Kristietes ir goda un cieņas vērtas

”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas.” (1. PĒTERA 3:7)

 1., 2. a) Kādu interesi izraisīja Jēzus saruna ar samarieti pie akas un kāpēc? (Skatīt arī zemsvītras piezīmi.) b) Ko Jēzus parādīja, sludinādams samarietei?

TUVOJOTIES mūsu ēras 30. gada beigām, dienas vidū pie senas akas netālu no Ziharas pilsētas Jēzus atklāja savas domas par to, kā jāizturas pret sievietēm. Visu rītu mērojis ceļu caur kalnaino Samarijas apvidu, viņš nonāca pie akas piekusis, izsalcis un izslāpis. Kad viņš bija atsēdies līdzās akai, pienāca kāda samariete, lai pasmeltu ūdeni. ”Dod man dzert!” Jēzus viņai teica. Sieviete, ļoti iespējams, izbrīnā pavērās viņā. Viņa vaicāja: ”Kā tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?” Kad vēlāk ar nopirkto pārtiku atgriezās Jēzus mācekļi, viņi bija pārsteigti un izbrīnīti, kāpēc Jēzus ”runā ar sievieti”. (Jāņa 4:4—9, 27.)

² Kas izraisīja sievietes jautājumu un mācekļu interesi? Viņa bija samariete, un jūdiem nebija attiecību ar samariešiem. (Jāņa 8:48.) Bet interesei noteikti bija arī cits iemesls. Tajā laikā rabīnu likumi vīriešus kavēja publiski sarunāties ar sievietēm.a Tomēr Jēzus atklāti sludināja šai sievietei ar godīgo sirdi un pat darīja viņai zināmu, ka viņš ir Mesija. (Jāņa 4:25, 26.) Tā Jēzus parādīja, ka viņu nesaista šādi likumi, kas nav balstīti uz Rakstiem, arī tie, kas pazemo sievietes. (Marka 7:9—13.) Ar savu rīcību un to, ko viņš mācīja, Jēzus rādīja pretējo: pret sievietēm jāizturas ar godu un cieņu.

Kā Jēzus izturējās pret sievietēm

 3., 4. a) Kāda bija Jēzus attieksme pret sievieti, kas pieskārās viņa drēbēm? b) Kā Jēzus rādīja labu priekšzīmi kristiešiem, īpaši pārraugiem?

³ Jēzus izturēšanās pret sievietēm atspoguļoja viņa maigo līdzjūtību pret cilvēkiem. Reiz kāda sieviete, kas 12 gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pūlī meklēja Jēzu. Savas kaites dēļ viņa bija rituāli nešķīsta un tāpēc nedrīkstēja tur atrasties. (3. Mozus 15:25—27.) Taču viņa bija tik izmisusi, ka no mugurpuses uzmanīgi piegāja pie Jēzus. Sieviete pieskārās viņa drēbēm un acumirklī izveseļojās! Lai gan Jēzus bija ceļā uz Jaira māju pie šī cilvēka smagi slimās meitas, viņš tomēr apstājās. Sajutis no sevis izejam spēku, Jēzus palūkojās apkārt, meklēdams to, kas viņam ir pieskāries. Beidzot sieviete nāca un drebēdama nokrita pie viņa kājām. Vai Jēzus sievieti sabāra par to, ka tā atradās pūlī un bez atļaujas bija aizskārusi viņa drēbes? Gluži otrādi — sieviete redzēja, ka viņš ir ārkārtīgi sirsnīgs un laipns. ”Mana meita!” viņš teica, ”Tava ticība tev palīdzējusi.” Tā bija vienīgā reize, kad Jēzus tieši uzrunāja kādu sievieti par ’meitu’. Kādu gan mierinājumu šis vārds viņai droši vien sniedza! (Mateja 9:18—22; Marka 5:21—34.)

