”Nāciet pie manis.., un es jums došu jaunus spēkus”

 1. Kādu solījumu Jēzus deva, kā var lasīt Mateja 11:28—30?

JĒZUS izteica brīnišķīgu solījumu ļaudīm, kas viņā klausījās. Viņš teica: ”Nāciet pie manis.., un es jums došu jaunus spēkus.” (Nolasīt Mateja 11:28—30.) Tie nebija tukši vārdi. Piemēram, padomāsim par to, ko viņš paveica kādas sievietes labā, kura cieta no smagas slimības.

 2. Ko Jēzus paveica kādas sievietes labā?

² Minētajai sievietei bija ļoti vajadzīga palīdzība. Cerībā kļūt vesela viņa bija vērsusies pie daudziem ārstiem. Viņa bija cietusi no savas slimības 12 gadus un joprojām nebija izveseļojusies. Saskaņā ar bauslību, viņa bija nešķīsta. (3. Moz. 15:25.) Tad viņa padzirdēja, ka Jēzus spēj dziedināt slimos, tāpēc devās viņu uzmeklēt. Atradusi Jēzu, viņa pieskārās tā drēbju apakšmalai, un tajā pašā brīdī viņa kļuva vesela. Taču Jēzus ne tikai izdziedināja viņu. Ar savu izturēšanos viņš sievietei palīdzēja justies cienītai un mīlētai. Piemēram, runājot ar viņu, Jēzus lietoja sirsnīgu, bet arī cieņpilnu uzrunu ”mana meita”. Nav šaubu, ka sieviete bija saņēmusi jaunus spēkus. (Lūk. 8:43—48.)

 3. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

³ Ir vērts pievērst uzmanību tam, ka šī sieviete devās pie Jēzus. Viņa uzņēmās iniciatīvu un rīkojās. Tāpat ir arī mūsdienās — lai atsauktos uz Jēzus aicinājumu ”nākt pie viņa”, mums ir jāpieliek pūles. Tagad Jēzus brīnumainā veidā nedziedina tos, kas pie viņa nāk. Tomēr cilvēkiem joprojām ir iespēja atsaukties uz viņa aicinājumu: ”Nāciet pie manis.., un es jums došu jaunus spēkus.” Rakstā ir sniegtas atbildes uz pieciem jautājumiem: kā mēs varam atsaukties uz Jēzus aicinājumu? Ko viņš domāja ar vārdiem ”uzņemieties manu jūgu”? Ko mēs no viņa varam mācīties? Kāpēc darbs, ko Jēzus mums ir uzticējis, dod jaunus spēkus? Un kā mēs varam gūt jaunus spēkus arī turpmāk?

4., 5. Kādi ir daži no veidiem, kā mēs varam atsaukties uz Jēzus aicinājumu ”nākt pie viņa”?

⁴ Viens no veidiem, kā mēs varam atsaukties uz Jēzus aicinājumu ”nākt pie viņa”, ir uzzināt pēc iespējas vairāk par viņa darbiem un mācībām. (Lūk. 1:1—4.) Neviens cits mūsu vietā to nedarīs — katram pašam ir jāizpēta, kas Bībelē teikts par Jēzu. Vēl mēs atsaucamies uz šo Jēzus aicinājumu, pieņemot lēmumu kristīties un kļūstot par viņa mācekļiem.

⁵ Cits veids, kā mēs varam atsaukties uz Jēzus aicinājumu ”nākt pie viņa”, ir vērsties pie draudzes vecākajiem, kad mums ir vajadzīga palīdzība. Jēzus ir devis šos ”cilvēkus par dāvanām”, lai rūpētos par savām avīm. (Efes. 4:7, 8, 11; Jāņa 21:16; 1. Pēt. 5:1—3.) Mums ir jāuzņemas iniciatīva un jālūdz viņu palīdzība. Mēs nevaram gaidīt, ka vecākie spēs lasīt mūsu domas un zinās, kas mums ir nepieciešams. Lūk, ko teica kāds brālis, vārdā Džūljens: ”Veselības problēmu dēļ man bija jāpārtrauc kalpošana Bētelē, un viens no maniem draugiem ieteica, lai es palūdzu draudzes vecākajiem mani apmeklēt. Sākumā man šķita, ka tas nav nepieciešams. Bet vēlāk es vērsos pie vecākajiem pēc palīdzības, un viņu apmeklējums bija viena no labākajām dāvanām, kādu es jebkad esmu saņēmis.” Tāpat kā tas bija gadījumā ar Džūljenu, draudzes vecākie mums var palīdzēt iepazīt ”Kristus prātu”, proti, saprast un pārņemt viņa domāšanas veidu. (1. Kor. 2:16; 1. Pēt. 2:21.) Tā patiešām ir viena no labākajām dāvanām, ko viņi mums var sniegt.

