”Atradis vienu sevišķi dārgu pērli”

”Debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (MATEJA 11:12.)

1., 2. a) Par kādu reti sastopamu, dedzīgu tieksmi Jēzus runāja vienā no savām līdzībām? 2) Ko Jēzus šajā līdzībā teica?

VAI jūs uzskatāt kaut ko par tik vērtīgu, ka būtu ar mieru atdot visu, kas jums pieder, lai to iegūtu? Kaut arī cilvēki bieži runā, ka ir nodevušies kādam mērķim — bagātības, slavas, varas vai ievērojama stāvokļa iegūšanai —, reti ir gadījumi, kad cilvēks atrod kaut ko tik vērtīgu, ka ir gatavs atdot visu, lai tikai to iegūtu. Šādu reti sastopamu, bet slavējamu dedzīgu tieksmi vienā no savām daudzajām līdzībām, kurās bija runa par Dieva Valstību, minēja Jēzus Kristus.

² Šī līdzība, ko Jēzus stāstīja saviem mācekļiem, ir par kādu sevišķi dārgu pērli. Jēzus teica: ”Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.” (Mateja 13:36, 45, 46.) Kas Jēzus mācekļiem bija jāsecina no šīs līdzības? Ko mēs varam mācīties no Jēzus vārdiem?

Pērļu vērtība

3. Kāpēc senatnē pērles vērtēja īpaši augstu?

³ Jau no seniem laikiem pērles augstu vērtēja to skaistuma dēļ un izmantoja greznumlietu gatavošanā. Kādā grāmatā stāstīts, ka romiešu rakstnieks Plīnijs Vecākais ierindojis pērles ”pirmajā vietā visu dārgo lietu vidū”. Pretēji zeltam, sudrabam un daudzajiem dārgakmeņiem, pērles ir dzīvās dabas produkts. Kad dažu gliemeņu ķermenī iekļūst kāds svešķermenis, piemēram, smilšu graudiņš, dziedzeri ap to sāk izdalīt perlamutru, un tā gliemenē izveidojas pērle. Senatnē visizcilākās pērles ieguva galvenokārt Sarkanajā jūrā, Persijas līcī un Indijas okeānā, tātad tālu no senās Izraēlas. Bez šaubām, tieši tāpēc Jēzus teica, ka tirgotājs ”meklēja dārgas pērles”. Lai atrastu patiešām vērtīgas pērles, bija jāpūlas.

4. Ko Jēzus savā līdzībā uzsvēra?

⁴ Lai gan izcilas pērles jau no sendienām ir bijušas ļoti dārgas, acīmredzot ne jau to dārdzība bija tas, kādēļ Jēzus stāstīja minēto līdzību. Viņš ne vien pielīdzināja Dieva Valstību sevišķi dārgai pērlei, bet arī pievērsa uzmanību ”tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles,” un tam, kā tirgotājs rīkojās, atradis vērtīgo pērli. Pretēji parastam veikalniekam, šim tirgotājam, kas ceļoja, meklēdams pērles, piemita liels vērīgums, un viņš zināja, ar kādām īpašībām jāizceļas ļoti labai pērlei. Viņš prata atšķirt augstākas kvalitātes pērli no zemākas kvalitātes un īstu no viltotas.

5., 6. a) Kas ir ievērības cienīgs tirgotāja rīcībā? b) Kāda doma ir uzsvērta līdzībā par apslēpto mantu?

⁵ Domājot par šo tirgotāju, varam pamanīt vēl kaut ko ievērības cienīgu. Parasts tirgotājs vispirms aplēstu pērles tirgus vērtību un aprēķinātu, cik viņš būtu ar mieru par to maksāt, lai vēlāk gūtu no šī darījuma peļņu. Viņš arī apsvērtu, kāds ir pieprasījums pēc šādām pērlēm un vai viņam drīz izdosies savu pērli pārdot. Citiem vārdiem runājot, viņu interesētu, kā gūt peļņu no ieguldījuma, viņam nenāktu ne prātā vienkārši paturēt pērli sev. Bet tirgotājs Jēzus līdzībā bija citāds — viņam nauda vai citi taustāmi labumi nebija galvenais. Viņš pat bija ar mieru ziedot ”visu, kas tam bija,” — acīmredzot visu savu mantu un īpašumu —, lai iegūtu to, ko viņš bija meklējis.

