Jehova prot izglābt savus kalpus
”Jehova prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem.” (2. PĒT. 2:9.)
KĀPĒC MĒS VARAM BŪT PĀRLIECINĀTI, KA JEHOVA...
...nosaka īsto laiku visiem notikumiem, kas saistīti ar viņa nodoma īstenošanos?
...izmantos savu spēku, lai aizstāvētu savus kalpus?
...precīzi zina, kā risināsies ar viņa nodoma piepildīšanos saistītie notikumi?
1. Kādi būs apstākļi uz zemes ”lielā posta” laikā?
BRĪDIS, kad Dievs sāks īstenot savu spriedumu Sātana pasaulei, pienāks ļoti pēkšņi un negaidīti. (1. Tes. 5:2, 3.) Kad ”tā Kunga lielā diena” būs klāt, cilvēku sabiedrību pārņems haoss. (Cef. 1:14—17.) Dažādas grūtības un zaudējumi būs ikdiena. Tad būs ”tik liels posts, kāda nav bijis no pasaules sākuma līdz pat šim laikam”. (Nolasīt Mateja 24:21, 22.)
2., 3. a) Ko Dieva kalpi pieredzēs ”lielajā postā”? b) Kas mūs var stiprināt un sagatavot gaidāmajiem notikumiem?
2 Kad ”lielais posts” tuvosies kulminācijai, Gogs no Magoga zemes dosies uzbrukumā Dieva tautai. Pret Dieva tautu celsies ”milzīgi liels karaspēks, ..kā negaisa mākonis, lai apklātu zemi”. (Ecēh. 38:2, 14—16.) Dieva kalpus neaizstāvēs neviena cilvēku izveidota organizācija; viņu izdzīvošana būs atkarīga vienīgi no Dieva. Kā Jehovas kalpi rīkosies, redzot, ka ienaidnieki nāk viņus iznīcināt?
3 Vai jūs ticat, ka Jehova spēj pasargāt savus kalpus ”lielajā postā” un ka viņš to darīs? Apustulis Pēteris rakstīja: ”Jehova prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem, bet netaisnos atstāt līdz tiesas dienai, kad tie tiks iznīcināti.” (2. Pēt. 2:9.) Pārdomas par to, kā Jehova ir glābis savus kalpus pagātnē, mūs var stiprināt un sagatavot gaidāmajiem notikumiem. Pievērsīsim uzmanību trīs piemēriem, kas vairos mūsu paļāvību, ka Jehova spēj glābt savus kalpus.
IZGLĀBTI LIELAJOS PLŪDOS
4. Kāpēc saistībā ar plūdiem laika faktoram bija liela nozīme?
4 Vispirms apskatīsim, kas Bībelē stāstīts par Noasa laika plūdiem. Kad Jehova īsteno savu gribu, liela nozīme ir laika faktoram. Līdz plūdiem bija jāpaspēj uzbūvēt milzīgais šķirsts un jāieved tajā dzīvnieki. Kā var redzēt no 1. Mozus grāmatas, nebija tā, ka Jehova būtu gaidījis, līdz šķirsts tiks pabeigts, un tikai tad būtu izlēmis, kad sāksies plūdi. Viņam nebija vajadzības paredzēt iespēju atlikt plūdu sākumu gadījumā, ja darbs pie šķirsta ievilktos. Gluži pretēji, jau ilgi pirms tam, kad Dievs Noasam lika būvēt šķirstu, viņš bija nolicis laiku, kad jāsākas plūdiem. Kā mēs to zinām?
5. Ko, saskaņā ar 1. Mozus 6:3, Jehova paziņoja, un kad šis paziņojums tika izteikts?
5 Bībelē ir teikts, ka Jehova savu lēmumu paziņoja debesīs. Saskaņā ar 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas 3. pantu, viņš teica: ”Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.” Jehova šeit nerunāja par cilvēka vidējo mūža garumu. Tas bija spriedums, ar kuru Jehova darīja zināmu, kad viņš rīkosies, lai attīrītu zemi no bezdievīgajiem.a Tā kā plūdi sākās 2370. gadā p.m.ē., var secināt, ka Dievs šo spriedumu izteica 2490. gadā p.m.ē. Tajā laikā Noass bija 480 gadu vecs. (1. Moz. 7:6.) Aptuveni pēc 20 gadiem, 2470. gadā p.m.ē., Noasam piedzima pirmais dēls, un vēlāk arī pārējie. (1. Moz. 5:32.) Līdz plūdu sākumam bija palikuši aptuveni simts gadi, bet Jehova Noasam joprojām neatklāja, ka ir nolēmis tam uzticēt īpašu uzdevumu cilvēku glābšanā. Cik ilgi Dievs gaidīja, līdz viņš pastāstīja par savu nodomu Noasam?
