Kas tevi mudina kalpot Dievam?

”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (MARKA 12:30)

 1., 2. Kādi saviļņojoši rezultāti ir iegūti sludināšanā?

AUTOMAŠĪNAS patieso vērtību nenosaka tikai tās izskats. Krāsa var uzlabot ārējo izskatu, un elegants dizains var pievērst iespējamā pircēja uzmanību; bet daudz svarīgāks ir tas, ko nevar tik viegli ieraudzīt: dzinējs, kas virza mašīnu uz priekšu, un citas ierīces, kas mašīnu vada.

² Līdzīgi ir ar kristiešu kalpošanu Dievam. Jehovas liecinieki paveic ļoti daudz Dievam patīkamu darbu. Katru gadu vairāk nekā miljards stundu tiek pavadīts, sludinot labo vēsti par Dieva Valstību. Turklāt Jehovas liecinieki miljoniem cilvēku māca Bībeli, un to cilvēku skaits, kas tiek kristīti, sniedzas simtos tūkstošu. Ja tu esi labās vēsts sludinātājs, tad šādi saviļņojoši rezultāti ir arī tavs nopelns, kaut gan var likties, ka tu esi maz piedalījies šajā darbā. Tu vari būt pārliecināts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā”. (Ebrējiem 6:10.)

 3. Kam vēl, neminot darbus, kristiešiem jāpievērš liela uzmanība un kāpēc?

³ Tomēr mūsu kalpošanas — gan mūsu kopīgā veikuma, gan ikviena sludinātāja ieguldījuma — patiesā vērtība nav mērāma tikai skaitļos. Samuēlam tika pateikts, ka ”cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi”. (1. Samuēla 16:7.) Jā, Dievam ir svarīgi, kādi mēs esam būtībā. Tiesa, darbiem ir ļoti liela nozīme. Dievbijīgi darbi rotā Jehovas mācību un pievērš iespējamo mācekļu uzmanību. (Mateja 5:14—16; Titam 2:10; 2. Pētera 3:11.) Tomēr mūsu darbi neatklāj visu. Augšāmceltajam Jēzum bija iemesls norūpēties par Efezas draudzi, lai gan šīs draudzes locekļiem bija labi darbi. ”Es zinu tavus darbus,” Jēzus tiem teica. ”Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” (Atklāsmes 2:1—4.)

 4. a) Kā mūsu kalpošana Dievam varētu kļūt par ieražu, ko pildām aiz pienākuma apziņas? b) Kāpēc sevi jāpārbauda?

⁴ Pastāv briesmas. Laikam ritot, mūsu kalpošana Dievam varētu kļūt par ieražu, ko pildām aiz pienākuma apziņas. Kāda kristiete to raksturoja šādi: ”Es mēdzu doties tīruma kalpošanā, iet uz sapulcēm, studēt, lūgt — bet to visu es darīju automātiski, bez jebkādām jūtām.” Protams, Dieva kalpi ir jāuzslavē par to, ka viņi darbojas pat tad, kad jūtas ”satriekti” vai ”nospiesti”. (2. Korintiešiem 4:9; 7:6, NW.) Taču, ja mūsu kristiešu darbība kļūst par mehānisku ieradumu, tad mums būtu jāpārbauda ”dzinējs”. Pat labākajām automašīnām laiku pa laikam ir vajadzīga tehniskā apskate; tāpat arī visiem kristiešiem regulāri sevi jāpārbauda. (2. Korintiešiem 13:5.) Apkārtējie cilvēki var redzēt mūsu darbus, bet viņi nevar redzēt, kas mūs pamudina uz rīcību. Tāpēc ikvienam no mums būtu jāinteresējas par jautājumu: ”Kas mani mudina kalpot Dievam?”

