’Jums jābūt svētiem, tāpēc ka es esmu svēts’

”Topiet svēti, tāpēc, ka Es tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!” (3. MOZUS 19:2)

 1. Kādi ir daži cilvēki, ko pasaulē uzskata par svētiem?

LIELĀKAJĀ daļā galveno pasaules reliģiju ir cilvēki, kas tiek uzlūkoti par svētiem. Māti Terēzu, kas pazīstama ar darbu Indijā, bieži uzskata par svētu, tāpēc ka viņa uzupurējas trūcīgo labā. Pāvests tiek dēvēts par Svēto tēvu. Modernās katoļu kustības Opus Dei dibinātājs Hosē Marija Eskriva, pēc dažu katoļu domām, ir ”svētuma paraugs”. Hinduismā ir savi svāmī jeb svētie. Kā svēts vīrs tika godāts Gandijs. Budismā ir svētie mūki, bet islamā — svētais pravietis. Taču ko tieši nozīmē būt svētam?

2., 3. a) Ko nozīmē vārdi svēts un svētums? b) Uz kādiem jautājumiem jāatbild?

² Vārds svēts ir skaidrots šādi: ”1. ..saistīts ar dievišķu varu; sakrāls. 2. Tāds, ko pielūdz vai godā vai kas ir pielūgsmes vai godāšanas cienīgs.. 3. Tāds, kas dzīvo saskaņā ar stingrām vai augsti morālām reliģiskām vai garīgām normām.. 4. Īpaši izdalīts vai nošķirts kādam reliģiskam mērķim.” Bībeles kontekstā svētums ir ”reliģiska tīrība vai skaidrība”. Kā norādīts Bībeli skaidrojošā darbā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne)a, ”oriģinālais ebreju [vārds] qōdeš norāda uz stāvokli, kad kāds ir nodalīts, pilnīgi atdots vai svētīts Dievam, ..stāvokli, kad kāds ir nošķirts, lai kalpotu Dievam”.

³ Izraēlas tautai bija pavēlēts būt svētai. Dieva bauslībā bija teikts: ”Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts.” Kas bija svētuma Avots? Kā nepilnīgie izraēlieši varēja kļūt svēti? Un ko mēs tagad varam iemācīties no Jehovas aicinājuma būt svētiem? (3. Mozus 11:44.)

Kā izraēlieši bija saistīti ar svētuma Avotu

 4. Kā Izraēlā tika parādīts Jehovas svētums?

⁴ Viss, kas attiecās uz Dieva Jehovas pielūgsmi Izraēlā, bija jāuzskata par svētu, un pret to bija attiecīgi jāizturas. Kāpēc? Tāpēc, ka Jehova pats ir svētuma pirmsākums un avots. Mozus ziņojums par svētās telts, amata tērpu un rotājumu sagatavošanu beidzas ar šādiem vārdiem: ”Viņi izveidoja arī pieres plāksni, svētuma zīmi, no tīra zelta un iegrieza tanī rakstu, kā zīmoggriezējs to dara: ”Svēts tam Kungam!”” Šī spožā plāksne no tīra zelta bija piestiprināta pie augstā priestera turbāna, un tā bija zīme, ka viņš ir nošķirts īpaši svētai kalpošanai. Kad izraēlieši vēroja šo burtiem klāto zīmi zibsnījam saules staros, viņiem regulāri tika atgādināts Jehovas svētums. (2. Mozus 28:36; 29:6; 39:30.)

 5. Kā nepilnīgie izraēlieši varēja tikt uzskatīti par svētiem?

⁵ Bet kā izraēlieši varēja kļūt svēti? Tas bija iespējams, vienīgi veidojot ciešas attiecības ar Jehovu un pareizi viņu pielūdzot. Izraēliešiem bija nepieciešamas precīzas zināšanas par To, ”kas svēts”, lai viņu pielūgtu svētumā, fiziskā un garīgā tīrībā. (Salamana Pamācības 2:1—6; 9:10, LB-26.) Tāpēc izraēliešiem bija jāpielūdz Dievs ar tīriem motīviem un tīru sirdi. Jebkāda liekulīga pielūgsme Jehovam būtu pretīga. (Salamana Pamācības 21:27.)