6. Kad Jehova lika Noasam būvēt šķirstu?
6 Acīmredzot Jehova gaidīja vairākus gadu desmitus, līdz atklāja Noasam, ko viņš ir nodomājis darīt. Kas ļauj izdarīt šādu secinājumu? Bībelē ir stāstīts, ka Noasa dēli jau bija pieauguši un apprecējušies, kad Dievs Noasam lika būvēt šķirstu. Jehova viņam teica: ”Ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavas dēlu sievas līdz ar tevi.” (1. Moz. 6:9—18.) Tātad ir iespējams, ka tad, kad Noass saņēma uzdevumu būvēt šķirstu, līdz plūdiem bija palikuši tikai kādi 40 vai 50 gadi.
7. a) Kā Noass un viņa ģimene apliecināja ticību? b) Cik ilgu laiku pirms plūdiem Dievs Noasam pateica, kad tieši tie sāksies?
7 Būvēdami šķirstu, Noass un viņa ģimenes locekļi droši vien prātoja par to, kā Dievs īstenos savu nodomu un kad sāksies plūdi. Kaut gan viņi to nezināja, viņi nepārtrauca darbu. Bībelē ir teikts: ”Noa darīja, kā Dievs sacīja.” (1. Moz. 6:22.) Septiņas dienas pirms plūdiem, kad vēl bija atlicis pietiekami daudz laika, lai Noass un viņa ģimene sapulcētu šķirstā dzīvniekus, Jehova beidzot Noasam pateica, kad tieši sāksies plūdi. Tāpēc, kad ”seši simtajā Noas mūža gadā otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā” tika ”atvērti debesu logi”, viss nepieciešamais bija paveikts. (1. Moz. 7:1—5, 11.)
8. Kā Bībeles stāstījums par plūdiem vairo mūsu pārliecību, ka Jehova prot glābt savus kalpus?
8 Bībeles stāstījums par plūdiem apstiprina, ka Jehova ne tikai visam nosaka īsto laiku, bet arī prot glābt savus kalpus. Tagad, kad šis laikmets tuvojas beigām, mēs varam būt droši, ka viss, ko Jehova ir nolēmis, īstenosies viņa noteiktā laikā, tieši paredzētajā ”dienā un stundā”. (Mat. 24:36; nolasīt Habakuka 2:3.)
IZGLĀBTI PIE SARKANĀS JŪRAS
9., 10. Kā Jehova ievilināja lamatās ēģiptiešu karaspēku?
9 Kā mēs apskatījām, Jehova, īstenodams savus nodomus, pilnībā kontrolē notikumu gaitu un laiku. Otrais gadījums, kam mēs pievērsīsim uzmanību, atklāj vēl vienu iemeslu, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova spēj glābt savus kalpus: viņš liek lietā savu neierobežoto spēku, lai panāktu, ka viņa griba īstenojas. Jehovas spēja izglābt savus kalpus ir tik neapšaubāma, ka dažkārt, lai ievilinātu lamatās ienaidniekus, viņš pat pieļauj, ka viņa kalpi nokļūst bīstamā situācijā. Tā notika, kad viņš atbrīvoja izraēliešus no ēģiptiešu jūga.
10 Ēģipti pameta ap trīs miljoniem izraēliešu. Jehova lika Mozum izraēliešus vadīt tā, lai faraonam rastos iespaids, ka viņi ir apmaldījušies. (Nolasīt 2. Mozus 14:1—4.) Nespēdams turēties pretī kārdinājumam, faraons ar savu karaspēku metās vajāt bijušos vergus un panāca tos pie Sarkanās jūras. Šķita, ka izraēlieši ir nokļuvuši slazdā. (2. Moz. 14:5—10.) Tomēr patiesībā viņiem nedraudēja nekādas briesmas, jo Jehova bija gatavs viņus aizstāvēt.
