”Ir rakstīts”

1.—3. Kādu svarīgu secinājumu Jēzus grib palīdzēt izdarīt Nācaretes iedzīvotājiem, un kādus pierādījumus viņš min?

JĒZUS kalpošana nesen ir sākusies, un viņš ir ieradies savā dzimtajā pilsētā — Nācaretē. Viņa mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izdarīt svarīgu secinājumu: viņš ir sen pravietotais Mesija! Kā Jēzus grasās to pierādīt?

² Daudzi noteikti gaida no viņa kādu brīnumu. Viņi ir dzirdējuši stāstus par neparastajiem darbiem, ko Jēzus ir paveicis. Taču Jēzus nekādu zīmi nerāda. Pēc sava paraduma viņš dodas uz sinagogu. Tur viņš pieceļas kājās, lai lasītu, un viņam pasniedz Jesajas rakstu rulli. Tas ir garš rullis, visticamāk, satīts ap diviem koka rokturiem, un Jēzus uzmanīgi pārtin to no viena uz otru, līdz atrod meklēto vietu. Tad viņš balsī nolasa vārdus, kas mūsdienās ietverti Jesajas grāmatas 61. nodaļas pirmajos trīs pantos. (Lūkas 4:16—19.)

³ Klātesošajiem šis Rakstu fragments it nemaz nav svešs — tas ir pravietojums par Mesiju. Visu acis sinagogā ir pievērstas Jēzum, un iestājas pilnīgs klusums. Tad Jēzus sāk skaidrot vietu, ko ir nolasījis, iespējams, sīki to iztirzājot: ”Šodien šie Rakstu vārdi, ko jūs nupat dzirdējāt, ir piepildījušies.” Klausītāji brīnās par viņa patīkamajiem vārdiem, tomēr daudzi vēl aizvien grib redzēt iespaidīgu zīmi. Jēzus nevis apmierina viņu ziņkāri, bet, izmantodams piemēru no Svētajiem Rakstiem, drosmīgi atmasko viņu neticību. Drīz Nācaretes iedzīvotāji jau mēģina viņu nogalināt! (Lūkas 4:20—30.)

 4. Kas bija raksturīgi Jēzus kalpošanai, un par ko stāstīts šajā nodaļā?

⁴ Tas, kā Jēzus toreiz rīkojās, ir ļoti raksturīgi viņa kalpošanai. Savu argumentāciju viņš galvenokārt balstīja uz Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. Protams, lielā mērā to, ka ar viņu ir Dieva gars, pierādīja viņa veiktie brīnumi. Tomēr nekas Jēzum nebija svarīgāks par Svētajiem Rakstiem. Apskatīsim, ko no viņa šajā ziņā var mācīties. Tālāk ir stāstīts, kā mūsu Kungs citēja Dieva Rakstus, kā viņš tos aizstāvēja un kā tos paskaidroja.

 5. Ko Jēzus gribēja paskaidrot saviem klausītājiem, un kā viņš apstiprināja savu apgalvojumu patiesumu?

⁵ Jēzus vēlējās, lai cilvēki zinātu, no kurienes nāk viņa vēsts. Viņš sacīja: ”Tas, ko es mācu, nav no manis, bet no tā, kas mani ir sūtījis.” (Jāņa 7:16.) Citā reizē Jēzus norādīja: ”Es neko nedaru pats pēc sava prāta, bet runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis.” (Jāņa 8:28.) Jēzum pieder arī šādi vārdi: ”To, ko es jums saku, es nerunāju no sevis paša, bet Tēvs, kas ir vienots ar mani, dara savus darbus.” (Jāņa 14:10.) Viens veids, kā Jēzus apstiprināja šo apgalvojumu patiesumu, bija tas, ka viņš bieži citēja rakstītos Dieva vārdus.

6., 7. a) Cik bieži Jēzus citēja Ebreju rakstus, un kāpēc tas ir iespaidīgi? b) Kā Jēzus mācīšanas veids atšķīrās no tā, kā rīkojās rakstu mācītāji?

