Izturieties lojāli pret Dieva iedvesmotajiem vārdiem

”Mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu.” (2. KORINTIEŠIEM 4:2)

 1. a) Kas ir bijis nepieciešams, lai veiktu darbu, par kuru runāts Mateja 24:14 un 28:19, 20? b) Cik plaši Bībele bija pieejama dažādu tautu valodās, kad sākās pēdējās dienas?

IZCILAJĀ pravietojumā par savu ķēnišķīgo klātbūtni un vecās sistēmas beigām Jēzus Kristus sacīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Viņš arī deva saviem sekotājiem norādījumu: ”Darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Daļa no šo pravietojumu piepildījuma ir lielais darbs, kas tiek veikts, tulkojot un iespiežot Bībeli, mācot cilvēkiem saprast, kas tajā rakstīts, un palīdzot viņiem izmantot Bībeli savā dzīvē. Cik liela privilēģija ir iespēja piedalīties šajā darbā! Līdz 1914. gadam visa Bībele vai atsevišķas tās daļas jau bija iespiestas 570 valodās. Un kopš tā laika šim sarakstam ir nācis klāt vēl simtiem citu valodu un dialektu, turklāt daudzās valodās ir pieejami vairāki tulkojumi.a

 2. Kādi atšķirīgi pamudinājumi ir ietekmējuši Bībeles tulkotāju un izdevēju darbu?

² Ikvienam tulkotājam jāveic grūts uzdevums — teksts, kas rakstīts vienā valodā, viņam jāpadara saprotams cilvēkiem, kas lasa un runā citā valodā. Daļa Bībeles tulkotāju ir veikuši savu darbu, skaidri apzinoties, ka viņi tulko Dieva vārdus. Citi ir ķērušies pie šī darba tikai tāpēc, ka viņiem tas ir šķitis aizraujošs zinātnisks uzdevums. Viņu acīs Bībele, iespējams, nav nekas vairāk kā vērtīgs kultūras mantojums. Savukārt citiem reliģija ir ienākumu avots, un laist klajā kādu grāmatu, kurā ir minēts viņu vārds, jo viņi ir tās tulkotāji vai izdevēji, — tas šiem cilvēkiem nozīmē pelnīt iztiku. Tulkotāju pamudinājumi, bez šaubām, ietekmē to, kā viņi veic savu darbu.

 3. Kāda bija Jaunās pasaules Bībeles tulkojuma komisijas attieksme pret savu darbu?

³ Ievērības cienīgi ir šie Jaunās pasaules Bībeles tulkojuma komisijas vārdi: ”Tulkot Svētos rakstus — tas nozīmē izteikt citā valodā Dieva Jehovas domas un vārdus.. Tā ir doma, kas liek apzināties savu atbildību. Šī darba tulkotāji, kas bīstas un mīl Dievu, Svēto rakstu Autoru, jūtas īpaši atbildīgi viņa priekšā par to, lai nodotu citiem viņa domas un paziņojumus tik precīzi, cik vien iespējams. Viņi apzinās arī savu pienākumu pret lasītājiem, kas meklē atbildes uz saviem jautājumiem un kas ir atkarīgi no Visaugstākā Dieva iedvesmoto Rakstu tulkojuma, lai varētu iegūt mūžīgu glābšanu. Apzinoties šo lielo atbildību, tulkojuma komisija, kuras locekļi ir veltījuši sevi Dievam, ir strādājusi daudzus gadus, lai izveidotu New World Translation of the Holy Scriptures (Svēto rakstu Jaunās pasaules tulkojumu).” Komisijas mērķis bija radīt tādu Bībeles tulkojumu, kas būtu skaidrs un saprotams un kas tik precīzi atbilstu oriģināltekstam senebreju un grieķu valodā, ka to varētu izmantot par pamatu, lai turpinātu paplašināt precīzas zināšanas.

Kas noticis ar Dieva personvārdu?

