Attīrīti labiem darbiem

”Šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. KORINTIEŠIEM 7:1)

 1. Kādu cilvēku pielūgsme Jehovam ir pieņemama?

”KAS drīkst kāpt tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā?” Šis jautājums, ko uzdeva senās Izraēlas ķēniņš Dāvids, bija jautājums par to, kāda pielūgsme Jehovam ir pieņemama. Dāvids pats arī uz to atbildēja, sacīdams: ”Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē.” (Psalms 24:3, 4.) Jehova, kas ir svēts Dievs, pieņem tādu cilvēku kalpošanu, kuri ir tīri un svēti. Izraēla tautai Jehova bija teicis: ”Jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts.” (3. Mozus 11:44, 45; 19:2.)

 2. Kā Pāvils un Jēkabs uzsvēra, cik svarīga ir pielūgsmes tīrība?

² Daudzus gadsimtus vēlāk apustulis Pāvils vēstulē kristiešiem, kas dzīvoja morāli pagrimušajā Korintā, rakstīja šādus vārdus: ”Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. Korintiešiem 7:1.) Arī šis pants mums atgādina, ka veidot tuvas attiecības ar Dievu un saņemt viņa solītās svētības var tie, kas ir kļuvuši tīri fiziskā un garīgā ziņā. Māceklis Jēkabs, runājot par Dievam pieņemamu kalpošanu, rakstīja: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba 1:27.)

 3. Kam mums jāpievērš uzmanība, ja mēs vēlamies, lai mūsu kalpošana Dievam būtu pieņemama?

³ Ja reiz tīrībai un svētumam ir tik liela nozīme patiesajā pielūgsmē, cilvēkiem, kas vēlas iemantot Dieva labvēlību, jādara viss iespējamais, lai viņi būtu tīri un svēti. Bet, tā kā uzskati par to, kas ir tīrība, mūsdienās ir ļoti dažādi, mums skaidri jāizprot, ko Jehova uzskata par tīru un pieņemamu, un stingri jāturas pie viņa noteiktajām normām. Mums jāzina, ko Dievs prasa no saviem kalpiem un ko viņš ir paveicis, lai tie varētu būt tīri un patīkami viņam. (Psalms 119:9; Daniēla 12:10.)

Tīrība un patiesā pielūgsme

 4. Kas Bībelē tiek apzīmēts ar vārdu ”tīrs”?

⁴ Vārds ”tīrs” cilvēkiem parasti saistās ar tā pamatnozīmi, proti: ’tāds, kur nav netīrumu, traipu’. Bet Bībeles pantos, kuros runāts par tīrību, ir lietoti senebreju un grieķu vārdi, kas raksturo tīrību drīzāk no garīgā, nevis fiziskā viedokļa. Kādā Bībeles enciklopēdijā ir teikts, ka ”vārdi ”tīrs” un ”netīrs” reti ir attiecināti tikai uz higiēnas prasībām, jo lielākoties tie ir lietoti kā reliģiski jēdzieni. Tāpēc ”tīrība” kā princips attiecas uz visu cilvēka dzīvē.”

 5. Kas Mozus bauslībā bija teikts par tīrību?

⁵ Mozus bauslībā bija iekļauti likumi un norādījumi, kas bija attiecināmi uz visām izraēliešu dzīves jomām, un tajos bija skaidri noteikts, kas ir tīrs un Dievam pieņemams un kas — ne. Piemēram, Trešajā Mozus grāmatā, no 11. līdz 15. nodaļai, var lasīt detalizētus likumus, ar kuriem bija noteikts, kas ir tīrs un kas — netīrs. Par nešķīstiem jeb netīriem tika uzskatīti daudzi dzīvnieki, un izraēliešiem bija aizliegts lietot uzturā šo dzīvnieku gaļu. Sieviete tika uzskatīta par nešķīstu pēc dzemdībām. Lepra un citas ādas slimības, kā arī izdalījumi no dzimumorgāniem padarīja cilvēku nešķīstu. Bauslībā bija stingri noteikts, kas jādara šādos nešķīstības gadījumos. Piemēram, 4. Mozus 5:2 ir teikts: ”Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimību saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo.”

