Bēdz uz drošu vietu pirms ”lielajām bēdām”
”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, ..lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.” (LŪKAS 21:20, 21)
1. Kāpēc tiem, kas vēl pieder pie pasaules, ir nekavējoties jābēg?
VISIEM, kas vēl pieder pie Sātana pasaules, ir nekavējoties jābēg. Ja viņi vēlas palikt dzīvi, kad pašreizējā sistēma tiks noslaucīta no zemes virsas, viņiem pārliecinoši jāparāda, ka viņi ir stingri nostājušies Jehovas pusē un vairs nepieder pie pasaules, kuras valdnieks ir Sātans. (Jēkaba 4:4; 1. Jāņa 2:17.)
2., 3. Kādus ar Mateja 24:15—22 saistītus jautājumus mēs apskatīsim?
2 Jēzus savā izcilajā pravietojumā par lietu sistēmas nobeigumu uzsvēra, cik ļoti ir nepieciešama šāda bēgšana. Mēs bieži runājam par vārdiem, kas rakstīti Mateja 24:4—14, tomēr tālākie vārdi nav mazāk svarīgi. Atver tagad, lūdzu, Bībeli un izlasi no 15. līdz 22. pantam.
3 Ko nozīmē šis pravietojums? Kas pirmajā gadsimtā bija ”izpostīšanas negantība”? Par ko vēstīja tās atrašanās ”svētā vietā”? Kāda ir šī notikuma nozīme mūsu dzīvē?
”Kas to lasa, tas lai to labi apdomā!”
4. a) Kam saskaņā ar Daniēla 9:27 bija jānotiek pēc tam, kad jūdi bija noraidījuši Mesiju? b) Kāpēc Jēzus, runādams par šo pravietojumu, varēja teikt, ka lasītājam tas labi jāapdomā?
4 Pievērs uzmanību tam, ka Mateja 24:15 Jēzus atsaucās uz vārdiem, kas rakstīti Daniēla grāmatā. Šīs grāmatas 9. nodaļā var lasīt pravietojumu, kurā tika pateikts par Mesijas atnākšanu un spriedumu, kas tiks izpildīts jūdu tautai par viņa noraidīšanu. 27. panta otrajā daļā ir teikts, ka būs ”izpostīšanas negantības”. Agrīnajā jūdu tradīcijā šī Daniēla pravietojuma daļa tika attiecināta uz otro gadsimtu p.m.ē., kad Antiohs IV apgānīja Jehovas templi Jeruzalemē. Bet Jēzus brīdināja: ”Kas to lasa, tas lai to labi apdomā!” (LB-26.) Tempļa apgānīšana Antioha IV laikā, protams, bija ”negantība”, tomēr tā nenozīmēja izpostīšanu ne Jeruzalemei, ne templim, ne jūdu tautai. Tātad Jēzus acīmredzot brīdināja savus klausītājus, ka pravietojums vēl nav piepildījies un ka tā piepildīšanās gaidāma nākotnē.
5. a) Kā evaņģēliju salīdzināšana mums palīdz noteikt, kas pirmajā gadsimtā bija ”negantība”? b) Kāpēc Cestijs Galls 66. gadā steidzīgi devās ar karaspēku uz Jeruzalemi?
5 Kas bija ”negantība”, kuras parādīšanos viņiem bija jāgaida? Ievērības cienīgs ir fakts, ka Mateja evaņģēlijā ir teikts: ”Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā.” Bet Lūkas 21:20, kur stāstīts par to pašu, ir teikts: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.” Mūsu ēras 66. gadā Jeruzalemē dzīvojošie kristieši redzēja Jēzus pravietojuma piepildīšanos. Pēc vairākiem incidentiem, kas bija saistīti ar nesaskaņām starp jūdiem un Romas ierēdņiem, Jeruzaleme kļuva par dumpja perēkli, no kura izplatījās sacelšanās pret Romu. Uzliesmoja vardarbība Jūdejā, Samarijā, Galilejā, Dekapolē, Feniķijā, Sīrijas ziemeļos un Ēģiptes dienvidos. Lai atjaunotu nosacītu mieru šajā Romas impērijas daļā, Cestijs Galls ar savu karaspēku steidzīgi devās no Sīrijas uz Jeruzalemi, kas jūdiem bija ”svētā pilsēta”. (Nehemijas 11:1; Jesajas 52:1.)
