95. nodaļa
Jēzus dod norādījumus par šķiršanos un māca mīlēt bērnus
JĒZUS ar saviem mācekļiem ir ceļā uz Jeruzalemi, lai piedalītos 33. gada Pasā svētkos. Viņi šķērso Jordānu un iet cauri Perejas apgabalam. Jēzus atradās Perejā pirms kādām pāris nedēļām, bet tad viņu aizsauca uz Jūdeju, jo bija saslimis viņa draugs Lācars. Pagājušajā reizē Jēzus Perejā runāja ar farizejiem par šķiršanos, un tagad viņi atkal ierunājas par šo tēmu.
Farizeju uzskati jautājumā par šķiršanos ir dažādi. Mozus ir teicis, ka no sievas drīkst šķirties tad, ja vīrs ir ”atradis viņā kādu kauna lietu”. Daži uzskata, ka tas attiecas tikai uz netikumīgām dzimumattiecībām. Turpretī citi domā, ka par ”kādu kauna lietu” var nosaukt pavisam sīkus pārkāpumus. Vēlēdamies pārbaudīt Jēzu, farizeji jautā: ”Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” Farizeji ir pārliecināti, ka neatkarīgi no Jēzus atbildes viņam radīsies grūtības ar tiem farizejiem, kam ir citādi uzskati.
Jēzus atbild uz jautājumu ļoti prasmīgi; viņš nevis min cilvēku viedokli, bet norāda uz ģimeni, kāda tā tika radīta pašā sākumā. ”Vai neesat lasījuši,” viņš jautā, ”ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa? Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”
Jēzus parāda, ka saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu dzīvesbiedriem bija jāpaliek kopā, nevis jāšķiras. Ja tas ir tā, farizeji atsaka, tad kāpēc ”Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties”?
”Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ,” Jēzus atbild, ”bet no iesākuma tas tā nav bijis.” Tiešām, kad Dievs noteica laulības īstās normas Ēdenes dārzā, viņš neparedzēja šķiršanos.
Jēzus turpina sarunu ar farizejiem: ”Es jums saku: kas no savas sievas šķiŗas, ja ne nešķīstības [grieķu valodā porneia] dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.” Tā viņš parāda, ka porneia, amorāla seksuāla rīcība, ir vienīgais Dieva atzītais laulības šķiršanas iemesls.
Sapratuši, ka laulībai jābūt ilgstošai savienībai, kuras šķiršanai ir tikai šāds iemesls, mācekļi saka: ”Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.” Bez šaubām, cilvēkam, kurš vēlas precēties, būtu nopietni jāpadomā par to, ka laulības savienībai jābūt ilgstošai.
Tālāk Jēzus runā par neprecētiem cilvēkiem. Viņš paskaidro, ka daži zēni piedzimst par einuhiem un nevar precēties, jo viņiem nav attīstījušies dzimumorgāni. Citus par einuhiem padara cilvēki, kas nežēlīgi sakropļo viņu dzimumorgānus. Visbeidzot ir arī tādi cilvēki, kas apslāpē vēlēšanos precēties un baudīt dzimumattiecības, lai varētu daudz vairāk nodoties tam, kas ir saistīts ar debesu Valstību. ”Kas to spēj saprast, lai saprot,” Jēzus nobeigumā saka.
Tad cilvēki sāk nest pie Jēzus savus mazos bērnus. Bet mācekļi norāj bērnus un sūta tos prom, vēlēdamies pasargāt Jēzu no nevajadzīgām rūpēm. Taču Jēzus saka: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi es jums saku, kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
Cik gan labas ir pamācības, ko dod Jēzus! Lai saņemtu Dieva Valstību, mums jāattīsta pazemība un spēja mācīties, kādas ir maziem bērniem. Bet Jēzus piemērs mums, it īpaši tiem, kas paši ir vecāki, māca arī to, cik svarīgi ir pavadīt laiku kopā ar bērniem. Jēzus apliecina savu mīlestību pret mazajiem: viņš tos ņem uz rokām un svētī. Mateja 19:1—15; 5. Mozus 24:1; Lūkas 16:18; Marka 10:1—16; Lūkas 18:15—17.
▪ Kādi atšķirīgi uzskati par šķiršanos ir farizejiem, un kā viņi tāpēc pārbauda Jēzu?
▪ Kā Jēzus tiek galā ar farizeju mēģinājumu viņu pārbaudīt, un uz ko viņš norāda kā uz vienīgo šķiršanās iemeslu?
▪ Kāpēc Jēzus mācekļi izsaka domu, ka nav labi precēties, un kādu ieteikumu dod Jēzus?
▪ Ko mēs varam mācīties no Jēzus izturēšanās pret maziem bērniem?