Viņi tiks pasargāti no bojāejas lielo bēdu laikā
”Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.” (ATKLĀSMES 7:14)
1. Kas sagaidīs tos, kas tiks piecelti augšāmcelšanā uz Zemes?
NESKAITĀMI miljoni cilvēku, kas pieredzēs ’taisno un netaisno augšāmcelšanu’, netiks atdzīvināti uz neapdzīvotas Zemes. (Apustuļu darbi 24:15.) Viņi pamodīsies brīnišķīgos, uzlabotos apstākļos un redzēs, ka viņiem ir sagatavota mājvieta, apģērbs un barības pārpilnība. Kas to visu sagatavos? Ir skaidrs, ka jaunajā pasaulē jau dzīvos cilvēki, pirms sāksies augšāmcelšana dzīvei uz Zemes. Kas viņi būs? Kā norādīts Bībelē, tie būs cilvēki, kas pārcietīs tuvojošās lielās bēdas. No visām Bībeles mācībām šī, bez šaubām, ir viena no visaizraujošākām: būs uzticīgi cilvēki, kas tiks pasargāti no bojāejas lielo bēdu laikā, un viņiem vairs nekad nebūs jāmirst. Svētie Raksti apliecina, ka šāda cerība ir pamatota.
Kā Noas dienās
2., 3. a) Kādas kopīgas pazīmes ir Noas dienām un mūsu laikiem? b) Uz ko tiek norādīts ar Noas un viņa ģimenes izglābšanos plūdu laikā?
2 Mateja 24:37—39 rakstīts, kā Jēzus Kristus salīdzināja Noas dienas ar pēdējām dienām, kurās mēs dzīvojam. Viņš teica: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo tā kā tais dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”
3 Pasaules mēroga plūdi aizrāva visus, kas nepievērsa uzmanību Dieva dotajai brīdinājuma vēstij. Bet plūdi neiznīcināja Nou un viņa ģimeni. Viņi, kā teica Jēzus, ”iegāja šķirstā”. Šo cilvēku dievbijības dēļ Jehova viņiem deva iespēju izglābties. Pētera 2. vēstulē, 2:5, 9, runāts par Noas un viņa ģimenes izglābšanos: ”Sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei, [Dievs] izglāba tikai taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem. Tā tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma [”pārbaudījumiem”, NW].” Jēzus salīdzināja Noas dienas ar pēdējām dienām, lai parādītu, ka cilvēki lielākoties neņems vērā Dieva doto brīdinājuma vēsti. Bet nobeigumā Jēzus apstiprināja arī to, ka Noa un viņa ģimene bija paklausījuši Dievam Jehovam, iegājuši šķirstā un pārcietuši lielos plūdus. Noas un viņa ģimenes izglābšanās norāda, ka uzticīgie Dieva kalpotāji izglābsies tad, kad ies bojā šī pasaule.
Pirmā gadsimta notikumi
4. Kā attīstījās notikumi, pirms Jeruzāleme tika iznīcināta mūsu ēras 70. gadā, un kā ar to piepildījās Jēzus vārdi?
4 Jēzus runāja arī par to, kam jānotiek, kad būs pienācis šīs pasaules gals. Mateja 24:21, 22 mēs lasām: ”Tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” Šie vārdi vispirms piepildījās pirmajā gadsimtā. Mūsu ēras 66. gadā Jeruzālemi aplenca romiešu armija Cestija Galla vadībā. Romiešu karaspēks jau grasījās sagraut tempļa mūri, un daudzi jūdi bija gatavi padoties. Taču negaidīti un bez kāda redzama iemesla Cestijs Galls savu karaspēku atvilka. Kad kristieši redzēja, ka romieši aiziet, viņi rīkojās saskaņā ar vārdiem, ko Jēzus bija teicis pirms daudziem gadiem: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā.” (Lūkas 21:20, 21.) Jūdi, kas bija kļuvuši par kristiešiem, jeb ’izredzētie’ nekavējoties pameta bojāejai nolemto Jeruzālemi un tādā veidā tika paglābti no šausmīgās iznīcināšanas, kas drīz nāca pār pilsētu. Mūsu ēras 70. gadā romiešu leģioni atgriezās ģenerāļa Tita vadībā. Karaspēks uzcēla nometni ap Jeruzālemi, aplenca pilsētu un to izpostīja.