 4. Cik liela nozīme Dieva vārdam ir Bībelē?

⁴ Viens no galvenajiem Bībeles mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem iepazīt patieso Dievu. (2. Mozus 20:2—7; 34:1—7; Jesajas 52:6.) Jēzus Kristus mācīja savus sekotājus lūgt, lai viņa Tēva vārds ’top svētīts’ — lai tas tiek atzīts par svētu un lai pret to izturas kā pret svētumu. (Mateja 6:9.) Dievs parūpējās, lai viņa personvārds būtu iekļauts Bībelē vairāk nekā 7000 reižu. Viņš grib, lai cilvēki zinātu šo vārdu un īpašības, kas piemīt Personai, kuru sauc šajā vārdā. (Maleahija 1:11.)

 5. Kādā formā dažādi tulkotāji ir lietojuši Dieva vārdu?

⁵ Daudzi Bībeles tulkotāji ir apliecinājuši patiesu cieņu pret Dieva vārdu un ir to konsekventi lietojuši savā tulkojumā. Daži tulkotāji dod priekšroku formai ”Jahve”. Citi ir izvēlējušies tādu Dieva vārda formu, kas ir pielāgota viņu valodai, bet kas nepārprotami nozīmē to pašu, ko senebreju tekstā atrodamais vārds, — iespējams, viņi izraugās formu, kas ir labi pazīstama tāpēc, ka tā ir lietota jau ilgu laiku. Tulkojuma New World Translation of the Holy Scriptures pamattekstā 7210 reižu lietots vārds ”Jehova”.

 6. a) Kā tulkotāji mūsdienās ir rīkojušies ar norādēm uz Dieva personvārdu? b) Cik izplatīta ir šāda rīcība?

⁶ Taču mūsdienās Bībeles tulkotāji aizvien biežāk izlaiž patiesā Dieva personvārdu, tulkojot viņa iedvesmotos vārdus, lai gan šie tulkotāji saglabā tādu pagānu dievību kā Baala un Moloha personvārdus. (2. Mozus 3:15; Jeremijas 32:35.) Tādos pantos kā Mateja 6:9 un Jāņa 17:6, 26 kādā plaši izplatītā albāņu tulkojumā grieķu valodas izteiciens ”tavs vārds” (tas ir, Dieva personvārds) ir tulkots vienkārši ”tu”, it kā šajos pantos nekāds vārds nebūtu pat pieminēts. Psalmā 83:19 Bībeles tulkojumos The New English Bible un Today’s English Version izlaists gan Dieva personvārds, gan vispār jebkāda norāde uz to, ka Dievam ir vārds. Kaut gan senākos Ebreju rakstu tulkojumos lielākajā daļā valodu tika lietots Dieva personvārds, jaunākos tulkojumos tas bieži ir izlaists vai arī tam ir atvēlēta vieta tikai kādā piezīmē ārpus pamatteksta. To var teikt par tulkojumiem angļu valodā, kā arī daudzās Eiropas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Indijas un Klusā okeāna salu tautu valodās.

 7. a) Kā tulkotāji, kas tulko Bībeli dažās afrikāņu valodās, rīkojas ar Dieva vārdu? b) Ko tu par to domā?

⁷ Bet cilvēki, kas tulko Bībeli dažās afrikāņu valodās, iet vēl tālāk. Viņi nevis vienkārši aizstāj Dieva personvārdu ar kādu bībelisku titulu, piemēram, Dievs vai Kungs, bet gan raksta tā vietā personvārdus, kas ņemti no vietējiem reliģiskajiem ticējumiem. Tulkojumā The New Testament and Psalms in Zulu (1986. gada izdevumā) tituls ”Dievs” (Nkulunkulu) ir lietots pārmaiņus ar personvārdu (Mvelingangi), kas pēc zulu priekšstatiem apzīmē ”lielo senci, kurš tiek pielūgts ar cilvēku senču starpniecību”. Žurnālā The Bible Translator, 1992. gada oktobra numurā, kādā rakstā bija stāstīts, ka tulkotāji, kas gatavo Bībeles izdevumu čičevas valodā — grāmatu, ko paredzēts saukt Buku Lojera —, vārda ”Jehova” vietā raksta ”Čauta”, lietojot to personvārda nozīmē. Kā bija paskaidrots rakstā, Čauta ir ”Dievs, ko viņi [vietējie iedzīvotāji] vienmēr ir pazinuši un pielūguši”. Bet daudzi no šiem cilvēkiem pielūdz arī būtnes, ko viņi uzskata par mirušo gariem. Vai tiešām ir taisnība, ka tad, ja vien cilvēki piesauc ”Augstāko būtni”, jebkurš vārds, kurā viņi dēvē šo ”Augstāko būtni”, ir pieņemams personvārda ”Jehova” aizstājējs un ir gluži vienalga, kas vēl ietilpst viņu pielūgsmē? Nē, tā nekādā ziņā nav taisnība! (Jesajas 42:8; 1. Korintiešiem 10:20.) Kad Dieva personvārds tiek aizstāts ar kādu vārdu, kas vedina cilvēkus uz domām, ka viņu tradicionālie ticējumi īstenībā ir pareizi, šāda rīcība viņiem nepalīdz tuvoties patiesajam Dievam.