Šķēršļi pareiziem motīviem

 5. Kāds likums, saskaņā ar Jēzus vārdiem, ir augstākais?

⁵ Kad Jēzum uzdeva jautājumu, kurš no Israēlam dotajiem likumiem ir augstākais, viņš citēja likumu, kurā ir pievērsta uzmanība nevis ārienei, bet gan iekšējam pamudinājumam: ”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (Marka 12:28—30.) Ar to Jēzus parādīja, ka virzošajam spēkam mūsu kalpošanā Dievam jābūt mīlestībai.

 6., 7. a) Kā Sātans viltīgi uzbrūk ģimenei un kāpēc? (2. Korintiešiem 2:11.) b) Kā audzināšana var ietekmēt cilvēka attieksmi pret Dieva varu?

⁶ Sātans vēlas mazināt mūsu spēju attīstīt tādu būtisku īpašību kā mīlestība. Lai to izdarītu, viens no viņa izmantotajiem paņēmieniem ir uzbrukt ģimenei. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu pirmie un paliekošākie iespaidi par mīlestību veidojas tieši ģimenē. Sātans labi zina Bībeles principu, ka tas, ko cilvēks iemācās bērnībā, var būt vērtīgs tālākajā dzīvē. (Salamana Pamācības 22:6.) Kad mēs vēl esam bērni, viņš viltīgi cenšas izkropļot mūsu priekšstatu par mīlestību. Būdams ”šās pasaules dievs”, Sātans redz, ka viņa nodomi veiksmīgi piepildās, kad daudzi izaug mājās, kas ir nevis drošs patvērums, kur var rast mīlestību, bet kaujas lauks, kur valda rūgtums, ātrsirdība un lamas. (2. Korintiešiem 4:4; Efeziešiem 4:31, 32; 6:4; Kolosiešiem 3:21.)

⁷ Grāmatā Making Your Family Life Happy (Veidot laimīgu ģimenes dzīvi)a ir minēts šāds novērojums: tas, kā tēvs pilda pienākumus ģimenē, ”var spēcīgi ietekmēt bērna vēlāko attieksmi pret varu — gan cilvēku, gan Dieva varu”. Kāds kristietis, ko bija audzinājis ļoti stingrs tēvs, atzina: ”Paklausīt Jehovam man ir viegli, bet viņu mīlēt — daudz grūtāk.” Protams, paklausība ir būtiska, jo Dieva acīs ”paklausība ir labāka nekā upuris”. (1. Samuēla 15:22.) Bet kā mēs varam panākt, lai virzošais spēks Dieva pielūgsmē mums būtu ne tikai paklausība, bet arī mīlestība pret Jehovu?

”Kristus mīlestība mūs vada”

 8., 9. Kā Jēzus izpirkuma upurim būtu jāmodina mūsos mīlestība pret Jehovu?

⁸ Spēcīgākais pamudinājums attīstīt sirsnīgu mīlestību pret Jehovu ir pateicība par Jēzus Kristus izpirkuma upuri. ”Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.” (1. Jāņa 4:9.) Ja mēs to esam izpratuši un novērtējuši, tad šis mīlestības pierādījums mūsos modina pretmīlestību. ”Mīlēsim, jo [Jehova] ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.)

⁹ Jēzus ar gatavību pieņēma uzdevumu būt par cilvēku Glābēju. ”No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis.” (1. Jāņa 3:16; Jāņa 15:13.) Jēzus pašaizliedzīgajai mīlestībai būtu jāmodina mūsos pateicības jūtas. Piemēram, iedomājies, ka tevi kāds ir izglābis no noslīkšanas. Vai tu varētu vienkārši aiziet uz mājām, noslaucīties un to aizmirst? Protams, nē! Tu būtu ļoti pateicīgs cilvēkam, kas tevi izglābis. Tev taču viņam ir jāpateicas par savu dzīvību. Vai mums Dievam Jehovam un Jēzum Kristum ir jāpateicas par kaut ko mazāk vērtīgu? Ja nebūtu bijis izpirkuma, ikviens no mums pārnestā nozīmē ”noslīktu” grēkā un nāvē. Bet šīs milzīgās mīlestības apliecinājuma dēļ mums ir izredzes dzīvot mūžīgi uz paradīzes Zemes. (Romiešiem 5:12, 18; 1. Pētera 2:24.)