Kāpēc Jehova apsūdzēja izraēliešus

 6. Kā jūdi Maleahija laikā izturējās pret Jehovas galdu?

⁶ Tas kļuva skaidri redzams, kad izraēlieši negribīgi nesa uz templi nepilnvērtīgus, bojātus upurus. Ar pravieša Maleahija starpniecību Jehova nosodīja šos mazvērtīgos ziedojumus: ”Man nav labs prāts pie jums, saka tas Kungs Cebaot[s], un tas upuris no jūsu rokām man nepatīk. [..] Bet jūs to sagānāt, sacīdami: tā Kunga galds, tas ir sagānīts, un viņa ienākumu riebj baudīt. Un jūs sakāt: redzi, kāds gŗūtums! un nebēdājat par to, saka tas Kungs Cebaot[s]; jūs atnesat, kas ir laupīts, un kas tizls un vājš, un tā upurējat upuri. Vai tas man var patikt no jūsu rokas? saka tas Kungs.” (Maleahija 1:10, 12, 13; LB-26.)

 7. Ko nesvētu jūdi darīja piektajā gadsimtā p.m.ē.?

⁷ Dievs izmantoja Maleahiju, lai atmaskotu jūdu nepareizo rīcību; iespējams, tas notika piektajā gadsimtā p.m.ē. Priesteri rādīja sliktu priekšzīmi, un viņu uzvedība nekādā gadījumā nebija svēta. Sekojot savu vadītāju piemēram, cilvēki rīkojās bezprincipiāli un pat šķīrās no sievām — varbūt tādēļ, lai varētu apprecēt jaunākas cittautietes. Maleahijs rakstīja: ”Tas Kungs ir liecinieks starp tevi un tavas jaunības sievu, kuŗai tu ticību neesi turējis [”pret kuru tu pats esi izturējies nodevīgib”, NW], un viņa tomēr ir tava biedrene un tava saderētā sieva. [..] Tāpēc sargājaties savā garā, un neatstāji savas jaunības sievu. Jo es ienīstu šķiršanu, saka tas Kungs, Israēļa Dievs.” (Maleahija 2:14—16, LB-26.)

 8. Kā dažus kristiešu draudzes locekļus ir ietekmējuši mūsdienīgie uzskati par šķiršanos?

⁸ Mūsdienās daudzās zemēs, kur šķiršanos ir viegli panākt, šķirto laulību skaits ir krasi pieaudzis. Šī situācija ir ietekmējusi pat kristiešu draudzi. Daži ir nevis meklējuši vecāko palīdzību, lai pārvarētu šķēršļus un mēģinātu padarīt savu laulību sekmīgu, bet ar vieglu roku sarāvuši laulības saites. Bieži vien viņu bērniem par to dārgi jāmaksā emocionālā ziņā. (Mateja 19:8, 9.)

9., 10. Kas mums būtu jāapsver, pārdomājot to, kā mēs pielūdzam Jehovu?

⁹ Kā mēs redzējām, Maleahija laikā pastāvošā nožēlojamā garīgā stāvokļa dēļ Jehova klaji nosodīja virspusējo pielūgsmi Jūdejā un parādīja, ka viņam ir pieņemama vienīgi tīra pielūgsme. Vai mums tāpēc nebūtu jāpārdomā, cik labi mēs pielūdzam Dievu Jehovu — Visuma Suverēno Kungu un patiesā svētuma Avotu? Vai mēs tik tiešām svēti kalpojam Dievam? Vai mēs sevi uzturam garīgi tīrā stāvoklī?

¹⁰ Tas nenozīmē, ka mums jābūt pilnīgiem — tas nav iespējams — vai ka mums būtu jāsalīdzina sevi ar citiem. Taču tas nozīmē, ka ikvienam kristietim jāpielūdz Dievs tik labi, cik vien viņš spēj, ņemot vērā personīgos apstākļus. Runa ir par pielūgsmes kvalitāti. Mūsu kalpošanai jābūt pašam labākajam, ko mēs spējam dot, — tai jābūt svētai kalpošanai. Kā tas tiek sasniegts? (Lūkas 16:10; Galatiešiem 6:3, 4.)