⁶ Ja rūpīgi izpēta tos Jēzus vārdus, kas pierakstīti Bībelē, var secināt, ka viņš citēja vai netieši izmantoja vairāk nekā pusi no Ebreju rakstu kanona grāmatām. Pirmajā brīdī varētu likties, ka tas nemaz nav tik daudz. Varētu vaicāt: kāpēc gan trīsarpus gadu laikā, sludinot cilvēkiem un tos mācot, viņš necitēja visas tajā laikā pieejamās Dieva iedvesmotās grāmatas? Īstenībā ir pilnīgi iespējams, ka viņš to darīja. Jāpatur prātā, ka ir aprakstīta tikai niecīga daļa no visa, ko Jēzus runāja un darīja. (Jāņa 21:25.) Pietiktu ar dažām stundām, lai balsī izlasītu visus Jēzus vārdus, kas ir pierakstīti. Runāt par Dievu un viņa valstību tikai dažas stundas un paspēt atsaukties vairāk nekā uz pusi Ebreju rakstu grāmatu — tas nemaz nav tik viegls uzdevums! Turklāt lielākoties Jēzum nebija pie rokas rakstu ruļļu. Savā slavenajā Kalna runā viņš iekļāva desmitiem tiešu un netiešu atsauču uz Ebreju rakstiem, darot to pilnībā pēc atmiņas.

⁷ Tas, kā Jēzus citēja Rakstus, parādīja viņa dziļo cieņu pret Dieva vārdiem. Klausītājus ”ļoti pārsteidza tas, kā viņš mācīja, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, nevis kā rakstu mācītāji”. (Marka 1:22.) Rakstu mācītāji labprāt atsaucās uz tā dēvētajiem mutvārdu likumiem, citējot, ko ir teikuši agrāko laiku rabīni. Jēzus turpretī ne reizi necitēja mutvārdu likumus un nepamatoja savas mācības ar rabīnu viedokļiem. Viņš par pašu autoritatīvāko avotu uzskatīja Dieva Rakstus. Bībelē daudzkārt ir lasāmi Jēzus vārdi: ”Ir rakstīts.” Jēzus bieži lietoja šādus un līdzīgus izteicienus, kad mācīja savus sekotājus un atspēkoja nepareizus uzskatus.

8., 9. a) Kā Jēzus, attīrīdams templi, uzsvēra, ka viņš rīkojas saskaņā ar Dieva Rakstiem? b) Kādā ziņā reliģiskie vadītāji templī ar necieņu izturējās pret Dieva Rakstiem?

⁸ Kad Jēzus attīrīja templi Jeruzālemē, viņš teica: ”Ir rakstīts: ”Manu namu sauks par lūgšanu namu,” — bet jūs to padarāt par laupītāju midzeni.” (Mateja 21:12, 13; Jesajas 56:7; Jeremijas 7:11.) Iepriekšējā dienā viņš templī bija paveicis daudz brīnumainu darbu, un zēni, ko redzētais bija dziļi iespaidojis, sāka viņu slavēt. Tad reliģiskie vadītāji sašutumā jautāja Jēzum, vai viņš dzird, ko šie bērni saka, un viņš atbildēja: ”Jā, dzirdu. Vai jūs nekad neesat lasījuši: ”No mazu bērnu un zīdaiņu mutes tu sev esi sagādājis slavu”?” (Mateja 21:16; Psalms 8:3.) Jēzus nepārprotami norādīja, ka notiekošais ir saskaņā ar Dieva Rakstiem.

⁹ Vēlāk šie reliģiskie vadītāji sapulcējās un, pienākuši pie Jēzus, prasīja: ”Ar kādām tiesībām tu to visu dari?” (Mateja 21:23.) Jēzus jau bija skaidrāk par skaidru licis saprast, no kurienes viņam ir tāda vara. Viņš nebija ieviesis neko jaunu, nebija izdomājis jaunas mācības. Viņš vienkārši rīkojās atbilstoši tam, kas teikts viņa Tēva iedvesmotajos Rakstos. Priesteri un rakstu mācītāji patiesībā ar necieņu izturējās pret Jehovu un pret viņa Rakstiem. Viņi pilnā mērā bija pelnījuši nosodījumu, kādu izteica Jēzus, atmaskodams viņu nekrietnos nolūkus. (Mateja 21:23—46.)

10. Kā mēs varam līdzināties Jēzum, izmantojot Dieva Rakstus, un kādi palīglīdzekļi mums, atšķirībā no viņa, ir pieejami?

