Cik dziļa ir mūsu mīlestība?
”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (MATEJA 22:39)
1. Kāpēc mīlēt Jehovu nozīmē mīlēt arī savu tuvāko?
KAD Jēzum kāds jautāja, kurš ir augstākais bauslis bauslībā, viņš atbildēja: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” Pēc tam viņš citēja vēl vienu, līdzīgu likumu: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37, 39.) Kristieti var pazīt pēc mīlestības pret tuvāko. Ja mēs mīlam Jehovu, mums jāmīl arī cilvēki, jo mīlēt Jehovu nozīmē klausīt viņa pavēlēm un viena no tām ir pavēle mīlēt savu tuvāko. Tātad, ja mēs nemīlam ticības biedrus, mums nav īstas mīlestības pret Dievu. (Romiešiem 13:8; 1. Jāņa 2:5; 4:20, 21.)
2. Kādai jābūt mūsu mīlestībai pret savu tuvāko?
2 Mīlestība, par kuru runāja Jēzus, nav tikai draudzīgas jūtas pret cilvēkiem. Tā nav arī tikai tāda mīlestība, kāda pastāv starp ģimenes locekļiem un starp vīrieti un sievieti. Jēzus runāja par tādu mīlestību, kāda pastāv attiecībās starp Jehovu un viņa uzticīgajiem kalpiem. (Jāņa 17:26; 1. Jāņa 4:11, 19.) Kāds rakstu mācītājs, kas, kā atzina Jēzus, bija izdarījis ļoti saprātīgu secinājumu, piekrita Jēzum, ka Dievs jāmīl ”no visas sirds un no visa prāta un no visas dvēseles un no visa spēka”. (Marka 12:28—34.) Rakstu mācītājam bija taisnība. Kristieša mīlestība pret Dievu un pret savu tuvāko ir saistīta gan ar jūtām, gan arī ar prātu. Šāda mīlestība nāk no sirds un tiek vadīta ar prātu.
3. a) Kā Jēzus centās palīdzēt kādam rakstu mācītājam, lai tas saprastu, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko? b) Kā tas, ko Jēzus stāstīja rakstu mācītājam, attiecas uz kristiešiem?
3 Lūkas evaņģēlijā stāstīts, ka pēc tam, kad Jēzus bija izteicis pamudinājumu mīlēt savu tuvāko, rakstu mācītājs viņam jautāja: ”Kuŗš tad ir mans tuvākais?” Atbildot uz šo jautājumu, Jēzus pastāstīja par kādu cilvēku, kas bija piekauts, apzagts un atstāts pusdzīvs ceļa malā. Pa to pašu ceļu nāca priesteris un levīts, bet viņi pagāja garām ceļmalā gulošajam cilvēkam. Pēc tam pa ceļu nāca samarietis. Viņš ieraudzīja piekauto cilvēku un palīdzēja tam. Kurš no šiem trim bija tuvākais ceļmalā pamestajam cilvēkam? Atbilde uz šo jautājumu bija pilnīgi skaidra. (Lūkas 10:25—37.) Rakstu mācītāju droši vien pārsteidza Jēzus stāstījums, no kura izrietēja, ka samarietis var būt labāks tuvākais nekā priesteris un levīts. Acīmredzot Jēzus gribēja panākt, lai rakstu mācītājs dziļāk izprastu, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko. Arī kristiešiem jāveido dziļa mīlestība pret savu tuvāko. Tāpēc ir svarīgi pārdomāt, kā izpaužas mūsu mīlestība.
Mīlestība pret ģimenes locekļiem
4. Kur vispirms jāizpaužas kristieša mīlestībai?
4 Kristieši mīl savas ģimenes locekļus — sieva mīl vīru, vīrs mīl sievu, un vecāki mīl savus bērnus. (Salamans Mācītājs 9:9; Efeziešiem 5:33; Titam 2:4.) Parasti ģimenes locekļu starpā pašas no sevis veidojas ciešas mīlestības saites. Tomēr mēs arvien biežāk dzirdam par izjukušām ģimenēm, vardarbību ģimenē un pamestiem vai ļaunprātīgi izmantotiem bērniem, tātad ģimenes dzīve mūsdienās pieredz nopietnu krīzi. Tas nozīmē, ka ar dabisku pieķeršanos, kas parasti pastāv ģimenes locekļu starpā, var nepietikt. (2. Timotejam 3:1—3.) Lai kristiešu ģimenē valdītu miers un saskaņa, viņiem nepieciešama tāda mīlestība, kāda ir Jehovam un Jēzum. (Efeziešiem 5:21—27.)