⁴ Jēzus neskatījās tikai uz likuma burtu. Viņš izprata Likuma būtību un vajadzību pēc žēlsirdības un līdzjūtības. (Salīdzināt Mateja 23:23.) Jēzus ievēroja slimās sievietes izmisuma pilno stāvokli un ņēma vērā, ka viņu bija mudinājusi ticība. Tā viņš rādīja labu priekšzīmi kristiešiem, īpaši pārraugiem. Ja kādai kristietei ir personiskas problēmas vai viņa ir sastapusies ar sevišķi grūtu situāciju vai pārbaudījumu, vecākajiem jācenšas ņemt vērā ne tikai to, ko viņa tieši saka vai dara, bet arī apstākļus un motīvus. Tāda iedziļināšanās var atklāt, ka ir nepieciešama pacietība, sapratne un līdzjūtība, nevis padoms un aizrādījums. (Salamana Pamācības 10:19; 16:23; 19:11.)

 5. a) Kā rabīnu likumi ierobežoja sieviešu tiesības? (Skatīt zemsvītras piezīmi.) b) Kas vispirms redzēja augšā celto Jēzu un liecināja par viņu?

⁵ Kad Jēzus bija uz Zemes, rabīnu likumi neļāva sievietēm būt par lieciniecēm.b Padomā, kas notika īsi pēc tam, kad Jēzus mūsu ēras 33. gada 16. nīsana rītā tika piecelts no mirušajiem. Kas pirmais redzēja augšā celto Jēzu un apliecināja citiem mācekļiem, ka viņu Kungs ir piecelts? Tās izrādījās sievietes, kas bija atradušās nāvessoda vietas tuvumā līdz pat Jēzus nāvei. (Mateja 27:55, 56, 61.)

 6., 7. a) Ko Jēzus teica sievietēm, kuras bija atnākušas pie kapa? b) Kā Jēzus mācekļi sākumā reaģēja uz sieviešu liecību, un ko no tā var mācīties?

⁶ Agri no rīta pirmajā nedēļas dienā Marija Magdalēna un citas sievietes devās pie kapa, lai ar smaržām svaidītu Jēzus ķermeni. Taču kaps bija tukšs, un Marija skrēja pastāstīt par to Pēterim un Jānim. Pārējās sievietes palika turpat. Drīz viņām parādījās eņģelis un teica, ka Jēzus ir piecelts. ”Eita steigšus un sakait viņa mācekļiem,” eņģelis pamācīja. Sievietes pašlaik steidzās paziņot jaunumus, kad viņām parādījās pats Jēzus. ”Eita un sakait to maniem brāļiem,” viņš tām teica. (Mateja 28:1—10; Marka 16:1, 2; Jāņa 20:1, 2.) Neko nezinādama par eņģeļa apmeklējumu, Marija Magdalēna, bēdu nomākta, atgriezās pie tukšā kapa. Tur viņai parādījās Jēzus un tad, kad viņa to beidzot bija pazinusi, sacīja: ”Ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.” (Jāņa 20:11—18; salīdzināt Mateja 28:9, 10.)

⁷ Jēzus būtu varējis vispirms parādīties Pēterim, Jānim vai kādam citam no mācekļiem. Tomēr viņš izvēlējās pagodināt šīs sievietes, padarīdams viņas par pirmajām savas augšāmcelšanas aculieciniecēm un uzdodams viņām liecināt par to vīriešu kārtas mācekļiem. Kā vīrieši sākumā reaģēja? Par to ir rakstīts: ”Šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja.” (Lūkas 24:11.) Vai varētu būt, ka viņiem bija grūti noticēt liecībai tāpēc, ka to deva sievietes? Ja tas tā bija, ar laiku viņi pārpilnām saņēma pierādījumus, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem. (Lūkas 24:13—46; 1. Korintiešiem 15:3—8.) Mūsdienās kristieši rīkojas gudri, uzklausīdami to, ko ievēro viņu garīgās māsas. (Salīdzināt 1. Mozus 21:12.)