 6. Ar kādu nolūku bija doti likumi par tīrību?

⁶ Šajos un citos Jehovas likumos ir redzama medicīnas un fizioloģijas jautājumu izpratne, kas bija nesalīdzināmi pārāka par tā laika cilvēku zināšanām, un Jehovas tauta neapšaubāmi guva lielu labumu no to ievērošanas. Tomēr šie likumi nebija veselības aprūpes vai medicīniskās palīdzības pasākumu nolikums. Tie bija ietverti bauslībā, kas noteica, kādai jābūt tīrai pielūgsmei. Tas, ka bauslības prasības ietekmēja izraēliešu ikdienu — pārtikas izvēli un ēdienu gatavošanu, bērnu dzemdēšanu, vīra un sievas attiecības —, uzsvēra kādu būtisku patiesību, proti: viņu Dievam Jehovam bija tiesības noteikt, kas ir pieņemams un kas nav pieņemams jebkurā dzīves jomā, jo viņi bija Jehovam veltīta tauta. (5. Mozus 7:6; Psalms 135:4.)

 7. Kādas svētības izraēliešiem varēja nest bauslības prasību pildīšana?

⁷ Bauslības derība palīdzēja izraēliešiem nepārņemt apkārtējo tautu netiklos paradumus. Uzticami pildot likumus, kas prasīja būt tīriem Jehovas priekšā, kā arī ievērojot citas bauslības prasības, izraēlieši varēja pareizi kalpot savam Dievam un saņemt viņa svētības. Jehova savai tautai bija paziņojis: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. Un jūs būsit Man par priesteŗu un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. Mozus 19:5, 6; 5. Mozus 26:19.)

 8. Kāpēc kristiešiem jāpievērš uzmanība bauslības prasībām par tīrību?

⁸ Ja reiz Jehova, dodams izraēliešiem bauslību, tik daudz uzmanības pievērsa tīrībai, svētumam un pareizai kalpošanai, arī kristiešiem ir svarīgi pārdomāt, cik lielā mērā viņi atbilst šīm prasībām. Kaut arī kristieši nav pakļauti bauslībai, viņiem jāpatur prātā, ka bauslība, kā rakstīja Pāvils, ”ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum”. (Kolosiešiem 2:17; Ebrejiem 10:1.) Ja Dievs Jehova, kurš par sevi saka ”Es nepārveidojos”, uzskatīja, ka senatnē tīrajai pielūgsmei bija jābūt cieši saistītai ar tīrību, tad mums noteikti ir jādomā par savu fizisko, morālo un garīgo tīrību, jo, tikai cenzdamies būt visādā ziņā tīri, mēs varam iemantot Jehovas atzinību un svētības. (Maleahija 3:6; Romiešiem 15:4; 1. Korintiešiem 10:11, 31.)

Tīrība ir raksturīga Dieva kalpiem

9., 10. a) Kāpēc kristiešiem jārūpējas par tīrību? b) Ko cilvēki ir teikuši par Jehovas liecinieku kongresiem?

⁹ Tīrība joprojām ir svarīga patiesās pielūgsmes iezīme? Protams, tīrīgums vien nepadara cilvēku par patiesu Dieva kalpu, taču ikvienam, kas pielūdz Dievu patiesībā, noteikti ir jābūt tīrīgam, cik vien tas viņa apstākļos iespējams. Cilvēki bieži vien pievērš uzmanību tiem, kas rūpējas par savu un savas apkārtnes tīrību, jo daudzi mūsdienās to nedara. Šādai interesei var būt labi augļi, uz ko norādīja arī Pāvils vēstulē Korintas kristiešiem: ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai amats netop lamāts. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Korintiešiem 6:3, 4.)

¹⁰ Daudzas amatpersonas ir teikušas atzinīgus vārdus par Jehovas liecinieku tīrību, kārtību un pieklājību, kas visbiežāk ir skaidri redzamas lielās sapulcēs. Par Jehovas liecinieku kongresu, kas notika Itālijā, Savonas provincē, laikrakstā La Stampa bija teikts: ”Staigājot pa kongresa norises vietu, nevar nepamanīt, cik tīrīgi un kārtīgi ir cilvēki, kas šeit sapulcējušies.” Pēc Jehovas liecinieku kongresa, kas notika kādā no Brazīlijas galvaspilsētas Sanpaulu stadioniem, administrācijas loceklis teica stadiona saimniecības pārzinim: ”Mēs vēlamies, lai turpmāk stadions tiktu uzkopts tā, kā to uzkopa Jehovas liecinieki.” Kāds cits šī stadiona administrācijas pārstāvis teica: ”Ja stadionu vēlas izmantot Jehovas liecinieki, mēs domājam tikai par datumiem. Visādā citādā ziņā mums nav par ko uztraukties.”

11., 12. a) Kāds Bībeles princips jāpatur prātā, domājot par tīrību? b) Kādus jautājumus mēs sev varam uzdot, domājot par saviem paradumiem un dzīvesveidu?

