”Mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis”

”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (MATEJA 28:19, 20.)

 1. Kāda saruna risinājās starp mācekli Filipu un kādu etiopieti?

KĀDS vīrietis bija atceļojis no Etiopijas līdz Jeruzalemei, kur viņš pielūdza Dievu, ko mīlēja, — Jehovu. Pēc visa spriežot, šis etiopietis ar lielu cieņu izturējās pret Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. Viņš jau bija devies mājupceļā un, sēdēdams savos ratos, lasīja pravieti Jesaju, kad viņu satika Kristus māceklis Filips un jautāja: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” Etiopietis atbildēja: ”Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Tad Filips šim godprātīgajam cilvēkam, kas interesējās par Rakstiem, palīdzēja kļūt par Kristus mācekli. (Apustuļu darbi 8:26—39.)

 2. a) Kas izriet no etiopieša vārdiem? b) Kādi jautājumi, kas saistīti ar Kristus norādījumu gatavot mācekļus, tālāk tiks apskatīti?

² Interesanti ir etiopieša teiktie vārdi: ”Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Viņam bija vajadzīgs kāds, kurš viņu pamācītu un palīdzētu saprast to, ko viņš lasīja. Šī piezīme skaidri parāda, cik svarīgs ir kāds norādījums, ko Jēzus izteica, uzdodams saviem sekotājiem gatavot mācekļus. Kas tas ir par norādījumu? To mēs uzzināsim, tālāk apskatot Jēzus vārdus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 28. nodaļā. Iepriekšējā rakstā bija pievērsta uzmanība jautājumiem ”Kāpēc?” un ”Kur?”, bet tagad būs runa vēl par diviem jautājumiem, kas saistīti ar Kristus doto norādījumu gatavot mācekļus: ”Kas?” un ”Cik ilgi?”.

”Mācīdami turēt visu”

 3. a) Kā cilvēks var kļūt par Jēzus Kristus mācekli? b) Kas cilvēkiem jāmāca, lai darītu viņus par mācekļiem?

³ Kas mums jāmāca cilvēkiem, lai viņi varētu kļūt par Kristus mācekļiem? Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Tātad citiem jāmāca tas, ko Kristus ir pavēlējis.a Bet kā panākt, lai cilvēks, kas uzzina Jēzus norādījumus, ne tikai kļūtu, bet arī paliktu par mācekli? Vienu svarīgu priekšnoteikumu var pamanīt, ja pievērš uzmanību, cik rūpīgi Jēzus izraudzījās vārdus. Viņš neteica vienkārši: ”Māciet tiem visu, ko es jums esmu pavēlējis.” Nē, Jēzus sacīja: ”Mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 19:17.) Ko šie vārdi nozīmē?

 4. a) Ko nozīmē turēt kādu pavēli? b) Paskaidrojiet, kā var mācīt cilvēkus paklausīt Kristus norādījumiem!

⁴ Turēt jeb ievērot kādu pavēli nozīmē paklausīt tai, izpildīt to. Kā mēs varam mācīt cilvēkus paklausīt Kristus norādījumiem? Lai to saprastu, padomāsim par autovadītāju kursiem. No sākuma skolnieki ceļu satiksmes noteikumus apgūst klasē. Tomēr, lai skolnieki iemācītos ievērot noteikumus, braukšanas instruktoram viņi ir jāmāca arī tad, kad viņi paši vada automašīnu un pūlas likt lietā to, ko ir uzzinājuši. Savukārt mēs, vadot Bībeles nodarbības, mācām cilvēkiem Kristus pavēles. Bet mums arī praktiski jāpalīdz skolniekiem, lai viņi iemācītos pakļauties Kristus norādījumiem savā ikdienas dzīvē un kalpošanā. (Jāņa 14:15; 1. Jāņa 2:3.) Tātad pilnībā paklausīt Kristus pavēlei gatavot mācekļus mēs varam tad, ja paskaidrojam cilvēkiem viņa norādījumus un palīdzam tos ievērot. Tā mēs varam sekot Jēzus un paša Jehovas priekšzīmei, jo viņi mūs vada un ved. (Psalms 48:15; Atklāsmes 7:17.)

