi būtu jāpieņem, jāatceļ vai jāmaina, un nespiežam citus piekrist mūsu nostājai.

10. Kā mēs varam palikt neitrāli, lasot un skatoties kaut ko plašsaziņas līdzekļos?

¹⁰ Plašsaziņas līdzekļi. Bieži vien tas, kas tiek pasniegts kā ”ziņas”, ir kāda šaura un aizspriedumaina viedokļa izklāsts. Reizēm plašsaziņas līdzekļus savās interesēs izmanto politiskā sistēma. Zemēs, kur tie atrodas pilnīgā valsts kontrolē, informācija, kas izskan ziņās, mēdz būt klaji sagrozīta, taču pat tā dēvētajās brīvajās valstīs kristiešiem ir jābūt piesardzīgiem, lai nepārņemtu kāda komentētāja pausto neobjektīvo viedokli. Padomāsim: vai mums patīk klausīties kādu raidījumu tāpēc, ka mums simpatizē raidījuma vadītāja politiskā nosliece? Ja tā ir, mums būtu jāatrod kāds objektīvāks informācijas avots. Jebkurā gadījumā ir gudri neveltīt pārāk daudz laika tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ietur noteiktu politisko kursu, un ir saprātīgi dzirdēto salīdzināt ar ”veselīgo vārdu paraugu”, kas rodams Bībelē. (2. Tim. 1:13.)

11. Kā mūsu neitralitāti var apdraudēt materiālisms?

¹¹ Materiālisms. Ja mēs esam pieķērušies tam, kas mums pieder, pastāv iespēja, ka mēs pārbaudījumos nepaliksim neitrāli. Malāviete Ruta pieredzēja, ka tā notika ar vairākiem Jehovas lieciniekiem pagājušā gadsimta 70. gados. Ruta stāstīja: ”Viņiem bija grūti atteikties no savas ērtās dzīves. Viņi kopā ar mums devās bēgļu gaitās, tomēr vēlāk pievienojās politiskajai partijai, lai varētu atgriezties mājās, jo nespēja samierināties ar sliktajiem sadzīves apstākļiem bēgļu nometnē.” Bet ir patīkami, ka lielum lielā daļa Dieva kalpu paliek neitrāli arī tad, kad draud materiālas grūtības, un pat tad, kad viņi zaudē visu iedzīvi. (Ebr. 10:34.)

12., 13. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par cilvēci? b) Kā mēs varam noteikt, vai mēs neesam sākuši pārmērīgi lepoties ar savu zemi?

¹² Lepnums. Cilvēki bieži lielās ar savu rasi, tautību, kultūru, pilsētu vai valsti. Bet mēs zinām, ka šāda lepošanās ir pretrunā ar Jehovas viedokli par cilvēku valdīšanu un cilvēci vispār. Protams, Dievs neprasa, lai mēs noliegtu savu kultūru. Kultūru atšķirībās izpaužas cilvēku apbrīnojamā dažādība. Taču mums jāatceras, ka Dieva acīs visi cilvēki ir vienlīdzīgi. (Rom. 10:12.)

¹³ Pārmērīga lepošanās ar savu zemi ir nacionālisma pamatā, un tā var kļūt par pirmo soli ceļā uz atteikšanos no Dieva principiem. Kristieši nav pasargāti no šādas augstprātības, kā liecina fakts, ka arī pirmā gadsimta kristiešu draudzē daži bija sākuši izturēties netaisnīgi pret saviem brāļiem, kas piederēja pie citas tautības. (Ap. d. 6:1.) Kā mēs varam noteikt, vai mūsos nesāk iesakņoties pārākuma apziņa? Iedomāsimies, ka mums kaut ko iesaka brālis vai māsa, kas ir no citas valsts. Vai mēs uzreiz noraidītu ieteikumu, domājot, ka mēs, vietējie, paši zinām, kā tas ir darāms? Nekad neaizmirsīsim Dieva iedvesmotos vārdus: ”Pazemīgi uzskatiet citus par augstākiem nekā jūs paši.” (Filip. 2:3.)

14. Kā mums var palīdzēt lūgšanas, un kāds Bībelē lasāms piemērs par to liecina?

¹⁴ Treškārt, lai mēs paliktu neitrāli, mums jāsmeļas spēks no Jehovas. Lūgsim, lai viņš mums dāvātu svēto garu, kas mums var palīdzēt būt pacietīgiem un savaldīgiem. Tās ir īpašības, kas mums ir vajadzīgas, kad pieredzam netaisnīgu izturēšanos no varas iestāžu puses. Mēs varam arī lūgt Jehovam gudrību, lai mēs laikus pamanītu situācijas, kurās var tikt apdraudēta mūsu kristīgā neitralitāte, un būtu tām gatavi. (Jēk. 1:5.) Ja mūs apcietina vai kā citādi soda par to, ka mēs nelokāmi atbalstām patieso pielūgsmi, mums jālūdz Jehovam, lai mēs spētu drosmīgi aizstāvēt savu pārliecību un izturēt jebkādas vajāšanas. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:27—31.)