6. Kā piepildījās pravietojums, ka ”negantība”, kas var nozīmēt izpostīšanu, stāvēs ”svētā vietā”?
6 Romiešu leģioni parasti nesa standartus jeb karogus, ko viņi uzskatīja par svētiem; jūdi turpretī tos uzskatīja par elkiem. Interesanti, ka ebreju valodas vārds, kas Daniēla grāmatā iztulkots kā ”negantība”, galvenokārt tiek lietots, runājot par elkiem un elku pielūgsmi.a (5. Mozus 29:17.) Lai gan jūdi pretojās, 66. gada novembrī romiešu vienības ar saviem elku karogiem iekļuva Jeruzalemē un parakās zem tempļa mūra ziemeļu pusē. Nebija nekādu šaubu — ”negantība”, kas varēja nozīmēt Jeruzalemei pilnīgu izpostīšanu, stāvēja ”svētā vietā”! Bet kā tad kāds varēja aizbēgt?
Bija jābēg nekavējoties!
7. Ko negaidīti izdarīja romiešu armija?
7 Pēkšņi un bez kāda redzama iemesla, brīdī, kad Jeruzaleme šķita viegli ieņemama, romiešu armija atkāpās. Jūdu dumpinieki vajāja aizejošās romiešu vienības, tomēr viņi gāja tikai līdz Antipatridai, kas atradās apmēram 50 kilometrus no Jeruzalemes. Tad viņi devās atpakaļ. Atgriezušies Jeruzalemē, viņi sapulcējās templī, lai izstrādātu turpmāko kara stratēģiju. Jaunieši tika vervēti nocietinājumu stiprināšanai un militārajam dienestam. Vai šajos pasākumos iesaistījās arī kristieši? Ja arī viņi paliktu malā, vai viņi joprojām būtu bīstamā zonā, kad romiešu karaspēks atgrieztos?
8. Ko kristieši nekavējoties darīja, paklausīdami Jēzus pravietiskajiem vārdiem?
8 Kristieši Jeruzalemē un visā Jūdejā drīz vien sāka rīkoties saskaņā ar Jēzus Kristus doto pravietisko brīdinājumu un bēga prom no bīstamās zonas. Jābēg bija nekavējoties! Pēc kāda laika viņi bija nokļuvuši kalnos; iespējams, daudzi no viņiem apmetās Pellā, Perejas provincē. Kristieši, kas bija ņēmuši vērā Jēzus brīdinājumu, nerīkojās muļķīgi un neatgriezās, lai mēģinātu glābt savu iedzīvi. (Salīdzināt Lūkas 14:33.) Aiziešana no pilsētas noteikti bija smaga grūtniecēm un mātēm ar zīdaiņiem, jo ceļš bija jāveic kājām. Kristiešu bēgšanu nekavēja sabata dienas ierobežojumi, arī ziema vēl nebija iestājusies, lai gan bija tuvu. Cilvēki, kas bija ņēmuši vērā Jēzus brīdinājumu nekavējoties bēgt prom, drīz atradās drošībā — ārpus Jeruzalemes un Jūdejas. No šādas rīcības bija atkarīga viņu dzīvība. (Salīdzināt Jēkaba 3:17.)
9. Kad atgriezās romiešu karaspēks, un kas tad notika?
9 Jau nākamajā, 67. gadā romieši atjaunoja karadarbību pret jūdiem. Vispirms tika pakļauta Galileja. Vēl pēc gada tika sagrauta Jūdeja. Līdz 70. gadam romieši bija ielenkuši Jeruzalemi. (Lūkas 19:43.) Sākās neiedomājams bads. Pilsētā palikušie sāka karot savā starpā. Katrs, kurš mēģināja aizbēgt, tika nogalināts. Viņi pieredzēja ”lielas bēdas”, par kurām Jēzus bija runājis. (Mateja 24:21.)
10. Ko vēl mēs pamanīsim, ja lasīsim ar izpratni?
10 Vai ar to pilnībā piepildījās Jēzus pravietojums? Nē, tas vēl nebija viss. Ja mēs lasīsim Rakstus ar izpratni, kā to ieteica darīt Jēzus, mēs noteikti pamanīsim kaut ko tādu, kam vēl jānotiek. Turklāt mēs nopietni padomāsim, kāda ir šo notikumu saistība ar mūsu dzīvi.
