”Ja sāls nederīga”

TĀS dēļ ir notikuši kari. Cilvēki to ir izmantojuši par maiņas līdzekli. Senajā Ķīnā par to dārgāks bija tikai zelts. Kā var redzēt, sāli cilvēki jau sen ir uzskatījuši par kaut ko ļoti vērtīgu. Līdz pat mūsu dienām tai tiek piedēvētas dziednieciskas un antiseptiskas īpašības. Visā pasaulē to izmanto par garšvielu un konservantu.

Ņemot vērā daudzās labās sāls īpašības un tās plašo izmantojumu, nav brīnums, ka par to ir runāts arī Bībelē un tai ir piešķirta simboliska nozīme. Piemēram, Mozus bauslībā bija prasīts, lai visi upuri, kas uz altāra tika veltīti Jehovam, tiktu apkaisīti ar sāli. (3. Mozus 2:13.) To darīja nevis garšas uzlabošanai, bet gan, iespējams, tāpēc, ka sāls simbolizēja nesabojātību.

Slavenajā Kalna sprediķī Jēzus Kristus saviem sekotājiem teica: ”Jūs esat zemes sāls.” (Mateja 5:13.) Ar šiem vārdiem Jēzus norādīja, ka mācekļu sludinātā vēsts par Dieva Valstību var pasargāt cilvēkus, kas to uzklausa, — var glābt viņiem dzīvību. Tātad cilvēki, kas ņēma vērā Jēzus vārdus, tika pasargāti no morālā un garīgā pagrimuma sabiedrībā, kurā viņi dzīvoja un kalpoja Dievam. (1. Pētera 4:1—3.)

Taču Jēzus arī brīdināja: ”Bet ja sāls nederīga, ..tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” Komentējot šos vārdus, Bībeles pētnieks Alberts Bārnss teica, ka Jēzus un apustuļu laikā sāls ”bija ar dažādiem piemaisījumiem. Tajā bija smiltis un sīkas augu daļiņas”. Ja sāls zaudēja sāļumu, tad tā vairs bija tikai ”zemes kaudze”. A. Bārnss minēja, ka ”to vairs nevarēja lietot nekam citam kā vienīgi.. taku un celiņu veidošanai, gluži tāpat kā mūsdienās izmanto granti”.

Kristiešiem jāņem vērā Jēzus brīdinājums un jācenšas nepārtraukt sludināšanu un neatgriezties pie bezdievīgas rīcības. Pretējā gadījumā viņi zaudēs savu garīgumu un būs kā ’nederīga sāls’.