44. nodaļa
Jēzus apklusina trakojošu vētru
JĒZUS visu dienu ir bijis ļoti aizņemts: sākumā viņš mācīja cilvēku pūļus krastmalā un pēc tam mācekļiem izskaidroja stāstītās līdzības. Ir pienācis vakars, un viņš saka: ”Pārcelsimies uz viņu malu.”
Galilejas jūras austrumu krastā atrodas apgabals, ko sauc par Dekapoli — no grieķu deʹka ’desmit’ un poʹlis ’pilsēta’. Dekapoles pilsētas ir grieķu kultūras centrs, bet tajās, bez šaubām, dzīvo arī daudz jūdu. Jēzus darbība šajā apgabalā nav sevišķi plaša. Nedaudz vēlāk mēs uzzināsim, ka Dekapolē viņš tomēr nevar uzturēties ilgi.
Kad Jēzus izsaka vēlēšanos pārcelties uz otru krastu, mācekļi kopā ar viņu sēžas laivā. Viņi neaizbrauc nepamanīti. Drīz vien arī citi cilvēki sēžas laivās un seko viņiem. Līdz otram krastam nav tālu. Galilejas jūra patiesībā ir liels ezers — apmēram 21 kilometru garš un platākajā vietā 12 kilometrus plats.
Var saprast, ka Jēzus ir noguris. Tāpēc drīz pēc došanās ceļā viņš apguļas laivas pakaļgalā, noliek galvu uz spilvena un cieši aizmieg. Vairāki apustuļi ir pieredzējuši kuģotāji, jo ir daudz zvejojuši Galilejas jūrā. Tāpēc viņi uzņemas laivas vadīšanu.
Taču izrādās, ka šoreiz ceļojums nemaz nav viegls. Ezers atrodas 210 metrus zem jūras līmeņa, un gaiss virs ezera ir siltāks par tuvējo kalnu auksto gaisu, tāpēc reizēm no kalniem brāžas stipri vēji, kas saceļ pēkšņas un spēcīgas vētras. Tieši tā notiek arī šajā reizē. Drīz vien viļņi sitas pret laivu, gāžas tajā iekšā, un laiva draud nogrimt. Bet Jēzus joprojām guļ!
Pieredzējušie kuģotāji izmisīgi pūlas vadīt laivu. Viņi, protams, ir braukuši vētrās arī iepriekš. Taču šoreiz viņu spēki ir tuvu izsīkumam. Nobijušies par savu dzīvību, viņi modina Jēzu. ”Mācītāj, vai tu nebēdā, ka eimam bojā?” mācekļi sauc. ”Palīdzi mums, mēs grimstam!”
Jēzus pieceļas un pavēl vējam un jūrai: ”Klusu, mierā!” Trakojošais vējš apklust, un jūra kļūst mierīga. Tad viņš mācekļiem jautā: ”Kam jūs esat tik bailīgi? Kā, jums nav ticības?”
Mācekļi ļoti izbīstas. Viņi jautā cits citam: ”Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie viņam paklausa?”
Šajā notikumā Jēzus ir iespaidīgi apliecinājis savu varu. Kādu mierinājumu dod apziņa, ka mūsu Ķēniņam ir vara pār dabas spēkiem! Tas nozīmē, ka Ķēniņvalsts valdīšanas laikā, kad viņš pievērsīs zemeslodei visu savu uzmanību, cilvēki varēs nebaidīties no postošām dabas stihijām.
Kad vētra ir norimusi, Jēzus un viņa mācekļi bez starpgadījumiem nokļūst austrumu krastā. Pārējās laivas, iespējams, nenokļuva spēcīgajā vētrā un mierīgi atgriezās mājās. Marka 4:35—5:1; Mateja 8:18, 23—27; Lūkas 8:22—26.
▪ Kas ir Dekapole, un kur tā atrodas?
▪ Kādu ģeogrāfisku īpatnību dēļ Galilejas jūrā rodas spēcīgas vētras?
▪ Ko dara mācekļi, redzot, ka nespēj glābties saviem spēkiem?