”Ceļš, patiesība un dzīvība”

1., 2. Kāpēc mēs paši nespētu tuvoties Jehovam, un kā Jēzus Kristus mums palīdz to darīt?

VAI tev kādreiz ir gadījies apmaldīties? Varbūt tu devies apciemot kādu draugu vai radinieku un nevarēji atrast ceļu. Daudzi, nonākot šādā situācijā, apstājas un lūdz kādam palīdzību. Taču iztēlojies, ka cilvēks, kam tu prasi ceļu, izrādās ļoti laipns un nevis vienkārši pastāsta, kurš ir īstais ceļš, bet saka: ”Nāciet man līdzi! Es jūs aizvedīšu.” Tas būtu īsts atvieglojums!

² Savā ziņā Jēzus Kristus pret mums izturas tieši tā. Mēs paši nekad nespētu tuvoties Dievam. Iedzimtā grēka un nepilnības dēļ cilvēki ir it kā apmaldījušies, ”šķirti no dzīvības, kas nāk no Dieva”. (Efesiešiem 4:17, 18.) Mums ir vajadzīga palīdzība, lai atrastu ceļu pie Dieva. Jēzus, kas ir mūsu paraugs, ne tikai dod ieteikumus un norādījumus, bet dara daudz vairāk. Kā jau noskaidrojām pirmajā nodaļā, Jēzus mūs aicina: ”Nāc un seko man!” (Marka 10:21.) Turklāt viņš ir minējis arī nopietnu iemeslu, kāpēc šis uzaicinājums būtu jāpieņem. Lūk, ko Jēzus reiz sacīja: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Apskatīsim dažus iemeslus, kāpēc Tēvam var tuvoties tikai caur Dēlu. Pēc tam, paturot prātā šos iemeslus, noskaidrosim, kādā ziņā Jēzus ir ”ceļš, patiesība un dzīvība”.

 3. Kāpēc Dievam jātuvojas ar Jēzus starpniecību?

³ Pirmkārt un galvenokārt, Dievam jātuvojas ar Jēzus starpniecību tāpēc, ka Jehova savam Dēlam ir atvēlējis īpaši svarīgu lomu.a Tēvs viņu ir padarījis par galveno personu visu savu nodomu īstenošanā. (2. Korintiešiem 1:20; Kolosiešiem 1:18—20.) Lai saprastu, cik liela ir Dēla nozīme, mums jāņem vērā, kas notika Ēdenes dārzā, kur pirmie divi cilvēki pievienojās Sātanam dumpī pret Jehovu. (1. Mozus 2:16, 17; 3:1—6.)

 4. Kāds jautājums bija radies pēc sacelšanās Ēdenē, un ko Jehova nolēma darīt, lai šo jautājumu atrisinātu?

⁴ Pēc sacelšanās Ēdenē bija radies ļoti svarīgs jautājums: vai Dievs Jehova pareizi valda pār radītajām būtnēm? Lai šo jautājumu atrisinātu, Jehova nolēma, ka vienam no viņa garīgajiem dēliem jādodas uz zemi. Uzdevums, kas šim dēlam bija jāpaveic, bija ārkārtīgi nozīmīgs — viņam bija jāatdod sava dzīvība, lai apstiprinātu Jehovas tiesības uz augstāko varu un lai sagādātu izpirkumu cilvēces labā. Paliekot uzticīgs līdz nāvei, šis dēls dotu iespēju novērst visas problēmas, ko bija radījis Sātana dumpis. (Ebrejiem 2:14, 15; 1. Jāņa 3:8.) Taču Jehovam ir daudzi miljoni nevainojamu garīgu dēlu. (Daniēla 7:9, 10.) Kuru no tiem viņš izraudzījās šim atbildīgajam uzdevumam? Tas bija Jehovas ”vienīgais Dēls”, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Jēzus Kristus. (Jāņa 3:16.)