 5. Kāpēc Bībeles skolnieks varbūt vilcinās paklausīt Jēzus norādījumam gatavot mācekļus?

⁵ Mācot cilvēkus ievērot Jēzus norādījumus, mums viņiem jāpalīdz arī paklausīt pavēlei gatavot mācekļus. Daļai mūsu Bībeles skolnieku šis norādījums droši vien liekas biedējošs. Pat ja viņi agrāk ir darbojušies kādā no ”kristīgajām” baznīcām, viņu toreizējie reliģiskie skolotāji, visticamāk, nav viņiem mācījuši iet un gatavot mācekļus. Daži baznīcu vadītāji atklāti atzīst, ka draudžu locekļiem netiek mācīts sludināt un ka tā ir kristīgo baznīcu vājā vieta. Komentēdams Jēzus pavēli iet pasaulē un gatavot dažādus cilvēkus par mācekļiem, Bībeles pētnieks Džons Stots norāda: ”Tas, ka mēs neesam ņēmuši vērā šo pavēli, mūsdienās ir evaņģēlisko kristiešu lielākais trūkums evaņģelizācijas laukā.” Viņš turpina: ”Mēs it kā pasludinām savu vēsti no attāluma. Reizēm mēs līdzināmies cilvēkiem, kas izkliedz padomus slīcējam, paši stāvēdami drošībā jūras krastā. Mēs nemetamies ūdenī, lai viņu glābtu, jo baidāmies saslapināties.”

 6. a) Kā mēs varam palīdzēt Bībeles skolniekam, ņemot vērā Filipa piemēru? b) Ko būtu labi darīt, kad Bībeles skolnieks sāk sludināt?

⁶ Ja cilvēks, kam mēs mācām Bībeli, kādreiz ir piederējis pie reliģijas, kuras locekļi ”baidās saslapināties”, viņam nebūs viegli pārvarēt savas ”bailes no ūdens” un paklausīt Kristus pavēlei gatavot mācekļus. Viņam būs vajadzīga palīdzība. Mums jābūt pacietīgiem un jāsniedz pamācības, kas padziļinātu viņa sapratni un pamudinātu viņu uz rīcību, tāpat kā Filipa sniegtie paskaidrojumi ļāva etiopietim uzzināt kaut ko jaunu un pamudināja viņu kristīties. (Jāņa 16:13; Apustuļu darbi 8:35—38.) Turklāt, tā kā mums jāmāca Bībeles skolniekam turēt norādījumu gatavot mācekļus, mēs esam viņam līdzās un cenšamies palīdzēt, kad viņš sper pirmos soļus Valstības sludināšanā. (Salamans Mācītājs 4:9, 10; Lūkas 6:40.)

”Visu, ko es jums esmu pavēlējis”

 7. Kas pieder pie tā, ka mācām citiem ”turēt visu”, ko Jēzus ir pavēlējis?

⁷ Mācekļu gatavošana nav vienīgais, kas jāmāca jauniem mācekļiem. Jēzus deva norādījumu mācīt citiem ”turēt visu”, ko viņš ir pavēlējis. Tas noteikti ietver arī divus lielākos baušļus — mīlēt Dievu un mīlēt tuvāko. (Mateja 22:37—39.) Kā cilvēkiem var mācīt paklausību šiem baušļiem?

 8. Kāda ilustrācija palīdz saprast, kā jaunam māceklim var paskaidrot, ko nozīmē pavēle paust mīlestību?

⁸ Atcerēsimies ilustrāciju ar cilvēku, kas mācās vadīt automašīnu. Kad skolnieks vada automašīnu satiksmes plūsmā, sēdēdams blakus instruktoram, viņš ne tikai klausās instruktora teiktajā, bet arī vēro citus autovadītājus. Piemēram, instruktors varbūt norāda uz kādu vadītāju, kas laipni ļauj citam izbraukt uz ceļa, vai uz vadītāju, kas ieslēdz tuvās gaismas lukturus, lai nežilbinātu pretimbraucējus, vai uz autovadītāju, kas labprāt piedāvā palīdzību savam paziņam, kura automašīna ir sabojājusies. No šādiem piemēriem jaunais autovadītājs var mācīties daudz ko vērtīgu. Tāpat jauns māceklis, kas nesen ir sācis iet pa dzīvības ceļu, var mācīties ne tikai no sava skolotāja, bet arī no labajiem piemēriem, ko viņš redz draudzē. (Mateja 7:13, 14.)

