”Mīli tuvāko kā sevi pašu”

1., 2. a) Kurš, pēc Jēzus vārdiem, bija otrais svarīgākais bauslis? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

REIZ kāds farizejs, gribēdams pārbaudīt Jēzu, viņam jautāja: ”Skolotāj, kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?” Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus atbildēja, ka ”svarīgākais un pirmais bauslis” ir šis: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” Tad Jēzus turpināja: ”Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”” (Mat. 22:34—39.)

² Jēzus sacīja, ka mums jāmīl tuvākais tāpat, kā mēs mīlam sevi. Tāpēc ir noderīgi pārdomāt: kas īsti ir tuvākais? Un kā izpaužas mīlestība pret savu tuvāko?

3., 4. a) Kādu līdzību Jēzus pastāstīja, atbildēdams uz jautājumu: ”Kas tad ir mans tuvākais?” b) Kā samarietis palīdzēja aplaupītajam un piekautajam cilvēkam, kas bija pamests guļam pusdzīvs? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Padomāsim, ko Jēzus atbildēja kādam paštaisnam cilvēkam, kurš viņam vaicāja: ”Kas tad ir mans tuvākais?” Jēzus viņam izstāstīja līdzību par žēlsirdīgo samarieti. (Nolasīt Lūkas 10:29—37.) Būtu dabiski gaidīt, ka izraēliešu priesteris un levīts, ieraudzījuši aplaupītu un piekautu cilvēku, kas bija pamests guļam pusdzīvs, rīkosies kā īsti tuvākie. Taču tie abi pagāja garām un neko neizdarīja viņa labā. Vīrietim palīdzēja kāds samarietis — šī ļaužu grupa cienīja Mozus bauslību, bet jūdi viņus nicināja. (Jāņa 4:9.)

⁴ Lai piekautais vīrietis ātrāk atlabtu, samarietis uzlēja viņa brūcēm eļļu un vīnu. Divi denāriji, ko samarietis iedeva iebraucamās vietas saimniekam, lai tas koptu cietušo, aptuveni atbilda divu dienu algai. (Mat. 20:2.) Nav grūti saprast, kurš ievainotajam vīrietim bija īsts tuvākais. No Jēzus līdzības var mācīties mīlēt tuvāko un būt žēlsirdīgiem.

 5. Kā Jehovas liecinieki nesen apliecināja mīlestību saviem tuvākajiem kādas dabas katastrofas laikā?

⁵ Ne vienmēr ir viegli atrast tik līdzjūtīgus cilvēkus kā žēlsirdīgais samarietis, un vēl jo vairāk tā ir grūtajās ”pēdējās dienās”, kad daudzi ir neganti un tiem trūkst mīļuma un mīlestības pret labo. (2. Tim. 3:1—3.) Smagas situācijas var veidoties, ja notiek kāda dabas katastrofa. 2012. gada oktobra beigās Ņujorku skāra viesuļvētra Sendija. Kādā pilsētas daļā, kurai bija nodarīti ievērojami postījumi, iedzīvotājus, kas jau tā bija palikuši bez elektrības, apkures un citām pamatērtībām, apdraudēja arī īpašuma izlaupītāji. Tajā pašā apkaimē Jehovas liecinieki organizēti palīdzēja ticības biedriem, kā arī citiem cilvēkiem. Kristieši tā rīkojas tāpēc, ka viņi mīl savus tuvākos. Bet kā vēl var apliecināt mīlestību tuvākajiem?

 6. Kā mēs sludinot varam apliecināt, ka esam īsti tuvākie?

⁶ Piedāvāsim cilvēkiem garīgu palīdzību. To var darīt, sniedzot viņiem stiprinājumu un ”mierinājumu no Rakstiem”. (Rom. 15:4.) Kad sludinām un stāstām cilvēkiem Bībeles patiesību, mēs apliecinām, ka esam īsti tuvākie. (Mat. 24:14.) Mums ir liels gods paziņot vēsti par valstību — vēsti no ”Dieva, kas dod cerību”. (Rom. 15:13.)

