Jehova sagatavo ceļu

”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts.” (MATEJA 24:14)

 1. Ko labu deva sludināšana pirmajā gadsimtā, un ko labu tā ir devusi mūsu gadsimtā?

JEHOVA ir mīlestības Dievs, tāpēc viņš vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Lai šis mērķis tiktu sasniegts, ir jāsludina un jāmāca cilvēki visā pasaulē. Pirmajā gadsimtā kristiešu draudze sludinot kļuva par ’patiesības balstu un pamatu’. (1. Timotejam 3:15.) Pēc tam nāca ilgais atkrišanas laiks, kad patiesības gaisma bija pavisam blāva. Tagad, ’pēdējā beigu laikā’, patiesā sapratne ir ievērojami vairojusies, tāpēc miljoniem cilvēku no Bībeles ir uzzinājuši par mūžīgas glābšanas iespēju. (Daniēla 12:4.)

 2. Ko Jehova ir darījis, lai sludināšana sekmētos?

² Lai gan Sātans nepārtraukti cenšas izjaukt Dieva nodomus, sludināšana ir bijusi apbrīnojami sekmīga kā pirmajā, tā arī divdesmitajā gadsimtā. Par to domājot, prātā nāk Jesajas pravietojums. Par jūdiem, kas sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras atgriezās Jūdejā, Jesaja rakstīja: ”Visas ielejas lai piepilda un visus kalnus un pakalnus lai nolīdzina; kas ir nelīdzens, lai top par līdzenu ceļu, un kas paugurains, lai top par klajumu.” (Jesajas 40:4.) Jehova ir sagatavojis un nolīdzinājis ceļu arī plašajai sludināšanai pirmajā un divdesmitajā gadsimtā.

 3. Kā Jehova panāk savu nodomu īstenošanos?

³ Tas nenozīmē, ka Jehova ir veicinājis labās vēsts sludināšanu, tieši ietekmējot visus notikumus uz zemes, vai arī izmantojis savu spēju paredzēt nākotni, lai zinātu pilnīgi visu, kas notiks. Viņš, protams, var gan paredzēt, gan arī ietekmēt nākotni. (Jesajas 46:9—11.) Bet tāpat viņš var rīkoties atbilstoši notikumu attīstībai. Kā pieredzējis gans, kas prot vadīt un aizsargāt ganāmpulku, Jehova vada savus ļaudis. Viņš ved tos pretī glābšanai, aizsargā to garīgumu un pamudina tos izmantot apstākļus un notikumus, kas ļauj sekmīgi sludināt labo vēsti visā pasaulē. (Psalms 23:1—4.)

Grūts uzdevums

4., 5. Kāpēc labās vēsts sludināšana ir grūts uzdevums?

⁴ Tāpat kā šķirsta celtniecība Noas dienās, ļoti apjomīgs darbs ir bijusi arī Valstības sludināšana — gan pirmajā gadsimtā, gan mūsdienās. Jebkurš darbs, kas būtu saistīts ar kādas vēsts paziņošanu visām tautām, būtu diezgan sarežģīts, bet labās vēsts sludināšana bija īpaši grūts darbs. Pirmajā gadsimtā mācekļu bija diezgan maz. Viņu vadītājs Jēzus bija sodīts ar nāvi kā musinātājs. Liela ietekme bija jūdu reliģijai. Jeruzalemē atradās varens templis. Ietekmīgas bija arī nejūdu reliģijas Vidusjūras apkārtnē, tām bija savi tempļi un priesteri. Arī 1914. gadā, kad sākās beigu laiki, ar garu svaidīto kristiešu bija pavisam maz — citu reliģiju locekļu, kas apgalvoja, ka viņi kalpojot Dievam, bija daudz vairāk. (Daniēla 12:9.)

