Droša nākotne jauniešiem

”TIK šausmīgi un atbaidoši, cik vien var būt,” — šādiem vārdiem tiesas sēdes priekšsēdētājs raksturoja kādu nesen izdarītu noziegumu. Banda, kurā ietilpa astoņi pusaudži vecumā no 14 līdz 18 gadiem, kādā Londonas iekšpilsētas rajonā bija uzbrukusi tūristei, viņi to vairākkārt bija izvarojuši un pēc tam iegrūduši blakus esošajā kanālā, kaut arī sieviete bija teikusi, ka neprot peldēt. Pilnīgi saprotams, ka pēc TV reportāžas par izdarīto noziegumu vienai no pusaudžu mātēm, kā viņa atzinās, bija kļuvis slikti.

Diemžēl šis gadījums raksturo stāvokli, kādā pašlaik atrodas sabiedrība. Brutalitāte ir kļuvusi par normu un izpaužas itin visā — tiklab noziedzīgā darbībā un ģimenes strīdos, kā etniskajos konfliktos Balkānos, Centrālajā Āfrikā, Rietumāfrikā un cituviet pasaulē. Jaunieši vai nu aug šādos apstākļos, vai arī dzird par tiem gandrīz ik dienas. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi no viņiem nocietinās un kļūst ”nemīļi” un ”nesavaldīgi”. (2. Timotejam 3:3.)

”Briesmīgi”

Kad kristiešu apustulis Pāvils rakstīja savu otro vēstuli Timotejam, arī draudzes vecākajam, Roma bija ietekmīgākā pasaules lielvalsts. Romiešu arēnās tika rīkotas cietsirdīgas un mežonīgas izpriecas. Tomēr Pāvils brīdināja, ka nākotnē iestāsies laiki, ar kuriem būs ”grūti tikt galā”. (2. Timotejam 3:1, NW.) Interesanti, ka grieķu vārds, kas raksturo šos laikus kā tādus, ar kuriem ir ”grūti tikt galā”, sevī ietver domu, ka tie ir arī ”briesmīgi”. Kāds notikums, kas bija norisinājies vairāk nekā 30 gadu pirms šīs vēstules uzrakstīšanas, kad Jēzus kalpoja uz zemes, mums atklāj vienu no iemesliem, kāpēc tajā laikā bija tik daudz nežēlības.

Laiva, kurā atradās Jēzus, tikko bija piestājusi Galilejas jūras austrumu krastā. Kolīdz Jēzus izkāpa malā, viņš sastapa divus vīriešus. Šo cilvēku mežonīgais izskats un griezīgie kliedzieni liecināja, ka ar viņiem kaut kas pilnīgi noteikti nav kārtībā. Viņi bija ”briesmīgi”a — dēmonu apsēsti cilvēki. Ļaunie gari, kas noteica viņu nevaldāmo rīcību, lika viņiem kliegt: ”Kas mums ar tevi, tu Dieva dēls! Vai tu esi nācis priekšlaikā mūs mocīt?” Šie dēmoni labi zināja: Dievs ir jau nolicis laiku, kad viņiem tiks izpildīts spriedums. Tad viņi būs iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. Bet līdz tam viņi izmanto savas pārcilvēciskās spējas, lai provocētu briesmīgu vardarbību. Vienīgi Jēzus ar brīnuma palīdzību spēja izdzīt dēmonus un abus vīriešus atbrīvot. (Mateja 8:28—32; Jūdas 6.)

Kad mūsdienās cilvēki, viņu vidū arī jaunieši, rīkojas neprātīgi, var būt noderīgi atcerēties šo gadījumu. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu gadsimtā mēs sastopamies ar līdzīgām grūtībām, kā paskaidrots Bībeles beigās, Atklāsmes grāmatā: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.) Lūdzu, ievērojiet, ka pēc pazemošanas Sātans ir ”lielās dusmās”, jo zina, ka viņam ir maz laika atlicis.

Jaunieši — uzbrukumu mērķis

Kā šī žurnāla lappusēs ne vienreiz vien ir bijis minēts, 1914. gadā Kristus Jēzus debesīs tika iecelts par Dieva Valstības Ķēniņu. Jēzus nekavējoties vērsās pret Dieva galveno ienaidnieku — Sātanu. Tad Velns un viņa dēmoni tika izraidīti no debesīm, un pašlaik viņu uzmanība ir koncentrēta uz zemi. (Atklāsmes 12:7—9.) Sātans, kura darbības sfēra nu ir ļoti ierobežota, ”staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt”. (1. Pētera 5:8.) Kas viņam īpaši viegli var krist par upuri? Vai ne tie, kam trūkst dzīves pieredzes un kas tik labi nepazīst cilvēkus? Jauniešiem mūsdienās trūkst šādas pieredzes, tāpēc viņi kļūst par Velna uzbrukumu mērķi. Izmantojot lielu daļu izklaides pasākumu un mūzikas, ko jaunieši klausās, šis viltīgais, neredzamais manipulators panāk, ka jaunieši pakļaujas viņa ietekmei. (Efeziešiem 6:11, 12.)

