”IKVIENS, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13, NW.) Ar šiem vārdiem apustulis Pāvils uzsvēra, cik sevišķi nozīmīgi mums ir pazīt Dieva personvārdu. Viņa teiktais liek atgriezties pie jautājuma, kas tika izvirzīts sākumā: kāpēc Jēzus lika Dieva personvārda ’svētīšanu’ jeb ’šķīstīšanu’ savas parauglūgšanas pašā sākumā, pirms tik daudzām citām svarīgām lietām? Lai to izprastu, mums nepieciešams mazliet labāk saprast šo divu pamatvārdu nozīmi.

Pirmkārt, ko tad vārdi ”svētīt” jeb ”šķīstīt” patiesībā nozīmē? Burtiski tie nozīmē ’padarīt svētu’. Bet vai Dieva personvārds jau nav svēts? Protams, ir. Kad mēs šķīstām Dieva personvārdu, mēs to nepadarām vēl svētāku, nekā tas ir. Mēs drīzāk to atzīstam par svētu, nošķiram, attiecamies pret to ar vislielāko cieņu. Lūdzot, lai Dieva personvārds tiktu šķīstīts, mēs ar prieku gaidām to laiku, kad visa radība attieksies pret to kā pret svētu.

Otrkārt, kas tieši ir domāts ar vārdu ”personvārds”? Mēs redzējām, ka Dievam ir personvārds, Jehova, un ka viņa personvārds Bībelē ir sastopams tūkstošiem reižu. Esam arī apsprieduši, cik svarīgi ir atjaunot Bībeles tekstā šo personvārdu tā pilntiesīgajā vietā. Ja personvārda tur nav, tad kā lai piepildās psalmu dziesminieka vārdi: ”Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu, jo Tu Kungs [”Jehova”, NW] nepamet tos, kas Tevi meklē.” (Psalms 9:11.)

Bet vai ’pazīt Dieva vārdu’ nozīmē tikai ar prātu zināt, ka Dieva personvārds ebreju valodā ir JHWH vai latviešu valodā Jehova? Nē, tas nozīmē vairāk. Kad Mozus bija Sinaja kalnā, ”Jehova nāca lejā mākonī un stājās pie viņa [Mozus] tajā vietā, un sauca Jehovas vārdu”. Ar ko bija saistīts tas, ka tika nosaukts Jehovas vārds? Ar viņa īpašību aprakstu: ”Jehova, Jehova, Dievs žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, lēns uz dusmām un bagāts maigā, labsirdīgā mīlestībā un patiesībā.” (2. Mozus 34:5, 6, NW.) Turklāt neilgi pirms savas nāves Mozus teica izraēliešiem: ”Es slavēšu tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” Kas sekoja? Vairāku Viņa izcilo rakstura īpašību pieminēšana un pēc tam pārskats par to, ko Dievs bija veicis attiecībā pret Izraēlu sava personvārda dēļ. (5. Mozus 32:3-43.) Tātad pazīt Dieva personvārdu nozīmē uzzināt, ko šis personvārds pārstāv, un pielūgt Dievu, kam tas pieder.

Tā kā Jehova ir saistījis savu personvārdu ar savām īpašībām, nodomiem un darbību, mēs varam saprast, kāpēc Bībelē teikts, ka Dieva personvārds ir svēts. (3. Mozus 22:32.) Tas ir cēls, liels un bijājams, un augsts. (Psalms 8:2, NW; 99:3; 148:13.) Jā, Dieva personvārds ir vairāk nekā tikai etiķete. Tas mums liek viņu iztēloties kā personu. Tas nebija tikai pagaidu personvārds, kas jālieto kādu laiku un pēc tam jāaizstāj ar titulu, piemēram, ”Kungs”. Jehova pats Mozum teica: ””Jehova..” Tas ir mans personvārds uz neierobežotu laiku, un tā ir atcere par mani paaudzei pēc paaudzes.” (2. Mozus 3:15, NW.)

Lai arī kā cilvēks censtos, viņš nekad nevarētu izskaust Dieva personvārdu no Zemes. ””No saules lēkta līdz saules rietam manam vārdam jāstāv augstā lielā cieņā pagānu starpā, un visās malās mans vārds godināms ar kvēpināmo un šķīstu ēdamo upuri, jo manam vārdam jākļūst augstam un varenam pagānu starpā”, — saka tas Kungs [”Jehova”, NW] Cebaots.” (Maleachija 1:11; 2. Mozus 9:16; Ecēchiēla 36:23.)

Tātad Dieva personvārda šķīstīšana ir daudz svarīgāka par visu citu. Visi Dieva nodomi ir saistīti ar viņa personvārdu. Cilvēces problēmas sākās tad, kad Sātans sākumā apgānīja Jehovas vārdu, būtībā nosaucot Viņu par meli un par nepiemērotu valdīt pār cilvēci. (1. Mozus 3:1-6; Jāņa 8:44.) Tikai tad, kad Dieva personvārds būs pienācīgi attīrīts no apmelojumiem, cilvēce baudīs pilnīgu atvieglojumu no Sātana melu postošajām sekām. Tāpēc kristieši lūdz tik dedzīgi par Dieva personvārda šķīstīšanu. Bet ir lietas, ko viņi var arī darīt, lai to šķīstītu.

Līdzīgi tam kristiešiem ir dotas pavēles Dieva vārdā. (Jāņa 8:28.) Viņi ir arī piebiedrojušies ļaudīm, kas pievienoti Jehovas vārdam. (Apustuļu darbi 15:14.) Tātad kristietis, kas patiesi lūdz: ”Svētīts lai top tavs vārds,” — šķīstīs šo personvārdu savā dzīvē, paklausot visām Dieva pavēlēm. (1. Jāņa 5:3.) Tas ietver sevī nepieciešamību paklausīt arī tām pavēlēm, ko ir devis Dieva Dēls, Jēzus, kas vienmēr slavēja savu Tēvu. (Jāņa 13:31, 34; Mateja 24:14; 28:19, 20.)

Tātad svētības no tā, ka pazīstam un mīlam Dieva personvārdu, nav ierobežotas tikai ar šo dzīvi. Jehova paklausīgajai cilvēcei ir apsolījis dziļi priecīgu, mūžīgu dzīvi uz Zemes, kas būs pārvērsta par paradīzi. Dāvids tika inspirēts rakstīt: ”Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu [”Jehovu”, NW], iemantos zemi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:9, 11.)

Kā tas būs iespējams? Jēzus deva atbildi. Tajā pašā parauglūgšanā, kurā viņš mūs mācīja lūgt: ”Svētīts lai top tavs vārds,” — viņš turpināja: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Jā, Dieva Ķēniņvalsts, kurā valda Jēzus Kristus, šķīstīs Dieva personvārdu un atnesīs arī labus apstākļus šai Zemei. Tā likvidēs ļaunumu un darīs galu kariem, noziegumiem, badam, slimībām un nāvei. (Psalms 46:9, 10; Jesajas 11:9; 25:6; 33:24; Atklāsmes 21:3, 4.)