5. Kam kristīgi vecāki lūdz palīdzību bērnu audzināšanā, un kādu atalgojumu par savām pūlēm daudzi no viņiem saņem?
5 Kristīgi vecāki uzskata bērnus par dārgu mantojumu, ko viņiem uzticējis Jehova, tāpēc viņi lūdz Jehovas palīdzību bērnu audzināšanā. (Psalms 127:3—5; Salamana Pamācības 22:6.) Vecāki veido kristīgu mīlestību, kas viņiem palīdz sargāt bērnus no kaitīgas ietekmes. Daudzi kristīgi vecāki ir izjutuši tādu pašu prieku, kādu izjuta kāda sieviete, kas dzīvo Nīderlandē. Viņas dēls bija viens no tiem 575 sludinātājiem, kas Nīderlandē kristījās pagājušajā gadā. Pēc dēla kristīšanās viņa rakstīja: ”Es redzu, kā ir atalgojies mans divdesmit gadu darbs. Laiks un spēki, ko tas prasīja, kā arī ciešanas, pūliņi un bēdas tagad ir aizmirsušies.” Cik gan priecīga var būt šī māte, ka viņas dēls ir izlēmis kalpot Jehovam! Lielākais sludinātāju skaits Nīderlandē bija 31 089, un daudzos no šiem cilvēkiem mīlestību pret Jehovu ir ieaudzinājuši viņu vecāki.
6. Kā kristīga mīlestība palīdz stiprināt ģimenes saites?
6 Mīlestība, kuru Pāvils nosauca par ”pilnīgu vienotības saiti”, palīdz saglabāt laulību pat ļoti grūtās situācijās. (Kolosiešiem 3:14, NW, 3:18, 19; 1. Pētera 3:1—7.) Kad kāds vīrietis, kas dzīvo Rurutu — nelielā salā apmēram 700 kilometru no Taiti —, sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, viņa sieva bija ļoti neapmierināta. Pēc kāda laika sieva viņu pameta un kopā ar bērniem pārcēlās dzīvot uz Taiti. Tomēr vīrs nepārstāja apliecināt savu mīlestību pret ģimeni: viņš regulāri sūtīja sievai naudu un zvanīja, lai apjautātos, kā klājas viņai un bērniem. Viņš darīja visu iespējamo, lai izpildītu kristieša pienākumu pret ģimeni. (1. Timotejam 5:8.) Savās lūgšanās viņš bieži apliecināja, ka vēlas, lai ģimene atkal būtu vienota. Kad sieva atgriezās, viņš pret to izturējās ar mīlestību, pacietību un lēnprātību. (1. Timotejam 6:11.) Vīrs kristījās 1998. gadā, un pēc kāda laika arī sieva izteica vēlēšanos mācīties Bībeli. Pavisam pagājušajā gadā sludināšanas teritorijā, par kuru atbild Taiti filiāle, Bībeli studēja 1351 cilvēks.
7. Kas ir uzlabojis attiecības kādā ģimenē, kas dzīvo Vācijā?
7 Kāds vīrietis, kas dzīvo Vācijā, bija ļoti neapmierināts, ka viņa sieva interesējas par Bībeli, un uzskatīja, ka Jehovas liecinieki mēģina piemānīt viņa sievu. Bet pēc kāda laika vēstulē Jehovas lieciniecei, kas bija sludinājusi viņa sievai, šis vīrietis rakstīja: ”Paldies, ka Jūs iepazīstinājāt manu sievu ar Jehovas lieciniekiem. Sākumā mani tas uztrauca, jo par lieciniekiem es biju dzirdējis daudz slikta. Bet tagad, kad kopā ar sievu esmu apmeklējis vairākas sapulces, es saprotu, cik nepareizs bija mans priekšstats. Es zinu, ka esmu uzzinājis patiesību, un tā ir ievērojami stiprinājusi mūsu laulību.” Starp 162 932 Jehovas lieciniekiem Vācijā un 1773 lieciniekiem Taiti filiāles pārraudzītajā teritorijā ir daudz ģimeņu, kuras vieno Dievam patīkama mīlestība.