⁵ Jēzus brīdināja savus sekotājus par vajāšanām. Viņš teica: ”Tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.) Turklāt kristiešiem pēdējās dienās jāpieredz papildu problēmas tāpēc, ka viņi dzīvo ’grūtos laikos’. (2. Timotejam 3:1.) Ņemot vērā darba apjomu, vajāšanas un attiecīgajam vēstures posmam raksturīgās grūtības, var saprast, ka sludināšana ir diezgan sarežģīts uzdevums. Lai to paveiktu, ir nepieciešama stipra ticība.

 6. Kā Jehova ir apliecinājis savai tautai, ka sludināšana būs sekmīga?

⁶ Jehova zināja gan to, ka būs grūtības, gan arī to, ka nekas nespēs apstādināt darbu. Par darba izdošanos bija runāts labi pazīstamā pravietojumā, kas iespaidīgā veidā ir piepildījies kā pirmajā, tā arī divdesmitajā gadsimtā: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē.” (Mateja 24:14.)

 7. Cik plaši tika sludināts pirmajā gadsimtā?

⁷ Stipra ticība un svētais gars palīdzēja Dieva kalpiem pirmajā gadsimtā dedzīgi pildīt viņiem uzticēto uzdevumu. Tā kā Jehova viņiem palīdzēja, viņi padarīja daudz vairāk, nekā būtu spējuši iedomāties. Kad Pāvils apmēram 27 gadus pēc Jēzus nāves rakstīja vēstuli kolosiešiem, viņš varēja teikt, ka labā vēsts ir sludināta ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.) Un tagad, 20. gadsimta beigās, labā vēsts tiek sludināta 233 zemēs.

 8. Kādās situācijās cilvēki ir pieņēmuši labo vēsti? Miniet piemērus.

⁸ Pēdējos gadu desmitos miljoniem cilvēku ir uzklausījuši labo vēsti. Daudzi to ir uzklausījuši nelabvēlīgos apstākļos, dzīvodami kara, aizlieguma vai spēcīgu vajāšanu laikos. Pirmajā gadsimtā bija tāpat. Reiz Pāvilu un Sīlu nežēlīgi sita un pēc tam iemeta cietumā. Cietums noteikti nebija labākā vieta, kur gatavot mācekļus. Bet Jehova izdarīja tā, lai arī šādā situācijā tiktu gatavoti jauni mācekļi. Pāvils un Sīla tika atbrīvoti, un cietumsargs ar savu ģimeni kļuva ticīgi. (Apustuļu darbi 16:19—33.) Šādi notikumi apliecina, ka pretinieki nespēj apstādināt labās vēsts izplatīšanos. (Jesajas 54:17.) Taču tas nenozīmē, ka kristiešu draudzes vēsture ir stāsts par vienām vienīgām grūtībām un vajāšanām. Pievērsīsim uzmanību dažiem apstākļiem un notikumiem, kas veicināja labās vēsts sludināšanu kā pirmajā, tā arī divdesmitajā gadsimtā.

Reliģiskā situācija

9., 10. Kā Jehova pirmajā un divdesmitajā gadsimtā radīja priekšnoteikumus labās vēsts sludināšanai?

⁹ Padomāsim par laiku, kad sākās pasaules mēroga sludināšana. Pravietojumā par 70 gadu nedēļām no Daniēla 9:24—27 bija precīzi noteikts, kad jāparādās Mesijam, — tam bija jānotiek mūsu ēras 29. gadā. Lai gan jūdi pirmajā gadsimtā nezināja konkrētu gadu, viņi gaidīja Mesiju šajā laikā. (Lūkas 3:15.) Izdevumā Manuel Biblique (Bībeles rokasgrāmata) ir teikts: ”Cilvēki zināja, ka septiņdesmit gadu nedēļas, ko bija noteicis Daniēls, tuvojas nobeigumam; neviens nebija pārsteigts, dzirdot Jāņa Kristītāja paziņojumu, ka Dieva valstība ir pietuvojusies.”