Pat cenšoties savā dzīvē kaut ko sasniegt, jaunieši atduras pret dažādiem šķēršļiem. Daudzi no Otrajā pasaules karā iesaistīto valstu iedzīvotājiem kopš kara beigām ir centušies kompensēt kara laika trūkumu, nodrošinot savām ģimenēm pārticīgu dzīvi. Par galveno dzīves mērķi ir kļuvusi īpašuma palielināšana un neierobežota nodošanās atpūtai un izklaidei. Daudziem šāds dzīvesveids ir radījis ciešanas. ”Kas grib tapt bagāts,” Pāvils brīdināja Timoteju, ”krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās.. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir.. pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.) Mēs varam pārliecināties, ka mūsdienu materiālistiski noskaņotajā sabiedrībā daudzi cieš sāpes, kuru iemesls ir ekonomiskas, finansiālas un emocionālas problēmas. Un starp šiem Dieva niknākā ienaidnieka pieviltajiem cilvēkiem ir arī jaunieši.

Bet, par laimi, ir arī labas ziņas. Tās attiecas uz jauniešiem — cilvēkiem, ko gaida droša nākotne. Kā tas var būt?

Meklējiet, tad jūs atradīsiet

Daudzi jaunieši ir ideālisti. Viņi noraida zemās normas, kas ir izplatītas pieaugušo vidū. Varaskāro politiķu un komersantu netaisnība un bezjūtība viņos izraisa dziļu nepatiku. Ja tu esi jaunietis, iespējams, arī tev ir šādi uzskati.

Padomā par kādu nepilnus divdesmit gadus vecu jaunieti, vārdā Sedriksb, kura pieredzētais nav nekāds izņēmums. Būdams bērns, viņš nereti bija izjutis bailes, arī bailes no nāves. Viņš gribēja noskaidrot, kāda ir dzīves jēga. Kad līdz 15 gadu vecumam viņš nebija atradis atbildi uz šo jautājumu, Sedriks nodevās dzīves apcerei kopā ar citiem jauniem ideālistiem. ”Mēs pulcējāmies kopā, smēķējām narkotikas un runājām, runājām, runājām ...” viņš atceras. ”Tu redzi, ka ikviens domā tāpat kā tu, bet nevienam nav īsto atbilžu.”

Sedriks, tāpat kā daudzi citi jaunieši, alka pēc asām izjūtām. Narkotiku lietošanā vien viņš neguva apmierinājumu. Drīz viņš sāka zagt un tirgoties ar narkotikām. Bet arī ar to nebija gana. Tad Sedriks sāka zagt pēc pasūtījuma. ”Tas man sagādāja baudu,” viņš atzīst. ”Bet es nekad neko neatņēmu vienkāršajiem cilvēkiem. Ja es biju nozadzis automašīnu, es to atstāju labā stāvoklī. Aplaupīju tikai tos uzņēmumus, par kuriem zināju, ka tie ir apdrošināti. Tas man palīdzēja attaisnot savu rīcību.” Kā jau bija sagaidāms, Sedriks nonāca cietumā.

Sedriks atceras: ”Ar mani uzsāka sarunu kāds cietumnieks, vārdā Marks. Ievērojis uz manas rokas tetovējumu — lielu krustu —, viņš pavaicāja, kāpēc man ir šis tetovējums. Viņš domāja, ka tas liecina par manu reliģiozitāti.” Pēc pāris nedēļām Marks iedeva Sedrikam grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemesc. ””Tu vari dzīvot mūžīgi” — es skatījos uz šiem nedaudzajiem vārdiem kā apstulbis. Tas bija temats, par kuru tik bieži bijām runājuši, bet par kuru nekad nebijām spējuši tikt skaidrībā.” Pēc ilgām sarunām ar kādu Jehovas liecinieku, kas apmeklēja cietumu, Sedriks saprata, ka tas, pēc kā viņš ir tiecies, ir sasniedzams — bet tikai tādā veidā, kā to ir paredzējis Dievs.

”Pārtraucis biedroties ar saviem agrākajiem draugiem, es sāku strauji progresēt,” Sedriks atzīst. Iegūt pilnīgāku sapratni un iemācīties, kas ir patiesa laime, nav bijis viegli. ”Es vēl aizvien cenšos uzlaboties šajā jomā,” viņš saka. ”Man ir jākontrolē sava domāšana.” Jā, Sedriks tagad saprot: ideālistisks priekšstats par dzīvi viņu bija ievilinājis Velna slazdā, jo bija radījis uzskatu, ka viņa mērķi ir sasniedzami tikai ar tādu rīcību, kurā galvenā nozīme ir asām izjūtām.