10. a) Kā mēs varam izpirkumu attiecināt uz sevi? b) Kā Kristus mīlestība mūs vada?

¹⁰ Pārdomā izpirkumu. Attiecini izpirkumu uz sevi, tāpat kā to darīja Pāvils: ”Cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20.) Šādas pārdomas dos ierosmi mūsu sirdij, jo Pāvils rakstīja korintiešiem: ”Kristus mīlestība mūs vada.. [..] Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Tulkojumā Jerusalem Bible ir teikts, ka Kristus mīlestība ”mūs pārņem”. Kad pārdomājam Kristus mīlestību, mēs tiekam vadīti un esam dziļi aizkustināti, pat pārņemti ar Kristus mīlestību. Tā aizskar mūsu sirdi un rosina rīkoties. Dž. Filipsa tulkojumā šis pants pārfrāzēts šādi: ”Mūsu darbu pirmavots ir Kristus mīlestība.” Ja mums būs kādi citi motīvi, tad mēs negūsim paliekošus rezultātus, — to apliecina farizeju piemērs.

”Sargaities no farizēju un saduķēju rauga”

11. Pastāsti par farizeju attieksmi pret reliģiskiem darbiem.

¹¹ Farizeji Dieva pielūgsmi padarīja par sausu ieražu. Viņi nevis uzsvēra Dieva mīlestību, bet pievērsa visu uzmanību darbiem kā garīguma mērauklai. Farizeju aizraušanās ar sīkiem noteikumiem radīja iespaidu, ka viņi ir taisnīgi, bet patiesībā viņi bija ”pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību”. (Mateja 23:27.)

12. Kā farizeji parādīja savas sirds cietību, kad Jēzus bija izdziedinājis kādu vīrieti?

¹² Kādā reizē Jēzus žēlsirdīgi izdziedināja vīrieti, kam bija nokaltusi roka. Kādu gan prieku noteikti izjuta šis vīrietis, kad acumirklī tika izdziedināta slimība, kas, bez šaubām, bija sagādājusi daudz fizisku un emocionālu sāpju! Taču farizeji nepriecājās kopā ar viņu. Nē, tie kritizēja Jēzu par kādu formalitāti — Jēzus bija palīdzējis sabatā. Aizrāvušies ar sīkumainu bauslības skaidrošanu, farizeji vispār neizprata bauslības būtību. Nav jābrīnās, ka Jēzus ’viņu sirds cietības dēļ noskuma’! (Marka 3:1—5.) Turklāt Jēzus brīdināja savus mācekļus: ”Sargaities no farizēju un saduķēju rauga.” (Mateja 16:6.) Bībelē ir atmaskoti viņu rīcība un uzskati, lai mēs no tā mācītos.

13. Ko mēs varam mācīties no farizejiem izteiktā nosodījuma?

¹³ No farizejiem izteiktā nosodījuma mēs varam mācīties, ka mums jābūt saprātīgai attieksmei pret darbiem. Jā, darbi ir ļoti svarīgi, jo ”nedzīva ir ticība bez darbiem”. (Jēkaba 2:26.) Tomēr nepilnīgiem cilvēkiem ir nosliece spriest par citiem pēc viņu darbiem, nevis pēc tā, kas viņi ir patiesībā. Dažreiz tā mēs pat varam spriest par sevi. Visas mūsu domas var būt aizņemtas tikai ar paveikto, it kā tas būtu vienīgais mūsu garīguma rādītājs. Mēs varētu aizmirst, cik svarīgi ir pārbaudīt savus motīvus. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 5:12.) Iespējams, mēs varam kļūt tādi, kas ne par mata tiesu neatkāpjas no likumiem un noteikumiem un kas ’odus izkāš un kamieļus aprij’, t.i., ievēro likuma burtu, bet pārkāpj likumu būtībā. (Mateja 23:24.)