¹⁰ Tāpat kā Jēzus, patiesie kristieši kalpošanā balstās uz Dieva Rakstiem. Jehovas liecinieki visā pasaulē ir pazīstami ar to, ka dedzīgi stāsta citiem vēsti no Bībeles. Mūsu publikācijās bieži ir citēti Bībeles panti un dotas atsauces uz tiem. Sludināšanā mēs sekojam šim piemēram un vienmēr, runājot ar cilvēkiem, cenšamies izmantot Bībeles pantus. (2. Timotejam 3:16.) Cik gan iepriecināti mēs esam, ja kāds mums ļauj nolasīt pantu no Bībeles un apspriest Dieva vārdu vērtību un nozīmi! Atšķirībā no Jēzus, mēs neesam apveltīti ar nevainojamu atmiņu, toties mums ir daudzi palīglīdzekļi, kādu viņam nebija. Ne tikai pati Bībele visā pilnībā ir pieejama aizvien lielākā skaitā valodu, bet ir izdots arī daudz publikāciju, kas atvieglo tās pētīšanu un palīdz atrast jebkuru meklēto pantu. Centīsimies arī turpmāk citēt Bībeli un pievērst tai cilvēku uzmanību, kad vien rodas tāda izdevība!

11. Kāpēc Jēzum bieži bija jāaizstāv Dieva Raksti?

¹¹ Jēzus redzēja, ka bieži tika grauta Dieva Rakstu autoritāte, bet tas viņu nepārsteidza. ”Tavi vārdi ir patiesība,” viņš lūgšanā teica Tēvam. (Jāņa 17:17.) Turklāt Jēzus labi zināja, ka Sātans, ”šīs pasaules valdnieks”, ir ”melis un melu tēvs”. (Jāņa 8:44; 14:30.) Noraidīdams Sātana kārdinājumus, Jēzus trīs reizes citēja Rakstus. Arī Sātans citēja vienu pantu no Psalmiem, tīšuprāt sagrozīdams tā jēgu, un Jēzus tūlīt aizstāvēja Dieva vārdus pret nepareizu izmantošanu. (Mateja 4:6, 7.)

12.—14. a) Kā izpaudās reliģisko vadītāju necieņa pret Mozus bauslību? b) Kā Jēzus aizstāvēja Dieva Rakstus?

¹² Jēzus bieži aizstāvēja Svētos Rakstus, ja kāds tos sagrozīja vai aplami skaidroja. Tālaika reliģiskajiem vadītājiem bija nesaprātīga attieksme pret Dieva Rakstiem. Viņi pievērsa nesamērīgi lielu uzmanību vissīkāko Mozus bauslības detaļu ievērošanai, bet pavisam nelielu — principiem, kas bija šo likumu pamatā. Līdz ar to viņi veicināja formālu kalpošanu Dievam, kurā galvenais bija ārišķības, nevis patiesi būtiskais — taisnīgums, žēlsirdība un uzticība. (Mateja 23:23.) Kā Jēzus aizstāvēja Dieva bauslību?

¹³ Savā Kalna runā Jēzus vairākkārt izmantoja frāzi ”jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts,” un pēc tam minēja kādu Mozus bauslības priekšrakstu. Viņš turpināja ar vārdiem ”bet es jums saku” un tad paskaidroja principu, kura ievērošana no cilvēka prasīja kaut ko vairāk nekā tikai formālu likuma izpildi. Vai Jēzus tādā veidā apstrīdēja bauslību? Nē, īstenībā viņš to aizstāvēja. Piemēram, ļaudis labi zināja likumu: ”Tu nedrīksti nogalināt!” Bet Jēzus norādīja, ka tas, kurš ienīst otru cilvēku, rīkojas pretēji šī likuma būtībai. Arī tas, kurš ļauj sirdī veidoties iekārei pret kādu, kas nav viņa dzīvesbiedrs, ignorē principu, uz kuru ir balstīts Dieva likums par laulības pārkāpšanu. (Mateja 5:17, 18, 21, 22, 27—39.)

¹⁴ Visbeidzot Jēzus sacīja: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.” Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:43, 44.) Vai pavēle nīst savu ienaidnieku bija ņemta no Dieva Rakstiem? Nē, šo norādījumu reliģiskie vadītāji bija izdomājuši paši. Dieva nevainojamo bauslību viņi papildināja ar cilvēku mācībām. Jēzus bezbailīgi aizstāvēja Dieva vārdus no cilvēku paražu kaitīgās ietekmes. (Marka 7:9—13.)

