Laiks būt nomodā
”IZPROTIET šo laiku, jo mums jau pienākusi stunda celties no miega.” (Romiešiem 13:11, JD.) Apustulis Pāvils rakstīja šos vārdus kristiešiem, kas dzīvoja Romā, apmēram 14 gadus pirms ebreju sistēmas traģiskās bojāejas 70. gadā. Tā kā ebreju tautības kristieši bija garīgā nomodā, viņi 70. gadā neatradās Jeruzalemē, tāpēc palika dzīvi un nenonāca verdzībā. Kā kristieši varēja zināt, ka nedrīkst atrasties pilsētā?
Jēzus Kristus viņus bija brīdinājis, ka ienaidnieki ielenks Jeruzalemi un iznīcinās tās iedzīvotājus. (Lūkas 19:43, 44.) Pēc tam Jēzus nosauca pazīmes, kuras viņa uzticamie sekotāji varētu viegli ieraudzīt. (Lūkas 21:7—24.) Kristiešiem, kas dzīvoja Jeruzalemē, atstāt pilsētu nozīmēja pamest mājas un darbu. Tomēr viņi nezaudēja modrību un bēga no pilsētas, tā izglābjot savu dzīvību.
Kad Jēzus bija pateicis, ka Jeruzaleme tiks iznīcināta, viņa mācekļi jautāja: ”Kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.) Atbildot uz šo jautājumu, Jēzus salīdzināja savu klātbūtni, kurai bija jāsākas nākotnē, ar laiku pirms Noas plūdiem. Jēzus atgādināja, ka plūdi iznīcināja visus ļaunos cilvēkus. (Mateja 24:21, 37—39.) Viņš norādīja, ka Dievs vēlreiz iejauksies cilvēku dzīvē un iznīcinās visu ļauno pasauli jeb ļauno sistēmu. (Salīdzināt 2. Pētera 3:5, 6.) Vai tas varētu notikt mūsu laikos?
Vai viss ir tāpat kā iepriekš?
No ebrejiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, tikai retais būtu noticējis, ka viņu svētā pilsēta Jeruzaleme tiks iznīcināta. Līdzīga neticība parasti ir cilvēkiem, kas dzīvo vulkāna pakājē, bet paši nav pieredzējuši vulkāna izvirdumu. ”Tas nenotiks manas dzīves laikā,” dzirdot brīdinājumus, mēdz domāt cilvēki. ”Vulkāna izvirdums parasti notiek reizi divos trijos gadsimtos,” stāsta vulkanologs Laionels Vilsons. ”Cilvēks uztraucas tad, ja izvirduma dēļ mājas ir bijis jāpamet viņa vecākiem. Bet, ja tas ir noticis ar vecvecākiem, tad tā ir vairs tikai ”folklora”.”
Tomēr precīzas ziņas palīdz cilvēkam ieraudzīt brīdinošas zīmes un ņemt tās vērā. Vienam no cilvēkiem, kas pameta Monpelē apkārtni, bija zināšanas par vulkāniem, tāpēc viņš redzēja draudošās nelaimes pazīmes. Šādas pazīmes tika pareizi uztvertas arī pirms Pinatubo izvirduma. Vulkanologi, kas sekoja neredzamajiem spēkiem kalna iekšpusē, pārliecināja cilvēkus, ka ir jāpamet tā apkārtni.
Protams, vienmēr atrodas cilvēki, kas ignorē brīdinošas pazīmes un uzstāj, ka nekas nenotiks. Viņi varbūt pat izsmej tos, kuri aktīvi rīkojas. Apustulis Pēteris paredzēja, ka mūsdienās šāda nostāja būs parasta. Viņš rakstīja: ”Vispapriekš ievērojiet to, ka pēdējos laikos nāks nikni smējēji, kuŗi dzīvos savās pašu kārībās un sacīs: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.”” (2. Pētera 3:3, 4.)