14. Kādā ziņā farizeji bija līdzīgi netīram kausam vai bļodai?

¹⁴ Farizeji neizprata, ka tad, ja kāds patiesi mīl Jehovu, dievbijīgi darbi nāks dabiski. Ja cilvēks ir iekšēji garīgs, tad tas izpaužas arī redzamā veidā. Jēzus asi nosodīja farizejus par viņu nepareizo domāšanu: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. Aklo farizēj! Šķīstī papriekšu kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta.” (Mateja 23:25, 26.)

15. Mini piemērus, kas parāda, ka Jēzus redz vairāk nekā tikai ārieni.

¹⁵ Kausa, bļodas vai pat celtnes āriene neatklāj visu. Jēzus mācekļus pārņēma godbijība, redzot, cik skaists bija Jeruzālemes templis, ko Jēzus bija nosaucis par ”slepkavu bedri” tāpēc, ka zināja, kas norisinās tā iekšpusē. (Marka 11:17; 13:1.) Šie patiesie vārdi par templi attiecas arī uz miljoniem cilvēku, kas sauc sevi par kristiešiem, — par to liecina kristīgās pasaules vēsture. Jēzus teica, ka viņš kādus cilvēkus, kas viņa vārdā ’brīnumus’ darījuši, tiesās kā ’ļauna darītājus’. (Mateja 7:22, 23.) Krass pretstats tam ir Jēzus vārdi, ko viņš teica par atraitni, kura ziedoja niecīgu naudas summu templī: ”Šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši. ..šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu.” (Marka 12:41—44.) Vai tie ir pretrunīgi atzinumi? Nepavisam. Abās situācijās Jēzus pauda Jehovas viedokli. (Jāņa 8:16.) Viņš redzēja rīcības motīvus un atbilstoši sprieda.

”Katram pēc viņa spējām”

16. Kāpēc mums nav jāsalīdzina visu laiku sava darbība ar kāda cita kristieša darbību?

¹⁶ Ja mūsu motīvi ir pareizi, tad nav nepārtraukti jāsalīdzina sevi ar citiem. Piemēram, ir maz labuma, ja kāds ar sacensības garu cenšas veltīt kalpošanai tikpat daudz laika, cik daudz veltī cits kristietis, vai tad, ja kāds cenšas sludināšanā sasniegt to pašu, ko ir sasniedzis kāds cits. Jēzus teica, ka Jehova jāmīl ar visu savu, nevis ar kāda cita sirdi, prātu, dvēseli un spēku. Katra cilvēka spējas, izturība un apstākļi ir citādi. Ja tavi apstākļi atļauj, mīlestība tevi rosinās pavadīt daudz laika kalpošanā — varbūt pat būt par pilnas slodzes pionieri. Taču, ja tev jācieš no kādas slimības, laiks, ko tu vari pavadīt kalpošanā, iespējams, būs mazāks, nekā tu vēlētos. Nenoskumsti. Uzticību Dievam nemērī stundās. Kad ir tīri motīvi, tev ir pamats priecāties. Pāvils rakstīja: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.” (Galatiešiem 6:4.)

17. Īsi, saviem vārdiem pārstāsti līdzību par talantiem.

¹⁷ Pārdomā Jēzus līdzību par talantiem, kura pierakstīta Mateja 25:14—30. Kāds vīrs, kam bija jādodas ceļojumā uz svešām zemēm, sapulcināja savus kalpus un viņiem uzticēja savu mantu. ”Vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām.” Ko kungs atklāja, kad viņš bija atgriezies, lai pieprasītu norēķinu no saviem kalpiem? Kalps, kam bija iedoti pieci talanti, bija nopelnījis vēl piecus talantus. Tāpat kalps, kam bija iedoti divi talanti, bija nopelnījis vēl divus talantus. Bet kalps, kam bija iedots viens talants, to bija ieracis zemē un neko nebija darījis, lai vairotu sava kunga bagātību. Kā kungs novērtēja šo situāciju?