5. Kādā ziņā bēdas, kas nāca pār Jeruzālemi, tika saīsinātas mūsu ēras 70. gadā?
5 Jūdu vēsturnieks Josefs stāsta, ka 1 100 000 jūdu gāja bojā, bet 97 000 palika dzīvi un tika aizvesti gūstā. Dzīvi palikušie jūdi, kas nebija kristieši, noteikti nebija ’izredzētie’, ko Jēzus minēja pravietojumā. Uzrunādams dumpīgo jūdu tautu, Jēzus bija teicis: ”Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā. Jo es jums saku: Jūs mani no šā laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!” (Mateja 23:38, 39.) Nav nekādu liecību par to, ka jūdi, kas atradās Jeruzālemes blokādē, pēdējā brīdī būtu pieņēmuši Jēzu kā Mesiju, kļuvuši par kristiešiem un izpelnījušies Jehovas labvēlību. Bet bēdas, kas mūsu ēras 70. gadā nāca pār Jeruzālemi, tomēr tika saīsinātas. Romiešu armija neturēja pilsētu aplenkumā ilgi. Tāpēc bija jūdi, kas palika dzīvi, bet viņi tika izsūtīti kā vergi uz dažādām Romas impērijas daļām.
Liels pulks to, kas paliks dzīvi
6., 7. a) Kāda varena reliģiskā pilsēta tiks iznīcināta nākotnē, un kādu, vēl nebijušu bēdu laikā tas notiks? b) Ko Jānis pravietoja par lielajām bēdām, kas drīzumā nāks pār šo pasauli?
6 Jeruzāleme tika iznīcināta mūsu ēras 70. gadā, un tas šai reliģiskajai pilsētai patiešām atnesa ”lielas bēdas”, tomēr galvenajam Jēzus vārdu piepildījumam bija jānāk vēl tikai nākotnē. Ir kāda varenāka reliģiskā pilsēta — lielā Bābele, pasaules viltus reliģijas impērija; tā pieredzēs bojāeju lielās bēdās, un tūlīt pēc tam arī pār pārējo Sātana lietu sistēmu nāks bēdas, kādas nekad vēl nav bijušas. (Mateja 24:29, 30; Atklāsmes 18:21.) Kad bija pagājuši 26 gadi kopš Jeruzālemes iznīcināšanas, apustulis Jānis Atklāsmes 7:9—14 rakstīja par šīm lielajām bēdām, kas aptvers visu pasauli. Viņš parādīja, ka liels pulks cilvēku tās pārcietīs.
7 Šie cilvēki tiek saukti par ’lielo pulku’, un viņus var pazīt pēc apņēmīgas, viņiem vien raksturīgas rīcības. Atklāsmes 7:14 rakstīts, ka viens no 24 vecajiem, kas atradās debesīs, Jānim teica: ”Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.” Jā, lielais pulks sveic Jehovu — savu glābēju. Viņi apliecina ticību Jēzus izlietajām asinīm, un viņiem ir taisnīgs stāvoklis Radītāja un viņa ieceltā Ķēniņa, Jēzus Kristus, priekšā.