 6. Ko Jēzus domāja ar vārdiem ”uzņemieties manu jūgu”?

⁶ Ar vārdiem ”uzņemieties manu jūgu” Jēzus, iespējams, vēlējās norādīt, ka mums ir jāatzīst viņa vara un jāpakļaujas tai. Vēl, iespējams, ar šiem vārdiem viņš izteica aicinājumu nākt ar viņu vienā jūgā un kopā darboties Jehovas labā. Lai kā arī būtu, jūgs norāda uz to, ka mums ir jāveic kāds darbs.

 7. Kāds darbs, kā redzams no Mateja 28:18—20, mums ir uzdots, un par ko mēs varam būt pārliecināti?

⁷ Mēs atsaucamies uz Jēzus aicinājumu, kad dodam solījumu kalpot Jehovam un kristījamies. Šis aicinājums attiecas uz visiem; Jēzus nekad neatraidīs nevienu, kas no sirds vēlas kalpot Dievam. (Jāņa 6:37, 38.) Visiem kristiešiem ir gods piedalīties darbā, ko Jehova ir uzticējis Jēzum. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus vienmēr būs ar mums, lai palīdzētu paveikt šo darbu. (Nolasīt Mateja 28:18—20.)

8., 9. Kāpēc pazemīgi cilvēki tiecās pie Jēzus, un kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

⁸ Pazemīgi cilvēki tiecās pie Jēzus. (Mat. 19:13, 14; Lūk. 7:37, 38.) Kāpēc tā bija? Padomāsim par to, cik ļoti Jēzus atšķīrās no farizejiem. Šie reliģiskie vadītāji bija augstprātīgi un vēsi. (Mat. 12:9—14.) Turpretī Jēzus bija pazemīgs un sirsnīgs. Farizeji bija godkārīgi un lepojās ar savu augsto stāvokli sabiedrībā. Savukārt Jēzus nosodīja šādu nostāju un mudināja savus sekotājus būt pazemīgiem un kalpot citiem. (Mat. 23:2, 6—11.) Farizeju vara balstījās uz iebiedēšanu un cilvēku bailēm. (Jāņa 9:13, 22.) Taču Jēzus cilvēkiem sniedza jaunus spēkus, izturoties laipni un parādot darbos mīlestību.

⁹ Vai jūs šajā ziņā esat mācījušies no Jēzus? Pārdomājiet šādus jautājumus: ”Vai man ir lēnprātīga un pazemīga cilvēka reputācija? Vai es labprāt veicu necilus darbus, lai kalpotu citiem? Vai es izturos pret citiem laipni?”

10. Kā tie, kas darbojās kopā ar Jēzu, jutās viņa klātbūtnē?

¹⁰ Jēzus ap sevi radīja patīkamu un mierīgu gaisotni un labprāt mācīja tos, kas darbojās kopā ar viņu. (Lūk. 10:1, 19—21.) Jēzus izturēšanās bija tāda, ka mācekļi nebaidījās viņam uzdot jautājumus. Viņš arī vēlējās, lai tie izsaka savu viedokli. (Mat. 16:13—16.) Līdzīgi augiem siltumnīcā, Jēzus mācekļi plauka. Viņi uzņēma Jēzus mācības un nesa augļus — veica labus darbus.

11. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

¹¹ Vai arī jums ir noteikta vara pār citiem? Ja tā ir, padomājiet: ”Kādu gaisotni es ap sevi radu darbā un mājās? Vai es veicinu mieru? Vai citi labprāt uzdod man jautājumus? Vai es uzklausu citu domas?” Mums jāuzmanās, lai mēs nelīdzinātos farizejiem, kas bija dusmīgi, ja kāds apšaubīja viņu sacīto, un kas vajāja tos, kuru viedoklis atšķīrās no viņējā. (Marka 3:1—6; Jāņa 9:29—34.)

12.—14. Kāpēc, veicot Jēzus uzdoto darbu, mēs gūstam jaunus spēkus?

¹² Kāpēc, veicot darbu, ko Jēzus mums ir uzticējis, mēs gūstam jaunus spēkus? Tam ir daudz iemeslu. Pievērsīsim uzmanību dažiem no tiem.