¹¹ Pielūgsmes vietas tīrība un kārtība mudina cilvēkus slavēt Dievu, ko mēs pielūdzam, un tas nozīmē, ka tādai pašai tīrībai un kārtībai jābūt redzamai mūsu dzīvē. Pats par sevi saprotams, mājās mēs uzvedamies brīvāk nekā sabiedrībā un daudz ko darām pēc saviem ieskatiem. Tāpat, ja domājam par savu ārējo izskatu, tad, protams, mēs esam tiesīgi izvēlēties to, kas mums sagādā ērtības un patīk. Tomēr mūsu izvēles brīvība šajos jautājumos nevar būt absolūta. Der atcerēties, ka Pāvils, runādams par kristieša tiesībām izvēlēties, kādu gaļu ēst, brīdināja ticības biedrus: ”Pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību.” Tālāk Pāvils minēja kādu ļoti vērtīgu principu: ”Viss ir atļauts, bet neba viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi.” (1. Korintiešiem 8:9; 10:23.) Kā tikko citētie vārdi būtu attiecināmi uz tīrīgumu?

¹² Cilvēkiem ir pamatots iemesls gaidīt no Dieva kalpiem tīrību un kārtību visā, ko tie dara. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai tas, ko cilvēki redz mūsu dzīvesvietā vai tās apkārtnē, nebūtu pretrunā ar apgalvojumu, ka mēs esam Dieva vārda sludinātāji. Kādus secinājumus par mums pašiem un mūsu uzskatiem cilvēki var izdarīt, vērojot mūsu dzīvesvietu? Vai tīrība un kārtība mūsu mājā vai dzīvoklī ļauj secināt, ka mēs gribam dzīvot tīrā un kārtīgā vidē, kāda būs jaunajā pasaulē, par kuru mēs tik bieži stāstām citiem? (2. Pētera 3:13.) Arī mūsu ārējais izskats — gan tad, kad mēs atpūšamies, gan tad, kad sludinām, — cilvēkus var vai nu piesaistīt, vai atgrūst no mūsu sludinātās vēsts. Kādā Meksikas laikrakstā bija lasāmi šādi vārdi: ”Liela daļa Jehovas liecinieku ir gados jauni cilvēki, un viņi ievērojami atšķiras no apkārtējiem ar savu matu sakārtojumu, tīrīgumu un pieklājīgo apģērbu.” Vai nav patīkami, ka mūsu vidū ir šādi jaunieši?

13. Kas mums jādara, lai pienācīgi rūpētos par tīrību un kārtību?

¹³ Jāatzīst, ka nodrošināt tīrību un kārtību mēdz būt grūtāk nekā apzināties, ka tas ir nepieciešams. Tomēr, lai uzturētu kārtību, nav vajadzīgi dārgi instrumenti vai sadzīves tehnika, tam ir vajadzīga laba plānošana un regulārs darbs. Drēbju mazgāšanai, mājas tīrīšanai un automašīnas apkopšanai, tāpat kā personiskajai higiēnai, ir nepieciešams laiks. Tas, ka mums ir daudz darba sludināšanā, jāapmeklē draudzes sapulces, jāstudē Bībele un jādara daudzi citi nepieciešami darbi, neatbrīvo mūs no pienākuma būt tīriem un pieņemamiem Dieva un cilvēku priekšā. Arī uz tīrības un kārtības uzturēšanu attiecas labi zināmais princips ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks”. (Salamans Mācītājs 3:1.)

Tīra sirds

14. Kāpēc morālā un garīgā tīrība ir svarīgāka par tīrīgumu?

¹⁴ Personiskā tīrība ir ļoti svarīga, taču vēl svarīgāka ir morālā un garīgā tīrība. Jehova novērsās no izraēliešiem nevis tāpēc, ka viņi nerūpējās par tīrību, bet gan tāpēc, ka viņi bija morāli un garīgi pagrimuši. Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova teica, ka izraēlieši ir ”grēcīga tauta, tauta, kas smagi noziegusies,” un ka viņu upuri, jauna mēneša svētki, sabati un pat viņu lūgšanas ir kļuvušas Jehovam par nastu. Ja izraēlieši gribēja atgūt Dieva labvēlību, viņiem bija jāpaklausa aicinājumam: ”Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!” (Jesajas 1:4, 11—16.)

15., 16. Kas, kā teica Jēzus, ”apgāna cilvēku”, un ko mēs varam mācīties no viņa vārdiem?

¹⁵ To, cik svarīga ir morālā un garīgā tīrība, palīdz saprast arī vārdi, ko Jēzus teica, atbildēdams uz farizeju un rakstu mācītāju apgalvojumu, ka viņa mācekļi ir netīri, jo nav mazgājuši rokas pirms ēšanas. Jēzus laboja reliģisko vadītāju aplamo uzskatu, sacīdams: ”Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku; bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku.” Jēzus arī paskaidroja, ko tas nozīmē: ”Kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.” (Mateja 15:11, 18—20.)