5., 6. Kā Jehova apliecināja paļāvību uz savu Dēlu, un uz ko šī paļāvība balstījās?

⁵ Vai Jehovas izvēle ir pārsteidzoša? Nekādā ziņā. Tēvs pilnībā paļāvās uz savu vienīgo Dēlu. Jau vairākus simtus gadu pirms sava Dēla ierašanās uz zemes Jehova paredzēja, ka Dēls paliks viņam uzticīgs, kaut arī pieredzēs daudz ciešanu. (Jesajas 53:3—7, 10—12; Apustuļu darbi 8:32—35.) Padomāsim, ko tas nozīmē. Tāpat kā visām pārējām saprātīgajām būtnēm, Dēlam bija gribas brīvība, viņš pats varēja izlemt, kā rīkoties. Tomēr Jehova tik ļoti paļāvās uz viņu, ka jau iepriekš runāja par sava Dēla uzticību. Uz ko šī paļāvība bija balstīta? Īsi varētu teikt — uz zināšanām. Jehova lieliski pazīst savu Dēlu un zina, cik ļoti Dēls vēlas darīt to, kas Tēvam patīk. (Jāņa 8:29; 14:31.) Dēls mīl savu Tēvu, un Jehova savukārt mīl savu Dēlu. (Jāņa 3:35.) Tēva un Dēla savstarpējā mīlestība ir ļāvusi viņu starpā izveidoties nesaraujamai vienotības un uzticības saitei. (Kolosiešiem 3:14.)

⁶ Ņemot vērā, ka Dēlam ir piešķirta tik svarīga loma, ka Tēvs uz viņu paļaujas un ka Tēvu un Dēlu cieši saista mīlestība, it nemaz nav pārsteidzoši, ka Dievam ir iespējams tuvoties tikai ar Jēzus starpniecību. Bet ir vēl kāds iemesls, kāpēc vienīgi Dēls var aizvest mūs pie Tēva.

7., 8. Kāpēc Jēzus pamatoti varēja teikt, ka neviens pilnībā nepazīst Tēvu ”kā vien Dēls”?

⁷ Lai varētu tuvoties Jehovam, ir jāatbilst noteiktām prasībām. (Psalms 15:1—5.) Un kurš gan labāk par Dēlu varētu zināt, kā dzīvot pēc Dieva normām un kā iegūt viņa labvēlību? Jēzus sacīja: ”Tēvs man ir nodevis visu, un neviens pilnībā nepazīst Dēlu kā vienīgi Tēvs, un tāpat neviens pilnībā nepazīst Tēvu kā vien Dēls, kā arī tas, kam Dēls vēlas pastāstīt par viņu.” (Mateja 11:27.) Noskaidrosim, kāpēc Jēzus pilnīgi pamatoti un bez pārspīlējuma varēja teikt, ka neviens pilnībā nepazīst Tēvu ”kā vien Dēls”.

⁸ Dēls ir ”pirmdzimtais no visa radītā”, tāpēc viņam ir ļoti tuvas attiecības ar Jehovu. (Kolosiešiem 1:15.) Var tikai iztēloties, cik stipri Tēvs un Dēls viens otram pieķērās neiedomājami ilgajā laikā, kad pastāvēja tikai viņi abi vien, — no radīšanas sākuma līdz pat brīdim, kad parādījās pārējās garīgās būtnes. (Jāņa 1:3; Kolosiešiem 1:16, 17.) Dēls, būdams kopā ar Tēvu, varēja iemācīties daudz ko vērtīgu — iepazīt Tēva domas, kā arī izprast viņa gribu, principus un rīcības veidu. Apgalvojums, ka Jēzus pazīst savu Tēvu tik labi kā neviens cits, noteikti nav pārspīlēts. Šo tuvo attiecību dēļ Jēzus varēja stāstīt par savu Tēvu tā, kā to nespēja neviens cits.