8. Kādas brīnišķīgas attiecības ir starp ’lielo pulku’ un Jēzus garā svaidīto brāļu atlikumu?
8 Mūsdienās gandrīz pieci miljoni lielā pulka locekļu dzīvo debesu Ķēniņa Jēzus Kristus pastāvīgā vadībā. Viņi pakļaujas Kristum un cieši sadarbojas ar viņa svaidītajiem brāļiem, kas vēl dzīvo uz Zemes. Par lielā pulka labo izturēšanos pret šiem garā svaidītajiem Jēzus teica: ”Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mateja 25:40.) Tāpēc, ka lielā pulka locekļi nesavtīgi palīdz Kristus svaidītajiem brāļiem, tiek uzskatīts, ka viņi ir darījuši labu pašam Jēzum. Tas viņiem palīdz uzturēt stabilas attiecības ar Jēzu Kristu un Dievu Jehovu. Viņiem ir dota privilēģija piebiedroties svaidītajam atlikumam — kļūt par Dieva lieciniekiem un viņa personvārda nesējiem. (Jesajas 43:10, 11; Joēla 3:4, 5.)
Būt nomodā
9., 10. a) Kas mums jādara, lai saglabātu taisnīgu stāvokli Cilvēka Dēla priekšā? b) Kā mums jārīkojas, lai ’paliktu nomodā’?
9 Cilvēkiem lielajā pulkā neatslābstot jāsaglabā taisnīgs stāvoklis Cilvēka Dēla priekšā, un tas nozīmē, ka viņiem jāpaliek modriem līdz pašam galam. Jēzus to skaidri parādīja ar šādiem vārdiem: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:34—36.)
10 Lai varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā, mums jāizpelnās viņa labvēlība, taču mēs to neiegūsim, ja pieļausim, ka mūs ietekmē šīs pasaules domāšana. Pasaulīga domāšana pavedina un var kļūt par iemeslu tam, ka cilvēks pārmērīgi aizraujas ar miesīgām baudām vai arī ļauj sevi nomākt dzīves problēmām un tāpēc vairs neuzskata Ķēniņvalsts intereses par galveno dzīvē. (Mateja 6:33.) Tas novājina cilvēku garīgi un var radīt vienaldzību pret pienākumiem, kādi viņam ir pret Dievu un cilvēkiem. Viņš varētu kļūt neaktīvs vai riskēt ar savu vietu draudzē, ja izdarītu nopietnu grēku, varbūt pat izrādot nevēlēšanos nožēlot pārkāpumu. Katram cilvēkam, kas ir lielajā pulkā, jāveltī uzmanība tam, kā viņš dzīvo. Ir jāturas nost no bezdievīgās pasaules un tai raksturīgās rīcības. (Jāņa 17:16.)
11. Kādu Rakstos dotu principu ievērošana mums palīdzēs pārciest Harmagedonu?
11 Lai mums tas izdotos, Jehova ir devis nepieciešamo ar savu Rakstu, sava svētā gara un savas redzamās organizācijas starpniecību. Tas viss mums ir jāizmanto pēc iespējas labāk. Vēl mums jābūt neatlaidīgiem lūgšanās un paklausīgiem Dievam, ja vēlamies iemantot viņa labvēlību. Svarīgi ir attīstīt spēcīgu naidu pret to, kas ir ļauns. Psalmu dziesminieks teica: ”Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem. Es ienīstu ļaundaŗu sabiedrību un nesēžu kopā ar bezdievīgajiem. Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem, nedz manu dzīvību ar tiem, kas izlej asinis.” (Psalms 26:4, 5, 9.) Visiem kristiešiem draudzē — gan jauniem, gan veciem — ir jāierobežo cieša saskarsme ar cilvēkiem, kas nav veltījušies Jehovam. Lai saņemtu Dieva labvēlību, mēs visiem spēkiem cenšamies būt nevainojami un pasaules neaptraipīti. (Psalms 26:1—5; Jēkaba 1:27; 4:4.) Tā rīkodamies, mēs būsim pārliecināti, ka Harmagedona laikā Jehova mūs neiznīcinās kopā ar bezdievīgajiem.