¹⁶ Ko mēs varam mācīties no šiem Jēzus vārdiem? Jēzus norādīja, ka ļaunums, netikumība un netīrība rodas no ļaunām, netiklām un netīrām tieksmēm, kas veidojas sirdī. Kā rakstīja māceklis Jēkabs, ”katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama”. (Jēkaba 1:14, 15.) Tātad, lai mēs neizdarītu tos nopietnos grēkus, par kuriem runāja Jēzus, mums jādara viss iespējamais, lai iznīdētu no savas sirds un neļautu tajā atgriezties domām par šiem grēkiem. Tas nozīmē, ka mums rūpīgi jāizvēlas, ko mēs lasām, skatāmies un klausāmies. Izmantojot runas un mākslinieciskās izpausmes brīvību, mūsdienu izklaides un reklāmas industrija ir pārpludinājusi pasauli ar tādu produkciju, kuras mērķis ir izpatikt grēcīgās miesas iekārēm. Mums jādara viss iespējamais, lai šāda ietekme nenodarītu ļaunu mūsu sirdij. Galvenais ir atcerēties, ka mums pastāvīgi jārūpējas, lai mūsu sirds būtu tīra un neapgānīta, jo tikai tā mēs varam saglabāt Dieva labvēlību un kalpot viņam pieņemamā veidā. (Salamana Pamācības 4:23.)

Attīrīti labiem darbiem

17. Ar kādu mērķi Jehova ir attīrījis savu tautu?

¹⁷ Tas, ka ar Jehovas palīdzību mēs varam būt tīri viņa priekšā, ne tikai nes daudz svētību, bet arī aizsargā mūs. (2. Korintiešiem 6:14—18.) Mēs apzināmies arī to, ka Jehova ir attīrījis savu tautu ar konkrētu mērķi. Pāvils rakstīja Titam, ka Kristus Jēzus ”sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos”. (Titam 2:14.) Kas ir tie labie darbi, kuros Dieva attīrītajai tautai jābūt dedzīgai?

18. Kā mēs varam pierādīt, ka esam dedzīgi labos darbos?

¹⁸ Mūsu svarīgākais uzdevums ir dedzīgi sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. (Mateja 24:14.) Pildīdami šo uzdevumu, mēs piedāvājam visiem cilvēkiem iespēju iegūt cerību dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kas būs attīrīta no jebkāda piesārņojuma. (2. Pētera 3:13.) Labs darbs ir arī tas, ka mēs godinām savu debesu Tēvu, ikdienā ļaujot izpausties svētā gara augļiem. (Galatiešiem 5:22; 1. Pētera 2:12.) Mēs domājam par cilvēkiem, kas cieš dabas katastrofu un citu nelaimju dēļ, arī tad, ja viņi nav pieņēmuši patiesību. Mēs paturam prātā Pāvila aicinājumu: ”Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Visi iepriekš minētie darbi ir patīkami Dievam, ja tie tiek darīti no visas sirds un ar tīriem motīviem. (1. Timotejam 1:5.)

19. Ko mēs iegūsim, ja arī turpmāk centīsimies būt fiziski, morāli un garīgi tīri?

¹⁹ Visaugstākā kalpi ņem vērā Pāvila vārdus: ”Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums.” (Romiešiem 12:1.) Būsim arī turpmāk pateicīgi par to, ka Jehova ir attīrījis savu tautu, un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu fizisku, morālu un garīgu tīrību. Tas mums dos ne tikai pašcieņu un gandarījumu tagad, bet arī iespēju pieredzēt pašreizējās ļaunās pasaules galu un redzēt to, kā Dievs ”visu dara jaunu”. (Atklāsmes 21:4, 5.)

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc izraēliešiem bija dots tik daudz likumu, kuros bija runāts par tīrību?

• Kādā ziņā mūsu personiskā tīrība palīdz cilvēkiem uzklausīt vēsti, ko mēs sludinām?

• Kāpēc morālā un garīgā tīrība ir daudz svarīgāka par tīrīgumu?

• Kā mēs varam apliecināt, ka esam ”dedzīgi labos darbos”?

[Attēli 21. lpp.]

Mūsu tīrība palīdz cilvēkiem uzklausīt vēsti, ko mēs sludinām

[Attēls 22. lpp.]

Jēzus brīdināja, ka ļauni darbi rodas no ļaunām domām

[Attēli 23. lpp.]

Jehovas liecinieki — Dieva attīrītā tauta — ir dedzīgi labos darbos