Tīra pielūgsme nāk no tīras sirds

11., 12. Kas izraisa nesvētu uzvedību?

¹¹ Jēzus skaidri mācīja, ka tas, kas ir sirdī, kļūst redzams pēc cilvēka vārdiem un darbiem. Jēzus teica paštaisnajiem farizejiem, kas tomēr nebija svēti: ”Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.” Vēlāk viņš norādīja, ka ļaunus darbus izraisa ļaunas domas sirdī jeb cilvēka iekšējā būtībā. Jēzus sacīja: ”Kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Viss tas sagāna cilvēku.” (Mateja 12:34; 15:18—20.)

¹² Minētais mums ļauj saprast, ka nesvēta rīcība nesākas spontāni vai bez iepriekšēja pamata. Tā rodas no sirdī paslēptām neķītrām domām — slepenām vēlmēm un, iespējams, fantāzijām. Tieši tāpēc Jēzus varēja teikt: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” Citiem vārdiem, domas par netiklību un laulības pārkāpšanu jau ir iesakņojušās sirdī, iekams kaut kas ir noticis. Vēlāk, rodoties izdevīgiem apstākļiem, nesvētās domas pārtop nesvētā rīcībā. Dažas acīm redzamas sekas ir ārpuslaulības dzimumsakari, laulības pārkāpšana, sodomija, zādzības, zaimošana un atkrišana. (Mateja 5:27, 28; Galatiešiem 5:19—21.)

13. Kādi piemēri rāda, kā nesvētas domas var pārtapt nesvētā rīcībā?

¹³ Var minēt dažādus piemērus. Ir zemes, kur gluži kā sēnes pēc lietus parādās kazino un līdz ar to aug iespēja spēlēt azartspēles. Kāds varētu just kārdinājumu izmantot šo šķietamo atrisinājumu, lai mēģinātu izkļūt no materiālām grūtībām. Mānīgas domu gaitas dēļ brālis varētu atkāpties no Bībeles principiem vai nepareizi tos pielāgot.c Citā situācijā uz nesvētu rīcību kristieti varētu pamudināt pornogrāfija, kas viegli ir pieejama televīzijā, videofilmās, datoru ekrānos vai grāmatu lappusēs. Pietiek tikai atstāt novārtā garīgos ieročus, un, pirms kristietis to pamana, viņš jau ir izdarījis kaut ko amorālu. Bet parasti virzība lejup uz grēku aizsākas prātā. Jā, tamlīdzīgās situācijās piepildās Jēkaba vārdi: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku.” (Jēkaba 1:14, 15; Efeziešiem 6:11—18.)

14. Kā daudzi ir atguvušies pēc nesvētas uzvedības?

¹⁴ Par laimi, daudzi kristieši, kas ir sagrēkojuši vājuma dēļ, to patiesi nožēlo, un vecākie viņiem var palīdzēt garīgi atgūties. Pat daudzi no tiem, kas ir izslēgti, jo nav nožēlojuši grēkus, beigu beigās atgūst skaidru prātu un tiek pieņemti atpakaļ draudzē. Viņi aptver, cik viegli viņi bija nonākuši Sātana varā, kad bija atļāvuši sirdī iesakņoties nesvētām domām. (Galatiešiem 6:1; 2. Timotejam 2:24—26; 1. Pētera 5:8, 9.)

Izaicinājums — stāties pretī mūsu vājībām

15. a) Kāpēc mums jāatzīst savas vājības? b) Kas palīdzēs noteikt mūsu vājības?

¹⁵ Mums jātiecas objektīvi pazīt pašiem savu sirdi. Vai esam gatavi apzināties savas vājības, atzīt tās un pēc tam censties tās uzveikt? Vai esam gatavi pajautāt kādam godīgam draugam, ko mēs varētu darīt labāk, un pēc tam uzklausīt viņa padomu? Lai paliktu svēti, mums jāgūst virsroka pār mūsu trūkumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Sātans pazīst mūsu vājības. Viņš izmanīgi lieto savas viltības, lai mūs pamudinātu grēkot un uzvesties nesvēti. Rafinēti rīkodamies, viņš mēģina mūs šķirt no Dieva mīlestības, lai mēs vairs nebūtu svētīti un nederētu Jehovas pielūgsmei. (Jeremijas 17:9; Efeziešiem 6:11; Jēkaba 1:19.)