Mūsdienu ”negantība”
11. Kādos Daniēla grāmatas pantos vēl ir runāts par ”negantību”, un par kādu laika posmu tajos ir stāstīts?
11 Pievērs uzmanību tam, ka ”negantība un postīšana” ir minētas ne tikai Daniēla 9:27, bet arī Daniēla 11:31; un 12:11. Abos pēdējos pantos nav runāts par Jeruzalemes iznīcināšanu. Daniēla 12:11 teiktais ir tikai divus pantus tālāk par pantu, kurā uzmanība ir pievērsta ”pašam laiku galam”. (Daniēla 12:9.) Kopš 1914. gada mēs dzīvojam šajā laika posmā. Tāpēc mums jābūt modriem, lai mēs saprastu, kas ir mūsdienu ”izpostīšanas negantība”, un tad jācenšas izkļūt no bīstamās zonas.
12., 13. Kāpēc Tautu Savienību var nosaukt par mūsdienu ”negantību”?
12 Kas ir mūsdienu ”negantība”? Pierādījumi liecina, ka tā ir Tautu Savienība, kas sāka darboties 1920. gadā, īsi pēc tam, kad sākās pasaules beigu laiks. Bet kā šī organizācija varētu būt ”izpostīšanas negantība”?
13 Atceries, ebreju valodas vārds, kas tulkots kā ”negantība”, Bībelē galvenokārt tiek lietots, runājot par elkiem un elku pielūgsmi. Vai Savienība tika padarīta par elku? Jā gan. Garīdznieki to lika ”svētā vietā”, un tās atbalstītāji to aizgrābti dievināja. Federālais Kristus baznīcu koncils Amerikā paziņoja, ka Savienība būs ”Dieva Valstības politiskā izpausme uz zemes”. ASV senāts no reliģiskām grupām saņēma ārkārtīgi daudz vēstuļu ar pamudinājumiem ratificēt Tautu Savienības statūtus. Lielbritānijas baptistu, kongregacionālistu un prezbiteriāņu vadošais orgāns to slavināja kā vienīgo iespējamo līdzekli miera nodibināšanai uz zemes. (Skatīt Atklāsmes 13:14, 15.)
14., 15. Kā Savienība un vēlāk Apvienotās Nācijas nokļuva ”svētā vietā”?
14 Lai gan 1914. gadā debesīs tika nodibināta Dieva mesiāniskā Valstība, tautas cīnījās par savu suverenitāti. (Psalms 2:1—6.) Kad tika ierosināta Tautu Savienības veidošana, gan tautas, kas nupat bija cīnījušās pirmajā pasaules karā, gan arī garīdzniecība, kas bija svētījusi to karaspēkus, jau bija parādījušas, ka ir atmetušas Dieva likumu. Tās neuzskatīja, ka Kristus ir Ķēniņš. Tāpēc tās cilvēku organizācijai piedēvēja Dieva Valstības lomu; tās lika Tautu Savienību ”svētā vietā” — vietā, kurā atrasties tai nepienācās.
15 Savienības pēctece, Apvienoto Nāciju Organizācija, sāka darboties 1945. gada 24. oktobrī. Vēlāk Romas pāvesti pasludināja Apvienotās Nācijas par ”vienīgo cerību saskaņas un miera nodibināšanai” un ”augstāko miera un taisnības forumu”. Tautu Savienība un tās pēctece, Apvienotās Nācijas, tiešām kļuva par elku, par ”negantību” Dieva un viņa tautas acīs.
No kurienes jābēg?
16. No kurienes mūsdienās jābēg tiem, kas mīl taisnīgumu?
16 Kad taisnīgumu mīloši cilvēki to visu ”redz” un saprot, kas ir šī starptautiskā organizācija un kā tā tiek padarīta par elku, viņiem jābēg, lai nokļūtu drošībā. No kurienes viņiem jābēg? Viņiem jāatstāj kristīgā pasaule, kuras pirmtēls bija neuzticīgā Jeruzaleme, un lielā Bābele — pasaules viltus reliģijas sistēma. (Atklāsmes 18:4.)
17., 18. Ko izpostīs mūsdienu ”negantība”?
17 Atceries arī to, ka pirmajā gadsimtā romiešu karaspēks ar saviem standartiem, kas būtībā bija elki, iekļuva Jeruzalemē, lai izpostītu jūdu svēto pilsētu un tās pielūgsmes sistēmu. Mūsu dienās posts piemeklēs nevis vienu pilsētu vai tikai kristīgo pasauli, bet viltus reliģijas sistēmu visā pasaulē. (Atklāsmes 18:5—8.)