⁶ Lielākā daļa tirgotāju droši vien domātu, ka šis cilvēks nerīkojas visai gudri, un prātīgs tirgonis neiesaistītos tik riskantā pasākumā. Bet tirgotājs Jēzus līdzībā vadījās pēc citādiem principiem. Viņam svarīgākais bija nevis peļņa, bet gan prieks un gandarījums, ko sniedz apziņa, ka viņam pieder kaut kas tik ļoti vērtīgs. Šī doma ir uzsvērta vēl vienā Jēzus līdzībā: ”Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.” (Mateja 13:44.) Prieks, ko šim cilvēkam sniedza dārgais atradums, bija tik liels, ka viņš pārdeva visu, kas viņam piederēja. Vai mūsu dienās ir sastopami šādi cilvēki? Vai pastāv kaut kas tāds, kā dēļ ir vērts daudz ko ziedot?

Tie, kas saprata, cik vērtīga ir Valstība

7. Kā kļuva redzams, ka Jēzus uzskatīja Dieva Valstību par kaut ko ļoti vērtīgu?

⁷ Jēzus savā līdzībā runāja par ”debesu valstību”, un viņš pats to uzskatīja par bezgala vērtīgu, kā skaidri liecina evaņģēliji. Pēc kristīšanās, kas notika mūsu ēras 29. gadā, Jēzus ”iesāka sludināt un sacīt: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”” Trīsarpus gadus viņš daudziem cilvēkiem mācīja par šo valstību. Viņš ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību” visā zemē. (Mateja 4:17; Lūkas 8:1.)

8. Ko Jēzus darīja, lai cilvēki saprastu, ko paveiks Valstība?

⁸ Veicot neskaitāmus brīnumus — dziedinot slimos, pabarojot izsalkušos, pakļaujot dabas spēkus un pat pieceļot mirušos —, Jēzus uzskatāmi parādīja, ko paveiks Dieva Valstība. (Mateja 14:14—21; Marka 4:37—39; Lūkas 7:11—17.) Viņš pierādīja savu uzticību Dievam un Valstībai, kad ziedoja savu dzīvību un nomira mocekļa nāvē pie moku staba. Tieši tāpat kā tirgotājs labprāt atdeva visu, kas tam bija, lai iegūtu ”sevišķi dārgu pērli”, Jēzus visu savu dzīvi un pat dzīvību atdeva Dieva Valstības labā. (Jāņa 18:37.)

9. Kas raksturoja pirmos Jēzus mācekļus?

⁹ Tāpat Jēzus sapulcināja nelielu sekotāju grupu, un arī tie bija cilvēki, kas apzinājās, cik vērtīga ir Valstība. Viņu vidū bija Andrejs, kas sākotnēji bija Jāņa Kristītāja māceklis. Izdzirdējis no Jāņa, ka Jēzus ir ”Dieva jērs”, Andrejs un vēl viens no Jāņa mācekļiem, visdrīzāk viens no Cebedeja dēliem, ko arī sauca par Jāni, tūlīt pat devās pie Jēzus, un viņi sāka ticēt Jēzum. Tūlīt pēc tam Andrejs sameklēja savu brāli Sīmani un tam teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju.” Tā drīz vien Sīmanis (ko vēlāk sauca par Kēfu jeb Pēteri), kā arī Filips un tā draugs Nātānaēls arī atzina, ka Jēzus ir Mesija. Nātānaēls pat izsaucās: ”Tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!” (Jāņa 1:35—49.)

Atsaukšanās uz aicinājumu

10. Ko mācekļi darīja, kad Jēzus viņus aicināja kādu laiku pēc pirmās tikšanās ar viņiem?

¹⁰ Prieks un sajūsma, ko izjuta Andrejs, Pēteris, Jānis un citi, kad bija uzzinājuši, kas ir Mesija, līdzinās tam priekam, ko izjuta tirgotājs, kad bija atradis sevišķi dārgo pērli. Ko viņi darīja pēc tam? Evaņģēlijos nav teikts nekas daudz par to, ko viņi darīja pēc pirmās tikšanās ar Jēzu. Acīmredzot lielākā daļa atgriezās pie sava parastā darba. Taču pēc kāda laika (vairāk par pusgadu, bet mazāk nekā gadu vēlāk) Jēzus atkal satika Andreju, Pēteri, Jāni un tā brāli Jēkabu pie Galilejas jūras, kur tie zvejoja.a Jēzus teica: ”Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Ko viņi darīja? Mateja evaņģēlijā par Pēteri un Andreju rakstīts: ”Tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.” Par Jēkabu un Jāni ir teikts: ”Tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.” Lūkas evaņģēlijā vēl ir piebilsts, ka ”tie atstāja visu un gāja viņam līdz”. (Mateja 4:18—22; Lūkas 5:1—11.)

