56. nodaļa

Kas apgāna cilvēku

PRETESTĪBA Jēzus darbībai pieaug. Jēzu pamet daudzi mācekļi, turklāt jūdi, kas dzīvo Jūdejā, vēlas viņu nogalināt, tāpat kā tas bija 31. gadā, kad viņš bija ieradies Jeruzalemē uz Pasā svētkiem.

Ir pienākuši 32. gada Pasā svētki. Jēzus droši vien dodas uz Jeruzalemi, lai piedalītos svētkos, kurus atzīmēt pieprasa Dievs. Tomēr Jēzus rīkojas piesardzīgi, jo viņa dzīvība ir apdraudēta. Pēc svētkiem viņš atgriežas Galilejā.

Jēzus, šķiet, atrodas Kapernaumā, kad pie viņa ierodas farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzalemes. Viņi vēlas atrast kaut ko tādu, uz kā pamata varētu apsūdzēt Jēzu reliģisko likumu pārkāpšanā. ”Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus?” viņi vaicā. ”Tie rokas nemazgā, kad ēd maizi.” Tikko minētā prasība nav Dieva izvirzīta, tomēr farizeji uzskata, ka cilvēks ir vainīgs nopietnā pārkāpumā, ja neizpilda šo tradicionālo rituālu, kurā ietilpst arī roku mazgāšana līdz elkoņiem.

Jēzus nevis atbild uz viņu apsūdzību, bet norāda uz to, kā viņi paši ļaunprātīgi un apzināti pārkāpj Dieva likumu. ”Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?” Jēzus jautā. ”Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un māti! un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt. Bet jūs mācāt: ja kas sakot uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.”

Farizeji tiešām māca, ka nauda, īpašums un viss cits, kas tiek novēlēts Dievam kā dāvana, pieder templim un to nevar izmantot nekādam citam mērķim. Taču patiesībā dāvanu patur cilvēks, kas to ir novēlējis Dievam. Tādā veidā dēls, sacīdams, ka nauda vai īpašums ir ”korban” (Dievam vai templim novēlēts), izvairās no pienākuma palīdzēt saviem padzīvojušajiem vecākiem, kam materiālais atbalsts var būt ārkārtīgi nepieciešams.

Jēzus sašutums par to, cik ļaunprātīgi farizeji sagroza Dieva likumu, ir pilnīgi pamatots. ”Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ. Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams: Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis. Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.”

Pūlis laikam ir atkāpies, lai farizeji varētu izjautāt Jēzu. Tagad, kad farizejiem vairs nav ko atbildēt uz dzirdētajiem nopēluma vārdiem, Jēzus pieaicina pūli tuvāk. ”Klausait mani visi un saprotiet,” viņš saka. ”Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”

Vēlāk, atgriezušies mājās, mācekļi jautā: ”Vai tu zini, ka farizēji, tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrēcību?”

”Visi dēsti, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm,” Jēzus atbild. ”Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē.”

Jēzus, šķiet, ir pārsteigts, kad Pēteris mācekļu vārdā lūdz izskaidrot, kas apgāna cilvēku. ”Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?” Jēzus jautā. ”Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā. Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.”

Ar šiem vārdiem Jēzus neatrunā cilvēkus no normālas higiēnas. Viņš nemāca, ka cilvēkam nav jāmazgā rokas pirms ēdiena gatavošanas vai pirms ēšanas. Jēzus nosoda liekulīgos reliģiskos vadītājus, kas negodīgā veidā mēģina apiet Dieva taisnīgos likumus un pieprasa ievērot tradīcijas, kurām nav nekāda pamatojuma Rakstos. Cilvēku apgāna ļauna rīcība, un Jēzus norāda, ka tās sākums ir sirdī. Jāņa 7:1; 5. Mozus 16:16; Mateja 15:1—20; Marka 7:1—23; 2. Mozus 20:12; 21:17; Jesajas 29:13.

▪ Ar kādu pretestību Jēzum jāsastopas?

▪ Kādu apsūdzību izvirza farizeji, un kā Jēzus parāda, ka viņi paši apzināti pārkāpj Dieva likumu?

▪ Ko Jēzus saka par to, kas apgāna cilvēku?