Mīlestība pret ticības biedriem
8., 9. a) Kas mūs māca mīlēt ticības biedrus, un uz ko mīlestība mūs mudina? b) Miniet piemēru, kas parāda, kā mīlestība mudina kristiešus palīdzēt ticības biedriem.
8 Kristiešiem, kas dzīvoja Tesalonikā, Pāvils rakstīja: ”Pats Dievs jūs mācījis turēt savā starpā mīlestību.” (1. Tesaloniķiešiem 4:9.) Visi cilvēki, kas ir ”tā Kunga mācīti”, mīl cits citu. (Jesajas 54:13.) Par viņu savstarpējo mīlestību liecina viņu darbi. Apustulis Pāvils aicināja kristiešus: ”Kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13; 1. Jāņa 3:18.) Kristieši kalpo ticības biedriem mīlestībā, kad viņi apciemo tos, kas ir saslimuši, uzmundrina tos, kas jūtas nomākti, un palīdz tiem, kas ir vāji. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Patiesa kristīga mīlestība mums palīdz paplašināt garīgo paradīzi.
9 Ankonā vienā no 544 Ekvadoras draudzēm mīlestība pamudināja brāļus ļoti praktiskā veidā palīdzēt saviem ticības biedriem. Grūto ekonomisko apstākļu dēļ daudzi no viņiem bija palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem, tāpēc draudzes sludinātāji nolēma pelnīt naudu, gatavojot ēdienu vietējiem zvejniekiem, kas zvejo naktī. Šajā darbā iesaistījās visi draudzes locekļi, pat bērni. Darbs bija jāsāk vienos naktī, lai līdz četriem rītā, kad zvejnieki atgriezās no zvejas, ēdiens jau būtu gatavs. Nauda, ko brāļi nopelnīja šādā veidā, tika sadalīta starp draudzes locekļiem, ņemot vērā katra vajadzības. Šāda savstarpēja palīdzība liecina par patiesu kristīgu mīlestību.
10., 11. Kā var izpausties mūsu mīlestība pret brāļiem, kurus mēs personiski nepazīstam?
10 Mums jāmīl visi ticības biedri, ne tikai tie, kurus mēs personīgi pazīstam. Apustulis Pēteris teica: ”Mīliet brāļu saimi.” (1. Pētera 2:17.) Mēs mīlam visus brāļus un māsas, jo viņi, tāpat kā mēs, pielūdz Dievu Jehovu. Mīlestība pret brāļu saimi sevišķi spilgti var izpausties tad, kad ticības biedrus piemeklē kāda nelaime. Piemēram, pagājušajā kalpošanas gadā Mozambikā lielus postījumus nodarīja plūdi un daudzi Angolas iedzīvotāji nonāca nabadzībā pilsoņu kara dēļ. Mozambikā dzīvo 31 725 Jehovas liecinieki, Angolā — 41 222, un liela daļa mūsu ticības biedru šajās zemēs daudz cieta minēto nelaimju dēļ. Jehovas liecinieki, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā, ir nodrošinājuši humānās palīdzības sūtījumus, lai atvieglotu savu ticības biedru ciešanas. Viņu vēlēšanās palīdzēt ticības biedriem, kas nonākuši nelaimē, ir nepārprotams mīlestības apliecinājums. (2. Korintiešiem 8:8, 13—15, 24.)