¹³ Mums ir vislabākie pārraugi. Lai gan Jehova ir Visaugstākais, viņš nav nepateicīgs vai bargs kungs. Viņš augstu vērtē to, ko mēs paveicam. (Ebr. 6:10.) Turklāt viņš mums dāvā nepieciešamo spēku, lai mēs varētu paveikt to, kas mums uzticēts. (2. Kor. 4:7; Gal. 6:5.) Mūsu ķēniņš Jēzus ir nevainojams paraugs tajā, kā izturēties pret citiem. (Jāņa 13:15.) Un draudzes vecākie, kas ar mīlestību veic savus ganu pienākumus, cenšas sekot Jēzum, ”izcilajam avju ganam”. (Ebr. 13:20; 1. Pēt. 5:2.) Viņi cenšas mūs uzmundrināt, būt laipni un drosmīgi, gādājot par mums un aizsargājot mūs.

¹⁴ Mums ir vislabākie biedri. Nav nevienas citas cilvēku grupas, kurai būtu tik jēgpilns darbs un kuru vienotu tik ciešas mīlestības saites. Tikai padomājiet: mums ir iespēja strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri vadās pēc visaugstākajām morāles normām, taču nav paštaisni. Viņi ir prasmīgi, bet nav lielīgi un uzskata citus par augstākiem. Viņi raugās uz mums ne tikai kā uz darba biedriem, bet arī kā uz draugiem. Un viņu mīlestība pret mums ir tik stipra, ka viņi ir gatavi atdot par mums savu dzīvību.

15. Kā mums jāraugās uz darbu, ko veicam?

¹⁵ Mums ir vislabākais darbs. Mēs mācām cilvēkiem patiesību par Jehovu un atmaskojam Sātana melus. (Jāņa 8:44.) Sātans uzkrauj cilvēkiem nastas, ko tie nespēj nest. Piemēram, viņš vēlas, lai mēs uzskatītu, ka Jehova nepiedos mūsu pārkāpumus un ka mēs neesam mīlestības cienīgi. Šādi nekrietni meli ir patiešām smaga nasta. Kad mēs atsaucamies uz Kristus aicinājumu ”nākt pie viņa”, mūsu grēki tiek piedoti. Un patiesība ir tāda, ka Jehova mūs visus ļoti mīl. (Rom. 8:32, 38, 39.) Cik gan mēs esam priecīgi, ka varam palīdzēt citiem mācīties paļauties uz Jehovu! Un cik brīnišķīgi ir redzēt, kā viņu dzīve mainās uz labo pusi!

16. Kā nasta, ko mums ir licis nest Jēzus, atšķiras no citām mūsu nastām?

¹⁶ Nasta, ko mums ir licis nest Jēzus, atšķiras no citām nastām, kas mums jānes. Piemēram, daudzi pēc laicīgā darbā pavadītas dienas ir ne vien pārguruši, bet arī izjūt iekšēju tukšumu. Turpretī, kad mēs esam pavadījuši laiku, kalpojot Jehovam un Kristum, mēs izjūtam dziļu gandarījumu. Darba dienas beigās mēs varam būt pārguruši un mums, iespējams, ir jāpiespiež sevi doties uz draudzes sapulci. Taču bieži, pārnākot no sapulces, mēs jūtam, ka esam ieguvuši jaunus spēkus. Tāpat notiek, kad mēs pieliekam pūles, lai sludinātu un personiski iedziļinātos Bībelē. Ieguvums daudzkārt pārsniedz iztērētos spēkus.

17. Kāpēc mums jābūt reālistiskiem un apdomīgiem?

¹⁷ Mums ir jāspriež reālistiski un jāpatur prātā, ka mūsu spēki ir ierobežoti. Tāpēc mums ir labi jāapdomā, kam mēs tos tērējam. Piemēram, mēs varētu izniekot spēkus, cenšoties iegūt materiālus labumus. Padomāsim par to, ko Jēzus atbildēja kādam bagātam jauneklim, kurš viņam vaicāja: ”Kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?” Šis jaunais vīrietis ievēroja Mozus bauslību. Acīmredzot viņš bija krietns cilvēks, jo Marka evaņģēlijā norādīts, ka Jēzus ”paraudzījās uz to ar mīlestību”. Jēzus šim vīrietim izteica aicinājumu: ”Ej un pārdod to, kas tev ir.. Pēc tam nāc un seko man!” Vīrieti plosīja pretrunīgas izjūtas: viņš vēlējās sekot Jēzum, tomēr nespēja atteikties no savas bagātības. (Marka 10:17—22.) Iznākumā viņš noraidīja jūgu, ko Jēzus viņam piedāvāja, un turpināja ”kalpot.. bagātībai”. (Mat. 6:24.) Kādu izvēli būtu izdarījuši jūs?