11. Kāds acīmredzot bija iemesls, kura dēļ mācekļi nekavējoties atsaucās uz Jēzus aicinājumu?

¹¹ Vai mācekļu tūlītējā atsaukšanās bija pēkšņs, emociju uzplūdā pieņemts lēmums? Nē, tā nevar teikt. Lai gan pēc pirmās tikšanās ar Jēzu viņi bija atgriezušies pie sava ierastā darba, redzētais un dzirdētais viņiem noteikti bija dziļi iespiedies prātā un sirdī. Tā kā bija pagājis nepilns gads, viņiem bija bijis pietiekami daudz laika, lai visu pārdomātu. Tad pienāca izšķirīgais brīdis. Vai viņi līdzinājās tirgotājam, kura sirdi tik ļoti saviļņoja bezgala vērtīgās pērles atrašana, ka tas, kā Jēzus teica, nekavējoties izdarīja visu nepieciešamo, lai iegādātos šo pērli? Jā, šie zvejnieki līdzinājās tirgotājam. Redzētais un dzirdētais viņus bija saviļņojis, un viņi saprata, ka ir pienācis laiks rīkoties. Tāpēc, kā teikts evaņģēlijā, viņi ”tūdaļ” atstāja visu un kļuva par Jēzus sekotājiem.

12., 13. a) Ko darīja daudzi, kas bija dzirdējuši, ko Jēzus sludina? b) Ko Jēzus teica par saviem uzticamajiem mācekļiem, un ko šie vārdi nozīmē?

¹² Šie cilvēki ļoti atšķīrās no citiem, kas ir minēti evaņģēlijos tālāk. Jēzus daudzus izdziedināja un daudzus paēdināja, taču liela daļa no viņiem pēc tam atkal sāka nodarboties ar savām lietām. (Lūkas 17:17, 18; Jāņa 6:26.) Daži pat aizbildinājās, kad Jēzus viņus aicināja kļūt par viņa sekotājiem. (Lūkas 9:59—62.) Pilnīgi pretēji rīkojās Jēzus uzticīgie mācekļi, par kuriem viņš vēlāk teica: ”No Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (Mateja 11:12.)

¹³ Bībeles zinātnieks Heinrihs Meiers par šo pantu rakstīja: ”Tādā veidā ir aprakstīta dedzīgā, neapturamā tiekšanās un cīņa pēc Mesijas valstības.. [..] Tik dedzīga un enerģiska (nevis vairs mierīga un nogaidoša) ir interese par valstību.” Tāpat kā tirgotājs, arī šie cilvēki tūlīt pat saprata, kas ir patiesi vērtīgs, un Valstības labā labprāt atstāja visu, kas viņiem bija. (Mateja 19:27, 28; Filipiešiem 3:8.)

Pirmajiem pievienojas arī citi

14. Kā Jēzus gatavoja apustuļus Valstības sludināšanai, un kā tas iespaidoja apustuļus?

¹⁴ Pēc tam Jēzus mācīja arī citus cilvēkus un palīdzēja viņiem tiekties pēc Dieva Valstības. Vispirms viņš no saviem mācekļiem izraudzījās divpadsmit, kurus iecēla par apustuļiem, tas ir, tiem, ko viņš sūta. Jēzus viņiem stāstīja, kā jāsludina, un brīdināja, ar kādām grūtībām būs jāsastopas nākotnē. (Mateja 10:1—42; Lūkas 6:12—16.) Turpmāk apmēram divus gadus apustuļi sekoja līdzi Jēzum visur, kur vien viņš gāja, un viņiem izveidojās ciešas attiecības ar Jēzu. Viņi dzirdēja, kā Jēzus sludina, redzēja viņa varenos darbus un vēroja, kā Jēzus rīkojas dažādās situācijās. (Mateja 13:16, 17.) Tas viss, bez šaubām, viņus iespaidoja — tik dziļi, ka viņi dedzīgi un no visas sirds tiecās pēc Valstības, tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs pēc pērles.