9., 10. a) Kā Jēzus palīdzēja iepazīt savu Tēvu? b) Kā mums jārīkojas, lai iegūtu Jehovas labvēlību?

⁹ Jēzus mācībās atspoguļojās skaidra izpratne par to, ko Jehova domā un jūt un ko viņš prasa no saviem kalpiem.b Bija vēl kāds veids, kā Jēzus palīdzēja citiem iepazīt savu Tēvu. Viņš paskaidroja: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Visā, ko Jēzus runāja un darīja, viņš pilnībā līdzinājās savam Tēvam. Tāpēc, kad Bībelē lasām par Jēzu — par iespaidīgajiem un patīkamajiem vārdiem, ko viņš izmantoja mācot, par līdzjūtību, ar kādu viņš dziedināja citus, un par dziļajām jūtām, kas viņam lika pat raudāt —, mēs varam iztēloties viņa vietā Jehovu. (Mateja 7:28, 29; Marka 1:40—42; Jāņa 11:32—36.) Tēva rīcības veids un griba pilnā mērā atklājas tajā, ko teica un darīja Dēls. (Jāņa 5:19; 8:28; 12:49, 50.) Tāpēc, lai iegūtu Jehovas labvēlību, mums jāņem vērā Jēzus mācības un jāseko viņa piemēram. (Jāņa 14:23.)

¹⁰ Tā kā Jēzus ļoti labi pazīst Jehovu un pilnībā līdzinās viņam, ir loģiski, ka tieši Dēls ir tas, ar kura starpniecību Jehova ļauj sev tuvoties. Paturot prātā šo būtisko atziņu, apskatīsim, ko nozīmē Jēzus vārdi: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.)

11. a) Kāpēc labas attiecības ar Dievu ir iespējams iegūt vienīgi ar Jēzus starpniecību? b) Kā vārdi, kas lasāmi Jāņa 14:6, uzsver Jēzus īpašo stāvokli? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹¹ Mēs jau noskaidrojām, ka Dievam nav iespējams tuvoties citādi kā vienīgi caur Jēzu. Bet kā īsti tas attiecas uz mums? Jēzus ir ”ceļš”, jo vienīgi ar viņa starpniecību var iegūt labas attiecības ar Dievu. Kāpēc tā ir? Jēzus līdz nāvei palika uzticīgs Dievam un atdeva savu dzīvību par izpirkuma upuri. (Mateja 20:28.) Ja nebūtu sagādāts izpirkums, tuvoties Dievam nebūtu iespējams. Grēks rada šķērsli starp cilvēkiem un Dievu, jo viņš ir svēts un tāpēc grēks viņam nav pieņemams. (Jesajas 6:3; 59:2.) Taču Jēzus upuris likvidēja šo šķērsli; ar tā palīdzību grēki tika apklāti jeb izpirkti. (Ebrejiem 10:12; 1. Jāņa 1:7.) Ja mēs pieņemam glābšanas ceļu, ko Dievs piedāvā Kristū, un ticam tam, mēs varam iegūt Dieva labvēlību. Tā ir vienīgā iespēja panākt ”izlīgumu ar Dievu”.c (Romiešiem 5:6—11.)

12. Kādā ziņā Jēzus ir ”ceļš”?

¹² Jēzus ir ”ceļš”, ja runa ir par lūgšanām. Tikai caur Jēzu mēs varam vērsties pie Jehovas lūgšanā ar pārliecību, ka mūsu sirsnīgie lūgumi tiks labvēlīgi uzklausīti. (1. Jāņa 5:13, 14.) Jēzus pats teica: ”Ja jūs Tēvam kaut ko lūgsiet, viņš jums to dos manā vārdā. [..] Lūdziet, tad jūs saņemsiet, un jūsu prieks būs pilnīgs.” (Jāņa 16:23, 24.) Jēzus vārdā mēs varam lūgt Jehovu un saukt viņu par ”mūsu Tēvu”. (Mateja 6:9.) Jēzus ir ”ceļš” vēl kādā nozīmē — viņš mums ir rādījis priekšzīmi. Kā jau minējām, Jēzus pilnībā līdzinājās savam Tēvam, tāpēc Jēzus piemērs palīdz saprast, kā jādzīvo, lai patiktu Jehovam. Lai tuvotos Jehovam, mums jāstaigā Jēzus pēdās. (1. Pētera 2:21.)