11., 12. a) Kā Jehova palīdzēja izraēliešiem? b) Ko notikumi pie Sarkanās jūras atklāj par Jehovu?
11 ”Mākoņu stabs”, kas vadīja izraēliešus, nostājās aiz viņiem, neļaujot faraona armijai pienākt viņiem tuvu klāt un atstājot ēģiptiešus tumsā. Turpretī izraēliešiem, kā teikts Bībeles 1926. gada izdevumā, šis stabs brīnumainā kārtā ”darīja.. nakti gaišu”. (Nolasīt 2. Mozus 14:19, 20.) Tad Jehova lika pūst spēcīgam austrumu vējam, kas pāršķēla jūras ūdeņus un ”darīja jūru par sauszemi”. Tas, bez šaubām, prasīja diezgan daudz laika, jo Bībelē ir stāstīts, ka vējš pūta ”visu cauru nakti” un tikai pēc tam ”Israēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām”. Salīdzinājumā ar ēģiptiešiem, kuri brauca savos kara ratos, izraēlieši pārvietojās lēni. Tomēr ēģiptiešiem nebija ne mazāko izredžu viņus panākt, jo Jehova cīnījās par savu tautu. ”Ēģiptiešu pulkos radās apjukums. Un Viņš kavēja riteņu griešanos tā, ka tie tika tikai ar grūtībām uz priekšu.” (2. Moz. 14:21—25.)
12 Kad izraēlieši bija nonākuši otrā krastā un bija drošībā, Jehova Mozum teica: ”Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.” Kaut gan kareivji centās bēgt, viņiem nebija glābiņa. ”Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. ..no viņiem nepalika pāri neviens pats.” (2. Moz. 14:26—28.) Jehova bija pierādījis, ka spēj izglābt savus kalpus ikvienā situācijā.
IZGLĀBTI, KAD TIKA IZNĪCINĀTA JERUZĀLEME
13. Kādus norādījumus deva Jēzus, un kāds jautājums viņa sekotājiem varēja rasties?
13 Jehova precīzi zina, kā risināsies ar viņa nodoma piepildīšanos saistītie notikumi. To var skaidri redzēt no trešā gadījuma, ko mēs aplūkosim: Jeruzālemes aplenkuma mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Kristiešiem, kas dzīvoja Jeruzālemē un Jūdejā pirms pilsētas nopostīšanas mūsu ēras 70. gadā, Jehova ar sava Dēla starpniecību deva norādījumus, kurus ievērojot viņi varētu izglābties. Jēzus sacīja: ”Kad jūs ieraudzīsiet negantību, kas nes iznīcību, — par to ir runājis pravietis Daniēls — stāvam svētā vietā.., tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.” (Mat. 24:15, 16.) Kā Jēzus sekotāji varēja saprast, ka šis pravietojums sāk piepildīties?
14. Kā kristiešiem kļuva skaidri Jēzus norādījumi?
14 Jēzus vārdu nozīme kļuva skaidra tad, kad pravietotie notikumi sāka risināties. Mūsu ēras 66. gadā romiešu armija Cestija Galla vadībā devās uz Jeruzālemi, lai apspiestu jūdu sacelšanos. Kad jūdu dumpinieki zeloti meklēja patvērumu cietoksnī, kas atradās pie tempļa, romiešu kareivji sāka rakties zem tempļa mūra. Kristieši, kas saglabāja modrību, saprata, ka pagānu armija, kas ar saviem elku karogiem jeb standartiem bija nonākusi līdz tempļa mūriem, ir ”negantība”, kas stāv ”svētā vietā”. Jēzus sekotājiem bija pienācis laiks ”bēgt kalnos”. Bet kā viņi to varēja izdarīt, ja pilsēta bija aplenkta? Priekšā bija negaidīts notikumu pavērsiens.
15., 16. a) Kādu skaidru norādījumu Jēzus deva, un kāpēc viņa sekotājiem bija svarīgi tam klausīt? b) No kā ir atkarīga mūsu glābšana?