15. Par ko Jēzus sekotājiem visvairāk bija jāpriecājas, spriežot pēc Jēzus vārdiem?

¹⁵ Jēzus mācīja ne tikai divpadsmit apustuļus — vēlāk viņš ”nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp viņš gribēja iet”. Arī šos mācekļus Jēzus brīdināja par gaidāmajiem pārbaudījumiem un grūtībām un lika viņiem vēstīt ļaudīm: ”Tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” (Lūkas 10:1—12.) Kad šie septiņdesmit mācekļi atgriezās, viņi ar lielu prieku Jēzum stāstīja: ”Kungs, pat ļaunie gari mums padodas tavā vārdā!” Iespējams, viņi bija pārsteigti, dzirdot, ka viņus gaida vēl lielāks prieks. Jēzus teica: ”Nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” (Lūkas 10:17, 20.)

16., 17. a) Ko Jēzus teica apustuļiem pēdējā vakarā, kuru pavadīja kopā ar tiem? b) Ko apustuļi noteikti juta, dzirdējuši Jēzus vārdus?

¹⁶ 33. gada 14. nīsanā, pēdējā vakarā, ko Jēzus pavadīja kopā ar apustuļiem, viņš iedibināja Kunga vakarēdienu un lika tiem vēlāk pieminēt šo notikumu. Vakara gaitā viņš saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem sacīja: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.” (Lūkas 22:19, 20, 28—30.)

¹⁷ Mēs varam iedomāties, kādu prieku un gandarījumu izjuta apustuļi, kad dzirdēja šos Jēzus vārdus. Viņiem tika piedāvāts vislielākais gods un priekšrocība, kāda vien cilvēkam var būt. (Mateja 7:13, 14; 1. Pētera 2:9.) Tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs, arī viņi no daudz kā bija atteikušies, lai sekotu Jēzum un tiektos pēc Valstības. Jēzus vārdi viņiem apliecināja, ka viņu nestie upuri nav bijuši veltīgi.

18. Kam vēl bez 11 apustuļiem Valstība sagādā svētības?

¹⁸ Apustuļi, kas tajā vakarā bija kopā ar Jēzu, nebija vienīgie, kas ieguva izredzes būt Valstībā. Jehova vēlējās, lai derība par Valstību tiktu noslēgta pavisam ar 144 tūkstošiem cilvēku, kas tādā veidā iegūtu cerību kopā ar Jēzu Kristu valdīt diženajā debesu Valstībā. Apustulis Jānis parādībā redzēja arī ”lielu pulku — ko saskaitīt neviens nevarēja —”, kas ”stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā.. un sauca..: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” Šie cilvēki ir Valstības pavalstnieki uz zemes.b (Atklāsmes 7:9, 10; 14:1, 4.)

19., 20. a) Kāda iespēja ir dota visdažādāko tautību cilvēkiem? b) Kāds jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Neilgi pirms aiziešanas debesīs Jēzus saviem uzticīgajiem sekotājiem teica: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.) Tātad par Jēzus mācekļiem bija jākļūst visdažādāko tautību cilvēkiem. Arī tiem bija jābūt cilvēkiem, kas tiecas pēc Valstības — vai nu ar cerību dzīvot debesīs, vai uz zemes —, tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs tiecās pēc skaistās pērles.

²⁰ Jēzus vārdi liecina, ka jauni mācekļi tiks gatavoti līdz pat tagadējās sistēmas galam. Vai mūsu laikos ir tādi cilvēki, kas līdzinās minētajam tirgotājam un ir gatavi visu atdot Dieva Valstības labad? Šis jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kas meklē ”sevišķi dārgu pērli” mūsu dienās

”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību.” (MATEJA 24:14.)

1., 2. a) Kāda bija ebreju interese par Dieva Valstību Jēzus dienās? b) Ko darīja Jēzus, lai viņa mācekļi pareizi saprastu, kas ir Valstība, un kā tas ietekmēja mācekļus?

TAJĀ laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, ebreji ļoti interesējās par Dieva Valstību. (Mateja 3:1, 2; 4:23—25; Jāņa 1:49.) Taču sākumā lielākā daļa ebreju nesaprata nedz to, cik plaši un kādā veidā tā valdīs, nedz arī to, ka tā būs debesu valdība. (Jāņa 3:1—5.) Pat dažiem, kas bija kļuvuši par Jēzus sekotājiem, nebija pilnīgi skaidrs, kas ir Dieva Valstība un kas viņiem jādara, lai kļūtu par Kristus līdzvaldniekiem. (Mateja 20:20—22; Lūkas 19:11; Apustuļu darbi 1:6.)