13., 14. a) Kādā ziņā Jēzus bija patiess tajā, ko viņš runāja? b) Kas Jēzum bija jāizdara, lai viņu varētu saukt par ”patiesību”, un kāpēc?

¹³ Jēzus vienmēr runāja patiesību par sava Tēva pravietiskajiem Rakstiem. (Jāņa 8:40, 45, 46.) Jēzus vārdos nebija nekāda viltus. (1. Pētera 2:22.) Pat viņa pretinieki atzina, ka viņš ”māca Dieva ceļu saskaņā ar patiesību”. (Marka 12:13, 14.) Tomēr, kad Jēzus sacīja: ”Es esmu.. patiesība,” — viņš nenorādīja tikai uz to, ka viņš runāja, sludināja un mācīja patiesību. Jēzus vārdu nozīme bija daudz dziļāka.

¹⁴ Jau simtiem gadu pirms tam, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, Bībeles sarakstītāji, Jehovas iedvesmoti, bija pierakstījuši daudzus pravietojumus par Mesiju jeb Kristu. Šie pravietojumi saturēja detaļas, kas saistītas ar viņa dzīvi, kalpošanu un nāvi. Turklāt Mozus bauslībā bija ietvertas ”ēnas” jeb pravietiski pirmtēli, kas norādīja uz Mesiju. (Ebrejiem 10:1.) Vai Jēzus paliks uzticīgs Dievam līdz pat nāvei un piepildīs visu, kas par viņu bija pravietots? Tikai tādā gadījumā tiktu apstiprināts, ka Jehova ir Dievs, kas izsaka patiesus pravietojumus. Šī milzīgā atbildība gūlās uz Jēzus pleciem. Ar to, kā Jēzus dzīvoja, — ar katru savu vārdu un ikvienu savu darbu — viņš panāca, ka viss pravietotais kļuva par realitāti. (2. Korintiešiem 1:20.) Tāpēc var teikt, ka Jēzus bija ”patiesība”. Tēlaini runājot, Jehovas pravietisko vārdu patiesība parādījās Jēzū. (Jāņa 1:17; Kolosiešiem 2:16, 17.)

15. Ko nozīmē ticēt Dēlam, un ko šāda ticība var dot?

¹⁵ Jēzus ir ”dzīvība”, jo tikai ar viņa starpniecību ir iespējams iegūt dzīvību, proti, ”īsto dzīvi”. (1. Timotejam 6:19.) Bībelē paskaidrots: ”Kas tic Dēlam, iegūs mūžīgu dzīvi, bet tas, kas Dēlam neklausa, dzīvi neredzēs, un Dieva dusmas paliks uz viņa.” (Jāņa 3:36.) Ko nozīmē ticēt Dieva Dēlam? Ir vajadzīga pārliecība, ka bez viņa mēs nevaram iegūt dzīvību. Turklāt sava ticība ir jāapliecina darbos, nepārtraukti jāmācās no Jēzus un pēc labākās sirdsapziņas jāseko viņa mācībām un viņa piemēram. (Jēkaba 2:26.) Ticība Dieva Dēlam var dot mūžīgu dzīvi: ar garu svaidīto kristiešu ”mazajam ganāmpulciņam” tā ir nemirstība un garīga dzīve debesīs, savukārt ”lielam pulkam” ”citu avju” — iespēja būt pilnīgiem cilvēkiem un dzīvot paradīzē uz zemes. (Lūkas 12:32; 23:43; Atklāsmes 7:9—17; Jāņa 10:16.)

