”Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu. Ne viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām viņa balsi. Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsīs, tiekāms viņš taisnībai dos uzvaru. Un tautas cerēs uz viņa vārdu.”

Jēzus nes mierinošu vēsti cilvēkiem, kas ir kā ielūzušas niedres — salauzti un samīti zem citu kājām. Viņi ir kā kvēlojoša dakts, kuras pēdējā dzirksts teju teju apdzisīs. Jēzus nesalauž ielūzušu niedri un neizdzēš kvēlojošu, dūmojošu dakti. Ar maigumu un mīlestību viņš prasmīgi pieceļ lēnprātīgos. Jēzus patiesi ir tas, uz kuru tautas var cerēt! Mateja 12:15—21; Marka 3:7—12; Jesajas 42:1—4.