15. Kā Jēzus aizstāvēja Dieva bauslību, kad tika radīts iespaids, ka tā ir pārāk stingra un barga?

¹⁵ Vēl reliģiskie vadītāji uzbruka Dieva bauslībai, radīdami iespaidu, ka tā ir pārāk stingra un barga. Kad Jēzus mācekļi, iedami cauri labības laukam, noplūca pāris vārpu, daži farizeji apsūdzēja viņus sabata pārkāpšanā. Lai aizstāvētu Dieva vārdus no tik nesaprātīgas interpretācijas, Jēzus pastāstīja kādu piemēru no Rakstiem. Viņš atsaucās uz vienīgo Rakstos minēto gadījumu, kad tempļa skatāmās maizes nonāca ārpus svētnīcas — kad tās ēda Dāvids un viņa izsalkušie vīri. Jēzus farizejiem paskaidroja, ka viņi nav sapratuši Jehovas žēlsirdības un līdzjūtības būtību. (Marka 2:23—27.)

16. Kā reliģiskie vadītāji skaidroja Mozus norādījumu par šķiršanos, un kāda bija Jēzus attieksme pret to?

¹⁶ Reliģiskie vadītāji bija mazinājuši Dieva bauslības spēku, izdomādami dažādus paņēmienus, kā apiet tās likumus. Piemēram, bauslībā vīram bija atļauts šķirties no sievas, ja viņš tajā atrada ”kādu kauna lietu” — acīmredzot runa bija par nopietnu nodarījumu, kas apkaunoja ģimeni. (5. Mozus 24:1.) Taču Jēzus laikā reliģiskie vadītāji, pamatojoties uz šo bauslības normu, ļāva vīram šķirties no sievas visdažādāko iemeslu dēļ — pat ja viņa bija piededzinājusi vakariņas!a Jēzus norādīja, ka viņi pilnībā sagroza Dieva iedvesmotos Mozus vārdus. Pēc tam viņš atjaunoja Jehovas sākotnēji noteikto laulības normu, monogāmiju, piebilzdams, ka vienīgais pieļaujamais šķiršanās iemesls ir netiklība. (Mateja 19:3—12.)

17. Kā kristieši mūsdienās, līdzīgi Jēzum, var aizstāvēt Dieva Rakstus?

¹⁷ Kristus sekotāji mūsdienās tieši tāpat cenšas aizstāvēt Svētos Rakstus no uzbrukumiem. Kad reliģiskie vadītāji apgalvo, ka Dieva Rakstos ietvertās morāles normas esot novecojušas, viņi patiesībā vēršas pret Bībeli. Necieņa pret Bībeli izpaužas arī tad, kad reliģijas māca melus, ko pasniedz kā Bībeles mācības. Mums ir gods aizstāvēt Dieva tīros patiesības vārdus, piemēram, paskaidrojot, ka Dievs nav trīsvienīgs. (5. Mozus 4:39.) Protams, kad aizstāvam Dieva vārdus, mēs vienmēr to darām laipni, ar patiesu lēnprātību un dziļu cieņu. (1. Pētera 3:15.)

18., 19. Kādi piemēri liecina, ka Jēzus brīnišķīgi prata skaidrot Dieva vārdus?

¹⁸ Kad tapa Ebreju raksti, Jēzus bija debesīs un to redzēja. Tāpēc viņš noteikti bija ļoti priecīgs par iespēju, dzīvojot uz zemes, skaidrot Dieva vārdus cilvēkiem. Tā tas bija neaizmirstamajā dienā pēc viņa augšāmcelšanas, kad viņš satika divus savus mācekļus, kas bija ceļā uz Emmausu. Pirms mācekļi pazina Jēzu, tie viņam pastāstīja, cik apbēdināti un apjukuši viņi ir pēc sava mīļā Kunga nāves. Kā Jēzus rīkojās? ”Sākot ar Mozu un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visu, kas par viņu teikts Rakstos.” Mācekļus tas dziļi ietekmēja, un vēlāk viņi viens otram sacīja: ”Vai mūsu sirdis nedega, kad viņš ceļā ar mums runāja un sīki izskaidroja Rakstus?” (Lūkas 24:15—32.)