¹⁰ Kādos apstākļos sākās sludināšana nesenā pagātnē? Ārkārtīgi svarīgs notikums bija Jēzus celšana debesu tronī, jo ar to sākās viņa klātbūtne un Valstības vara. Kā liecina Bībeles pravietojumi, tas notika 1914. gadā. (Daniēla 4:10—14.) Šo notikumu gaidīja daudzi reliģiozi cilvēki. To gaidīja arī Bībeles pētnieki, kas 1879. gadā sāka izdot šo žurnālu, kas toreiz saucās Ciānas Sargtornis un Kristus Klātbūtnes Vēstnesis. Tātad gan pirmajā gadsimtā, gan arī mūsu laikos reliģiozu cilvēku gaidas radīja labu augsni labās vēsts sludināšanai.a

11. Kāda reliģiskā situācija sekmēja labās vēsts sludināšanu?

¹¹ Kristiešu darbu gan pirmajā gadsimtā, gan mūsu dienās atviegloja arī tas, ka daudziem cilvēkiem Svētie raksti bija pazīstami. Pirmajā gadsimtā jūdu kopienas bija izkaisītas pa apkārtējām zemēm. Jūdu kopienām bija savas sinagogas, kur cilvēki regulāri pulcējās, lai klausītos Rakstu lasījumus un apspriestu izlasīto. Tāpēc agrīnie kristieši varēja runāt par reliģiskiem jautājumiem, pamatojoties uz to, kas cilvēkiem jau bija zināms. (Apustuļu darbi 8:28—36; 17:1, 2.) Mūsu laikos Jehovas kalpi daudzās zemēs atradās līdzīgā situācijā. Bībele bija pieejama ļoti daudziem cilvēkiem, kas dzīvoja kristīgajās zemēs, it sevišķi tajās, kurās noteicošais bija protestantisms. Bībele tika lasīta daudzās baznīcās. Miljoniem cilvēku bija pašiem sava Bībele, viņiem tikai bija vajadzīga palīdzība, lai viņi saprastu, kāds dārgums viņiem pieder.

Likuma aizsardzībā

12. Kādu aizsardzību nodrošināja Romas likumi pirmajā gadsimtā?

¹² Kristiešu sludināšanai bieži ir nākuši par labu valdību izdotie likumi. Romas impērijai bija liela vara pirmā gadsimta pasaulē, un tās rakstītie likumi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienas dzīvi. Likumi nodrošināja zināmu aizsardzību, kas nāca par labu kristiešiem. Piemēram, Pāvils tika atbrīvots no ieslodzījuma un nesaņēma miesas sodu tāpēc, ka atsaucās uz Romas likumiem. (Apustuļu darbi 16:37—39; 22:25, 29.) Atsaukšanās uz romiešu tiesībām palīdzēja apklusināt nemierīgu pūli Efesā. (Apustuļu darbi 19:35—40.) Reiz Jeruzalemē Pāvils tika izglābts no uzbrucējiem tāpēc, ka viņš bija Romas pilsonis. (Apustuļu darbi 23:27.) Vēlāk viņš izmantoja Romas likumus, lai aizstāvētu savu ticību imperatora priekšā. (Apustuļu darbi 25:11.) Kaut arī liela daļa imperatoru valdīja tirāniski, tomēr likumi pirmajā gadsimtā daudzos gadījumos ļāva juridiski ’aizstāvēt un apstiprināt evaņģēliju’. (Filipiešiem 1:7.)

13. Kā mūsdienās likumi ir nākuši par labu sludināšanai?

¹³ To pašu var sacīt par daudzām mūsdienu valstīm. Lai gan ir atsevišķi cilvēki, kas vēlas sagrozīt likumus un ’taisnības vietā radīt netaisnību’, gandrīz visu valstu likumos reliģiskā brīvība tiek uzskatīta par vienu no cilvēka pamattiesībām. (Psalms 94:20.) Saprotot, ka Jehovas liecinieki neapdraud sabiedrisko kārtību, daudzas valdības ir juridiski atzinušas mūsu darbību. Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tiek izdots daudz Jehovas liecinieku literatūras, pastāv likumi, kas ir devuši iespēju 120 gadu garumā bez pārtraukumiem izdot žurnālu Sargtornis un izplatīt to visā pasaulē.