Vai jūs ticat, ka mēs dzīvojam ”pēdējos laikos”? Savā grāmatā The Columbia History of the World vēsturnieki Džons Garetijs un Pīters Gejs uzdod šādu jautājumu: ”Vai mūsu acu priekšā nenotiek civilizācijas bojāeja?” Grāmatas autori raksta par problēmām, ar kādām saskaras valdības, par noziedzību un pilsoņu nepakļaušanās tendencēm pasaulē, par ģimenes dzīves sabrukumu, par zinātnes un tehnoloģijas nespēju atrisināt sabiedrības problēmas, par varas krīzi, par morālo un reliģisko vērtību degradāciju visā pasaulē. Autori nonāk pie šāda secinājuma: ”Ja tās nav pazīmes, kas nepārprotami liecina par galu, tās tomēr pēc tādām ļoti izskatās.”
Mēs varam pamatoti uzskatīt, ka gals ir ļoti tuvu. Mums gan nav jābaidās, ka varētu iet bojā pati zemeslode, jo Bībelē ir sacīts, ka Dievs ir ”pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam”. (Psalms 104:5.) Bet mums jāapzinās, ka drīz vien ies bojā ļaunā sistēma, kas ir sagādājusi cilvēkiem tik daudz nelaimju. Par tās bojāeju liecina daudzās pazīmes, kuras, kā norādīja Jēzus Kristus, ir raksturīgas šīs sistēmas pēdējām dienām. (Skat. ielogojumu ”Pēdējo dienu pazīmes”.) Salīdziniet Jēzus teiktos vārdus ar notikumiem pasaulē. Tad jums būs vieglāk pieņemt saprātīgus lēmumus, kas saistīti ar jūsu pašu un jūsu ģimenes nākotni. Kad lēmums ir pieņemts, tad ir svarīgi nekavējoties rīkoties.
Nepieciešams palikt nomodā
Arī tad, ja zinātnieki skaidri zina, ka vulkāna izvirdums būs, viņi nevar precīzi pateikt, kad tas sāksies. Par pašreizējās sistēmas galu Jēzus teica: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36.) Tā kā mēs nevaram zināt, kad tieši ies bojā pašreizējā sistēma, Jēzus deva šādu brīdinājumu: ”To saprotiet: Ja nama kungs zinātu, kuŗā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls [Jēzus] nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (Mateja 24:43, 44.)
Jēzus vārdi ļauj saprast, ka pasaulei šīs sistēmas bojāeja būs negaidīta. Bet arī viņa sekotājiem jābūt modriem. Mūsu situācija ir līdzīga tai, kādā atrodas mājas saimnieks, kurš nezina, kad mājā var ielauzties zaglis.
Apustulis Pāvils kristiešiem Tesalonikā rakstīja: ”Jūs paši labi zināt, ka tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis nakti. Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis.” Pāvils mudināja kristiešus: ”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 4, 6.) Bet ko nozīmē būt ”nomodā un skaidrā prātā”?
Lai nokļūtu drošībā, mums nav jāpamet kāda pilsēta, kā pirmajā gadsimtā to darīja kristieši. Rakstīdams vēstuli saviem ticības biedriem Romā, Pāvils vispirms mudināja viņus mosties no miega un tad aicināja: ”Noliksim tumsības darbus.. ..lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus.” (Romiešiem 13:12, 14.) Ja mēs sekosim Jēzus priekšzīmei, mēs saglabāsim modrību un Dievs mūs pasargās laikā, kad ies bojā pašreizējā ļaunā sistēma. (1. Pētera 2:21.)
Jēzus Kristus sekotāju dzīve ir saturīga un sniedz patiesu gandarījumu. Miljoniem Jehovas liecinieku ir pārliecinājušies, ka Kristus mācekļa jūgs ir patīkams un viegls. (Mateja 11:29, 30.) Lai kļūtu par Kristus mācekli, vispirms ir jāiepazīst Dievs un tas, ko viņš ir sūtījis, — Jēzus Kristus. (Jāņa 17:3.) Katru nedēļu Jehovas liecinieki apmeklē miljoniem cilvēku, lai tie uzzinātu Bībeles patiesību. (1. Timotejam 2:4.) Viņi labprāt nāktu pie jums regulāri, lai palīdzētu izprast Bībeli. Jehovas liecinieki neprasa nekādu samaksu par Bībeles stundām. Padziļināti pētot Dieva Rakstus, jūs noteikti pārliecināsieties, ka laiks, kurā mēs dzīvojam, ir neparasts. Šis ir tieši tas laiks, kad mums jābūt modriem.
[Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]
PĒDĒJO DIENU PAZĪMES
”Tauta celsies pret tautu”, zemei tiks atņemts miers. (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:4.)
Divi pasaules kari, kā arī daudzi citi militāri konflikti mūsu gadsimtā ir atņēmuši zemei mieru. ”Pirmais pasaules karš, tāpat kā Otrais pasaules karš, atšķīrās no visiem iepriekšējiem kariem,” rakstīja vēsturnieks Džons Kīgans, ”tas atšķīrās mēroga, intensitātes, vēriena, materiālo zaudējumu un cilvēku upuru skaita ziņā. [..] Abos pasaules karos tika nogalināts vairāk cilvēku, iznīcināts vairāk materiālo vērtību un radīts vairāk ciešanu daudz plašākās zemeslodes teritorijās nekā iepriekšējos karos.” Mūsdienās karadarbības dēļ sievietes un bērni cieš daudz vairāk nekā karavīri. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda aprēķiniem, pēdējos desmit gados karadarbības dēļ gājuši bojā divi miljoni bērnu.
”Būs bada laiki.” (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:5, 6, 8.)
1996. gadā pēkšņi strauji pieauga kviešu un kukurūzas cenas. Tas notika tāpēc, ka šo graudaugu krājumi pasaulē bija samazinājušies līdz 50 dienu rezervei, kas bija vismazākais no reģistrētajiem skaitļiem. Galveno pārtikas produktu cenu paaugstināšanās nozīmē, ka simtiem miljonu nabadzīgo cilvēku — lielākoties bērni — ir izsalkuši katru dienu.
”Zemestrīces vienā vietā pēc otras.” (Mateja 24:7, NW.)
Pēdējos 2500 gados ir bijušas deviņas zemestrīces, kurās ir aizgājis bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku. Četras no šīm zemestrīcēm ir notikušas kopš 1914. gada.
”Netaisnība ies vairumā.” (Mateja 24:12.)
Divdesmitajam gadsimtam tuvojoties beigām, netaisnības un nelikumību kļūst arvien vairāk. Pēdējās dienas raksturo teroristu uzbrukumi iedzīvotājiem, aukstasinīgas bērnu slepkavības un cilvēku masveida iznīcināšana.
”Sērgas vienā vietā pēc otras.” (Lūkas 21:11, NW.)
Mūsu gadsimta 90. gados no tuberkulozes acīmredzot būs miruši 30 miljoni cilvēku. Baktērijas kļūst arvien izturīgākas pret medikamentiem. Ar malāriju katru gadu saslimst 300 līdz 500 miljoni cilvēku un mirst apmēram 2 miljoni saslimušo. Tiek lēsts, ka gadsimta beigās ar AIDS katru gadu mirs 1,8 miljoni cilvēku. ”Mūsdienās cilvēci ir pārņēmusi epidēmiju epidēmija,” ir rakstīts izdevumā ”Pasaules stāvoklis 1996” (State of the World 1996).
”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē.” (Mateja 24:14.)
Jehovas liecinieki 1997. gadā sludināja evaņģēliju jeb labo vēsti par Valstību vairāk nekā miljards stundu. Vairāk nekā pieci miljoni Jehovas liecinieku regulāri sludina šo vēsti 232 zemēs.
[Norādes par autortiesībām]
FAO photo/B. Imevbore
U.S. Coast Guard photo
[Attēls 4., 5. lpp.]
Kristieši pameta Jeruzalemi tāpēc, ka viņi bija garīgā nomodā