16. Ar kādu pretrunu sastapās Pāvils?

¹⁶ Apustulis Pāvils pats sastapās ar grūtībām un pārbaudījumiem, kā viņš apliecināja savā vēstulē romiešiem: ”Es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. [..] Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:18—23.)

17. Kā Pāvilam izdevās uzvarēt cīņā ar vājībām?

¹⁷ Būtiskais Pāvila situācijā bija tas, ka viņš atzina savas vājības. Par spīti tām, viņš varēja teikt: ”Mans [garīgais] iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.” Pāvils mīlēja labo un ienīda ļauno. Un tomēr viņam bija jācīnās, tāpat kā ir jācīnās mums visiem: ar Sātanu, ar pasauli un ar miesu. Bet kā mums uzvarēt šajā cīņā un palikt svētiem, nošķirtiem no pasaules un tai raksturīgās domāšanas? (2. Korintiešiem 4:4; Efeziešiem 6:12.)

Kā mēs varam palikt svēti?

18. Kā mēs varam palikt svēti?

¹⁸ Svētums nav sasniedzams, ejot pa mazākās pretestības ceļu vai izdabājot sev. Šāds cilvēks vienmēr atradīs attaisnojumu savai uzvedībai un meklēs vainu kaut kur citur. Varbūt mums jāiemācās uzņemties atbildību par savu rīcību un nelīdzināties dažiem, kas apgalvo, ka liktenis pret viņiem esot sazvērējies viņu izcelsmes vai iedzimtības dēļ. Visu izšķir tas, kas ir cilvēka sirdī. Vai viņš vai viņa mīl taisnīgumu, ilgojas pēc svētuma un vēlas saņemt Dieva svētības? Psalmu dziesminieks skaidri parādīja vajadzību būt svētiem, kad teica: ”Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!” Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” (Psalms 34:15; 97:10; Romiešiem 12:9.)

19., 20. a) Kā mēs varam pareizi ievirzīt savu prātu? b) Ko nozīmē efektīva personīgā studēšana?

¹⁹ Mēs varam ’pieķerties tam, kas labs’, ja skatāmies uz visu no Jehovas viedokļa un ja mums ir Kristus prāts. (1. Korintiešiem 2:16.) Kā tas ir panākams? Mums regulāri jāstudē un jāpārdomā Dieva vārdi. Cik bieži ir dots šis padoms! Bet vai mēs to uztveram pietiekami nopietni? Piemēram, vai tu tiešām studē šo žurnālu un uzmeklē Bībeles pantus pirms došanās uz sapulci? Studēt nozīmē ne tikai pasvītrot dažas frāzes katrā rindkopā. Pārskriet ar acīm studējamam rakstam un pasvītrot svarīgāko tajā var aptuveni 15 minūtēs. Bet vai tas nozīmē, ka esam izstudējuši šo rakstu? Īstenībā var paiet stunda vai divas, lai studējot tev nāktu par labu katrā rakstā ietvertais garīgais materiāls.

²⁰ Iespējams, mums jādisciplinē sevi, lai katru nedēļu uz dažām stundām atrautos no televizora un tiešām pievērstu nopietnu uzmanību personīgajam svētumam. Regulāra studēšana mūs garīgi spēcina un mudina mūsu prātu pieņemt pareizus lēmumus — lēmumus, kuru iznākums ir ’svēta dzīve’. (2. Pētera 3:11; Efeziešiem 4:23; 5:15, 16.)

21. Uz kādu jautājumu vēl jāatbild?

²¹ Var jautāt: kas vēl mums, kristiešiem, jādara un kā mums jāuzvedas, lai mēs būtu svēti, tāpat kā Jehova ir svēts? Nākamajā rakstā ir atrodama viela pārdomām.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

◻ Kā Izraēlā tika norādīts svētuma Avots?

◻ Kādā ziņā izraēliešu pielūgsme bija nesvēta Maleahija laikā?

◻ Ar ko sākas nesvēta uzvedība?

◻ Kas mums jāatzīst, lai būtu svēti?

◻ Kā mēs varam palikt svēti?