Miera un iecietības periodi

14., 15. Kā sabiedrības stabilitāte veicināja sludināšanu pirmajā gadsimtā?

¹⁴ Sludināšana vienmēr ir sekmējusies laika posmos, kad valdījis nosacīts miers. Lai gan Jēzus pravietojums par to, ka ”tauta celsies pret tautu”, ir piepildījies ļoti precīzi, tomēr ir bijuši arī vairāki miera periodi, kad ir bijis iespējams plaši sludināt Valstības vēsti. (Mateja 24:7.) Pirmajā gadsimtā kristieši varēja izmantot tā saukto pax romana — ”Romas mieru”. Kāds vēsturnieks par to rakstīja: ”Tā kā Roma pilnīgi pakļāva ap Vidusjūru dzīvojošās tautas, tā pārtrauca šo tautu savstarpējos karus, kas bija turpinājušies gadiem ilgi.” Stabilitāte, kas tika nodrošināta šādā veidā, ļāva agrīnajiem kristiešiem diezgan droši pārvietoties pa visām Romas impērijas zemēm.

¹⁵ Romas impērija izmantoja savu varu, lai apvienotu dažādas tautas. Šāda politika ne tikai veicināja pārvietošanās brīvību, iecietību un uzskatu dažādību, bet arī palīdzēja veidoties priekšstatam par starptautisku brālību. Grāmatā On the Road to Civilization (Ceļā uz civilizāciju) ir atzīmēts: ”Lauks [kurā sludināja kristieši] bija ļoti labs [Romas] impērijas vienotības dēļ. Nacionālās barjeras bija nojauktas. Romas pilsonis bija pasaules pilsonis. [..] Un reliģija, kas mācīja par cilvēku brālību, bija saprotama valstī, kura bija izveidojusi priekšstatu par visas pasaules pilsoni.” (Salīdzināt Apustuļu darbi 10:34, 35; 1. Pētera 2:17.)

16., 17. Kāpēc cilvēki ir centušies veicināt mieru mūsu laikos, un kādu secinājumu daudzi ir izdarījuši?

¹⁶ Kā notikumi ir attīstījušies mūsu laikos? Divdesmitajā gadsimtā cilvēce ir pieredzējusi visdrausmīgākos karus, kādi jebkad ir bijuši, un kari joprojām turpinās. (Atklāsmes 6:4.) Tomēr ir bijuši arī miera laiki. Nu jau vairāk nekā 50 gadus pasaules lielvalstis nav iesaistījušās totālā karā. Tāpēc ir radusies lieliska iespēja sludināt cilvēkiem, kas dzīvo šajās valstīs.

¹⁷ To drausmīgo nežēlību dēļ, kas ir pieredzētas mūsu gadsimta karos, daudzi cilvēki ir secinājuši, ka ir nepieciešama pasaules valdība. Bailes no jauna kara mudināja cilvēkus dibināt Tautu Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju. (Atklāsmes 13:14.) Abas šīs organizācijas tika izveidotas ar mērķi veicināt valstu sadarbību un mieru pasaulē. Cilvēki, kas uzskata, ka pasaulei ir nepieciešams miers, mēdz atsaukties uz labo vēsti par Dieva Valstību — pasaules valdību, kas nodrošinās patiesu un ilgstošu mieru.

18. Kāda attieksme pret reliģiju ir labvēlīgi ietekmējusi sludināšanu?

¹⁸ Lai gan kristieši tika nežēlīgi vajāti, gan pirmajā, gan divdesmitajā gadsimtā ir bijuši arī reliģiskas iecietības periodi. (Jāņa 15:20; Apustuļu darbi 9:31.) Romieši pieņēma un pielāgoja savām vajadzībām daudzus iekaroto tautu dievus un dievietes. Profesors Rodnijs Stārks rakstīja: ”Daudzējādā ziņā Roma nodrošināja tik lielu reliģisko brīvību, kāda vēlāk bija iespējama tikai pēc Amerikas revolūcijas.” Arī mūsu dienās cilvēki daudzās zemēs ir sākuši ieklausīties dažādos viedokļos, tāpēc viņi labprāt uzklausa Bībeles vēsti, ko sludina Jehovas liecinieki.