 8. Ko Jēzus atklāja ar to, kā viņš izturējās pret sievietēm?

⁸ Ja mēs pievēršam uzmanību tam, kā Jēzus izturējās pret sievietēm, tas tiešām sasilda sirdi. Attiecībās ar sievietēm būdams vienmēr līdzjūtīgs un pilnīgi līdzsvarots, viņš tās ne slavināja, ne noniecināja. (Jāņa 2:3—5.) Viņš neatzina rabīnu likumus, kas laupīja sievietēm cieņu un izkropļoja Dieva Rakstus. (Salīdzināt Mateja 15:3—9.) Parādīdams sievietēm godu un cieņu, Jēzus tieši atklāja Dieva Jehovas viedokli par izturēšanos pret viņām. (Jāņa 5:19.) Jēzus arī rādīja kristīgiem vīriešiem brīnišķīgu piemēru, kam sekot. (1. Pētera 2:21.)

Jēzus mācības, kas saistītas ar sievietēm

 9., 10. Kā Jēzus atspēkoja rabīnu likumus, kas bija saistīti ar sievietēm, un ko viņš sacīja, kad farizeji minēja šķiršanos?

⁹ Jēzus atspēkoja rabīnu likumus un parādīja sievietēm cieņu ne tikai ar savu rīcību, bet arī ar mācībām. Pārdomā, piemēram, to, ko viņš mācīja par šķiršanos un laulības pārkāpšanu.

¹⁰ Jēzum tika uzdots šāds jautājums par šķiršanos: ”Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” Kā vēstī Marks, Jēzus teica: ”Ja kas no savas sievas šķiŗas [izņemot gadījumu, ja šķiras netiklības dēļ] un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un ja sieva no sava vīra šķiŗas un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību.” (Marka 10:10—12; Mateja 19:3, 9.) Šajos vienkārši teiktajos vārdos ir redzams tas, ka Jēzus ņēma vērā sieviešu pašcieņu. Kādā veidā?

11. Ko par laulības saitēm parāda Jēzus vārdi ”izņemot netiklības vainu”?

¹¹ Pirmkārt, ar vārdiem ”izņemot netiklības vainu” (tie atrodami Mateja ziņojumā, JDP) Jēzus norādīja, ka pret laulības saitēm nedrīkst izturēties vieglprātīgi vai ar vieglu roku tās saraut. Toreiz valdošā rabīnu mācība atļāva šķirties gaužām niecīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja sieva bija sabojājusi ēdienu vai sarunājusies ar nepazīstamu vīrieti. Jā, šķirties varēja pat tad, ja vīrs bija atradis sievieti, kas viņam likās pievilcīgāka! Kāds Bībeles speciālists atzīmē: ”Kad Jēzus tā runāja, viņš.. atbalstīja sievietes, cenšoties atjaunot tādu laulības stāvokli, kāds tai pienākas.” Patiesi, laulībai jābūt pastāvīgai savienībai, kurā sieviete var justies drošībā. (Marka 10:6—9.)

12. Kādu priekšstatu Jēzus atklāja ar vārdiem ”laulību pārkāpj pret viņu”?

¹² Otrkārt, ar izteikumu ”laulību pārkāpj pret viņu” Jēzus atklāja viedokli, ko neatzina rabīnu tiesas, — priekšstatu par to, ka vīrs pārkāpj laulību pret savu sievu. Izdevumā The Expositor’s Bible Commentary ir paskaidrots: ”Rabīnu jūdaismā sieviete, būdama neuzticīga, pārkāpa laulību pret savu vīru; vīrs, ja viņam bija dzimumsakari ar cita vīrieša sievu, grēkoja pret šo vīrieti. Bet, lai ko viņš darītu, vīrietis nekad nevarēja pārkāpt laulību pret savu sievu. Parādīdams, ka vīram ir tādi paši morāli pienākumi kā sievai, Jēzus paaugstināja sieviešu stāvokli un pašcieņu.”

13. Kā Jēzus parādīja, ka kristiešiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, jāpakļaujas vienādām normām attiecībā uz šķiršanos?

¹³ Treškārt, ar vārdiem ”ja sieva no sava vīra šķiŗas” Jēzus atzina sievietes tiesības šķirties no neuzticīga vīra — tāda rīcība tolaik, domājams, bija zināma, bet pēc jūdu likumiem tā rīkoties nebija pieņemts.c Tika teikts, ka ”no sievietes var šķirties ar viņas piekrišanu vai bez tās, bet no vīra — tikai ar viņa piekrišanu”. Tomēr no Jēzus sacītā ir redzams, ka uz kristiešiem, kā vīriešiem, tā sievietēm, attiecas vienādas normas.