Daži ”nemirs ne mūžam”
12., 13. a) Kādus vārdus, ko Marta nevarēja pilnībā saprast, Jēzus izteica pirms Lācara augšāmcelšanas? b) Ko Jēzus negribēja pateikt ar to, ka daži ”nemirs ne mūžam”?
12 Ir tik aizraujoši domāt par to, ka var pārciest šīs lietu sistēmas galu un ka ir iespējams nekad nemirt! Tā ir perspektīva, ko mums piedāvā Jēzus. Pirms sava mirušā drauga Lācara augšāmcelšanas Jēzus teica Lācara māsai Martai: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs ne mūžam! Vai tu to tici?” Marta ticēja, ka būs augšāmcelšana, bet viņa nesaprata visu, par ko Jēzus runāja. (Jāņa 11:25, 26.)
13 Jēzus negribēja teikt, ka viņa uzticīgie apustuļi turpinās dzīvot miesā un nekad nemirs. Tieši otrādi — vēlāk Jēzus norādīja uz to, ka viņa mācekļi mirs. (Jāņa 21:16—23.) Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos mācekļi tika svaidīti ar svēto garu, un tas faktiski nozīmēja, ka viņiem jānomirst, lai viņi varētu saņemt savu debesu mantojumu — kļūtu par ķēniņiem un priesteriem. (Atklāsmes 20:4, 6.) Tāpēc ar laiku nomira visi pirmā gadsimta kristieši. Tomēr tas, ko Jēzus teica, tika sacīts ar noteiktu nolūku. Viņa vārdi par iespēju dzīvot un nekad nemirt, piepildīsies.
14., 15. a) Kā piepildīsies Jēzus vārdi par to, ka būs kādi, kas ”nemirs ne mūžam”? b) Kādā stāvoklī ir šī pasaule, bet kāda cerība ir taisnīgajiem?
14 Vispirms jāatceras, ka uzticīgie garā svaidītie kristieši nekad nesastapsies ar mūžīgu nāvi. (Atklāsmes 20:6.) Bet vēl Jēzus vārdi norāda uz noteiktu laiku, kad Dievs rīkosies tāpat kā Noas dienās: viņš iejauksies cilvēces dzīvē un likvidēs ļaunumu, kas pastāv uz zemeslodes. Cilvēkiem, kas tajā laikā uzticīgi pildīs Dieva gribu, nebūs jāmirst Dieva sprieduma izpildīšanas rezultātā. Tāpat kā Noam ar ģimeni, arī viņiem būs iespēja pārciest pasaules iznīcināšanu. Šādai cerībai ir stingrs pamats — tā ir balstīta uz Bībeles mācībām un paskaidrota ar piemēriem. (Salīdzināt Ebrējiem 6:19; 2. Pētera 2:4—9.) Bībeles pravietojumu piepildīšanās parāda, ka ļoti drīz pašreizējā pasaule jeb netaisnā cilvēku sabiedrība tiks iznīcināta. Situācija mūsdienās ir neatgriezeniska, jo pasaule ir nelabojami ļauna. Vārdi, ko Dievs teica par pasauli, kura bija Noas dienās, attiecas arī uz mūsdienu pasauli. Lielākā daļa cilvēku ir ļauni savā sirdī, un viņu domas ik dienas vēršas uz ļaunu. (1. Mozus 6:5.)