 7. Ko mēdz saukt par zelta likumu, un kāpēc ir vērts tam sekot?

⁷ Sekosim ”zelta likumam”. Par zelta likumu mēdz saukt vārdus, ko savā Kalna runā teica Jēzus: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet viņiem, jo tāda ir bauslības un praviešu būtība.” (Mat. 7:12.) Ja izturamies pret citiem tā, kā ieteica Jēzus, mēs rīkojamies pēc ”bauslības” (piecu Mozus grāmatu) un ”praviešu” (Ebreju rakstu pravietisko grāmatu) gara. No šīm grāmatām var skaidri redzēt, ka Dievs svētī cilvēkus, kas ļauj izpausties mīlestībai pret citiem. Piemēram, Jesajas grāmatā lasāmi Jehovas vārdi: ”Sargiet tiesu un uzturiet taisnību! [..] Svētīgs tas cilvēks, kas to veic!” (Jes. 56:1, 2.) Jehova mūs svētī, ja izturamies pret tuvākajiem taisnīgi un ar mīlestību.

 8. Kāpēc mums jāmīl savi ienaidnieki, un ko mēs varam pieredzēt, ja to darīsim?

⁸ Mīlēsim savus ienaidniekus. Jēzus paskaidroja: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.” Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, tad jūs būsiet sava debesu Tēva dēli.” (Mat. 5:43—45.) Līdzīgu domu pauda apustulis Pāvils: ”Ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu, ja viņš ir izslāpis, iedod viņam padzerties.” (Rom. 12:20; Sal. Pam. 25:21.) Mozus bauslībā bija noteikts, ka cilvēka pienākums ir palīdzēt savam ienaidniekam piecelt mājlopu, kas pakritis nastas smaguma dēļ. (2. Moz. 23:5.) Šādi sadarbojoties, agrākie ienaidnieki varēja pat kļūt par labiem draugiem. Tā kā kristieši ar mīlestību izturas pret citiem, daudzi mūsu ienaidnieki ir mīkstinājuši savu nostāju. Ja apliecināsim mīlestību ienaidniekiem, pat nikniem vajātājiem, mēs varbūt pieredzēsim, ka daži no viņiem kļūst par patiesajiem kristiešiem.

 9. Ko Jēzus teica par miera salīgšanu ar brāli?

⁹ ”Tiecieties pēc miera ar visiem.” (Ebr. 12:14.) Šis aicinājums, protams, attiecas arī uz mūsu brāļiem, jo Jēzus teica: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu.” (Mat. 5:23, 24.) Dievs mūs svētīs, ja paudīsim savam brālim mīlestību un bez vilcināšanās centīsimies salīgt ar viņu mieru.

10. Kāpēc nav pareizi kritizēt citus?

¹⁰ Nekritizēsim citus. ”Pārstājiet tiesāt, lai jūs netiktu tiesāti,” sacīja Jēzus, ”jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu tiesās jūs un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu mērīs jums. Kāpēc tu skaties uz skabargu sava brāļa acī, bet nepievērs uzmanību baļķim pats savā acī? Un kā tu vari teikt brālim: ”Ļauj izņemt tev no acs skabargu!”, ja tev pašam acī ir baļķis? Liekuli! Vispirms izņem baļķi no savas acs, tad tu skaidri redzēsi, kā izņemt skabargu no brāļa acs.” (Mat. 7:1—5.) Tas bija ārkārtīgi spilgts salīdzinājums, kas palīdz saprast, cik nepareizi ir kritizēt citus par niecīgiem trūkumiem, jo arī mums pašiem varbūt piemīt ļoti nopietni trūkumi.

11., 12. Kādā īpašā veidā mēs varam apliecināt mīlestību pret tuvāko?

¹¹ Īpaša iespēja apliecināt mīlestību pret tuvākajiem paveras tad, kad mēs sludinām labo vēsti par valstību, tāpat kā to darīja Jēzus. (Lūk. 8:1.) Viņš saviem sekotājiem uzdeva ”gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. (Mat. 28:19, 20.) Piedaloties šī uzdevuma pildīšanā, mēs cenšamies palīdzēt saviem tuvākajiem atstāt plato un ērto ceļu, kas ved uz bojāeju, un atrast šauro ceļu, kas ved uz dzīvību. (Mat. 7:13, 14.) Nav nekādu šaubu, ka Jehovam ir patīkamas mūsu pūles.