18., 19. a) Kāpēc kungs nesalīdzināja kalpu, kam bija iedoti divi talanti, ar kalpu, kam bija iedoti pieci talanti? b) Ko šī līdzība par talantiem mums māca par uzslavēšanu un salīdzināšanu? c) Kāpēc trešais kalps saņēma nelabvēlīgu spriedumu?

¹⁸ Vispirms apskatīsim, ko kungs teica kalpiem, kuriem bija iedoti pieci un divi talanti. Katram no šiem kalpiem kungs teica: ”Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.” Vai viņš to būtu teicis kalpam ar pieciem talantiem, ja tas būtu nopelnījis tikai divus talantus? Maz ticams. Bet viņš arī nesacīja kalpam, kas bija nopelnījis divus talantus: ”Kāpēc tu neesi nopelnījis piecus? Paskaties uz savu biedru, cik daudz viņš ir nopelnījis!” Nē, iejūtīgais kungs, kas attēloja Jēzu, nesalīdzināja. Talantus viņš bija devis ”katram pēc viņa spējām”, un viņš negaidīja, ka saņems atpakaļ kaut ko vairāk par to, ko katrs varēja dot. Abus kalpus viņš uzslavēja vienādi, jo abi bija strādājuši savam kungam no sirds. No tā mēs visi varam mācīties.

¹⁹ Protams, trešo kalpu kungs neslavēja. Viņu iemeta galējā tumsībā. Šis kalps bija saņēmis tikai vienu talantu, un no viņa netika gaidīts, ka viņš iegūtu tikpat daudz, cik kalps ar pieciem talantiem. Taču viņš pat nebija mēģinājis! Beigās trešais kalps saņēma nelabvēlīgu spriedumu tāpēc, ka viņš sirdī bija ’blēdīgs un kūtrs’, kas norādīja uz mīlestības trūkumu pret kungu.

20. Kā Jehova raugās uz mūsu ierobežojumiem?

²⁰ Jehova gaida, lai ikviens no mums mīlētu viņu ar visu spēku, un cik iepriecinoši ir apzināties, ka ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi”! (Psalms 103:14.) Salamana Pamācībās 21:2 ir teikts, ka ”tas Kungs sveŗ sirdis”, nevis statistikas datus. Viņš izprot visus ierobežojumus, ko mēs nespējam ietekmēt, — gan finansiālos, fiziskos, emocionālos, gan citus ierobežojumus. (Jesajas 63:9.) Bet tajā pašā laikā Jehova no mums gaida, lai mēs vislabākajā veidā izmantotu visus līdzekļus, kādi mums varētu būt. Jehova ir pilnīgs, bet attiecībās ar saviem nepilnīgajiem kalpotājiem viņš nepieprasa pilnību. Viņš nerīkojas nesaprātīgi un negaida no citiem kaut ko nereālu.

21. Kādi labi rezultāti būs tad, ja kalpot Dievam mūs mudinās mīlestība?

²¹ Mīlestība pret Jehovu, kura nāk no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka, ir ”vairāk [vērta] nekā visi dedzināmie un citi upuŗi”. (Marka 12:33.) Ja mūs rīkoties mudinās mīlestība, tad mēs darīsim kalpošanā Dievam visu, ko varam. Pēteris rakstīja: ja Dievam patīkamas īpašības, kuru vidū ir arī mīlestība, ”pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā”. (2. Pētera 1:8.)

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtošanai

◻ Kam jābūt virzošajam spēkam mūsu kalpošanā Dievam?

◻ Kā Kristus mīlestība mūs mudina kalpot Jehovam?

◻ No kādas farizeju kļūdas mums jāizvairās?

◻ Kāpēc nav gudri nemitīgi salīdzināt savu kalpošanu ar kāda cita kristieša kalpošanu?

[Attēli 21. lpp.]

Cilvēku spējas, izturība un apstākļi atšķiras