 8. Kāpēc var teikt, ka Dieva nodoms darīt zināmu savu vārdu nav ticis izjaukts?

⁸ Bet tas viss nav nedz mainījis, nedz arī izjaucis Jehovas nodomu darīt zināmu savu vārdu. Eiropas, Āfrikas, Amerikas, austrumu zemju un jūras salu iedzīvotāju valodās joprojām tiek lietoti daudzi Bībeles izdevumi, kuros ir iekļauts Dieva vārds. Turklāt vairāk nekā 5 400 000 Jehovas liecinieku 233 valstīs un teritorijās katru gadu vairāk nekā miljards stundu velta tam, lai stāstītu citiem par patiesā Dieva vārdu un nodomu. Viņi iespiež un izplata Bībeles, kurās ir lietots Dieva vārds, — šīs Bībeles tiek izdotas valodās, kurās runā ap 3 600 000 000 zemeslodes iedzīvotāju, piemēram, angļu, ķīniešu, krievu, spāņu, portugāļu, franču un nīderlandiešu valodā. Viņi izdod arī Bībeles studēšanas palīglīdzekļus valodās, kurās runā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju. Drīz Dievs pats sāks rīkoties, lai izšķirīgi piepildītu savu paziņojumu, ka tautām ’būs jāatzīst, ka viņš ir tas Kungs [”Jehova”, NW]’. (Ecēhiēla 38:23.)

Personīgo uzskatu ietekme uz tulkojumu

 9. Kā Bībelē norādīts, cik nopietna atbildība ir jāuzņemas tiem, kas rīkojas ar Dieva vārdiem?

⁹ Cilvēki, kas tulko Dieva vārdus un māca tos citiem, uzņemas nopietnu atbildību. Runājot par kalpošanu, ko veica viņš pats un viņa biedri, apustulis Pāvils sacīja: ”Mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2. Korintiešiem 4:2.) Viltot nozīmē apzināti sagrozīt, aizstāt patiesu ar nepatiesu. Apustulis Pāvils nelīdzinājās Izraēla neuzticīgajiem garīgajiem ganiem Jeremijas laikā, kuriem Jehova izteica nosodījumu tāpēc, ka tie sludināja paši savas idejas, nevis to, ko bija teicis Dievs. (Jeremijas 23:16, 22.) Bet kas notiek mūsdienās?

10. a) Kā dažus mūsdienu tulkotājus ir ietekmējuši pamudinājumi, kuros neatspoguļojas lojalitāte pret Dievu? b) Kādas tiesības viņi patvaļīgi piesavinājās?