 9. Kā jauns māceklis var uzzināt, ko nozīmē paklausīt pavēlei mīlēt citus?

⁹ Piemēram, Bībeles skolnieks varbūt redz kādu māsu, kas viena pati audzina savus mazos bērnus un, pārvarēdama visas grūtības, kopā ar tiem nāk uz Valstības zāli. Iespējams, viņš var vērot kādu nomāktu kristieti, kas par spīti depresijai uzticīgi apmeklē sapulces, cienījama vecuma atraitni, kas palīdz citām padzīvojušām māsām nokļūt uz visām draudzes sapulcēm, vai pusaudzi, kas piedalās Valstības zāles uzkopšanā. Varbūt Bībeles skolnieks ievēro kādu draudzes vecāko, kas uzņemas vadību sludināšanā, kaut gan viņam ir ļoti daudz pienākumu draudzē. Viņš var iepazīties ar kādu Jehovas liecinieku, kurš veselības stāvokļa dēļ nespēj iziet no mājām, bet kurš ir garīga uzmundrinājuma avots visiem, kas viņu apciemo. Iespējams, Bībeles skolnieks redz kādu laulātu pāri, kas veic lielas izmaiņas savā dzīvē, lai aprūpētu savus padzīvojušos vecākus. Vērojot šādus laipnus, atsaucīgus un uzticamus kristiešus, jaunais māceklis pats savām acīm var pārliecināties, ko nozīmē paklausīt Kristus pavēlei mīlēt Dievu un savus tuvākos, it īpaši ticības biedrus. (Salamana Pamācības 24:32; Jāņa 13:35; Galatiešiem 6:10; 1. Timotejam 5:4, 8; 1. Pētera 5:2, 3.) Šādā veidā visi kristiešu draudzes locekļi var būt skolotāji — un tā tam arī būtu jābūt. (Mateja 5:16.)

”Līdz pasaules galam”

10. a) Cik ilgi mēs turpināsim gatavot mācekļus? b) Kāda bija Jēzus attieksme pret to, kas viņam bija jāpadara?

¹⁰ Cik ilgi mums jāturpina gatavot mācekļi? Tas jādara līdz pat šīs sistēmas galam. (Mateja 28:20.) Vai mēs spēsim izpildīt šo Jēzus norādījumu? Visi, kas pieder pie pasaules mēroga brāļu saimes, ir apņēmības pilni to izdarīt. Jau daudzus gadus mēs ar prieku ziedojam savu laiku, spēkus un līdzekļus, meklējot cilvēkus, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Apustuļu darbi 13:48, NW.) Patlaban Jehovas liecinieki kopīgiem spēkiem sludina Valstību un gatavo mācekļus vidēji vairāk nekā trīs miljonus stundu dienā. Mēs to darām tāpēc, ka cenšamies sekot Jēzus priekšzīmei. Viņš reiz sacīja: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Tāda ir arī mūsu vēlēšanās. (Jāņa 20:21.) Mēs gribam ne tikai iesākt mums uzticēto darbu, bet padarīt to līdz galam. (Mateja 24:13; Jāņa 17:4.)

11. Kas ir noticis ar dažiem kristiešiem, un kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?

¹¹ Ir skumji redzēt, ka daži mūsu ticības biedri ir ļāvuši atslābt savam garīgumam un vairs nepilda Kristus pavēli gatavot mācekļus tik lielā mērā kā agrāk vai pat vispār ir pārstājuši to darīt. Vai mēs varētu kaut ko darīt, lai viņiem būtu vieglāk atjaunot kontaktu ar draudzi un atkal piedalīties mācekļu gatavošanā? (Romiešiem 15:1; Ebrejiem 12:12.) Ļoti vērtīgi ir pārdomāt, kā rīkojās Jēzus, kad viņa apustuļi uz kādu laiku bija zaudējuši garīgo spēku.

Maigas rūpes

12. a) Kā pirms pašas Jēzus nāves rīkojās apustuļi? b) Kā Jēzus izturējās pret apustuļiem, kaut arī viņu rīcībā bija izpaudušies nopietni trūkumi?

¹² Kad Jēzus kalpošana uz zemes tuvojās beigām un viņam drīz bija jāmirst, apustuļi ”viņu atstāja un bēga”. Kā jau Jēzus bija paredzējis, viņi ”izklīda katrs savā vietā”. (Marka 14:50; Jāņa 16:32.) Ko Jēzus darīja, redzēdams, ka viņa līdzgaitnieku garīgums ir atslābis? Neilgi pēc savas augšāmcelšanas Jēzus teica savām sekotājām: ”Nebīstieties, eita un sakait to maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi mani redzēs.” (Mateja 28:10.) Lai gan apustuļu rīcībā bija izpaudušies nopietni trūkumi, Jēzus viņus joprojām sauca par saviem brāļiem. (Mateja 12:49.) Viņš nebija pārstājis tiem uzticēties. Jēzus bija žēlsirdīgs un gatavs piedot — tās ir īpašības, kas piemīt arī Jehovam. (2. Ķēniņu 13:23.) Kā mēs varam līdzināties Jēzum?

13. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas ir garīgā ziņā atslābuši?

¹³ Mums no sirds jārūpējas par kristiešiem, kas ir sākuši mazāk sludināt vai pārstājuši to darīt. Mēs vēl aizvien labi atceramies viņu agrākos darbus un mīlestību, ko daži ir parādījuši daudzu gadu garumā. (Ebrejiem 6:10.) Viņu sabiedrības mums patiesi pietrūkst. (Lūkas 15:4—7; 1. Tesaloniķiešiem 2:17.) Bet kā lai apliecinām savas rūpes par šiem ticības biedriem?