14. Ko Jēzus ar savām mācībām atspoguļoja?

¹⁴ Jēzus mācības nepārprotami atklāj dziļu gādību par sieviešu labklājību. Tas palīdz saprast, kāpēc bija sievietes, kas tā mīlēja Jēzu, ka izmantoja savu iedzīvi, lai rūpētos par viņa vajadzībām. (Lūkas 8:1—3.) ”Mana mācība nav manis paša,” Jēzus teica, ”bet tā, kas mani sūtījis.” (Jāņa 7:16.) Jēzus mācībā atspoguļojās paša Jehovas maigā uzmanība pret sievietēm.

”Godājiet viņas”

15. Ko apustulis Pēteris rakstīja par to, kā vīriem jāizturas pret sievām?

¹⁵ Apustulis Pēteris pats savām acīm vēroja, kā Jēzus izturējās pret sievietēm. Aptuveni 30 gadus vēlāk Pēteris ar mīlestību pamācīja sievas un tad rakstīja: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.” (1. Pētera 3:7.) Ko Pēteris domāja ar vārdiem ”godājiet viņas”?

16. a) Ko nozīmē grieķu lietvārds, kura tulkojums ir gods? b) Kā Jehova pagodināja Jēzu pārvēršanās laikā, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹⁶ Kāds leksikogrāfs skaidro, ka grieķu lietvārds, kura tulkojums ir gods (timé), nozīmē ’cena, vērtība, gods, cieņa’. Šī grieķu vārda formas ir iztulkotas ar vārdiem ”dāvanas” un ”dārgs”. (Apustuļu darbi 28:10, NW; 1. Pētera 2:7.) Mēs gūstam izpratni par to, ko nozīmē kādu godāt, pētot tā paša vārda formas lietojumu 2. Pētera 1:17. Tur Pēteris rakstīja par Jēzus pārvēršanos: ”Toreiz, kad Dievs Tēvs viņu godā celdams apskaidroja, viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man ir labs prāts.”” Kad Jēzus pārvērtās, Jehova pagodināja savu Dēlu, izteikdams viņam savu labvēlību, — un Dievs to darīja, citiem dzirdot. (Mateja 17:1—5.) Tātad vīrs, kas godā savu sievu, to nepazemo un nenoniecina. Ar saviem vārdiem un darbiem — gan tad, kad viņi ir vieni, gan sabiedrībā — viņš parāda, ka sievu augstu vērtē. (Salamana Pamācības 31:28—30.)

17. a) Kāpēc kristīgām sievām pienākas gods? b) Kāpēc vīrietim nav jādomā, ka Dievs viņu uzskata par vērtīgāku nekā sieviete?

¹⁷ Kā norāda Pēteris, kristīgiem vīriem šādi ’jāgodā’ savas sievas. Tā nav žēlastība, bet gan kaut kas tāds, kas sievām likumīgi pienākas. Kāpēc sievām ir tiesības uz šādu godu? Tāpēc, ka viņas ”ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces”, Pēteris paskaidro. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā visi vīrieši un sievietes, kas saņēma Pētera vēstuli, bija aicināti būt par Kristus līdzmantiniekiem. (Romiešiem 8:16, 17; Galatiešiem 3:28.) Viņiem nebija vieni un tie paši pienākumi draudzē, bet beigās viņi piedalās valdīšanā līdz ar Kristu debesīs. (Atklāsmes 20:6.) Arī mūsdienās, kad vairākumam Dieva tautas cilvēku ir cerība dzīvot uz Zemes, kristietis pieļautu nopietnu kļūdu, ja domātu, ka to priekšrocību dēļ, kas viņam varbūt ir draudzē, Dievs viņu uzskata par vērtīgāku nekā sievietes. (Salīdzināt Lūkas 17:10.) Vīriešiem un sievietēm ir vienāds garīgs stāvoklis Dieva priekšā, jo Jēzus upura nāve ir pavērusi kā vieniem, tā otriem to pašu izdevību, proti, tikt atsvabinātiem no grēka un nāves lāsta un gūt iespēju dzīvot mūžīgi. (Romiešiem 6:23.)