¹² Tāpat kā Jēzus, mēs palīdzam cilvēkiem apzināties savas garīgās vajadzības. (Mat. 5:3.) Ja viņi ir atsaucīgi, mēs dodam savu ieguldījumu šo vajadzību apmierināšanā, stāstot viņiem ”Dieva labo vēsti”. (Rom. 1:1.) Tie, kas pieņem vēsti par valstību, ar Jēzus Kristus starpniecību iegūst izlīgumu ar Dievu. (2. Kor. 5:18, 19.) Tātad labās vēsts sludināšana ir ļoti svarīga iespēja apliecināt mīlestību pret tuvāko.

13. Kāda ir jūsu attieksme pret iespēju piedalīties valstības sludināšanā?

¹³ Apmeklējot cilvēkus atkārtoti un vadot Bībeles nodarbības, mēs viņiem palīdzam saskaņot savu dzīvi ar Dieva augstajām normām. Tas var nozīmēt ļoti lielas izmaiņas viņu dzīvesveidā. (1. Kor. 6:9—11.) Ir saviļņojoši redzēt, kā Dievs palīdz tiem, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi,” veikt nepieciešamās izmaiņas un izveidot tuvas attiecības ar viņu. (Ap. d. 13:48.) Bieži cilvēku dzīvē izmisuma vietā stājas prieks un raizes nomaina paļāvība uz Dievu. Ir ļoti patīkami vērot Bībeles skolnieku garīgo izaugsmi. Tas, ka mēs varam paust mīlestību saviem tuvākajiem, sludinot valstību, tiešām ir kaut kas īpašs.

14. Balstoties uz 1. Korintiešiem 13:4—8, pastāstiet, kādas iezīmes ir raksturīgas mīlestībai!

¹⁴ Ja izturēsimies pret saviem tuvākajiem saskaņā ar to, ko Pāvils rakstīja par mīlestību, mēs izvairīsimies no daudzām problēmām, jutīsimies gandarīti un saņemsim Dieva svētības. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:4—8.) Īsumā apskatīsim, kādas mīlestības iezīmes Pāvils minēja, un pārdomāsim, kā mēs viņa vārdus varam likt lietā attiecībās ar tuvākajiem.

15. a) Kāpēc mums jābūt pacietīgiem un laipniem? b) Kāpēc ir jāvairās no skaudības un lielīšanās?

¹⁵ ”Mīlestība ir pacietīga un laipna.” Dievs pret nepilnīgajiem cilvēkiem izturas ar pacietību un laipnību, un arī mums ir jābūt pacietīgiem un laipniem, kad citi pieļauj kļūdas un rīkojas neapdomīgi vai pat nepieklājīgi. ”Mīlestība nav skaudīga”, tāpēc patiesa mīlestība mums neļaus tīkot pēc tā, kas pieder citiem, vai pēc pienākumiem, kādus tie pilda draudzē. Turklāt, ja mīlēsim citus, mēs nelielīsimies un nebūsim uzpūtīgi. Bībelē ir teikts: ”Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kura it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.” (Sal. Pam. 21:4.)

16., 17. Kā mēs varam ņemt vērā to, kas rakstīts 1. Korintiešiem 13:5, 6?

¹⁶ Mīlestība mūs atturēs no nepiedienīgas rīcības, kā arī no tā, ka mēs melotu saviem tuvākajiem, zagtu vai kādā citā veidā pārkāptu Jehovas likumus un principus. Mīlestības mudināti, mēs nemeklēsim tikai savu labumu, bet domāsim arī par citiem. (Filip. 2:4.)