² Laikam ejot, Jēzus pacietīgi mācīja savus sekotājus un daudz ko tiem stāstīja, piemēram, pastāstīja iepriekšējā rakstā aplūkoto līdzību par dārgo pērli, un viņš vairākkārt uzsvēra, cik svarīgi ir visiem spēkiem tiekties pēc debesu Valstības. (Mateja 6:33; 13:45, 46; Lūkas 13:23, 24.) Mācekļi to patiešām saprata, jo viņi jau drīz vien neatlaidīgi un drosmīgi visur, pat tālās zemēs, sludināja labo vēsti par Valstību, kā skaidri liecina Apustuļu darbu grāmata. (Apustuļu darbi 1:8; Kolosiešiem 1:23.)

3. Ko, runādams par mūsu laikiem, Jēzus teica par Valstību?

³ Bet kā ir mūsu laikos? Miljoniem cilvēku dzird par iespēju dzīvot paradīzē uz zemes, pār kuru valdīs Dieva Valstība. Savā ievērojamajā pravietojumā par ”pastaro laiku” Jēzus teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:3, 14; Marka 13:10.) Viņš arī paskaidroja, ka šis iespaidīgais darbs tiks veikts par spīti šķēršļiem un lielām grūtībām, pat vajāšanām. Bet uzmundrinoši bija viņa vārdi: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:9—13.) Tas viss prasa uzupurēšanos un neatlaidību, kāda bija Jēzus līdzībā minētajam tirgotājam. Vai tagad ir cilvēki, kam ir stipra ticība un kas dedzīgi tiecas pēc Valstības?

Prieks par atrasto patiesību

4. Kā patiesība par Valstību iespaido cilvēkus mūsdienās?

⁴ Jēzus līdzībā tirgotājs bija bezgala priecīgs, kad bija atradis ”sevišķi dārgu pērli”. Viņš aiz prieka darīja visu iespējamo, lai to iegūtu savā īpašumā. (Ebrejiem 12:1.) Patiesība par Dievu un viņa Valstību piesaista cilvēkus arī tagad. Tas liek atcerēties, ko brālis A. Makmilans rakstīja grāmatā, kurā viņš stāstīja, kā pats meklējis Dievu un gribējis izprast Dieva nodomus: ”Joprojām ik gadu tūkstošiem cilvēku atrod to pašu, ko esmu atradis es. Tie ir dažāda vecuma visdažādāko tautību un rasu pārstāvji ar dažādu sociālo stāvokli. Patiesība nešķiro — tā piesaista visdažādākos cilvēkus.” (Faith on the March.)

5. Kas iepriecinošs ir redzams 2004. kalpošanas gada pārskatā?

⁵ Šo vārdu patiesīgumu apliecina tas, ka ik gadu tūkstošiem cilvēku atsaucas uz labo vēsti par Dieva Valstību, veltī savu dzīvi Dievam Jehovam un sāk pildīt viņa gribu. 2004. kalpošanas gads (no 2003. septembra līdz 2004. gada augustam) nebija izņēmums — šajos 12 mēnešos 235 zemēs kristījās 262 416 cilvēki. Jehovas liecinieki visā pasaulē ik nedēļu vadīja 6 085 387 Bībeles nodarbības, kurās dažādu ”tautu, cilšu un valodu” pārstāvji no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem mācās Dieva Rakstu patiesību. (Atklāsmes 7:9.)

6. Kādu iemeslu dēļ sludināšanai gadu gaitā ir bijuši labi panākumi?

⁶ Kā tas viss ir bijis iespējams? Nav šaubu, ka Jehova velk pie sevis cilvēkus, kas ir pareizi noskaņoti. (Jāņa 6:65.) Taču nedrīkst aizmirst, cik pašaizliedzīgi un nenogurdināmi pūlas tie, kas tiecas pēc Valstības. Brālis A. Makmilans 79 gadu vecumā rakstīja: ”No tā laika, kad es uzzināju, kas Bībelē ir apsolīts par slimībām un nāvi, mana cerība ne uz mirkli nav kļuvusi vājāka. Es jau toreiz apņēmos uzzināt vairāk, ko māca Bībele, lai varētu palīdzēt citiem cilvēkiem, kas, tāpat kā es, vēlas uzzināt par Visvareno Dievu Jehovu un viņa brīnišķīgajiem nodomiem.”