18. Kāds nopietns iemesls, pēc Pētera vārdiem, ir vīram, lai godātu savu sievu?

¹⁸ Pēteris runā par vēl vienu nopietnu iemeslu, kādēļ vīram jāgodā sava sieva: ”Lai [viņa] lūgšanas netaptu traucētas.” Izteiciens ’tapt traucētam’ ir cēlies no grieķu valodas darbības vārda (enkoptō), kas burtiski nozīmē ’ietriekties’. Saskaņā ar Vaina vārdnīcu Expository Dictionary of New Testament Words, tas ”tika lietots, aprakstot cilvēku kavēšanu, kad ir sabojāts ceļš vai novietots aizsprostojums tieši uz takas”. Tātad vīrs, kas neparāda savai sievai godu, var atklāt šķērsli, kurš neļauj viņa lūgšanām nokļūt līdz Dievam. Vīrietis var justies necienīgs tuvoties Dievam, vai arī Jehova var nevēlēties klausīties. Ir skaidri redzams, ka Jehova ļoti interesējas par to, kā vīrieši izturas pret sievietēm. (Salīdzināt Raudu Dziesmas 3:44.)

19. Kā vīrieši un sievietes draudzē var kopīgi kalpot ar savstarpēju cieņu?

¹⁹ Pienākums parādīt godu nav tikai vīriem vien. Ja jau vīram jāgodā sieva, izturoties pret viņu ar mīlestību un cieņu, tad arī sievai jāgodā savs vīrs, pakļaujoties viņam un parādot dziļu cieņu. (1. Pētera 3:1—6.) Turklāt Pāvils pamācīja kristiešus ’censties citam citu pārspēt savstarpējā cieņā’. (Romiešiem 12:10.) Tas ir aicinājums vīriešiem un sievietēm draudzē kopīgi kalpot un cienīt citam citu. Ja tāda attieksme būs pārsvarā, tad kristietes neizteiksies tā, ka tiktu mazināta to cilvēku autoritāte, kas ir uzņēmušies vadību. Viņas atbalstīs vecākos un sadarbosies ar tiem. (1. Korintiešiem 14:34, 35; Ebrējiem 13:17.) Kristiešu pārraugi savukārt uzlūkos ”vecākas sievas kā mātes, jaunākas — kā māsas visā šķīstībā”. (1. Timotejam 5:1, 2.) Vecākie rīkosies gudri, ar laipnību pievērsdami uzmanību tam, ko saka viņu kristīgās māsas. Tāpēc, kad māsa ar cieņu pret teokrātisko vadību goddevīgi kaut ko vaicā vai pat norāda uz kaut ko, kam jāpievērš uzmanība, vecākie ar prieku apspriedīs viņas jautājumu vai problēmu.

20. Kā, saskaņā ar Rakstos teikto, jāizturas pret sievietēm?

²⁰ Kopš grēka rašanās Ēdenē dažādās sabiedrībās sievietēm arvien ir ierādīta necila vieta — viņas nav godātas. Bet Jehovas sākotnējais nodoms nebija tāds, lai sievietes pieredzētu šādu izturēšanos. Lai arī kāda būtu sabiedrībā izplatītākā nostāja pret sievietēm, gan Ebreju, gan Kristiešu grieķu raksti skaidri rāda, ka pret dievbijīgām sievietēm jāizturas ar godu un cieņu. Tā ir noteicis Dievs.

[Zemsvītras piezīmes]

Kāda ir tava atbilde?

◻ Kādi piemēri rāda, ka Jēzus izturējās pret sievietēm ar godu un cieņu?

◻ Kā Jēzus mācībās ir redzams tas, ka viņš ņēma vērā sieviešu pašcieņu?

◻ Kāpēc vīram jāgodā sieva kristiete?

◻ Kāds pienākums attiecībā uz goda parādīšanu ir visiem kristiešiem?

[Attēls 29. lpp.]

Sev par prieku dievbijīgas sievietes pirmās redzēja augšā celto Jēzu, un viņš tām lika liecināt viņa brāļiem