11 Par mīlestību liecina arī to brāļu pūles, kuri palīdz būvēt Valstības zāles un kongresu namus trūcīgās zemēs. Piemēram, var minēt kādu celtni Zālamana salās. Lai gan situācija Zālamana salās ir nedroša, sludinātāju skaits šajās salās pagājušajā gadā pieauga par sešiem procentiem, un lielākais sludinātāju skaits bija 1697. Brāļi nolēma uzcelt Zālamana salās savu kongresu namu. Daudzi vietējie iedzīvotāji tajā laikā bēga no valsts, bet tas neatturēja daudzos brīvprātīgos palīgus no Austrālijas ierasties Zālamana salās, lai palīdzētu būvēt kongresu namu. Pēc kāda laika brīvprātīgajiem strādniekiem bija jāatgriežas Austrālijā, bet pirms aizbraukšanas viņi iemācīja vietējiem brāļiem darbus, kas bija jāprot, lai pabeigtu kongresu nama celtniecību. Vēlāk no Austrālijas tika atsūtīta jau gatava ēkas armatūra. Zālamana salās, kur daudzas celtnes stāv nepabeigtas, šis kongresu nams kļūs par ēku, kas sagādās slavu Jehovas vārdam un apliecinās, kā var izpausties kristīga mīlestība.
Mīlestība pret pasauli
12. Kā mēs varam sekot Jehovas priekšzīmei attiecībās ar cilvēkiem, kam ir citādi reliģiskie uzskati nekā mums?
12 Ja mēs sekojam Dieva priekšzīmei, mūsu mīlestība neaprobežojas ar labestību pret ģimenes locekļiem un ticības biedru saimi. Jēzus teica: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Efeziešiem 5:1; Jāņa 3:16, kursīvs mūsu.) Mēs cenšamies sekot Jehovas paraugam un izturamies ar mīlestību pret visiem cilvēkiem, arī tiem, kam ir citādi reliģiskie uzskati nekā mums. (Lūkas 6:35, 36; Galatiešiem 6:10.) Tieši šī iemesla dēļ mēs sludinām labo vēsti par Valstību un stāstām cilvēkiem par to, ko Dievs, mīlestības mudināts, ir darījis viņu labā. Ja cilvēki uzklausa sludināto vēsti, viņi var iemantot glābšanu. (Marka 13:10; 1. Timotejam 4:16.)
13., 14. Kādas svētības ir pieredzējuši sludinātāji, kas ir apliecinājuši savu mīlestību pret cilvēkiem, kuri nav Jehovas liecinieki?
13 Minēsim kādu piemēru: četrus speciālos pionierus, kas sludina Nepālā. Viņi tika nosūtīti sludināt uz kādu pilsētu valsts dienvidrietumos, un nu jau piecus gadus viņi apliecina savu mīlestību pret cilvēkiem, pacietīgi sludinot šīs pilsētas un apkārtējo ciematu iedzīvotājiem. Savu sludināšanas teritoriju pionieri apceļo ar velosipēdiem, un bieži vien viņiem jābrauc vairākas stundas 40 grādu karstumā. Viņu centieni ”neatlaidīgi darīt labu” atalgojās, kad kādā ciematā tika izveidota grāmatstudijas grupa. (Romiešiem 2:7.) Kad šo grupu apmeklēja rajona pārraugs — tas bija 2000. gada martā —, viņa runu noklausījās 32 cilvēki. Augstākais sludinātāju skaits Nepālā pagājušajā gadā bija 430, un tas ir par deviņiem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Nav šaubu, ka Jehova svētī brāļu dedzību un mīlestību.
14 Lai varētu sludināt vaju indiāņiem, kas dzīvo Kolumbijā, vairāki speciālie pionieri bija apņēmušies iemācīties valodu, kurā runā šie cilvēki. Kaut arī tas prasīja daudz pūļu, viņu darbs bagātīgi atalgojās. Piemēram, reiz noklausīties publisko runu ieradās 27 cilvēki, lai gan tajā dienā ļoti stipri lija. Šo speciālo pionieru un citu sludinātāju dedzīgā darba rezultāts ir sludinātāju skaita pieaugums par pieciem procentiem. Pagājušajā gadā lielākais sludinātāju skaits Kolumbijā bija 107 613. Kāda māsa, kas dzīvo Dānijā, ļoti vēlējās sludināt labo vēsti, bet viņa ir krietni gados un nevar staigāt. Māsa tomēr nepadevās un nolēma rakstīt vēstules ieinteresētajiem cilvēkiem. Pašlaik viņa sarakstās ar 42 cilvēkiem un 11 cilvēkiem ar vēstuļu starpniecību palīdz mācīties Bībeli. Viņa ir viena no 14 885 sludinātājiem, kas pagājušajā gadā aktīvi darbojās Dānijā.