16., 17. a) Kādā ziņā Jēzus būs ”dzīvība” arī tiem, kas ir miruši? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁶ Bet kas notiks ar tiem, kuri jau ir miruši? Jēzus ir ”dzīvība” arī šiem cilvēkiem. Neilgi pirms tam, kad Jēzus piecēla savu draugu Lācaru no mirušajiem, viņš sacīja Martai, Lācara māsai: ”Es esmu augšāmcelšana un dzīvība. Kas man tic, dzīvos atkal, pat ja viņš nomirs.” (Jāņa 11:25.) Jehova ir uzticējis savam Dēlam ”nāves un nāves valstības atslēgas”, dodams viņam varu atmodināt cilvēkus no nāves. (Atklāsmes 1:17, 18.) Ar šīm atslēgām godā celtais Jēzus atvērs nāves valstības vārtus un atbrīvos visus, kas atrodas šajā simboliskajā vietā. (Jāņa 5:28, 29.)

¹⁷ ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” — šie vienkāršie Jēzus vārdi izsaka mērķi, ar kādu viņš dzīvoja un kalpoja uz zemes. Tie vistiešākajā veidā attiecas arī uz mums. Atcerēsimies, kā Jēzus turpināja šo domu: ”Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Jēzus vārdi mūsdienās ir tikpat aktuāli kā toreiz, kad viņš tos sacīja. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti: ja sekosim Jēzum, mēs nekad nenomaldīsimies. Viņš — un tikai viņš — var parādīt mums ceļu ”pie Tēva”.

18. Ko nozīmē būt patiesam Jēzus sekotājam?

¹⁸ Ņemot vērā, cik būtiska ir Jēzus loma un cik labi viņš pazīst Tēvu, mums ir pamatots iemesls sekot Dēlam. Kā jau noskaidrojām iepriekšējā nodaļā, būt patiesam Jēzus sekotājam nozīmē aktīvi rīkoties. Ar vārdiem un emocijām ir par maz — Kristus sekotājs var būt tikai tāds cilvēks, kas veido savu dzīvi, vadoties pēc viņa mācībām un viņa piemēra. (Jāņa 13:15.) Grāmata, ko tu pašreiz lasi, palīdzēs arī tev tā rīkoties.

19., 20. Kā šī grāmata var palīdzēt sekot Kristum?

¹⁹ Nākamajās nodaļās tev būs iespēja rūpīgāk izpētīt Jēzus dzīvi un kalpošanu. Šīs nodaļas ir iedalītas trīs daļās. Pirmajā daļā ir sniegts ieskats tajā, kādas bija Jēzus īpašības un rīcības veids, otrajā ir stāstīts par viņa priekšzīmi kalpošanā un mācīšanā, bet trešajā — par to, kā viņa dzīvē izpaudās mīlestība. Sākot ar trešo nodaļu, katra nodaļa satur iedalījumu ”Kā tu vari sekot Jēzum?”. Tajā atrodamie Bībeles panti un jautājumi ir paredzēti, lai mums palīdzētu pārdomāt, kā mēs varam līdzināties Jēzum vārdos un darbos.

²⁰ Dievs Jehova ir parūpējies, lai mums nebūtu jāmaldās apkārt un jāpaliek atsvešinātiem no viņa iedzimtā grēka dēļ. Kaut arī Jehovam tas maksāja ļoti dārgi, viņš ar mīlestību sūtīja savu Dēlu, kurš parādīja ceļu, kā mēs varam izveidot labas attiecības ar Dievu. (1. Jāņa 4:9, 10.) Mēs ceram, ka sirds tevi pamudinās atsaukties uz šo izcilo mīlestību un pieņemt Jēzus izteikto uzaicinājumu: ”Seko man!” (Jāņa 1:43.)