¹⁰ Otrā pasaules kara laikā kāda teologu un mācītāju komisija sadarbojās ar nacistisko Vācijas valdību, lai izveidotu pārstrādātu ”Jaunās derības” izdevumu, no kura būtu izņemtas visas labvēlīgās norādes uz ebrejiem un visas liecības par Jēzus Kristus ebrejisko izcelsmi. Vēlākajos gados tulkotāji, kas strādāja pie izdevuma The New Testament and Psalms: An Inclusive Version, ieslīga citā galējībā, cenzdamies izskaust no teksta visas norādes uz to, ka ebreji bija kaut kādā ziņā atbildīgi par Kristus nāvi. Šiem tulkotājiem arī šķita, ka sieviešu tiesību aizstāvēm labāk patiks, ja Dievs būs saukts nevis par Tēvu, bet gan par Tēvu Māti un Jēzus — nevis par Dieva Dēlu, bet gan par viņa Bērnu. (Mateja 11:27.) Turklāt viņi pārgrozīja tekstu, likvidējot norādi uz principu, ka sieva ir pakļauta vīram un bērniem ir jāklausa vecāki. (Kolosiešiem 3:18, 20.) Šo izdevumu tulkotāji noteikti nelīdzinājās Pāvilam, kas bija cieši apņēmies ’neviltot Dieva vārdu’. Šie cilvēki neņēma vērā, kāds ir tulkotāja uzdevums; viņi piesavinājās autora tiesības un izdeva grāmatas, kurās, izmantojot Bībeles reputāciju, tika aizstāvēti viņu personiskie uzskati.

11. Kādā ziņā kristīgās pasaules mācības ir pretrunā ar to, kas Bībelē teikts par dvēseli un nāvi?

¹¹ Kristīgās pasaules baznīcas lielākoties māca, ka cilvēka dvēsele ir gars, ka tā nāves brīdī pamet ķermeni un ir nemirstīga. Turpretī vecākos Bībeles tulkojumos lielākajā daļā valodu ir skaidri sacīts, ka cilvēki ir dvēseles, ka dzīvnieki arī ir dvēseles un ka dvēsele mirst. (1. Mozus 12:5; 36:6, LB-26; 4. Mozus 31:28, LB-26; Jēkaba 5:20.) Garīdzniecībai tas ir radījis nepatīkamus sarežģījumus.

12. Kā daži mūsdienu tulkojumi ir aizmiglojuši Bībeles pamatpatiesības?

¹² Taču daži jaunāki tulkojumi ir aizmiglojuši patiesību par šiem jautājumiem. Kā tas ir panākts? Tulkotāji gluži vienkārši noteiktos pantos ir izvairījušies tieši tulkot senebreju lietvārdu nefeš (dvēsele). 1. Mozus 2:7 viņi, iespējams, raksta, ka pirmais cilvēks kļuva par ”dzīvu būtni” (nevis par ”dzīvu dvēseli”). Vai arī viņi varbūt lieto vārdu ”radījums”, nevis ”dvēsele”, kad runa ir par dzīvniekiem. (1. Mozus 1:20, 21.) Tādos pantos kā Ecēhiēla 18:4, 20 viņi norāda, ka mirst ”cilvēks” (bet nevis ”dvēsele”). Šiem tulkotājiem varbūt liekas, ka tāds tulkojums ir pilnīgi attaisnojams. Bet kādu palīdzību no tā var gūt godprātīgs patiesības meklētājs, kura domāšanu jau ir ietekmējušas kristīgās pasaules nebībeliskās mācības?b

13. Ar kādiem paņēmieniem dažos Bībeles tulkojumos ir noklusēts Dieva nodoms attiecībā uz zemi?

¹³ Cenzdamies pamatot savu uzskatu, ka visi labie cilvēki dodas uz debesīm, tulkotāji — vai teologi, kas pārbauda viņu darbu, — reizēm pūlas noslēpt to, kas Bībelē teikts par Dieva nodomu attiecībā uz zemi. Psalmā 37:11, kur teikts, ka lēnprātīgie iemantos ”zemi”, daudzos tulkojumos ir lietots vārds ar nozīmi ’zemes platība, teritorija’. Tas ir viens no iespējamiem senebreju tekstā lietotā vārda (erec) tulkojumiem. Bet tulkotāji, kas ir strādājuši pie izdevuma Today’s English Version (kurš ir izmantots par pamatu tulkojumiem daudzās citās valodās), ir spēruši soli tālāk. Lai gan šajā tulkojumā grieķu vārds gē Mateja evaņģēlijā 17 vietās ir tulkots ar vārdu ”zeme”, Mateja 5:5 tas ir aizstāts ar frāzi ”ko Dievs ir apsolījis”. Baznīcas locekļi, dabiski, domā, ka runa ir par debesīm. Viņiem netiek godīgi paskaidrots, ka Jēzus Kristus savā Kalna sprediķī teica: lēnprātīgie jeb pazemīgie ”iemantos zemi”.