14. Kā mēs, ņemot vērā Jēzus priekšzīmi, varam palīdzēt tiem, kuru garīgums ir vājš?

¹⁴ Jēzus saviem nomāktajiem apustuļiem nodeva ziņu, ka tiem jāiet uz Galileju un ka tur tie viņu redzēs. Būtībā Jēzus viņus uzaicināja uz īpašu sapulci. (Mateja 28:10.) Arī mēs aicinām tos, kuru garīgums ir vājš, apmeklēt kristiešu draudzes sapulces, un šāds pamudinājums varbūt jāizsaka vairākkārt. Uzaicinājums, ko Jēzus izteica apustuļiem, nesa labus augļus — ”viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis”. (Mateja 28:16.) Mums ir liels prieks, kad mūsu brāļi un māsas atsaucas uz sirsnīgiem uzaicinājumiem un atsāk apmeklēt kristiešu sapulces. (Lūkas 15:6.)

15. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei, sagaidot brāļus un māsas, kas pēc ilgāka pārtraukuma ir atnākuši uz sapulci?

¹⁵ Kā mums būtu jārīkojas, ja kāds kristietis pēc ilgāka pārtraukuma ir atnācis uz Valstības zāli? To palīdz saprast tas, kā rīkojās Jēzus, kad viņš norunātajā tikšanās vietā ieraudzīja apustuļus, kuru ticība uz kādu laiku bija atslābusi. ”Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos.” (Mateja 28:18.) Viņš nevis noraudzījās uz tiem pa gabalu, bet piegāja tiem klāt. Apustuļi noteikti izjuta milzīgu atvieglojumu, kad Jēzus tā rīkojās. Arī mums būtu jāuzņemas iniciatīva un sirsnīgi jāsagaida brāļi un māsas, kas ir garīgi atslābuši, bet cenšas atgriezties kristiešu draudzē.

16. a) Ko var mācīties no Jēzus attieksmes pret saviem sekotājiem? b) Ko mēs varam darīt, lai sekotu Jēzus priekšzīmei? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹⁶ Ko vēl Jēzus darīja? Pirmkārt, viņš paziņoja: ”Man ir dota visa vara.” Otrkārt, viņš deva mācekļiem uzdevumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” Treškārt, viņš apsolīja: ”Es esmu pie jums ikdienas.” Bet vai ievērojāt, ko Jēzus nedarīja? Viņš nepārmeta mācekļiem viņu kļūdas un šaubas. (Mateja 28:17.) Šādai attieksmei bija labs iznākums — jau pavisam drīz mācekļi atkal ”mācīja un sludināja”. (Apustuļu darbi 5:42.) Arī mūsu draudzē droši vien būs vērojams kaut kas līdzīgs, ja sekosim priekšzīmei, kādu Jēzus rādīja ar savu attieksmi pret tiem, kas ir garīgi atslābuši.b (Apustuļu darbi 20:35.)

”Es esmu pie jums ikdienas”

17., 18. Kādas uzmundrinošas domas ir ietvertas Jēzus vārdos ”Es esmu pie jums ikdienas”?

¹⁷ Pēdējie vārdi, ko Jēzus teica, dodams uzdevumu saviem sekotājiem, bija šādi: ”Es esmu pie jums ikdienas.” Tie ir ļoti uzmundrinoši ikvienam, kas cenšas pildīt Kristus norādījumu gatavot mācekļus. Lai kā ienaidnieki pretotos Valstības sludināšanai un lai kā viņi mūs apmelotu, mums nav iemesla bīties. Jēzus, mūsu vadonis, kam ir piešķirta ”visa vara debesīs un virs zemes”, ir pie mums un mūs atbalsta.

¹⁸ Ārkārtīgi mierinošs ir arī Jēzus solījums būt ar mums ik dienas. Pildot Kristus pavēli gatavot mācekļus, mēs pieredzam ne tikai priecīgas, bet arī skumjas dienas. (2. Laiku 6:29.) Piemēram, lielas sāpes var sagādāt tuva cilvēka nāve. (1. Mozus 23:2; Jāņa 11:33—36.) Kristieši, kas jau ir gados, jūt, ka pasliktinās viņu veselība un zūd spēki. (Salamans Mācītājs 12:1—6.) Ir tādi, kuriem mēdz uznākt smaga nomāktība. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Daudziem nav viegli pārvarēt ekonomiskas grūtības. Bet, par spīti šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, mūsu kalpošana ir sekmīga, jo Jēzus ir ar mums ik dienas, arī mūsu dzīves tumšākajos brīžos. (Mateja 11:28—30.)