Tehniskais progress

19. Kā agrīnie kristieši izmantoja kodeksu?

¹⁹ Visbeidzot, ir interesanti pavērot, kā Jehova ir pamudinājis savus kalpus izmantot tehnisko progresu. Lai gan agrīnie kristieši nedzīvoja strauja tehniskā progresa laikmetā, viņi tomēr izmantoja arī kādu jauninājumu — kodeksu jeb grāmatu ar lappusēm. Ar kodeksiem tika nomainīti neparocīgie rakstu ruļļi. Grāmatā The Birth of the Codex (Kodeksa dzimšana) ir norādīts: ”Laicīgajā literatūrā ruļļi tika aizstāti ar kodeksiem lēni un pakāpeniski, turpretī kristieši acīmredzot sāka lietot kodeksu uzreiz un ļoti plaši.” Šajā pašā grāmatā ir rakstīts: ”Otrajā gadsimtā kristieši izmantoja kodeksu jau tik plaši, ka tā lietošanas sākums noteikti meklējams labu laiku pirms 100. gada.” Kodeksu lietot bija ērtāk nekā rakstu rulli. Arī vajadzīgās Rakstu vietas bija vieglāk atrast. Tas noteikti bija izdevīgi kristiešiem, kuri, tāpat kā Pāvils, ne tikai skaidroja Rakstus, bet arī norādīja uz skaidrojuma pamatojumu pašos Rakstos. (Apustuļu darbi 17:2, 3.)

20. Kā un ar kādu mērķi Dieva kalpi izmanto tehnikas sasniegumus?

²⁰ Mūsu gadsimtā tehniskais progress ir bijis ārkārtīgi straujš. Jaudīgas iespiedmašīnas ļauj iespiest Bībeles literatūru vienlaicīgi ļoti daudzās valodās. Mūsdienu tehnikas sasniegumi ir paātrinājuši Bībeles tulkošanu. Automobiļus, vilcienus, kuģus un lidmašīnas var izmantot, lai īsā laikā nogādātu Bībeles literatūru visdažādākajās zemeslodes vietās. Telefona un telefaksa sakari nodrošina iespēju ātri sazināties. Jehova ar savu garu ir pamudinājis savus kalpus izmantot tehnikas sasniegumus, lai labā vēsts tiktu sludināta visā pasaulē. Tehnikas sasniegumu izmantošanas mērķis nav uzzināt un apgūt visu jaunāko, kas ir pasaulē. Jehovas kalpus galvenokārt interesē tas, ko var izmantot, lai pēc iespējas labāk paveiktu viņiem uzticēto uzdevumu — sludināšanu.

21. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

²¹ ”Valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē,” pravietoja Jēzus. (Mateja 24:14.) Mēs redzam šī pravietojuma piepildīšanos, tāpat kā to redzēja kristieši pirmajā gadsimtā. Kaut arī labās vēsts sludināšana ir grūts un apjomīgs darbs, to nekas nevar aizkavēt — ne laiki, ne likumi, ne cilvēku attieksme, ne kari, ne kaut kas cits. Par to domājot, mēs saprotam, cik neaptverama ir Jehovas gudrība un spēja paredzēt nākotni. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehovas noteiktajā laikā sludināšana tiks pabeigta un visi taisnīgie cilvēki saņems svētības, kad tiks īstenots viņa mīlestības pilnais nodoms. ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29; Habakuka 2:3.) Ja mēs savu dzīvi saskaņosim ar Jehovas nodomu, arī mēs būsim starp šiem cilvēkiem. (1. Timotejam 4:16.)

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtošanai

◻ Kāpēc labās vēsts sludināšana ir grūts uzdevums?

◻ Kā kristiešu darbībai ir nākuši par labu valdību izdotie likumi un sabiedrības stabilitāte?

◻ Par kādiem nākotnes notikumiem mēs varam būt pārliecināti, redzot, kā Jehova ir svētījis sludināšanu?