14. Par kādiem savtīgiem pamudinājumiem liecina vairāki Bībeles tulkojumi?

¹⁴ Dažos Svēto rakstu tulkojumos vārdi nepārprotami ir izvēlēti tā, lai palīdzētu sludinātājiem saņemt labu atalgojumu. Tiesa, Bībelē ir sacīts: ”Strādnieks ir savas algas cienīgs.” (1. Timotejam 5:18.) Bet, tulkojot 1. Timotejam 5:17, kur teikts, ka vecākie, kas ir labi vadītāji, ir ”divkārša goda cienīgi”, daži no tulkotājiem par pieminēšanas vērtu godu ir uzskatījuši vienīgi naudu. (Salīdzināt 1. Pētera 5:2.) Piemēram, izdevumā The New English Bible teikts, ka šie vecākie ir ”divkāršas algas cienīgi”, un Contemporary English Version rakstīts, ka viņi ”ir pelnījuši divtik lielu samaksu”.

Izturieties lojāli pret Dieva vārdiem

15. Kā mēs varam noteikt, kuru Bībeles tulkojumu izmantot?

¹⁵ Ko tas viss nozīmē katram Bībeles lasītājam un tiem, kas izmanto Bībeli, lai mācītu citus? Lielākajā daļā plaši lietoto valodu ir pieejami vairāki tulkojumi. Izmanto spriestspēju, izvēlēdamies, kuru Bībeles tulkojumu tu lietosi. (Salamana Pamācības 19:8, NW.) Ja kādā tulkojumā nav godīgi iztulkots tas, kas attiecas uz pašu Dievu, un kaut kāda iegansta dēļ Dieva personvārds ir izlaists, tulkojot viņa iedvesmotos vārdus, — vai tādā gadījumā nevarētu būt, ka tulkotāji ir sagrozījuši arī citas vietas Bībeles tekstā? Ja rodas šaubas, vai kāda vieta tekstā ir pareizi pārtulkota, centies salīdzināt to ar senākiem tulkojumiem. Ja tu māci citiem Dieva vārdus, dod priekšroku tādiem tulkojumiem, kuros precīzi ievēroti oriģinālie senebreju un grieķu teksti.

16. Kā ikviens no mums var apliecināt savu lojalitāti, lietojot Dieva iedvesmotos vārdus?

¹⁶ Ikvienam no mums jāizturas lojāli pret Dieva vārdiem. Mēs paužam šo lojalitāti, uzskatīdami Bībeles saturu par pietiekami svarīgu, lai katru dienu, ja vien iespējams, veltītu kādu laiku Bībeles lasīšanai. (Psalms 1:1—3.) Mēs to paužam, pilnā mērā izmantodami savā dzīvē Bībelē teikto un mācīdamies pieņemt saprātīgus lēmumus uz tās principu un piemēru pamata. (Romiešiem 12:2; Ebrejiem 5:14.) Mēs apliecinām, ka esam lojāli Dieva vārdu aizstāvji, dedzīgi sludinādami tos citiem. Kad mācām cilvēkus, mēs parādām šo lojalitāti, izmantojot Bībeles tekstu uzmanīgi un nekad nemēģinot sagrozīt vai pārspīlēt Bībelē teikto, lai to pielāgotu saviem priekšstatiem. (2. Timotejam 2:15.) Ko Dievs ir paredzējis, tas neizbēgami notiks. Viņš rīkojas lojāli, piepildīdams savus vārdus. Būsim arī mēs lojāli un tos aizstāvēsim.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu atceries?

◻ Kādi pamudinājumi mūsdienās ir ietekmējuši Bībeles tulkotāju darbu?

◻ Kāpēc mūsdienu tulkojumiem raksturīgās tendences nav izjaukušas Dieva nodomu, kas saistīts ar viņa personvārdu?

◻ Kā dažos tulkojumos ir aizmiglotas Bībeles mācības par dvēseli, nāvi un zemi?

◻ Kā mēs varam pierādīt, ka izturamies lojāli pret Dieva vārdiem?

[Attēls 16. lpp.]

Kurš Bībeles tulkojums tev būtu jāizmanto?