18 Atklāsmes 17:16 ir pravietots, ka simbolisks sarkans zvērs, kas ir Apvienotās Nācijas, vērsīsies pret netikli, lielo Bābeli, un bez žēlastības to iznīcinās. Šis notikums ir aprakstīts iespaidīgiem vārdiem: ”Desmit ragi, ko tu redzēji, un zvērs — tie ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni.” Padomā, cik ārkārtīgi nozīmīgs būs šis notikums! Vairs nebūs nekādas viltus reliģijas visā pasaulē. Tas neapšaubāmi liecinās, ka ir sākušās lielās bēdas.
19. Kādi spēki ir darbojušies Apvienotajās Nācijās kopš šīs organizācijas izveidošanas, un kāpēc tam ir liela nozīme?
19 Ievērības cienīgs ir fakts, ka kopš Apvienoto Nāciju darbības sākuma 1945. gadā šajā organizācijā ir bijis ievērojams skaits ateistisku, antireliģiozu spēku. Visā pasaulē dažādos laikos ar šādu radikālu spēku līdzdalību reliģiska darbība ir tikusi vai nu stingri ierobežota vai arī pavisam aizliegta. Tomēr pēdējos gados valdības spiediens uz reliģiskām grupām daudzās vietās ir mazinājies. Dažiem varētu likties, ka reliģijai vairs nekas nedraud.
20. Kādu reputāciju ir ieguvušas pasaules reliģijas?
20 Lielās Bābeles reliģijas pasaulē joprojām ir spēks ar milzīgu graujošu iedarbību. Avīžu virsrakstos par karojošiem grupējumiem un teroristu grupām bieži vien tiek runāts, nosaucot reliģijas, kuras šie grupējumi atbalsta. Speciālās policijas vienībām un kareivjiem ir nācies ielauzties tempļos, lai apturētu vardarbību starp naidīgiem reliģiskiem grupējumiem. Reliģiskas organizācijas ir finansējušas politiskus apvērsumus. Reliģiskais ienaids ir kavējis Apvienoto Nāciju centienus uzturēt stabilas attiecības starp etniskām grupām. Tā kā spēki Apvienoto Nāciju iekšienē tiecas pēc miera un drošības, tie labprāt vēlētos redzēt, ka tiek likvidēta jebkāda reliģiska ietekme, kas stāv to ceļā.
21. a) Kas noteiks lielās Bābeles iznīcināšanas laiku? b) Ko ir svarīgi darīt, pirms šis laiks ir pienācis?
21 Jāņem vērā vēl kāds svarīgs faktors. Kaut arī lielās Bābeles iznīcināšanā tiks izmantoti Apvienoto Nāciju militarizētie ”ragi”, pati iznīcināšana būs Dieva sprieduma izpilde. Spriedums tiks izpildīts Dieva noteiktajā laikā. (Atklāsmes 17:17.) Kas mums jādara, pirms šis laiks ir pienācis? ”Izeita no viņas”, izejiet no lielās Bābeles, teikts Bībelē. (Atklāsmes 18:4.)
22., 23. Ko nozīmē bēgt?
22 Šī bēgšana uz drošu vietu nav pārceļošana, kādu veica jūdu kristieši, kad pameta Jeruzalemi. Tā ir bēgšana no kristīgās pasaules reliģijām un no pašas lielās Bābeles. Bēgt nozīmē pilnībā nošķirties ne tikai no viltus reliģijas organizācijām, bet arī no to ieražām un gara, kādu tās rada. Tā ir bēgšana uz drošu vietu — Jehovas teokrātisko organizāciju. (Efeziešiem 5:7—11.)
23 Kā Jehovas liecinieki reaģēja, kad ar garu svaidītie Jehovas kalpi pēc Pirmā pasaules kara norādīja, ka mūsdienu ”negantība” ir Tautu Savienība? Viņi jau bija sarāvuši saites ar kristīgās pasaules baznīcām. Bet Jehovas liecinieki pamazām saprata, ka viņi joprojām turas pie dažām kristīgās pasaules ieražām, piemēram, viņi lietoja krustu un svinēja Ziemsvētkus un citus pagānu svētkus. Uzzinājuši patiesību šajos jautājumos, Jehovas liecinieki tūlīt rīkojās. Viņi paklausīja padomam, kas dots Jesajas 52:11: ”Izeita, izeita no turienes prom, neaiz[s]kariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu, — babiloniešu — vidus, šķīstaities, kas jūs nesat tā Kunga svētuma piederumus!”