18. Ko laiku pa laikam ir noderīgi darīt, un kāpēc?

¹⁸ Laiku pa laikam ir noderīgi izvērtēt savas prioritātes. Tas mums ļauj pārliecināties, vai mēs savus spēkus izmantojam gudri. Lūk, ko teica Marks, kāds gados jauns brālis: ”Vairākus gadus es biju uzskatījis, ka dzīvoju vienkārši. Es kalpoju par pionieri, taču ļoti daudz domāju par naudu un to, kā padarīt savu dzīvi ērtāku. Es nevarēju saprast, kāpēc es vairs dzīvē neizjūtu īstu gandarījumu. Tad es nonācu pie secinājuma, ka galvenokārt biju centies īstenot pats savas vēlmes, bet Jehovam atdevu tikai to laiku un spēkus, kas palika pāri.” Marks laboja savu domāšanu un iekārtoja dzīvi tā, lai kalpošanā Jehovam darītu vairāk. ”Dažreiz man uzmācas raizes par dzīves materiālo pusi,” saka Marks, ”bet ar Jehovas un Jēzus palīdzību es spēju koncentrēties uz kalpošanu.”

19. Kāpēc ir būtiski pareizi raudzīties uz kalpošanu?

¹⁹ Mēs arī turpmāk varēsim gūt jaunus spēkus, ejot jūgā kopā ar Jēzu, ja rīkosimies saskaņā ar trim tālāk minētajiem ieteikumiem. Pirmkārt, pareizi raudzīsimies uz kalpošanu. Mēs darām Jehovas darbu, tāpēc tas ir jādara tā, kā to vēlas viņš. Jehova ir mūsu Kungs, un mēs esam viņa kalpi. (Lūk. 17:10.) Ja mēs viņa darbu censtos darīt pēc saviem ieskatiem, mums būtu grūti iet Jēzus jūgā. Pat spēcīgs bullis, visticamāk, savainos sevi un zaudēs spēkus, ja visu laiku pretosies iešanai jūgā, ko vada viņa saimnieks. Bet, sekojot Jehovas vadībai, mēs spēsim paveikt to, kas mums pašiem šķiet neiespējams, un pārvarēt jebkādas grūtības. Paturēsim prātā, ka neviens nespēj apturēt viņa nodoma īstenošanos. (Rom. 8:31; 1. Jāņa 4:4.)

20. Kādiem ir jābūt mūsu motīviem, nesot Jēzus jūgu?

²⁰ Otrkārt, kalposim ar pareiziem motīviem. Mūsu mērķis ir slavēt mūsu mīlošo debesu Tēvu Jehovu. Tie, kas pirmajā gadsimtā sekoja Jēzum savtīgu interešu dēļ, drīz vien kļuva neapmierināti un atteicās no Jēzus jūga. (Jāņa 6:25—27, 51, 60, 66; Filip. 3:18, 19.) Taču bija arī daudzi, kas sekoja Jēzum aiz nesavtīgas mīlestības pret Dievu un tuvāko. Viņi līdz savu zemes gaitu beigām ar prieku nesa Jēzus jūgu, turot prātā cerību turpināt kalpot ar viņu debesīs. Arī mēs spēsim saglabāt prieku, ja nesīsim Jēzus jūgu ar pareiziem motīviem.

21. Ko, saskaņā ar Mateja 6:31—33, mēs varam gaidīt?

²¹ Treškārt, būsim reālistiski tajā, ko gaidām. Mēs esam izvēlējušies dzīvot pašaizliedzīgi un čakli darboties Jehovas labā. Jēzus brīdināja, ka mēs tiksim vajāti. Taču mums ir pamats gaidīt, ka Jehova mums dos nepieciešamo spēku, lai mēs varētu izturēt jebkādas grūtības. Jo vairāk mēs izturam, jo stiprāki kļūstam. (Jēk. 1:2—4.) Mēs arī varam gaidīt, ka Jehova gādās par mūsu vajadzībām, ka ”labais gans” Jēzus mūs ganīs un ka brāļi un māsas mūs uzmundrinās. (Nolasīt Mateja 6:31—33; Jāņa 10:14; 1. Tes. 5:11.) Tiešām, mums ir viss nepieciešamais, lai izturētu!

22. Par ko mēs varam būt pateicīgi?

²² Sieviete, kuru Jēzus izdziedināja, guva jaunus spēkus tajā pašā dienā. Taču, lai viņa varētu smelties jaunus spēkus arī turpmāk, viņai bija jākļūst par uzticīgu Jēzus sekotāju. Kā, jūsuprāt, viņa rīkojās? Ja šī sieviete izlēma uzņemties Jēzus piedāvāto jūgu, viņai pavērās brīnišķīga iespēja kalpot ar Jēzu debesīs. Tas noteikti pārspēj jebkādus upurus, ko viņai varētu būtu nācies nest, lai sekotu Jēzum. Vienalga, vai mūsu cerība ir dzīvot debesīs vai uz zemes, mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Jēzus mūs ir aicinājis: ”Nāciet pie manis.”