Mīlestība pret ienaidniekiem
15., 16. a) Cik dziļai, kā norādīja Jēzus, jābūt mūsu mīlestībai? b) Kā brāļi apliecināja savu mīlestību cilvēkam, kas bija izplatījis nepatiesu informāciju par Jehovas lieciniekiem?
15 Rakstu mācītājam Jēzus paskaidroja, ka arī samarietis jāuzskata par savu tuvāko. Bet Kalna sprediķī Jēzus norādīja uz vēl dziļāku mīlestības izpausmi: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni.” (Mateja 5:43—45.) Pat tad, ja mums kāds uzbrūk, mēs cenšamies ”uzvarēt ļaunu ar labu”. (Romiešiem 12:19—21.) Ja vien tas ir iespējams, mēs piedāvājam šādam cilvēkam dārgāko, kas mums ir, — patiesību.
16 Reiz Kremenčukas (Ukraina) vietējā laikrakstā bija publicēts raksts, kurā Jehovas liecinieki tika saukti par bīstamu sektu. Tas bija ļoti nopietns apvainojums, jo Eiropā daži sauc Jehovas lieciniekus par bīstamu sektu tādēļ, lai pārliecinātu cilvēkus, ka liecinieku darbība jāierobežo vai jāaizliedz. Tāpēc brāļi sazinājās ar laikraksta galveno redaktoru un lūdza atļauju publicēt rakstu, kurā būtu sniegta patiesa informācija. Redaktors piekrita publicēt rakstu, tomēr viņš pievienoja tam piebildi, ka iepriekšējais raksts esot tapis, ņemot vērā faktus. Brāļi vēlreiz devās pie redaktora un piedāvāja viņam vairāk informācijas. Iepazinies ar to, viņš saprata, ka pirmajā rakstā ziņas par Jehovas lieciniekiem nav bijušas patiesas, tāpēc publicēja raksta atsaukumu. Brāļi bija rīkojušies pareizi, apliecinādami šim cilvēkam savu mīlestību un būdami atklāti un laipni pret viņu.
Kas jādara, lai mīlestība augtu
17. Kas liecina par to, ka ne vienmēr ir viegli mīlēt savu tuvāko?
17 Tas ir pilnīgi dabiski, ka vecāki uzreiz iemīl savu jaundzimušo bērnu. Turpretī mīlestība pret citiem cilvēkiem mums nerodas tik instinktīvi. Acīmredzot tāpēc Bībelē mums bieži tiek atgādināts mīlēt citam citu. Mums pastāvīgi jārūpējas, lai mūsu mīlestība augtu. (1. Pētera 1:22; 4:8; 1. Jāņa 3:11.) Jēzus zināja, ka mīlestība var tikt pārbaudīta, — viņš teica, ka mums jābūt gataviem piedot savam brālim ”septiņdesmit reiz septiņas” reizes. (Mateja 18:21, 22.) Pāvils teica, ka mums jāmācās ”citam citu panest”. (Kolosiešiem 3:12, 13.) Mums vienmēr jāpatur prātā norādījums: ”Dzenieties pēc mīlestības.” (1. Korintiešiem 14:1.) Bet kas mums jādara, lai ”dzītos pēc mīlestības”?
18. Kas mums palīdz mīlēt cilvēkus?
18 Pirmkārt, mums pastāvīgi jādomā par mīlestību pret Dievu Jehovu. Mīlestība pret Jehovu mūs mudina mīlēt savu tuvāko, jo, mīlot cilvēkus, mēs godājam debesu Tēvu un sagādājam viņam labu slavu. (Jāņa 15:8—10; Filipiešiem 1:9—11.) Otrkārt, mums jāmācās uz visu skatīties no Jehovas viedokļa. Katrs mūsu grēks ir grēks pret Jehovu, tomēr viņš mums pastāvīgi piedod un nepārstāj mūs mīlēt. (Psalms 86:5; 103:2, 3; 1. Jāņa 1:9; 4:18.) Sekojot Jehovas priekšzīmei, mēs mācāmies mīlēt cilvēkus un piedot viņu grēkus pret mums. (Mateja 6:12.) Treškārt, mums jāizturas pret cilvēkiem tā, kā mēs vēlamies, lai viņi izturētos pret mums. (Mateja 7:12.) Mēs esam nepilnīgi, tāpēc mums bieži nepieciešama piedošana. Kad mēs pasakām kaut ko tādu, kas cilvēku aizvaino, mēs vēlamies, lai viņš saprastu, ka mēs visi laiku pa laikam ”klūpam vārdā”. (Jēkaba 3:2.) Ja vēlamies, lai cilvēki pret mums izturētos ar mīlestību, mums jāizturas ar mīlestību pret viņiem.