¹⁷ Patiesa mīlestība ”nav viegli aizkaitināma” un ”neuzskaita pārestības”, it kā veicot pierakstus žurnālā katru reizi, kad kāds ir rīkojies nelaipni. (1. Tes. 5:15.) Ja mēs paturētu sevī aizvainojumu, tas nebūtu patīkami Dievam — šādi mēs, tēlaini runājot, neļautu apdzist gruzdošai liesmai, kas vēlāk varētu uzliesmot ar jaunu spēku un nodarīt ļaunumu mums pašiem un citiem. (3. Moz. 19:18.) Mīlestība liek priecāties par patiesību, bet neļauj ”priecāties par netaisnību”, pat ja sliktu izturēšanos vai netaisnību pieredz cilvēks, kas mūs ienīst. (Nolasīt Salamana Pamācības 24:17, 18.)

18. Ko par mīlestību var uzzināt no 1. Korintiešiem 13:7, 8?

¹⁸ Pāvils turpina mīlestības aprakstu, norādīdams, ka tā ”panes visu”. Ja kāds mūs aizvaino, taču lūdz piedošanu, mīlestība mūs rosina viņam piedot. Mīlestība ”tic visam”, kas teikts Dieva Rakstos, un vairo pateicību par garīgo uzturu, ko mēs saņemam. Mīlestība ”cer uz visu”, kas rakstīts Bībelē, un mīlestības dēļ mēs esam gatavi pamatot savu cerību, kad runājam ar citiem. (1. Pēt. 3:15.) Pat grūtās situācijās mēs lūdzam Dievu un ceram uz labu iznākumu. Mīlestība ”iztur visu” — gan grēkus, kas izdarīti pret mums, gan vajāšanas, gan citus pārbaudījumus. Turklāt ”mīlestība nekad nepārstāj”. Dievam paklausīgie cilvēki mīlēs savus tuvākos mūžīgi.

19., 20. Kādos Bībeles pantos ir atrodams mudinājums nepārstāt mīlēt tuvāko?

¹⁹ Sekojot Bībelē dotajiem padomiem, mēs varam vienmēr mīlēt savus tuvākos. Mums jāmīl visi cilvēki, ne tikai savas tautības pārstāvji. Mums arī jāatceras, ka Jēzus teica: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Mat. 22:39.) Gan Dievs, gan Kristus vēlas, lai mēs mīlētu savu tuvāko. Ja nezinām, kā izturēties pret tuvāko kādā konkrētā situācijā, lūgsim, lai Dievs mūs vada ar savu svēto garu. Tad Jehova mūs svētīs un mūsu rīcībā atspoguļosies mīlestība. (Rom. 8:26, 27.)

²⁰ Norādījums mīlēt tuvāko kā sevi pašu ir saukts par ”ķēnišķīgo likumu”. (Jēk. 2:8.) Pieminējis vairākus baušļus, kas bija ietverti Mozus bauslībā, Pāvils rakstīja: ”Arī jebkuru citu bausli var apkopot šādi: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” Mīlestība nedara ļaunu tuvākajam, tāpēc mīlestība ir bauslības piepildījums.” (Rom. 13:8—10.) Tātad mums jāmīl tuvākie visās situācijās.

21., 22. Kāpēc mums jāmīl Dievs un savi tuvākie?

²¹ Pārdomājot, kāpēc mums jāmīl savi tuvākie, būtu jāpatur prātā Jēzus vārdi, ka viņa Tēvs ”liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem”. (Mat. 5:43—45.) Mums jāmīl tuvākie, vienalga, vai viņi ir ”taisnie” vai ”netaisnie”. Kā jau bija minēts, lieliska iespēja paust mīlestību paveras, kad stāstām saviem tuvākajiem par Dieva valstību. Ja šie cilvēki labvēlīgi atsauksies uz labo vēsti, viņus gaida brīnišķīga nākotne.

²² Mums ir daudz iemeslu mīlēt Jehovu no visas sirds. Tāpat ir daudz iespēju apliecināt mūsu mīlestību pret tuvākajiem. Ja mīlam Dievu un tuvāko, mēs varam teikt, ka paklausām tam, ko Jēzus sacīja par šiem svarīgajiem jautājumiem. Galvenais ir tas, ka mūsu rīcība būs patīkama mīlošajam debesu Tēvam — Jehovam.