24. Kas vēl ir nolēmuši bēgt, it īpaši pēc 1935. gada?
24 It īpaši kopš 1935. gada līdzīgi sāka rīkoties arvien lielāks pulks citu cilvēku — to, kam ir izredzes dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. Arī viņi ir ieraudzījuši ”izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā”, un viņi saprot, ko tas nozīmē. Šie cilvēki ir izlēmuši bēgt un tāpēc ir parūpējušies, lai viņu vārdi tiktu izsvītroti no lielajai Bābelei piederošo organizāciju locekļu sarakstiem. (2. Korintiešiem 6:14—17.)
25. Kas nepieciešams papildus tam, ka cilvēks sarauj visas saites ar viltus reliģiju?
25 Tomēr bēgt no lielās Bābeles nozīmē vairāk nekā tikai pamest viltus reliģiju. Nepietiek ar to, ka cilvēks aiziet uz dažām sapulcēm Ķēniņvalsts zālē vai pāris reizes mēnesī iet tīruma kalpošanā, lai sludinātu labo vēsti. Cilvēks varbūt vairs neatrodas lielajā Bābelē, bet vai viņš to tiešām ir pametis? Vai viņš ir nošķīries no pasaules, kuras ietekmīga sastāvdaļa ir lielā Bābele? Varbūt viņš joprojām turas pie tā, kas atspoguļo pasaules garu — garu, kurš noniecina Dieva taisnīgās normas? Vai viņš neizturas vieglprātīgi pret jautājumiem, kas saistīti ar morāli dzimumattiecībās un uzticību laulībā? Vai viņš personīgajām un materiālajām interesēm nepievērš lielāku uzmanību nekā garīgajām interesēm? Viņš nedrīkst ļaut sevi pārveidot pēc šīs sistēmas parauga. (Mateja 6:24; 1. Pētera 4:3, 4.)
Bēdz un nekavējies!
26. Kas mums palīdzēs ne tikai bēgt, bet arī veiksmīgi nokļūt drošībā?
26 Bēgot, lai nokļūtu drošībā, mēs nedrīkstam ar ilgām skatīties atpakaļ. (Lūkas 9:62.) Mūsu prātam un sirdij jābūt nešaubīgi vērstiem uz Dieva Valstību un viņa taisnīgumu. Vai mūsos ir apņēmība pierādīt savu ticību un tiekties pēc Dieva Valstības un viņa taisnīguma vispirms, apzinoties, ka Jehova svētīs šādu uzticīgu rīcību? (Mateja 6:31—33.) Uz Rakstiem pamatotajai pārliecībai mūs būtu jāmudina šādi rīkoties; mēs ļoti gaidām nozīmīgos notikumus, kas risināsies pasaules mērogā.
27. Kāpēc ir svarīgi nopietni pārdomāt šeit uzdotos jautājumus?
27 Dieva sprieduma izpilde sāksies ar lielās Bābeles iznīcināšanu. Šī netikle — viltus reliģijas impērija — tiks iznīcināta uz visiem laikiem. Tās iznīcināšanas brīdis ir pavisam tuvu! Kāds būs mūsu stāvoklis, kad pienāks šis nozīmīgais brīdis? Kā pusē būsim mēs, kad lielo bēdu kulminācijas punktā tiks iznīcināts Sātana ļaunās sistēmas atlikums? Ja mēs rīkojamies tagad, mūsu drošība ir garantēta. Jehova mums saka: ”Kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts.” (Salamana Pamācības 1:33.) Ja bez apstājas, lojāli un ar prieku kalpojam Jehovam šīs sistēmas beigu posmā, var izrādīties, ka mēs būsim cienīgi kalpot Jehovam mūžīgi.
[Zemsvītras piezīme]
a Skatīt Insight on the Scriptures, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., 1. sējuma 634., 635. lpp.
Vai tu atceries?
◻ Kas ir mūsdienu ”negantība”?
◻ Kādā nozīmē ”negantība” stāv ”svētā vietā”?
◻ Ko tagad nozīmē bēgt, lai nokļūtu drošībā?
◻ Kāpēc tas jādara nekavējoties?
[Attēls 11. lpp.]
Lai izglābtos, Jēzus sekotājiem bija jābēg nekavējoties