15 Jehova ir ļāvis, lai gadsimtiem ilgi cilvēki pārvaldītu zemeslodi bez viņa iejaukšanās, bet laikam, kas viņiem ir dots, nupat jābeidzas. Kā Bībelē teikts, drīz Jehova iznīcinās visus ļaunos, kas dzīvo uz Zemes. (Psalms 145:20; Salamana Pamācības 2:21, 22.) Bet viņš kopā ar ļaunajiem neiznīcinās taisnos. Dievs nekad tā nav rīkojies! (Salīdzināt 1. Mozus 18:22, 23, 26.) Kāpēc viņam būtu jāiznīcina tie, kas visiem spēkiem, uzticīgi un ar bijību cenšas viņam kalpot? Ir loģiski, ka Jehovas uzticīgie kalpotāji, kas dzīvos laikā, kad sāksies lielās bēdas, būs ieguvuši viņa labvēlību un netiks iznīcināti, tāpat kā netika iznīcināti Noa ar ģimeni, kad ļaunā pasaule gāja bojā plūdos. (1. Mozus 7:23.) Viņus Dievs pasargās, un viņi pārcietīs šīs pasaules galu.
16. Kas brīnumains notiks jaunajā pasaulē, un ko tas nozīmēs cilvēkiem, kas būs palikuši dzīvi?
16 Kas notiks pēc tam? Jaunajā pasaulē pār cilvēci nāks dziedinošas svētības, jo pilnībā tiks izmantots labums, ko dod Jēzus izpirkuma upuris. Bībelē stāstīts par simbolisku ”dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristalls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.” (Atklāsmes 22:1, 2.) Apbrīnojami, bet šī ’dziedināšana’ ietver sevī arī uzvaru pār nāvi, ko izraisījis Ādama grēks! ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jesajas 25:8.) Tāpēc tiem, kas pēc lielajām bēdām paliks dzīvot jaunajā pasaulē, būs iespēja nekad nesaskarties ar nāvi!
Droša cerība
17. Cik droša ir cerība, ka būs cilvēki, kas pārcietīs Harmagedonu un ”nemirs ne mūžam”?
17 Vai mēs varam pilnībā paļauties uz šo apbrīnojamo cerību? Protams! Sarunā ar Martu Jēzus norādīja, ka būs laiks, kad cilvēki dzīvos un nemūžam nemirs. (Jāņa 11:26.) Turklāt Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā rakstīts par to, ko Jēzus atklāja Jānim, proti, ka liels pulks nāk no lielām bēdām — šis pulks ir pārcietis lielās bēdas. Vai mēs varam ticēt Jēzus Kristus apsolījumam un vēsturiskajam stāstījumam par Noas dienu plūdiem? Bez šaubām! Turklāt Bībelē ir stāstīts arī par citiem notikumiem, kas parāda, kā Dievs pasargāja savu kalpotāju dzīvību, kad tika izpildīti viņa tiesas spriedumi un gāja bojā veselas tautas. Vai mums būtu jādomā, ka šajā beigu laikā viņš rīkosies citādi? Vai ir kaut kas tāds, ko Radītājs nespētu? (Salīdzināt Mateja 19:26.)
18. Kādā gadījumā mēs būsim pārliecināti par iespēju dzīvot Jehovas taisnīgajā jaunajā pasaulē?
18 Ja mēs tagad uzticīgi kalpojam Jehovam, mums ir pārliecība par to, ka varēsim dzīvot viņa jaunajā pasaulē. Neskaitāmiem miljoniem dzīve jaunajā pasaulē kļūs iespējama pēc augšāmcelšanas. Bet mūsdienās miljoniem Jehovas tautā — patiesi lielam pulkam, ko neviens cilvēks nevar ne saskaitīt, ne ierobežot, — būs vienreizēja priekšrocība: viņi tiks pasargāti no bojāejas lielo bēdu laikā. Un viņiem nekad nebūs jāmirst.
Paskaidro, lūdzu
◻ Kā notikumi Noas dienās liecina par iespēju pārciest Harmagedonu?
◻ Kas mums jādara, lai mēs turpinātu stāvēt Jēzus priekšā, kad viņš nāks izpildīt Jehovas spriedumu?
◻ Kāpēc mēs sakām, ka tie, kas pārdzīvos Harmagedonu, varēs nemirt nemūžam?
[Attēls 25. lpp.]
Kristieši izglābās no bēdām, kas nāca pār Jeruzālemi