7. Kāds gadījums liecina, cik lielu prieku izjūt tie, kas atrod Bībeles patiesību?

⁷ Jehovas kalpu vidū ir redzama šāda dedzība. Piemēram, lūk, ko pastāstīja Daniēla, kas ir uzaugusi Austrijas galvaspilsētā Vīnē: ”Jau no bērnības Dievs man bija vislabākais draugs. Es vienmēr biju gribējusi noskaidrot, kā viņu sauc, jo vārds ”Dievs” man likās pārāk bezpersonisks, taču Dieva vārdu es uzzināju tikai 17 gadu vecumā, kad pie mūsu durvīm pienāca Jehovas liecinieki. Viņi man pastāstīja visu, ko es gribēju zināt par Dievu. Es beidzot biju atradusi patiesību, un tas bija brīnišķīgi! Es biju tik sajūsmināta, ka sāku visiem sludināt.” Drīz skolas biedri sāka izsmiet viņas entuziasmu. ”Taču man bija tāda sajūta, ka es redzu, kā piepildās Bībeles pravietojums,” viņa turpināja, ”jo Jēzus bija teicis, ka viņa sekotājus ienīdīs un vajās viņa vārda dēļ. Es biju pārsteigta un priecīga.” Drīz vien Daniēla kristījās un izvirzīja mērķi kļūt par misionāri. Pēc apprecēšanās Daniēla kopā ar vīru Helmūtu sāka sludināt afrikāņiem, ķīniešiem, filipīniešiem un indiešiem, kas dzīvo Vīnē. Tagad Daniēla un Helmūts ir misionāri Āfrikas dienvidrietumu daļā.

Sludinātāji, kas nepadodas

8. Kā daudzi ir apliecinājuši savu mīlestību pret Dievu un uzticību viņa Valstībai?

⁸ Misionāru darbs ir viens no veidiem, kā Jehovas kalpi parāda savu mīlestību pret Dievu un uzticību viņa Valstībai. Līdzīgi Jēzus minētajam tirgotājam, misionāri Valstības labā ir ar mieru braukt uz tālām zemēm. Protams, viņi nebrauc, lai atrastu labo vēsti par Valstību, — viņi paši to nes uz vistālākajām zemēm, kur viņi māca cilvēkus un palīdz tiem kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem. (Mateja 28:19, 20.) Daudzās valstīs misionāriem ir jāiztur ārkārtīgas grūtības, bet viņu izturība bagātīgi atalgojas.

9., 10. Kādus iepriecinošus gadījumus pieredz misionāri tādās tālās zemēs kā Centrālāfrikas Republika?

⁹ Piemēram, Centrālāfrikas Republikā pagājušajā gadā uz Kristus nāves atceres vakaru atnāca 16 184 cilvēki — tas ir septiņreiz vairāk nekā sludinātāju. Tā kā šajā zemē daudzviet nav elektrības, iedzīvotāji daudzus darbus dara nevis iekšā, bet ārā, koku paēnā. Tāpēc ir pilnīgi dabiski, ka arī misionāri pasniedz Bībeles stundas, sēdēdami ārā, koku ēnā. Laukā ir gaišāk un nedaudz vēsāk nekā iekšā, taču šādām Bībeles stundām ir vēl kāda priekšrocība. Šīs zemes iedzīvotājiem Bībele ir ļoti tuva un sarunas par reliģiskām tēmām — tikpat ierastas kā citās zemēs sarunas par sportu vai laikapstākļiem. Garāmgājēji bieži vien ievēro, ka notiek Bībeles stunda, un pievienojas.

¹⁰ Reiz, kad misionārs pagalmā pie kādas mājas vadīja Bībeles nodarbību, pie viņa pienāca puisis, kas dzīvoja ielas pretējā pusē, un teica, ka misionāram ir jānāk arī pie viņa un jāmāca viņam Bībele, jo misionārs pie viņa nebija ienācis. Protams, misionārs labprāt izpildīja puiša lūgumu, un tagad šis jaunietis ar prieku apgūst Bībeles mācības. Centrālāfrikas Republikā policisti uz ceļa bieži vien apstādina Jehovas lieciniekus, taču nevis tādēļ, lai sodītu, bet gan lai palūgtu jaunāko Sargtorni vai Atmostieties! vai pateiktos par kādu rakstu, kas viņiem īpaši paticis.