15. Kā Bībele mums var palīdzēt palikt neitrāliem? (Sk. arī ”Bībele stiprināja viņu pārliecību”.)

¹⁵ Jehova mums var dot spēku arī ar savu Rakstu starpniecību. Pārdomāsim Bībeles pantus, kuri pārbaudījumos var palīdzēt mums palikt neitrāliem! Centīsimies tos iegaumēt, jo tā mēs varēsim gūt no šiem pantiem uzmundrinājumu, ja Bībele mums nebūs pieejama. Bībele var arī stiprināt mūsu cerību uz nākotni, kad Dieva valstība uz visas zemes izveidos brīnišķīgus apstākļus. Šai cerībai mūsu prātā ir jābūt dzīvai, lai mēs spētu izturēt vajāšanas. (Rom. 8:25.) Izraugieties tādus Bībeles fragmentus, kuros ir pieminēti solījumi, kas jums ir īpaši tuvi sirdij, un centieties iztēloties, kā jūs pieredzat to īstenošanos paradīzē!

16., 17. Ko mēs varam mācīties no Dieva kalpiem, kuri saglabāja neitralitāti? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁶ Ceturtkārt, lai saglabātu neitralitāti, mums jāmācās no citiem uzticīgiem Jehovas kalpiem. Pārdomājot viņu priekšzīmi, mēs varam gūt gudrību un spēku, kas mums ir vajadzīgs, lai izturētu. Piemēram, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atteicās pielūgt tēlu, kas bija Babilonijas valsts simbols. (Nolasīt Daniēla 3:16—18.) Stāsts par viņu apņēmību daudziem Jehovas lieciniekiem ir palīdzējis būt drosmīgiem un atteikties pielūgt valsts karogu. Jēzus nekādā veidā neiesaistījās pasaules politiskajos un sociālajos konfliktos. Zinādams, ka viņa paraugs iedrošinās viņa sekotājus, viņš tiem teica: ”Esiet drosmīgi! Es pasauli esmu uzvarējis.” (Jāņa 16:33.)

¹⁷ Arī mūsu laikos neskaitāmi Jehovas liecinieki ir saglabājuši neitralitāti. Daudzi ir pacietuši nežēlīgu izturēšanos un tikuši ieslodzīti, un daži ticības dēļ pat ir zaudējuši dzīvību. Viņu priekšzīme mūs var iedvesmot, tāpat kā tā iedvesmoja brāli Barišu Turcijā. Lūk, ko viņš sacīja: ”Brāli Franci Reiteru Hitlera režīms sodīja ar nāvi, jo viņš atteicās no karadienesta. Vēstule, ko nāvessoda izpildes priekšvakarā viņš uzrakstīja savai mātei, liecina par viņa ārkārtīgi stipro ticību Jehovam un paļāvību uz Jehovu, un es apņēmos, ka tādā gadījumā, ja man būs jāsastopas ar līdzīgu situāciju, es rīkošos tāpat kā viņš.”^[2]

18., 19. a) Kā draudzes locekļi mums var palīdzēt saglabāt neitralitāti? b) Kā mums būtu jāapņemas rīkoties?

¹⁸ Mūs var atbalstīt arī brāļi un māsas mūsu draudzē. Ja neitralitātes dēļ mums jāpieredz grūtības, mēs varam pastāstīt par to draudzes vecākajiem, un viņi mums var dot vērtīgus, uz Bībeli balstītus padomus. Mūs var uzmundrināt arī citi draudzes locekļi, ja būsim viņiem pastāstījuši par saviem pārbaudījumiem. Viņi var lūgt Jehovu par mums. Protams, ja mēs vēlamies, lai citi mūs atbalstītu un lūgtu par mums, mums pašiem līdzīgā veidā jāatbalsta citi. (Mat. 7:12.) Pieminiet savās lūgšanās konkrētus ticības biedrus, par kuriem jūs zināt, ka viņi ir ieslodzīti savas pārliecības dēļ. Lūdziet, lai Jehova viņiem dotu drosmi un viņi saglabātu neitralitāti.^[3] (Efes. 6:18—20.)

¹⁹ Tuvojoties laikam, kad cilvēku valdīšanai pienāks gals, valstis acīmredzot kļūs aizvien neiecietīgākas pret mūsu uzticību Jehovam un viņa valstībai. Tāpēc stiprināsim savu apņēmību saglabāt neitralitāti sašķeltā pasaulē!