19. Kā svētais gars var palīdzēt augt mūsu mīlestībai?
19 Ceturtkārt, mums nepieciešama svētā gara palīdzība, jo mīlestība ir viens no svētā gara augļiem. (Galatiešiem 5:22.) Draudzības jūtas, pieķeršanās ģimenes locekļiem un mīlestība starp vīrieti un sievieti rodas dabiski. Bet, lai mums būtu tā mīlestība, kas ir ”pilnīga vienotības saite”, un lai mēs justu tādu mīlestību, kādu pret cilvēkiem jūt Jehova, mums ir nepieciešama viņa gara palīdzība. Mēs saņemam svētā gara palīdzību, kad lasām Dieva iedvesmotos vārdus Bībelē. Piemēram, lasot par Jēzus dzīvi, mēs uzzinām, kāda bija Jēzus attieksme pret cilvēkiem, un varam mācīties no viņa. (Jāņa 13:34, 35; 15:12.) Turklāt mēs varam lūgt Jehovam, lai viņš mums dod savu svēto garu. Sevišķi svarīgi tas ir situācijās, kad jūtam, ka mums ir grūti saglabāt mīlestību. (Lūkas 11:13.) Visbeidzot, ”dzīties pēc mīlestības” mums palīdz kristiešu draudze. Mūsu mīlestība pret cilvēkiem aug, ja mēs regulāri tiekamies ar brāļiem un māsām, kas mūs mīl. (Salamana Pamācības 13:20.)
20., 21. Kā Jehovas liecinieki ir apliecinājuši savu mīlestību 2000. kalpošanas gadā?
20 Pagājušajā gadā tika sasniegts augstākais sludinātāju skaits — visā pasaulē bija 6 035 564 sludinātāji. Jehovas liecinieki 1 171 270 425 stundas veltīja tam, lai sludinātu cilvēkiem labo vēsti. Mīlestība viņiem palīdzēja darīt savu darbu gan karstumā, gan lietū, gan aukstumā. Mīlestība viņus mudināja sākt sarunas ar skolas un darba biedriem un ar pilnīgi svešiem cilvēkiem ielās un citur. Daudzi cilvēki, kurus Jehovas liecinieki uzrunāja, nevēlējās klausīties, kāda daļa pat bija noskaņoti visai negatīvi. Tomēr bija arī tādi cilvēki, kas ar interesi uzklausīja lieciniekus, tāpēc visā pasaulē tika veikti 433 454 049 atkārtotie apmeklējumi un vadīta 4 766 631 Bībeles studija.a
21 Tas viss skaidri liecina par Jehovas liecinieku mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. Šī mīlestība nekad nemazināsies, un mēs esam pārliecināti, ka 2001. kalpošanas gadā pasaulē tiks paveikta vēl plašāka sludināšana. Lai Jehova svētī savus uzticīgos un dedzīgos kalpus, kas visu cenšas darīt ar mīlestību! (1. Korintiešiem 16:14.)
[Zemsvītras piezīme]
a Detalizēts 2000. kalpošanas gada pārskats lasāms žurnāla 18.—21. lappusē.
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kā priekšzīmei mēs sekojam, mācoties mīlēt savu tuvāko?
• Cik dziļai jābūt mūsu mīlestībai?
• Kā ir izpaudusies kristiešu mīlestība pret cilvēkiem?
• Kas mums jādara, lai kristīgā mīlestība augtu?
[Tabula 18.—21. lpp.]
JEHOVAS LIECINIEKU 2000. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS
(Skatīt sējumā)
[Attēli 15. lpp.]
Kristīga mīlestība vieno ģimenes locekļus
[Attēli 17. lpp.]
Mīlestība mūs mudina dalīties ar citiem cerībā uz nākotni