11. Ko par savu kalpošanu domā ilggadējie misionāri, kaut arī viņiem ir jāsastopas ar grūtībām?

¹¹ Daudzi no tiem, kas ir kļuvuši par misionāriem pirms 40 vai 50 gadiem, joprojām veic šo darbu, un viņu ticība un neatlaidība ir labs paraugs. Kāds precēts pāris sāka kalpot par misionāriem pirms vairāk nekā 42 gadiem, un viņi ir darbojušies trīs valstīs. Vīrs stāstīja: ”Mums nav gājis viegli. Piemēram, mēs 35 gadus cietām no malārijas. Tomēr mēs nekad neesam nožēlojuši savu lēmumu kļūt par misionāriem.” Lūk, ko pastāstīja sieva: ”Vienmēr ir bijis ļoti daudz kā laba. Lielu prieku sagādā sludināšana, un ir daudz cilvēku, kas vēlas mācīties Bībeli. Kad Bībeles skolnieki sāk nākt uz sapulcēm un iepazīst cits citu, sajūta ir tāda, it kā sanāktu kopā liela ģimene.”

Kas visu pārējo ”uzskata par zaudējumu”

12. Kā cilvēki apliecina, ka viņi uzskata Dieva Valstību par ļoti vērtīgu?

¹² Kad tirgotājs bija atradis sevišķi dārgo pērli, viņš ”nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to”. (Mateja 13:46.) Cilvēkiem, kam Valstība patiešām ir dārga, ir raksturīga šāda gatavība atteikties no tā, ko citi varētu uzskatīt par vērtīgu. Apustulis Pāvils, kas bija ieguvis cerību kopā ar Kristu būt Dieva Valstības godībā, rakstīja: ”Es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu, kuŗa dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu.” (Filipiešiem 3:8.)

13. Kā Čehijā kāds cilvēks apliecināja, ka ļoti augstu vērtē Dieva Valstību?

¹³ Daudzi ar prieku veic lielas izmaiņas savā dzīvē, lai iegūtu to, ko cilvēcei nodrošinās Dieva Valstība. Piemēram, Čehijā 2003. gada oktobrī kāda skolas direktora rokās nonāca Bībeles nodarbībām paredzētā grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. To izlasījis, 60 gadu vecais vīrietis tūlīt pat sameklēja Jehovas lieciniekus un palūdza, lai viņam pasniegtu Bībeles stundas. Viņš sāka mācīties Bībeli un drīz sāka nākt uz visām draudzes sapulcēm. Pirms tam viņš bija plānojis kandidēt uz pilsētas mēra amatu un kandidēt parlamenta deputātu vēlēšanās, taču viņš mainīja šos plānus un izlēma kļūt par Valstības sludinātāju. Direktors stāstīja: ”Man bija iespēja iedot saviem skolniekiem daudz literatūras par Bībeli.” Pagājušā gada jūlijā viņš kongresā kristījās.

14. a) Uz ko miljoniem cilvēku ir pamudinājusi labā vēsts par Valstību? b) Kādi nopietni jautājumi ikvienam no mums ir jāpārdomā?

¹⁴ Visā pasaulē miljoniem cilvēku ir tieši tāpat atsaukušies uz labo vēsti par Valstību. Viņi ir pametuši ļauno pasauli, apvilkuši jauno cilvēku, sarāvuši saites ar sliktu sabiedrību un atteikušies no pasaulīgiem mērķiem. (Jāņa 15:19; Efeziešiem 4:22—24; Jēkaba 4:4; 1. Jāņa 2:15—17.) Kāpēc viņi to visu ir darījuši? Tāpēc, ka viņi Dieva Valstību uzskata par nesalīdzināmi vērtīgāku nekā jebko, ko spēj piedāvāt pašreizējā pasaules iekārta. Kāda ir jūsu attieksme pret labo vēsti? Vai tā jūs mudina saskaņot savu dzīves veidu, vērtību sistēmu un mērķus ar Jehovas prasībām? Dzīve saskaņā ar Jehovas normām jums sagādās bagātīgas svētības kā tagad, tā nākotnē.

Karstākais laiks ražas ievākšanā

15. Kas bija pravietots par Dieva kalpu darbību pēdējās dienās?

¹⁵ Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Tava tauta būs labprātīga tava kaŗa gājiena dienā.” Tajā ir gan ”jaunekļi.. [kas ir] kā rasa”, gan labās vēsts sludinātājas, kas veido ”lielu pulku”. (Psalms 68:12; 110:3.) Ko šajās pēdējās dienās ir devusi Jehovas kalpu dedzība un pašaizliedzība?