¹⁹ Pēc kāda laika tajā pašā dienā Jēzus parādījās saviem apustuļiem un citiem, un ”viņš tiem palīdzēja pilnībā saprast Rakstus”. (Lūkas 24:45.) Šī priecīgā tikšanās mācekļiem, bez šaubām, atsauca atmiņā daudzās reizes, kad Jēzus jau agrāk bija skaidrojis Rakstus viņiem un visiem citiem, kas vēlējās klausīties. Jēzus bieži bija pievērsis uzmanību pazīstamām Rakstu vietām un paskaidrojis tās tādā veidā, ka klausītāji ieguva garīgus dārgumus — jaunu un dziļāku Dieva vārdu izpratni.

20., 21. Kā Jēzus paskaidroja vārdus, ko Jehova bija teicis Mozum pie degošā krūma?

²⁰ Vienā no šādām reizēm Jēzus sarunājās ar grupu saduceju. Tā bija jūdaisma sekta, kas bija cieši saistīta ar jūdu priesteriem, un saduceji neticēja augšāmcelšanai. Jēzus viņiem sacīja: ”Kas attiecas uz mirušo augšāmcelšanu, vai jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums ir teicis: ”Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs”? Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs.” (Mateja 22:31, 32.) Saduceji lieliski zināja šos vārdus, ko bija rakstījis Mozus, pret kuru viņi izturējās ar godbijību. Bet tas, kā Jēzus paskaidroja šo Rakstu vietu, bija iespaidīgi.

²¹ Mozus saruna ar Jehovu pie degošā krūma bija notikusi ap 1514. gadu p.m.ē. (2. Mozus 3:2, 6.) Tajā laikā Ābrahāms bija miris jau pirms 329 gadiem, Īzāks — pirms 224, bet Jēkabs — pirms 197. Un tomēr Jehova teica — ”es esmu” viņu Dievs. Saduceji zināja, ka Jehova nelīdzinās pagāniskiem mirušo dieviem, kas valda mītiskā pazemes valstībā. Viņš ir ”dzīvo Dievs”, kā norādīja Jēzus. Kas no tā izriet? Jēzus secinājums bija nepārprotams: ”Viņam visi ir dzīvi.” (Lūkas 20:38.) Jehovas dārgie kalpi, kas ir miruši, ir drošībā, jo viņi ir saglabāti Dieva atmiņā, kas ir neierobežota un ko neietekmē laika ritums. Jehovas nodoms piecelt šos cilvēkus no nāves ir tik neapšaubāms, ka par viņiem var runāt tā, it kā viņi būtu dzīvi. (Romiešiem 4:16, 17.) Vai tas nav brīnišķīgs Dieva vārdu skaidrojums? Ir gluži dabiski, ka ”ļaudis bija ļoti pārsteigti”. (Mateja 22:33.)

22., 23. a) Kā mēs varam līdzināties Jēzum, paskaidrojot Dieva vārdus? b) Par ko runāts nākamajā nodaļā?

²² Kristieši cenšas līdzināties Jēzum, kad skaidro citiem Dieva Rakstus. Protams, mūsu prāts nav nevainojams. Tomēr bieži gadās, ka mēs cilvēkiem parādām kādu Bībeles pantu, ko viņi jau zina, un tad paskaidrojam to no tāda aspekta, kāds viņiem nekad nav ienācis prātā. Varbūt viņi visu mūžu ir atkārtojuši ”Svētīts lai top tavs vārds” un ”Lai nāk tava valstība”, bet tā arī nezina, kāds ir Dieva vārds un kas ir viņa valstība. (Mateja 6:9, 10, LB-65.) Ja kāds mums atļauj īsumā vienkārši paskaidrot Bībeles mācības tamlīdzīgos jautājumos, mēs ar prieku izmantojam šo iespēju.

²³ Jēzus citēja Dieva vārdus, tos aizstāvēja un paskaidroja citiem — tie ir galvenie veidi, kādos mēs varam viņam līdzināties, darot citiem zināmu patiesību. Tālāk ir runāts par vairākiem iedarbīgiem paņēmieniem, ko Jēzus izmantoja, lai Bībeles patiesība nonāktu viņa klausītāju sirdī.