Par laimi, Sedriks nu jau daudzus gadus vairs neatrodas cietumā; tagad viņš ir regulāri kopā ar cilvēkiem, kas tāpat ir atraduši to, ko ir meklējuši. Viņš ir kļuvis par Jehovas liecinieku un dalās ar citiem cerībā dzīvot paradīzē šeit, uz zemes. Sedriks ar prieku gaida laiku, kad vairs nebūs Sātana ietekmes visās tās slēptajās izpausmēs.

Protams, ne tikai tādiem jauniešiem kā Sedriks ir droša nākotne; daudziem jauniem cilvēkiem mīlestību pret Bībeles patiesību ir ieaudzinājuši viņu dievbijīgie vecāki.

Audzināšana, kas atalgojas

”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis,” pirms daudziem gadiem rakstīja gudrais ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 22:6.) Šo vārdu patiesumu apliecina daudzu pašaizliedzīgu jauniešu piemērs, kuri ir izvēlējušies dzīvot saskaņā ar Bībeles normām.

Par to ir izšķīrušies arī Šīla, Gordons un Sāra. Šie jaunieši atceras, ka viņu vecāki uzskatīja par ļoti svarīgu paklausīt Kristus pavēlei ’iet un darīt par mācekļiem visas tautas’ un sludināt Valstības labo vēsti. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) ”Ikreiz, kad bija jāpieņem kāds lēmums, mēs ar māti vaicājām viena otrai: ”Kā tas ietekmēs sludināšanu?”” atceras Šīla. ”Apsverot jautājumus no šāda viedokļa, mums no daudz kā nācās atteikties,” viņa atzīst, bet uzreiz piebilst: ”Taču cik daudz svētību mēs saņēmām!” Pat vakaros, kad visa diena bija pavadīta labās vēsts sludināšanā pa mājām un spēki bija galā, viņas ar māti nāca mājās dziedādamas. ”Es izjutu prieka pārpilnību,” viņa saka. ”Manī vēl aizvien ir šis prieks.”

Gordons atceras patīkami pavadītos sestdienas vakarus. ”Es ciemojos pie draudzes vecākajiem, un laiks pagāja noderīgās spēlēs un sarunās. Mūs mudināja iegaumēt Bībeles pantus, brīvi runāt par bībeliskām tēmām, pastāstīt, kas ir pieredzēts sludināšanā, un uzzināt, kā virzās uz priekšu Valstības darbs,” Gordons atminas. ”Tas man palīdzēja izveidot labu pamatu turpmākajai dzīvei un attīstīt mīlestību pret Dievu Jehovu.”

Sāra ar prieku atsauc atmiņā vakarus, kad ciemos bija ieradušies citi liecinieki. ”Parasti mēs kopā ieturējām maltīti. Bet vakarā, kad tika dziedātas dziesmas par Dieva Valstību, mēs uz klavierēm atskaņojām pavadījumu. Mūzika patiešām mums ir ļoti palīdzējusi — īpaši skolas gados —, jo muzicēšana deva iespēju darboties visiem kopā kā vienai ģimenei.”

Protams, ne jau visiem jauniešiem, kas ar savu dzīvi cenšas iepriecināt Jehovu, ir ideāli apstākļi ģimenē. Tomēr cieša saskarsme ar citām liecinieku ģimenēm no draudzes sniedz viņiem sajūtu, ka viņi ir drošībā un savējo vidū.

Uzkrājiet labu pamatu nākotnei

Mūsdienās jauniešiem ir iespēja izvēlēties. Viņi var palikt kopā ar šo ļauno pasauli, kas strauji tuvojas iznīcībai ’lielajās bēdās’, par kurām pravietojumā runāja Jēzus. Vai arī viņi var ’likt savu cerību uz Dievu.. un turēt Viņa pavēles’, kā dziedāja Dieva iedvesmotais psalmu dziesminieks Asafs. Paklausība Dievam viņiem palīdzēs nekļūt par ’pretestīgu un nepaklausīgu cilti; cilti, kas savā sirdī nav pastāvīga, kam gars neturas pie Dieva’. (Mateja 24:21; Psalms 78:6—8.)

Visā pasaulē ir vairāk nekā 80 000 Jehovas liecinieku draudžu, un visās šajās draudzēs jūs varat satikt jauniešus, kam ir vērts līdzināties. Viņi ņem vērā padomu, ko Pāvils deva jaunajam Timotejam, un ’dara labu, ir bagāti labos darbos, labdarīgi, līdzcietīgi, uzkrāj sev vērtības, labu pamatu nākotnei’. Tāpēc viņiem ir droša cerība, ka viņi ’sasniegs patieso dzīvi’. (1. Timotejam 6:18, 19, JD.) Lai uzzinātu vairāk par šiem patiesajiem kristiešiem, apmeklējiet viņu sapulces. Tā arī jūs varēsiet iegūt cerību uz drošu nākotni.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 7. lpp.]

”Briesmīgie” cilvēki, ko Jēzus izdziedināja, atradās ļauno garu varā

[Attēls 8. lpp.]

Lieciet ”labu pamatu nākotnei”