16. Pastāstiet, ko dara Dieva kalpi, lai palīdzētu citiem uzzināt par Valstību!

¹⁶ Indijā kāda pioniere, tas ir, pilnas slodzes sludinātāja, domāja, kā lai vairāk nekā divi miljoni šīs zemes nedzirdīgo uzzina par Valstību. (Jesajas 35:5.) Viņa izlēma iemācīties zīmju valodu un tāpēc iestājās zīmju valodas kursos Bengaloras pilsētā. Tur viņai bija iespēja stāstīt par cerību uz Valstību daudziem nedzirdīgajiem, un tā izveidojās vairākas Bībeles skolnieku grupas. Jau pēc dažām nedēļām vairāk nekā desmit cilvēku sāka nākt uz sapulcēm Valstības zālē. Vēlāk kādās kāzās šī sludinātāja satika nedzirdīgu puisi no Kalkutas — puisim bija daudz jautājumu, un viņš ļoti vēlējās uzzināt vairāk par Jehovu. Taču bija kāda problēma. Viņam bija jābrauc atpakaļ uz Kalkutu (apmēram 1600 kilometru no Bengaloras), lai tur stātos augstskolā, taču Kalkutā nebija Jehovas liecinieku, kas prastu zīmju valodu. Ar lielām pūlēm puisim izdevās pārliecināt savu tēvu, lai tas ļautu viņam mācīties Bengalorā. Tā viņam nebija jāpārtrauc Bībeles nodarbības, un jau apmēram pēc gada viņš kristījās. Šis jaunietis sāka mācīt Bībeli daudziem citiem nedzirdīgajiem, no kuriem viens bija viņa bērnības draugs. Indijas filiāle tagad organizē, lai vēl vairāk pionieru iemācītos zīmju valodu un palīdzētu nedzirdīgajiem.

17. Kas jums liekas iepriecinošs 2004. gada kalpošanas gada pārskatā?

¹⁷ Šī žurnāla 19. līdz 22. lappusē var lasīt pārskatu par Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē 2004. kalpošanas gadā. Iepazīstieties ar to un pārliecinieties, ka Jehovas kalpi visā pasaulē dedzīgi tiecas pēc ”sevišķi dārgās pērles”.

”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības”

18. Ko Jēzus neminēja līdzībā par tirgotāju, un kāpēc?

¹⁸ Atgriežoties pie Jēzus līdzības par tirgotāju, varam ievērot, ka Jēzus neko neminēja par to, kā tirgotājs sevi uzturēja pēc tam, kad bija pārdevis visu savu mantu. Varētu jautāt: ”Ko viņš ēda, ko vilka mugurā, kur dzīvoja? Viņam taču vairs nekā nebija! Kāds tad viņam bija labums no dārgās pērles?” Cilvēkiem, kas neraugās uz dzīvi no garīgā viedokļa, šādi jautājumi varētu likties pamatoti. Bet Jēzus bija mudinājis mācekļus: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:31—33.) Galvenais, ko Jēzus līdzībā uzsvēra, bija pilnīga uzticība Dievam un dedzīga tiekšanās pēc Valstības. Ko mēs no tā varam mācīties?

19. Kas ir vissvarīgākais, ko mēs varam mācīties no Jēzus līdzības par dārgo pērli?

¹⁹ Vai mēs esam uzzinājuši brīnišķīgo labo vēsti nesen vai arī tiecamies pēc Valstības un stāstām par to citiem jau vairākus gadu desmitus, mums arī turpmāk Valstība jāuzskata savā dzīvē par galveno. Tagad ir grūti laiki, bet mums ir pamatots iemesls ticēt, ka tas, pēc kā tiecamies, ir reāls un neizsakāmi vērtīgs, gluži tāpat kā tirgotāja atrastā pērle. Pasaules notikumi un Bībeles pravietojumi, kas jau ir piepildījušies, neapšaubāmi pierāda, ka mēs dzīvojam ”pastarā laikā”. (Mateja 24:3.) Centīsimies līdzināties Jēzus minētajam tirgotājam un dedzīgi atbalstīsim Dieva Valstību, un ar prieku sludināsim labo vēsti! (Psalms 9:2, 3.)