15 Šķietami bez kāda iemesla Cestijs Galls un viņa karaspēks atkāpās no Jeruzālemes un devās prom. Zeloti metās viņus vajāt. Kad karojošās puses bija prom, Jēzus sekotājiem pēkšņi bija pavērusies iespēja bēgt. Jēzus skaidri bija norādījis, ka viņiem jāatstāj sava iedzīve un jādodas prom bez kavēšanās. (Nolasīt Mateja 24:17, 18.) Kāpēc bija jārīkojas tik steidzīgi? Pēc dažām dienām zeloti atgriezās un spieda Jeruzālemes un Jūdejas iedzīvotājus pievienoties dumpim. Apstākļi pilsētā strauji pasliktinājās, jo tajā par ietekmi cīnījās dažādi jūdu grupējumi, un bēgt prom kļuva aizvien sarežģītāk. Kad 70. gadā romieši atgriezās, aizbēgt no pilsētas vairs nebija iespējams. (Lūk. 19:43.) Visi, kas bija vilcinājušies, nokļuva bezizejas situācijā. Turpretī kristieši, kas, paklausot Jēzus norādījumiem, bija bēguši kalnos, izglāba savu dzīvību. Viņi paši no savas pieredzes pārliecinājās, ka Jehova prot izglābt savus kalpus. Ko mēs varam mācīties no šiem notikumiem?
16 ”Lielā posta” laikā kristiešiem būs jāklausa Dieva Rakstu un viņa organizācijas norādījumiem. Piemēram, arī mums būs jāklausa Jēzus pavēlei ”bēgt kalnos”. Kā šī bēgšana izpaudīsies, rādīs laiks.b Taču mēs varam nešaubīties, ka tad, kad pienāks laiks paklausīt šim norādījumam, Jehova mums palīdzēs skaidri saprast, kā to darīt. Tā kā mūsu glābšana ir atkarīga no mūsu paklausības, mums būtu jāpārdomā: ”Kāda ir mana attieksme pret norādījumiem, ko Jehova dod saviem kalpiem tagad? Vai es tiem paklausu nekavējoties vai arī vilcinos to darīt?” (Jēk. 3:17.)
STIPRINĀTI UN SAGATAVOTI GAIDĀMAJIEM NOTIKUMIEM
17. Ko Habakuka pravietojums atklāj par uzbrukumu, kas gaida Dieva tautu?
17 Vēlreiz padomāsim par raksta sākumā minēto Goga uzbrukumu. Par šo notikumu Habakuks pravietoja: ”Kad es to dzirdēju, tad manas iekšas trīcēja, no tās balss drebēja manas lūpas; puveši nāk manos kaulos, es trīcu savā vietā, ka man klusu jāgaida tā bēdu diena, kad [Dievs] celsies pret tiem ļaudīm, kas tos spaidīs [pret karaspēku, kas uzbruks Dieva tautai].” (Hab. 3:16, Bībeles 1926. gada izdevums.) Jau dzirdot vien par karaspēku, kas dodas pret Dieva tautu, pravietis juta, ka viņam iekšā viss sažņaudzas, lūpas sāk drebēt un spēki — zust. Tas ļauj saprast, kā mēs jutīsimies, redzot tuvojamies Goga karapulkus. Tomēr Habakuks bija gatavs ”klusu gaidīt” Jehovas lielo dienu paļāvībā, ka Jehova glābs savus kalpus. Arī mums var būt tāda pati paļāvība. (Hab. 3:18, 19.)
18. a) Kāpēc mums nav jābaidās no gaidāmā uzbrukuma? b) Par ko ir stāstīts nākamajā rakstā?
18 Trīs gadījumi, kas bija apskatīti šajā rakstā, nepārprotami liecina, ka Jehova prot glābt savus kalpus. Nav iespējams, ka viņa nodoms nepiepildītos; viņa uzvara ir neapšaubāma. Bet, lai mēs varētu priecāties par Jehovas izcilo uzvaru, mums ir jāpaliek viņam uzticīgiem līdz galam. Kā Jehova mums palīdz saglabāt uzticību viņam? Par to ir stāstīts nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīmes]
[Attēls 24. lpp.]
Vai faraona armija patiešām apdraudēja izraēliešus?